Posted in Bibliotēkas Latvijā,Pieredzes apmaiņa

Mans pirmais komandējums jeb pieredzes apmaiņa ar Moldovas bibliotekāriem

© Santa Rukmane, 2013

Kādā parastā darba dienā saņēmu negaidītu zvanu ar uzaicinājumu piedalīties publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” komandas rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā, kas bija plānots no 2. līdz 6. jūlijam. Kā jau vienmēr, vai nu nenotiek nekas, vai arī viss notiek reizē – arī šī brauciena laiks sakrita gan ar darba laiku Rīgas Centrālajā bibliotēkā, gan ar Dziesmu svētku nedēļas saspringto mēģinājumu grafiku, tomēr, aprunājoties ar direktori un pēc tam arī ar kora diriģentu, tika nolemts – jādodas komandējumā! Kā vēlāk izrādījās, pasākumā piedalījās 22 Moldovas bibliotēku pārstāvji un tikai 10 bibliotekāri no Latvijas.

3. jūlijs. Gandrīz kopbilde ar vienu no Ventspils gotiņām

Galvenais šī pieredzes apmaiņas brauciena iemesls bija publisko bibliotēku attīstības projekts “Novateca – Global Libraries Moldova”, kas ir “Trešā tēva dēla” līdzinieks Moldovā. Atšķirībā no Latvijas, kur projekta īstenošanas laiks jau sen kā pagājis, Moldova tikai nesen – 2012. gada martā – ir oficiāli spērusi tik būtisku soli bibliotēku attīstības virzienā. Līdz ar to, šī brauciena mērķis bija parādīt, kādas ir bibliotēkas Latvijā šobrīd, pēc projekta īstenošanas.

Pasākums sākās 2. jūlija vakarā, kad Rīgā, viesnīcā “Day’s Hotel”, notika iepazīšanās vakariņas. Lai gan pirms tam paļāvos uz angļu valodu kā svešvalodu savstarpējai saziņai ar ārzemniekiem, tomēr jau iepazīšanās pirmajās minūtēs kļuva skaidrs, ka būs vien jāmēģina runāt krieviski. Un tā, vakariņu laikā, atrodoties pie viena galdiņa ar sešām moldovietēm, bez neviena latvieša līdzās, sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka sarunājos krievu valodā un visi mani saprot! Manas sarunu biedrenes, kolēģes-bibliotekāres no Moldovas, bija ļoti draudzīgi noskaņotas un zinātkāras, vēlējās daudz uzzināt gan par darbu Latvijas bibliotēkās, gan par ikdienišķiem dzīves apstākļiem Latvijā. Un tā, jau pirmajās desmit minūtēs mans pirms tam esošais satraukums par to, kā viss notiks, un arī manas nelielās bēdas par neatrašanos Mežaparka estrādē bija aizmirsušās, pateicoties pozitīvajai gaisotnei moldoviešu lokā.

Ārzemju kolēģi bija izbrīnīti, ka pie mums ir tik gaišas naktis, tāpēc kopā ar bariņu aktīvistu devāmies nelielā pastaigā pa Brīvības ielu, taisni Vecrīgas virzienā. Jaunākie kolēģi gribēja apskatīt Vecrīgu, sāka šķist, ka taps jauns projekts “Nakts pastaiga pa Vecrīgu” bibliotekāra vadībā, tomēr ārzemnieku lielais nogurums pēc atceļošanas uz Latviju darīja savu – līdz Vecrīgai gan aizgājām, bet, gluži kā pelnrušķītes, līdz ar pusnakti atgriezāmies savā pilī (viesnīcā).

2. jūlijs. Iepazīšanās vakars, pastaiga pa Brīvības ielu
ar kolēģiem no Moldovas

Nākamajā rītā, 3. jūlijā, sēdāmies autobusā, lai dotos uz galamērķi Ventspili. Pirmā bibliotēka, ko apmeklējām 3. jūlijā, bija Ugāles bibliotēka, kuras vadītāja mūs viesmīlīgi sagaidīja, rādot speciāli sagatavotu prezentāciju par Ugāles bibliotēkas darbību un pasākumiem. Ugāles bibliotēka, kā pirmais ekskursijas punkts, bija labs piemērs tipiskai Latvijas laukos esošai bibliotēkai, kas vienlaikus ir gan būtisks informācijas ieguves avots, gan lokāls kultūras un sabiedrisko notikumu centrs. Šobrīd grūti iedomāties kādu bibliotēku, kurā nebūtu pieejams bezmaksas internets, bet Moldovā tā lielākoties joprojām ir realitāte. Tāpēc ārzemju kolēģi bija izbrīnīti, redzot, cik daudz datoru atrodas bibliotēkās un ka internets bibliotēkās pieejams bez maksas.

