Posted in Dzīvā bibliotēka

Jaunie speciālisti Kaļiņingradā (6.daļa)

© Antra Vasiļevska, 2013

Noslēdzošajā mūsu brauciena dienā, 26.maijā, Kaļiņingradas publisko bibliotēku tīkla centrālajā ēka – A.Čehova bibliotēkā norisinājās devītā “Dzīvā bibliotēka” (Живая Библиотека), kurā mēs bijām uzaicinātas piedalīties kā dalībnieces. Savā rakstā es vēlētos jums vairāk pastāstīt par šo projektu – kā tas sākās, norisinās un kādas ir tā ieceres nākotnei.

Tātad ar visu pēc kārtas!

Jau velobrauciena laikā, kas notika Kaļiņingradā, iepazinos ar Ivanu Markovu (Иван Марков), kurš organizē šīs “Dzīvās bibliotēkas”. Un tāpēc sākumā es gribētu jūs iepazīstināt ar viņu.

Pirmā “Dzīvā bibliotēka” – izstāde “Baltic Expo”
(Ivans pa kriesi)

Ivans ir 26 gadus jauns, smaidīgs, talantīgs, zinātkārs un atvērts jaunietis, kurš pats sevi dēvē par aktīvistu. Ieguvis augstāko izglītību jauniešu darba organizēšanas jomā, bet savā profesijā diemžēl nestrādā. Ar aizrautību un degsmi brīvprātīgi iesaistās dažādos sociālos projektos, kuru ideju autors nereti ir arī pats. Viņš ir izveidojis filmu klubu “КИНОКЛУБ им. Руди Дучке”, kurā rāda filmas par dažādām sociālām problēmām. Pēc filmas seko diskusija par sociālajiem jautājumiem, kas ir bijuši apspēlēti filmā. Filmu seansi notiek Kaļiņingradas reģiona zinātniskās bibliotēkas telpās. Lai pievērstu uzmanību velobraucējiem un popularizētu velosipēdu kā dabai un cilvēkam draudzīgu pārvietošanās līdzekli, kopā ar draugiem un domubiedriem viņš ir izveidojis grupu “Kritiskā masa Kaļiņingradā” (Критическая Масса в Калининграде). Grupa aktīvi un regulāri, veidojot dažādus tematiskos velobraucienus, cenšas pievērst uzmanību problēmām ar kurām velosipēdistam jāsastopas. Kaļiņingradā nav veloceliņu un autobraucēji ir ļoti neiecietīgi pret velosipēdistiem, ko Kaļiņingradas velobraucienā par bibliotēkām arī pašas pamanījām. Ivans ir bibliotēkmīlis, bet pats tradicionālos bibliotēkas pakalpojumus neizmanto. Patīk tāds bibliotēkas modelis, kāds ir pie mums Latvijā un daudzviet pasaulē – bibliotēkas ir multifunkcionālas un brīvi pieejamas visiem. Labprāt strādātu par bibliotekāru, ja vien atalgojums būtu adekvāts. Ivans ir ideālists un vēlas pulcēt ap sevi gudrus un labus cilvēkus. Vēlas, lai visā Krievijā būtu brīva sabiedrība, kas ar prieku darītu savu darbu, brīvprātīgi iesaistītos dažādos projektos, justos noderīgi un laimīgi.

Trešā “Dzīvā bibliotēka” Kaļiņingradā

Lūk, arī īss Ivana apraksts, kas tad ir “Dzīvā bibliotēka”:

“Tā ir iespēja uzzināt vairāk par cilvēkiem, kas ir mums visapkārt. “Dzīvā bibliotēka” darbojas tāpat kā parasta bibliotēka. “Lasītāji” nāk, aizpilda lasītāja karti, izvēlas “grāmatu” un lasa to uz kādu laiku. Pēc tam “grāmatu” atdod atpakaļ bibliotēkā un ja ir laiks izvēlas citu klātesošu “grāmatu”. Vienīgā atšķirība ir tā, ka grāmata “Dzīvajā bibliotēka” ir reāli cilvēki, un lasīšana ir saruna. Vienu “grāmatu” var “lasīt” pat vairāki cilvēki kopā. Cilvēki, kas piedalās šajā pasākumā kā “dzīvās grāmatas”, cenšas patiesi atbildēt uz visiem jautājumiem. Viņi ir gatavi dalīties pieredzē un mierīgi apspriest ar “lasītāju” stereotipus un aizspriedumus attiecībā uz “grāmatas” nodarbošanos vai dzīvesveidu. Ja grāmatu nepaspēj izlasīt un “grāmata” piekrīt, var apmainīties ar koordinātēm un “lasīšanu” turpināt jau kā paši izvēlas. Ja jautājumi “grāmatai” ir pārāk personīgi vai aizskaroši, tās vienkārši atsakās atbildēt un piedāvā runāt par kaut ko citu. Pakalpojums “Dzīvā bibliotēka” ir bezmaksas.”

