Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Šķērsojot robežas profesionālajai izaugsmei

© Alyson Dalby, 2013

© Dace Ūdre, tulkojums, 2013

Alisona ir klientu apkalpošanas koordinatore Jaundienvidvelsas Universitātes Bibliotēkā Sidnejā, Austrālijā. Viņa ir Austrālijas Bibliotēku un informācijas asociācijas (Australian Library and Information Association, ALIA) valdes locekle un kopā Austrālijas latviešu tautas deju kopu “Austrālijas jūrmalnieki” šogad piedalījās Dziesmu un deju svētkos Rīgā.

Šajā rakstā jums būs iespēja iepazīties ar Alisonas koordinēto projektu “Starptautiskais bibliotekāru tīkls” (International Librarians Network, ILN), kuru viņa prezentēja LBB Vidzemes nodaļas 16. saietā-konferencē “Latviešu pilsoniskās sabiedrības un nacionālās izglītības sākums Gaujas krastos Valmierā” 2013. gada 11. jūlijā.

Iepazīšanās ar Austrāliju un tās bibliotēkām

Austrālija atšķirībā no Latvijas ir nomaļa valsts. 1966. gadā viens no Austrālijas izcilākajiem vēsturniekiem Džefrijs Blēnijs (Geoffrey Blainey) sarakstīja grāmatu “Attāluma tirānija” (Tyrrany of Distance). Ar šīs frāzes palīdzību tiek raksturoti Austrālijas kultūras aspekti, kas radušies pateicoties faktam, ka valstis, ar kurām austrālieši sevi identificē vistuvāk, atrodas tik tālu. Šīs valstis ir Anglija (bieži tiek uzskatīta par Austrālijas dzimteni) un Amerikas Savienotās Valstis (sniegusi viena no spēcīgākajām kultūras ietekmēm). Piedevām arī pilsētas Austrālijā atrodas tālu viena no otras.

Daži fakti par Austrāliju:

  • Latvijas teritoriju varētu ietilpināt Austrālijas teritorijā 120 reizes, taču tādā gadījumā tās iedzīvotāju blīvums neizmērojami palielinātos. Pašreiz Austrālijā dzīvo mazāk nekā 3 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru, kamēr Latvijā – 34. Austrālijā ir daudz brīvas telpas, lielākā daļa sastāv no tuksneša.
  • Pēc Google kartes aprēķiniem ir nepieciešamas nepilnas 6 stundas, lai nokļūtu no Liepājas, Latvijas rietumos, līdz Ludzai, Latvijas austrumos. Taču ceļā no Pērtas, Austrālijas rietumos, līdz Sidnejai, Austrālijas austrumu piekrastē, būtu jāpavada 40 stundas, neieskaitot apstāšanās pauzes. Faktiski, braucot 6 stundas dienvidu virzienā no Sidnejas, nebūtu iespējams tikt pat pusceļā līdz Melburnai.
  • Sidnejā dzīvo aptuveni divreiz vairāk iedzīvotāju nekā visā Latvijā. Sidneja ir liela pilsēta, aptuveni 40 reizes lielāka nekā Rīga.

Fakti par Austrālijas bibliotēkām:

  • Austrālijā ir ap 11 500 bibliotēkas, tai skaitā: 9300 skolu bibliotēkas, 1620 publiskās bibliotēkas, 2200 speciālās bibliotēkas un 430 universitāšu un tehniskās tālākizglītības bibliotēkas.
  • Austrālijā bibliotēku nozarē darbojas ap 27 700 bibliotēku un informācijas speciālistu.
  • Gandrīz puse Austrālijas iedzīvotāju ir reģistrējušies kādā no publiskajām bibliotēkām (vismaz 10 miljoni bibliotēku lietotāji), neskaitot tos iedzīvotājus, kuri izmanto bibliotēkas savā skolā, universitātē vai darbavietā.

Austrālijas bibliotēkas saņem finansējumu no dažādiem avotiem, tai skaitā no valsts un privātā sektora. Neskatoties uz to, ka Austrālija globālo finanšu krīzi ir pārcietusi ievērojami labi, valdība ir saskārusies ar budžeta griezumiem, kas ir ietekmējis un turpinās ietekmēt bibliotēkas.

Austrālija ir ieguvusi apšaubāmu titulu par visaugstāko nelegālās mūzikas lejupielādes skaitu uz vienu iedzīvotāju. TV pārraide “Troņu spēle” (Game of Thrones) bija tika populāra, ka Austrālija faktiski kļuva par trešo aktīvāko valsti 1. sezonas sēriju nelegālās lejupielādes ziņā, pat par spīti relatīvi mazajam iedzīvotāju skaitam. Loģiski, ka iedzīvotāji izvēlas iegūt nelegāli to, ko nevar iegūt legāli. Tas rada naidīgas attiecības ar tiešsaistes satura nodrošinātājiem, kas savukārt liek šķēršļus bibliotēkām, lai aizstāvētu taisnīga un objektīva digitālā satura pieejamības modeļa ieviešanu.

