Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Sadarbības projekti

Iepriekšējā rakstā iepazināmies ar aktuālu informāciju kultūrpolitikas nostādņu “Radošā Latvija” ietvaros, uzzinājām, ko nozīmē Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, guvām ieskatu saskarnozaru informācijas resursu daudzveidībā, kā arī uzzinājām, kā top biobibliogrāfiskie rādītāji. Šodien turpināsim ar konferences pārskata nākamo daļu.

4. daļa. Sadarbības projekti

Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne mūs iepazīstināja ar diviem projektiem – Eirope Direct un Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) Jauno bibliotēku profesionāļu starptautisko tīklu. Europe Direct ir universālai informācijai veidots tīkls, lai sniegtu kvalitatīvu informācijas pakalpojumu par ES un tās darbības jomām. Valmieras bibliotēka savu dalību Europe Direct projektā raksturo kā iespēju izmantošanu savu sapņu, ieceru un vajadzību piepildīšanai ilgtermiņā. Valmieras bibliotēka šajā projektā darbojas kopš 2005. gada, tā ietvaros Valmiera bibliotēka sadarbībā ar Limbažu, Cēsu un Valkas galvenajām bibliotēkām ir izveidojusi Ziemeļrietumvidzemes bibliotēku informācijas tīklu ES jautājumos. Tas ir nosacīts informācijas aprites tīkls, kuru vieno kopīga darbība un intereses. Interesanti, ka šādi Europe Direct punkti bibliotēkās ir izveidoti tikai Latvijā, Nīderlandē un Īrijā, pārējās valstīs tie atrodas arodbiedrībās, tirdzniecības un rūpniecības kamerās, nevalstiskajās organizācijās un institūcijās.

Europe Direct tīkla logo

Galvenās aktivitātes Europe Direct projekta ietvaros ir sabiedrības un bibliotekāru informēšana, konsultēšana, apmācības, pasākumu organizēšana. Nozīmīga darba daļa ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kā rezultātā ir nostiprinājusies funkcija – bibliotēka kā sabiedrības tikšanās vieta. Notiek sadarbība ar medijiem, darbs pie informācijas materiālu sagatavošanas, kā arī bibliotēka iesaistītās starptautiskajā sadarbībā.

Projekta ietvaros Valmieras bibliotēka ir paplašinājusi pakalpojumu klāstu, bibliotēka darbojas jaunā kvalitātē. Tās darbinieki ir guvuši jaunus izaicinājumus un motivācija, jo tieši Europe Direct projekts piedāvā diezgan regulāras angļu valodas apmācības, kā arī dažādas aktivitātes darbinieku profesionalitātes, spēju un radošuma attīstībai. Notikuši arī komandas stiprināšanas pasākumi Valmieras publiskās bibliotēkas un augstskolas bibliotēkas apvienotajam kolektīvam, ko mēs visi zinām kā Valmieras integrēto bibliotēku. Dalība Europe Direct projektā ir arī devusi iespēju piedalīties starptautiskos sadarbības pasākumos, piemēram, dalība Skandināvijas un Baltijas valstu apvienoto bibliotēku tīklā CombiLib.

Europe Direct projekta nosacījumi var tikt dalīti divās lielās daļās:

  1. informācijas pakalpojumi un pasākumi;
  2. darbinieku profesionalitātes attīstība, kā arī Vidzemes bibliotekāru kopības veidošana.

Daiga Rokpelne ļoti interesanti atzīmēja, ka dalība šāda veida projektos ļauj paskatīties uz savas organizācijas vērtībām, un gūtā pieredze parāda to, ka ir jāiesaistās projektos, kas ir pašiem noderīgi, nevis tāpēc, ka kāds to liek, jo aktivitātei, aktivitātes pēc nav vērtības. Ir svarīgi savu darbu veikt kvalitatīvi. Un nevis bibliotēkai ir jāiet ārā pie sabiedrības, bet gan iekšā sabiedrībā.

Pavisam īsi tika arī pastāstīts par BMGF Jauno bibliotēku profesionāļu starptautisko tīklu (International Network of Emerging Library Innovators, INELI), kura ietvaros laikā no 2013. līdz 2015. gadam darbosies 25 pasaules bibliotēkas. Latviju šajā projektā pārstāvēs Valmieras bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Svetlana Sprūža, savukārt, viņas mentore būs Daiga Rokpelne.