3. jūlijs. Ugāles bibliotēkas vadītāja Inese Rumpa rāda
sagatavoto prezentāciju

Nākamais apskates objekts bija Pārventas bibliotēka, par kuras unikalitāti daudz dzirdēts Latvijā, tāpēc arī mūsu bibliotekāri šo bibliotēku apskatīja ar sajūsmu, īpaši tie, kas te bija pirmo reizi. Protams, ka Moldovas bibliotekāru iespaidi par Pārventas bibliotēku bija neizmērojami lieli – pirmkārt, ēkas arhitektoniskie risinājumi, otrkārt, grāmatu krājuma izkārtojums, treškārt, bibliotēkas kā kultūras un informācijas centra loma pilsētā. Apskatījām arī otrpus Ventas esošo Ventspils Galveno bibliotēku, kuras telpu plašums, fonda lielums un bibliotēkas lietotāju apmeklējums atstāja pārliecinošu iespaidu.

3. jūlijs. Pārventas bibliotēkas vadītāja Igeta Gredzena
iepazīstina mūs ar Ventspils “gaismas pili”
3. jūlijs. Dzimšanas dienā sveicam
Ventspils Galvenās bibliotēkas vadītāju Astru Pumpuru
3. jūlijs. Ventspils Galvenās bibliotēkā
apmeklētāju netrūkst

4. jūlijā devāmies uz Jūrkalnes pagasta bibliotēku, kuras lielums gan telpu platības, gan pieejamo informācijas resursu daudzuma ziņā līdzvērtīgs iepriekš apskatītajai Ugāles bibliotēkai, bet īpašā atšķirība ir kādā vēl tikai gaidāmā notikumā – Jūrkalnes pagasta bibliotēku jau nākamgad sagaida ievērojamas pārmaiņas, jo ir apstiprināts projekts Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanai, lai varētu veikt bibliotēkas otrā stāva izbūvi. Līdz ar to iegūtā platība tiks izmantota jaunu ideju īstenošanai, piemēram, dažādu kultūras notikumu norisei bibliotēkas telpās.

4. jūlijs. Jūrkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja Ligita Kalniņa
aicina grāmatu krātuvē

Visbeidzot, pa ceļam uz Rīgu, viesojāmies Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, kas ir īpaša tādēļ, ka pavisam nesen iekārtota jaunās telpās – bijušās sinagogas ēku kompleksā. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kuldīgas novada Domes īstenotam projektam, ir radīta mūsdienīga bibliotēka, kas piesaista sabiedrības uzmanību ar savu ārējo veidolu, vēsturiskajiem faktoriem un moderno interpretāciju.

4. jūlijs. Ieeja kādreizējā sinagogā, tagadējā
Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā
4. jūlijs. Kuldīgas Galvenās bibliotēkas interjers
pieskaņots vēsturiskajai ēkai

Ar to arī beidzās Latvijas bibliotekāru piedalīšanās šajā pasākumā, savukārt, nākamajās divās dienās Moldovas bibliotekāri turpināja gūt jaunus iespaidus Rīgā – 5. jūlijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika tikšanās gan ar Rīgas Centrālās bibliotēkas direktori Doloresu Veilandi, gan ar Kultūras Ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītāju Vandu Bērziņu, kā arī ar Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietnieci Sandru Ozoliņu. Vēlāk Moldovas bibliotekāriem bija iespēja arī iepazīt Vecrīgu gida pavadībā, aplūkojot visus nozīmīgākos tūrisma objektus.

Latvijā redzētais moldāvus patīkami pārsteidza un, domājams, atgriežoties mājās, gūtie iespaidi un jaunie kontakti noderēs viņu turpmākajā profesionālajā darbībā, īpaši projekta “Novateca – Global Libraries Moldova” veiksmīgā īstenošanā. Arī mums, Latvijas bibliotēku pārstāvjiem, bija patīkami un ļoti interesanti piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā. No Moldovas bibliotekāriem uzzinājām par grūtajiem apstākļiem viņu valstī, par to, kā viņi cīnās par bibliotēkas tēla spodrināšanu un cienīšanu sabiedrībā. Tas viss lika vairāk novērtēt to, kas mums pieder. Liels paldies projekta “Trešais tēva dēls” komandai par lielisko iespēju piedalīties šajā pasākumā!


Fotogrāfijas no autores personīgā arhīva.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s