Troņu spēle

Austrālijas iedzīvotāji kļūst arvien vecāki. Pēdējo 100 gadu laikā vidējais austrālieša vecums ir audzis no 24 līdz 37, kas rada milzīgu ietekmi uz darbaspēku, nodokļu maksātājiem un pakalpojumu klāstu. Publiskās bibliotēkas kalpo par sociālajiem centriem un sabiedrisko telpu dažādām lietotāju grupām, taču bibliotēku loma aktivitāšu un sociālo kontaktu veicināšanā vecāka gadagājuma iedzīvotājiem kļūs ievērojami svarīga.

ILN ir iespēja apmainīties ar informāciju, kas veido izpratni par nozīmīgākajiem profesionālajiem jautājumiem citās valstīs, tā ir iespēja kļūt par daļu no starptautiskās bibliotekāru sabiedrības. Šāda pieredzes apmaiņa ļauj salīdzināt, atšķirīgo un kopīgo. Mēs nezinām par šīm iespējam, līdz paši nolemjam kļūt līdzdalīgi.

Ideja par ILN nav nedz jauna, nedz unikāla. Turklāt arī iepazīšanās ar savas nozares speciālistiem, kuri strādā citās valstīs, ir kļuvusi vieglāka līdz ar tiešsaistes komunikācijas iespēju palielināšanos, kas mums ļauj sazināties, salīdzināt savu pieredzi un dalīties ar savām problēmām, idejām un risinājumiem. ILN palīdz “sastapt” šos cilvēkus.

ILN izveidoja trīs aktīvistes: Keita Birne (Kate Byrne), Klēra Makkenzi (Clare McKenzie) un Alisona Dalbija (Alyson Dalby). Visas trīs ir Jaundienvidvelsas Universitātes Bibliotēkas darbinieces un arī draudzenes, kuras vieno interese par profesionālo tīklu veidošanu un ideju apmaiņu.

ILN dibinātājas un programmas koordinatores

ILN nodrošina kolēģu mentoringu programmu, kas veidota, lai palīdzētu bibliotekāriem attīstīt starptautiskos tīklus. Galvenā programmas ideja ir tāda, ka inovācijas un iedvesma var šķērsot robežas. Šāda veida sadarbība var padarīt mūs labākus lietās, ko mēs darām. Ikviens, kurš strādā vai mācās bibliotēku un informācijas pārvaldības sfērā, ir laipni aicināts pievienoties ILN. Dalība programmā ir bez maksas. Lai pievienotos programmai, nav nepieciešama noteikta kvalifikācija vai piederība kādai organizācijai.

Programmas dalībniekiem ir jāatbild uz divu veidu jautājumiem:

  1. Informācija par sevi, tai skaitā par sfēru, kurā viņi darbojas, cik ilgi viņi strādā savā profesijā un kādas ir viņu profesionālās intereses.
  2. Informācija par to, ko viņi sagaida no saviem sadarbības partneriem. Piemēram, dalībniekiem tiek jautāts, vai viņi vēlas, lai viņus iepazīstina ar kādu, kurš darbojas tajā pašā sfērā, vai arī viņi labprāt iepazītos arī ar citu sfēru pārstāvjiem.

Pēc tam dalībnieki tiek iepazīstināti ar citu valstu dalībniekiem, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta pieteikuma anketā. Tiek veidoti sadarbības pāri, un šāda sadarbības forma tiek saukta par partnerību.

ILN pilotprogrammas dalībnieki

Programmas koordinatori atbalsta sadarbības partnerus ar regulāru e-pastu saziņu. Koordinatori sniedz norādes, kā uzsākt sarunu ar saviem partneriem, iekļaujot ieteicamos jautājumus, kas var palīdzēt veidot izpratni par partneru profesionālo vidi. Koordinatori programmas dalībniekiem lūdz vienoties par saziņas veidu, piemēram, kādus saziņas kanālus (e-pasts, Skype, Facebook) izmantot un cik bieži sazināties.