Par projektu “Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana” mums stāstīja Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vecākā speciāliste Egija Stapkēviča. Projekta idejas autore ir Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. Projekts tiek ieviests Latvijas un Lietuvas pierobežas bibliotēkās – pavisam piecās pašvaldībās. Tā ietvaros bibliotēka pozicionēta, kā galvenais atbalsta instruments uzņēmējdarbībai. Projekta aktivitātes iekļauj pieredzes apmaiņas braucienus, biznesa ideju konkursus, vasaras nometnes skolēniem, izstādes uzņēmējiem, aprīkojuma un biznesa literatūras (tai skaitā e-grāmatu) iegādi, bibliotēku renovāciju un citas aktivitātes.

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas logo

Bibliotēka ir tā vieta, kur piedāvāt inovatīvu, jaunu produktu un pakalpojumu izstādes, veikt potenciālo pircēju un klientu informēšanu. Bibliotēkas var nodrošināt telpas kā individuālam darbam, tā arī sapulču organizēšanai. Tā piedāvā piekļuvi komerciālām datubāzēm, nerunājot par semināru organizēšanu biznesa uzsākšanai, informācijas meklēšanai, analīzei un izmantošanai pētījumos.

Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēkas lietotāji ir skolēni, studenti, uzņēmēji, ikviens, kas vēlas sagatavot materiālus sava biznesa uzsākšanai, kā arī tie, kas ir zaudējuši darbu vai vēlas mainīt savu darbību, uzsākot pašiem savu uzņēmējdarbību. Šāda tipa bibliotēkas ir aktuālas arī sievietēm, kuras vēlas nodarboties ar mājražošanu. Bibliotēkas var sniegt atbalstu arī mājsaimniecību pārvaldīšanā. Savukārt, piemēram, zinātnieki var izmantot bibliotēku kā savu biroju. Arī jaunieši, kuri vēlas izveidot savu televīzijas vai radio  kanālu, var izmantot bibliotēkas multimediju iespējas.

Par vēl vienu pārrobežu sadarbības projektu mums pastāstīja Latgales Centrālās bibliotēkas vadītājas vietniece Dzidra Stupāne. Projekts tiek īstenots jau vienu gadu, un līdz projekta noslēgumam ir palikuši vēl 8 mēneši. Tā īsais nosaukums – “Lasīšana-IT-Radīšana”.

Referente vērsa mūsu uzmanību uz to, ka jaunieši lasa mazāk, informācijas uztvere ir haotiska un pasliktinās viņu lasītprasme. Bibliotekāri ir tie, kam jāmēģina lietas labā kaut ko darīt. Radošums ir viens no pamatpostulātiem, kas bērniem un jauniešiem šajā vecumā izpaužas. Tāpēc sadarbībā ar Zarasu rajona municipālo bibliotēku Lietuvā tika nolemts rakstīt projektu, kas nostiprinātu pārrobežu sadarbību starp Daugavpili un Zarasiem, palielinātu lasīšanas un bibliotēku apmeklētības rādītājus, izveidotu draudzīgu vidu un nodrošinātu materiālo pamatu bērnu un jauniešu lasīšanai un jaunradei – īpaši radošai atmosfērai bibliotēkās, kā arī apmācītu bibliotekārus darbam ar jaunajām tehnoloģijām. Projekta mērķauditorija ir Zarasu un Daugavpils bērni un pusaudži vecumā no 12 līdz 17 gadiem un arī bibliotekāri.

Latgales Centrālās bibliotēkas logo

Projekta ietvaros notikusi virkne aktivitāšu. Projekta pirmajā posmā tika organizēta lasītveicināšanas akcija “Lasīt ir forši”, kuras ietvaros vispārizglītojošu skolu audzēkņi un pedagogi Daugavpilī un Zarasos tika iepazīstināti ar projekta aktivitātēm. Akcijas ietvaros tika uzrunāti 7.-10. klašu skolēni ar mērķi noskaidrot viņu lasīšanas un brīvā laika pavadīšanas paradumus. Akcijas dalībnieki saņēma vērtīgas dāvanas.

Izvērtējot aptaujas rezultātus, 30 skolēni no Daugavpils un 30 skolēni no Zarasiem tika aicināti piedalīties nākamajā aktivitātē, kura notika Zarasos – starptautiskā radošā nometne “Ieraudzīji, sadzirdēji, uzzināji”. Nometne ilga trīs dienas, kuru laikā nometnes dalībnieki apguva pirmās iemaņas fotografēšanas un video filmēšanas pamatos, iepazinās ar e-grāmatām, apmeklēja Zarasu bibliotēku, iepazina pilsētu, radoši darbojās un sadraudzējās. Ar nometnes dalībniekiem izveidojies labs kontakts, viņi nāk uz bibliotēku biežāk un apjautājas, kas jauns.