Izlasot rakstu žurnālā par dzīvajām bibliotēkām Maskavā, Ivanam radās ideja veidot ko līdzīgu Kaļiņingradā. Aktīvi darbojoties kopā ar vēl diviem aktīvistiem, kurus Ivans bija aizrāvis ar šo ideju, cītīgi skaidrojot šīs “bibliotēkas” būtību, 2012. gada 6. septembrī Starptautiskajā izstādē “Baltic Expo” norisinājās pirmā “Dzīvā bibliotēka” Kaļiņingradā.

Pirmā “Dzīvā bibliotēka” Kaļiņingradā

Pirmo grāmatu lomā iejutās pensionārs, kurš 82 gadu vecumā beidza augstskolu, divi veģetārieši, divi jaunieši – aktīvisti (Ivans tai skaitā), ielu mākslinieks, kurš vēlāk brīvprātīgi zīmēja afišas turpmākajām “Dzīvajām bibliotēkām” un žurnālists. Pasākuma laikā garāmgājēji tika uzrunāti un vilināti “palasīt”.

Kad veiksmīgi tika aizvadīta pirmā “Dzīvā bibliotēka”, nācās domāt par telpām nākamajām “bibliotēkām”, un Ivans devās pie Kaļiņingradas publisko bibliotēku tīkla vadītājas un ierosināja reizi mēnesī veidot šādas “bibliotēkas” viņas vadīto bibliotēku telpās. Tad arī sev par pārsteigumu Ivans uzzināja, cik liels bibliotēku tīkls ir Kaļiņingradā un no kādām bibliotēkām tas sastāv. Tā arī radās mērķis ieviest šādas “bibliotēkas” visā bibliotēku tīklā. Daļēji arī tādēļ ka nomaļajās un mazajās bibliotēkās nekas cits kā grāmatu izsniegšana nenotiek, Ivans vēlas ar “Dzīvo bibliotēku” starpniecību pievērst uzmanību arī šīm bibliotēkām un parādīt, ka bibliotēkas spēj pieņemt arī citas formas un ieinteresēt apmeklētājus.

Piektā “Dzīvā bibliotēka” Kaļiņingradā

Pierunāt vadītāju rīkot šos pasākumus nenācās viegli, jo sākumā vadītāja esot baidījusies par bibliotēkas reputāciju. Ivans, izklāstot ideju, neslēpa to, ka turpmākajās “bibliotēkās” vēlas uzaicināt bomžus, prostitūtas, narkomānus, kas vadītāju arī izbiedēja. Bet ar argumentiem, ka tas palīdzēšot sabiedrībai vairāk izprast šīs sociālās grupas un varbūt pat radīt viņos velmi mainīt savu dzīves veidu, ka tas pat viņiem būtu profilaktiski, vadītāja piekrita. Un viņiem, izdevās vienoties, ka katru mēnesi kādā no Kaļiņingradas bibliotēkām norisināsies “Dzīvā bibliotēka”. Katru mēnesi Ivans ar vadītāju pie kartes izvēlas kārtējo bibliotēku, un vadītāja dod uzdevumu izvēlētajai bibliotēkai sagatavoties, pašam Ivanam nav bibliotēkas jāuzrunā. No bibliotēkas ir nepieciešams tikai telpas, reklāmas izvietošana, ūdens, tēja vai kafija. Tas pēc iespējām, jo cienastu atnes “lasītāji”. Sākumā gan bibliotēku darbiniekiem neesot paticis, ka priekšniecība iejaucas un uzliek šādu pienākumu un, sākoties pasākumam, attieksme esot vēsa, bet tas esot tikai uz īsu brīdi, jo visi ieinteresējas un piedalās ar aizrautību.