Programma iekļauj ikmēneša diskusiju tematus, kas var sniegt dalībniekiem idejas, par ko runāt. Temati tiek publicēti ILN emuārā rakstu veidā un arī nosūtīti pa e-pastu. Dalībnieki tiek aicināti komentēt emuāra rakstus un apspriest savā starpā šos diskusiju tematus. Līdz šim apspriestie jautājumi:

  • Starptautiskā bibliotekāru sabiedrība – kāda ir tās nozīmē, kāds no tās labums un kā veidot starptautisku skatījumu uz savu darbu.
  • Profesionālā lasīšana un rakstīšana – kādus avotus cilvēki izmanto profesionālajai lasīšanai un kā uzsākt profesionālo rakstīšanu.
  • Tīklu veidošana – kāda ir atšķirība starp cilvēku iepazīšanu klātienē un attālināti.
  • Profesijas nākotne – kādu mēs to vēlamies redzēt nākotnē un kā mēs varam to tādu izveidot.

Partnerība tika veidota uz fiksētu 6 mēnešu termiņu. Pēc 6 mēnešiem partneri, ja vēlas, var nolemt savu saziņu turpināt, taču neatkarīgi no programmas – ja partneri šo 6 mēnešu laikā ir spējuši veiksmīgi sadarboties, tad viņiem programmas koordinatoru atbalsts vairs nav nepieciešams. No otras puses, ja partneru komunikācija nav izdevusies, tad konkrēts termiņš ļauj bez vainas apziņas pārtraukt izveidoto partnerību. Protams, dalībnieki var pieteikties programmai atkārtoti. ILN vīzija ir ļaut dalībniekiem veidot nepārtrauktu un neatkarīgu profesionālo attiecību tīklu.

ILN ir struktūra, kuru vada brīvprātīgie aktīvisti visā pasaulē. Programmas koordinatori iepazīstina dalībniekus, sniedz atbalstu partnerībai un veido ILN emuāru. Valstu koordinatori, kuri pašlaik tiek piesaistīti, ir attiecīgo valstu kontaktpersonas. Viņi atbalsta dalībniekus un veicina programmas idejas izplatīšanu savā valstī. Programmas dalībnieki dalās ar savu pieredzi, viedokļiem un idejām, lai veidotu starptautisko bibliotekāru tīklu. ILN neatkarība no profesionālajām un komerciālajām organizācijām ir ļāvusi būt elastīgiem, ātri reaģēt uz pārmaiņām un brīvi īstenot savu redzējumu par to, kādai šai programmai vajadzētu būt.

ILN pilotprogrammas pirmie 6 mēneši

ILN pilotpogramma tika aizsākta 2013. gada janvāra beigās, kad, izmantojot sociālo tīklu Twitter, tika izplatīta informācija par programmas ideju. Februāra sākumā programma tika uzsākta formāli – Keita, ILN koordinatore, Austrālijas Jauno bibliotekāru simpozija ietvaros iepazīstināja dalībniekus ar programmas konceptu. Februāra beigās noslēdzās pieteikšanās pilotprogrammai. Tika saņemti 93 pieteikumi no 20 valstīm – vairāk nekā bija cerēts.

Pilotprogrammas vadīšana bija ļoti interesanta. Protams, neiztikt bez izaicinājumiem. Darbs ILN tika veikts līdzās tiešajiem darba pienākumiem. Bija nepieciešams rast laiku pietiekami regulāri, lai saglabātu programmas virzību. Lai arī sākotnējais plāns bija izsūtīt ikmēneša diskusijas tematu katra mēneša pirmajā dienā, realitātē tas tika izdarīts mēneša pirmajā nedēļā. Tika plānots atjaunot ILN emuāra saturu vismaz reizi divās nedēļās, bet ne vienmēr tas tā notika. Bija nepieciešams reālistisks skatījums uz lietām, ko var paveikt, un bija nepieciešams rast veidu, kā automatizēt dažus no programmas procesiem. Bija nepieciešama citu kolēģu palīdzība.

Tāpēc tika izvirzīts mērķis piesaistīt programmai valstu koordinatorus.

  1. Valstu koordinatori ir ILN pārstāvji jeb vēstnieki savā valstī. Piemēram, ja Latvijā darbotos savs koordinators, ikvienam būtu iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu par programmu savā dzimtajā valodā.
  2. Valstu koordinatori pārstāv savu valsti ILN programmas koordinatoru priekšā. Viņi vislabāk zina, kuras ir vispiemērotākās profesionālās saziņas metodes, lai veicinātu programmu.

Valstu koordinatoru apzināšana tika uzsākta pirms 6 mēnešiem. Pašlaik programmai piesaistīti 13 valstu koordinatori. Latvijai vēl nav pašiem sava koordinatora, tāpēc kādam no jums ir visas iespējas par tādu kļūt.

ILN valstu koordinatori

Darbā ar valstu koordinatoriem, ir svarīgi, lai no viņiem netiktu prasīts pārāk daudz, jo viņi gluži tāpat kā ikviens no programmas aktīvistiem brīvprātīgi velta savu laiku papildus savām darba un ģimenes saistībām. Ir aizraujoši novērot to, ka līdz ar valsts koordinatora pieteikšanos, dalībnieku pieteikumu skaits konkrētajā valstī ievērojami palielinās.