Nākamā aktivitāte notika Daugavpilī, arī tā ilga trīs dienas – starptautiskā radošā teātra mākslas nometne “Grāmata. Teātris. Radošums.” Tajā piedalījās 30 skolēni no Daugavpils un 30 skolēni no Zarasiem. Nometnei tika piesaistīti profesionāli aktieri un režisori no Latvijas un arī Lietuvas. Nodarbības notika gan teātrī, gan bibliotēkā. Izmantojot grāmatas, tika izvēlēti literārie varoņi, ar kuriem šo trīs dienu laikā tika strādāts. Nometnei tika izvēlēti tie bērni, kuri savās anketās rakstīja, ka viņiem patīk teātris un spēles. Trīs dienu laikā bērni “atvērās kā ziediņi”.

[video – fotokolāža]

Ļoti veiksmīga aktivitāte ir bibliotekārā stunda skolēniem – “E-grāmatu pasaulē”. Ir novadītas jau 98 nodarbības, kurās piedalījušies 1000 bērni un jaunieši. E-grāmatas un planšetdatori bibliotēkā ir ļoti populārs pakalpojums, diemžēl planšetdatorus uz mājām izsniegt nevar.

Projekta ietvaros iegūta liela mākslas grāmatu kolekcija, planšetdatori, e-grāmatas, mobilie plaukti un cits aprīkojums, digitālie fotoaparāti, profesionālās videokameras, ekrāns, projektors, datori ar skārienjūtīgu monitoru un reprezentatīvie materiāli.

Dzidra Stupāne bibliotekāriem novēlēja nenobīties no angļu valodas un rakstīt projektus, jo – kas strādā, tam viss izdodas!

Noslēgumam esam pietaupījuši veiksmes stāstu par kādu nelielu sadarbības projektu starp Iecavas novada pašvaldību un bibliotēku, kuru mums pavēstīja bibliotēkas Iecavas novada Ziemeļu bibliotēkas vadītāja Dzintra Maračkovska. Ziemeļu bibliotēka ir viena no sešām Iecavas novada bibliotēkām. Dibināta 1951. gadā kā Ziemeļu ciema bibliotēka Baldones rajonā. Sākotnēji atradās privatizētā ēkā ar krāsns apkuri un lielu pasākumu telpu. 2000. gadā bibliotēka ieguva jaunas telpas trīsistabu dzīvoklī. Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu, 2011. gadā tika konstatēts, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ir jāatdala lietotāju plūsmas.

Dzintra Maračkovska atzīmēja, ka tie, kuri savā bibliotēkā strādā kā vienīgie bibliotekāri, ir lieliski laika plānotāji, kas savā darba vietā ir gan priekšnieks, gan vietnieks, gan visu pārējo darbu darītāji un arī ļoti labi mammas un tēti, sapratīs, cik tas ir liels darba ieguldījums, lai ieviestu pārmaiņas. Ar Iecavas novada pašvaldības atbalstu 2012. gadā tika uzsākti nepieciešamie remontdarbi un iegādāts jauns bibliotēkas aprīkojums. Rezultātā tika atdalīta datorlietotāju telpa, ģimenes istaba ar galda spēlēm, televizoru un DVD atskaņotāju. Telpas kļuva siltākas, mājīgās un arī plašākas. Iedzīvotāji izrādīja pastiprinātu interesi par bibliotēku.

[video]

Atliek tikai pabrīnīties, ko tik īsts sava aroda pratējs spēj paveikt un radīt. Nepārprotami – bibliotēkas un arī vietējās kopienas sirds un dvēsele ir bibliotekārs! Noslēgumā Dzintra Maračkovska mums visiem novēlēja cerības spārnus un pašiem savu izaicinājumu: “Lai mēs visi, visi savām cerībām dotu iespēju!”


1. daļa – Konferences atklāšana.
2. daļa – Vēsture un vīzija.
3. daļa – Stratēģija un informācijas resursi.
4. daļa – Sadarbības projekti.
5. daļa – Formāli neformālais.


Pārskatu sagatavoja: Dace Ūdre

Autors:

Chair of the New Professionals Section of the Library Association of Latvia

One thought on “Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Sadarbības projekti

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s