Trešā “Dzīvā bibliotēka” Kaļiņingradā

Kaļiņingradā ir notikušas nu jau deviņas šādas bibliotēkas. Viena arī “Bibliotēku nakts” ietvaros, kas ir idejiski līdzīga mūsu valstī notiekošajām “Muzeju naktīm”.

“Grāmatas” ir bijušas visdažādākās – prostitūtas, gejs, lesbiete, pieredzējis panks, pedagogs, kas strādā ar garīgi slimiem bērniem, downshifter – vīrietis, kurš labi atalgotu darbu pameta, lai nodarbotos ar to, kas patīk, bomži, kuri cīnās ar to, ka ir bomži un strādājot cenšas uzlabot savu situāciju, brīvās arodbiedrības pārstāvis, pārstāvji no Zaldātu māšu komitejas, radikāls poļu rakstnieks Edvards Pukins, ceļotājs, policisti, couchsurferi, dažādu valstu jaunās paaudzes bibliotekāri u.c. Atkārtoti esot izrādīta interese pēc prostitūtām, bomžiem. Nu jau ir arī tā, ka “grāmatas” piesakās pašas – atrodot “Dzīvās bibliotēkas” grupu sociālajos tīkos un piedāvājot sevi kā “grāmatu”.

Piektā “Dzīvā bibliotēka” Kaļiņingradā

Sākotnējā “lasītāju” auditorija bija skolēni, studenti, bet tagad ļoti aktīvi iesaistās arī pieaugušie un pensionāri. “Bibliotēkai” nu jau ir arī savi patstāvīgie “lasītāji”. Pirmās divas “bibliotēkas” norisinājušās bez liekas uzmanības, bet uz trešo esot bijusi ļoti liela preses un televīzijas uzmanība, kas arī deva papildus reklāmu un atpazīstamību. Ir izveidoti trīs sižeti televīzijā un neskaitāmi raksti presē.

Kā atskaites formu Ivans izmanto fotogrāfiju publicēšanu sociālajos tīklos, kur arī informē par visām “Dzīvās bibliotēkas” aktivitātēm – VKontakte  un Facebook.

Mums pašām piedalīties bija ļoti interesanti, tiesa gan “lasītājus” vairāk interesēja mūsu dzīve Latvijā, nevis aktivitātes Jauno speciālistu sekcijā, bet tas varbūt pat ir labi, jo mums izdevās lauzt dažus stereotipus par Latviju.

Devītā “Dzīvā bibliotēka” Kaļiņingradā – mūsu starptautiskā grupa

Šis projekts veiksmīgi, bez nekādiem liekiem izdevumiem un uz brīvprātības principa, iesaistoties dažiem aktīvistiem, perfekti darbojas. Un noteikti turpinās darboties līdz sasniegs savu mērķi un visās bibliotēkās būs notikusi “Dzīvā bibliotēka”. Man ir liels gods un prieks pazīt šādu jaunieti, no kura es varu mācīties un smelties vēlmi darboties, neskatoties ne uz ko, lai apkārtējo pasauli veidotu labāku un būtu interesanti dzīvot un strādāt.

Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka mūsu IFLAcamp bibliotēku radošās laboratorijas vadmotīvs bija motivācija, un tāpēc ceru, ka ar šo rakstu sēriju mēs pamodinājām jūsos motivāciju darboties pat tad, ja īpaši augstu atalgojumu par to nesaņemat.


Fotogrāfijas un afiša no “Dzīvās bibliotēkas”
organizatoru attēlu kolekcijas 


1. daļa – Kaļiņingrada un Svetlogorska
2. daļa – Darbinieku un brīvprātīgo aktīvistu (jauno speciālistu) motivēšana
3. daļa – Sociokulturālie lasīšanas veicināšanas projekti
4. daļa – Profesionālā mobilitāte un brīvprātīgo kustība bibliotēkās
5. daļa – Velobrauciens par bibliotēkām Kaļiņingradā
6. daļa – Projekts “Dzīvā bibliotēka”

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s