Izaicinājumi

Jāatzīst, ka ne viss ir gājis gludi. Piemēram, ne visas partnerības ir izdevušās, kā cerēts. Nav tādas metodes, kas var palīdzēt atsijāt tos dalībniekus, kuru labie nodomi ir lielāki par viņu faktiskajām iespējām, kas ir nomācoši. Programma darbojas labi ar tiem dalībniekiem, kuri vēlas sadarboties un ir atvērti komunikācijai.

Pirms programmas uzsākšanas tika apsvērta iespēja izstrādāt uzvedības kodeksu. Taču tas netika izdarīts, jo radās šaubas, vai šāds kodekss neradītu nepamatotu neuzticību programmas dalībnieku gatavībai iesaistīties. Tā, iespējams, bija kļūda. Spriežot pēc saņemto sūdzību skaita par saviem partneriem, tika saprasts, ka uzvedības kodekss var arī aizstāvēt godprātīgo programmas dalībnieku intereses, sniedzot norādes, ko mēs sagaidām no izveidotās partnerības. Tagad uzvedības kodekss ir uzrakstīts, un katra dalībnieka pienākums ir iepazīties ar to pirms pieteikuma iesniegšanas.

Pilotprogrammas dalībnieku aptaujas rezultāti

Šī gada augustā ILN tiks pārstāvēts IFLA konferencē Singapūrā. Nesen tika veikta ILN dalībnieku aptauja, lai noskaidrotu, kāda ir viņu pieredze, iesaistoties pilotprogrammā, un šīs aptaujas rezultāti tiks prezentēti IFLA konferencē plakāta formātā.

Vairāk nekā puse dalībnieku bija dzirdējuši par ILN, pateicoties sociālajam tīklam Twitter, kas demonstrē šī saziņas veida lomu profesionālo tīklu izveidē. Visi partneri savstarpējai saziņai izmanto e-pastu, taču aptuveni puse kā sekundāro saziņas kanālu izmanto Twitter vai Facebook.

Informācijas ieguves kanāli

Lielākā daļa respondentu minēja, ka viņi iesaistījās programmā, jo vēlējās attīstīt savu profesionālo tīklu. Kad viņiem tika jautāts, ko viņi cerēja iegūt no dalības programmā, lielākoties tika minēta kontaktu veidošana un dalīšanās – programmas dalībnieki vēlas dalīties savā pieredzē un uzzināt par pārējo dalībnieku pieredzi. Rodas sajūta, ka dalībnieki apzinās atšķirīgās pieejas valstīs (viņi atzina savu interesi par lietām, kas citās valstīs tiek darītas citādāk), kā arī apzinās līdzīgās lietas profesionāļu vidū (tika saņemti daudz komentāru par to, ka viņi vēlas iepazīties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem).

Augustā tiks veikta vēl viena pilotprogrammas dalībnieku aptaujas, kuras ietvaros tiks noskaidrots, vai programma ir piepildījusi dalībnieku cerības un gaidas.

Kas tālāk?

Nākamā ILN programmas kārta tiks uzsākta septembra sākumā – tā būs pirmā pilnā projekta kārta. Pieteikšanās programmai noslēgsies augusta vidū. Partneru pāru veidošana un kontaktinformācijas izsūtīšana notiks septembra pirmajā nedēļā. Pašlaik programmai ir pieteikušies 76 dalībnieki. Iespējams, ka tas ir pieticīgi, bet tiek plānots sasniegt 100 dalībnieku skaitu. Taču jāatzīst, ka programma ir viegli pielāgojama arī 200 dalībnieku skaitam. Programmu plānots organizēt ik pēc 6 mēnešiem – no marta līdz augustam un no septembra līdz februārim.

Noslēgumā vēlamies jūs aicināt iesaistīties ILN programmā, tādējādi gūstot vērtīgu pieredzi. Ja angļu valoda nav jūsu spēcīgā puse, bet jūs protat vācu, krievu vai kādu citu valodu, mēs varam jums piedāvāt dalībniekus, kuri pārvalda šīs valodas. Iedrošiniet arī savus kolēģus pievienoties ILN. Ja jums ir interese, piesakieties par programmas koordinatoru Latvijā. Jautājumu gadījumā droši sazinieties ar mums.

Autors:

Chair of the New Professionals Section of the Library Association of Latvia

4 thoughts on “Šķērsojot robežas profesionālajai izaugsmei

  1. Esmu viens no dalībniekiem šajā programmā un notiekti iesaku izmēģināt arī citiem! Tas neprasa pārāk daudz laika, tikai vēlmi komunicēt un dalīties pieredzē.🙂

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s