Iepriekšējā rakstā jums bija iespēja iepazīties ar Latvijas Bibliotekāru biedrības vēsturi, profesionālo bibliotekāro izdevumu apskatu, Ulda Zariņa piedāvāto redzējumu, kas ir bibliotēka, kā arī ar jauna veida bibliotēkas modeli Latvijas Universitātē. Šodien pievērsīsimies nākamajiem četriem ziņojumiem.
3. daļa. Stratēģija un informācijas resursi
Ar bibliotēku nozares stratēģiju kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija” ietvaros iepazīstināja Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs. Bibliotēku nozares stratēģija ir viena no 15 kultūras nozaru un starpnozaru stratēģijām, kura vēl atrodas projekta izstrādes stadijā. Referents atzīmēja, ka tikai maijā varētu runāt par šīs stratēģijas gala variantu.
nodaļas vadītājs Jānis Turlajs un nodaļas
vecākā referente Linda Langenfelde
Stratēģijas virsmērķis:
“Attīstīt bibliotēkas kā nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus, veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības procesus, nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.”
Izvirzīti vairāki stratēģiskie mērķi atbalsta ideju par bibliotēkām kā kultūras mantojuma glabātājām un izplatītājām, kvalitatīva bibliotēku pakalpojuma nodrošinātājām, zināšanu sabiedrības veidotājām un tautsaimniecības izaugsmes atbalstītājām.
Savā ziņojumā Jānis Turlajs apskatīja arī bibliotēku nozares stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus. Ar kopīgu darbu Latvijā ir izveidota veiksmīga bibliotēku sistēma un mums visiem ir jāpieliek sava roka, lai nodrošinātu šīs sistēmas stabilitāti, pēctecību un attīstību – bibliotēku nozares ilgtspējību.
Par to, ko nozīmē Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē un kāda ir šīs prezidentūras saikne ar Latvijas bibliotēkām, informēja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa. Prezidentūras laikā Latvija vadīs ES un veidos ES politisko dienas kārtību. Programmu, ko esam sastādījuši sadarbībā ar citām institūcijām un ES dalībvalstīm, mums pašiem būs arī jārealizē laikā no 2015. gada janvāra līdz jūnijam. Prezidentūras ES Padomē tiek organizētas pa trim. Mūsu trio veido Itālija, Latvija un Luksemburga. Šāda veida prezidentūras grupēšana un rotācija nodrošina pēctecību.
Attēls: Wikimedia Commons
Prezidentūra dod iespēju ne tikai gūt zināšanas un pieredzi, bet arī, kā minēja Inga Skujiņa, tā ir brīnišķīga iespēja katrai valstij ienest ES savu rokrakstu un savu redzējumu par to, kā Eiropai ir jāattīstās, veicināt Latvijas atpazīstamību un konkurētspēju un sekmēt ilgtspējīgas pārmaiņas Latvijas valsts pārvaldē.
Bibliotēkām būs liela nozīmes Latvijas prezidentūras ES Padomē īstenošanas laikā, jo tieši bibliotēkas ir zināšanu, informācijas un kultūras centrs. Tās pulcē cilvēkus, un zina, kas notiek Latvijā. Sadarbībā ar bibliotēkām un Europe Direct informācijas apmaiņas punktiem prezidentūrai būs iespēja sniegt sabiedrībai informāciju par to, kas notiek ES un kādu vēlamies veidot šo prezidentūru. Arī Gaismas pilij būs sava loma – tā kalpos kā centrālā prezidentūras pasākumu norises vieta un kļūs par vienu no Latvijas prezidentūras simboliem.
Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) projektu vadītāji pastāstīja par vairākiem arhīvu, kultūras un muzeju informācijas resursiem.
Kristīne Pabērza iepazīstināja ar diviem arhīvu nozares projektiem. Pirmais ir Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma, kas ir tikpat liels projekts kā Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma un “Trešais tēva dēls”. Projekta galvenais mērķis ir padarīt arhīvos uzkrāto informāciju, kultūras mantojumu un arhīva pakalpojumu vairāk pieejamus iedzīvotājiem.
Otrs projekts ir pārrobežu e-arhīvs, kas tiek īstenots Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Šajā projektā apvienojušies pieci projekta partneri – Latvijas Nacionālais arhīvs, biedrība “Ideju Forums”, KISC, Igaunijas Nacionālais arhīvs un Sanktpēterburgas arhīvi. Šī projekta mērķis ir izveidot e-arhīvu, kurā tiešsaistē ar nākamā gada vasaru/rudeni būs pieejamas digitalizētas baznīcu grāmatas, dažādas kartes un visu trīs valstu universitāšu augstskolu studentu un mācībspēku lietas, aptverot laika periodu sākot ar 1861. līdz 1918. gadam.
Savukārt, Jānis Ziediņš iepazīstināja ar diviem citiem kultūras projektiem. Viens no tiem ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts “Kultūras un atmiņas institūciju vienotā informācijas pārvaldes sistēma”, kura ietvaros digitalizēti 58 kultūras kanona objekti, nodrošinot to pieejamību elektroniskā formātā portālā letonika.lv. Ikvienam lietotājam ir iespēja iepazīties ar Latvijas kultūras kanona objektiem, kuri atbilst septiņām kultūras nozarēm – arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Jāatzīmē, ka objektus, kuri ir aizsargāti ar autortiesībām, ir pieejami tikai no publisko bibliotēku tīkla datoriem. Savukārt pārējie objekti ir brīvi apskatāmi ikvienam portāla lietotājam. Piekļuve filmām tiek nodrošināta portālā filmas.lv.
Otrs projekts ir Kultūras kartes mobilā lietotne jeb aplikācija, kuru bez maksas var lejupielādēt lietojumprogrammu veikalos, meklējot pēc atslēgas vārdiem “Kultūras karte”. Lietotne sniedz iespēju piekļūt kultūras objektu datiem, meklēt, atzīmēt favorītojektus, pievienot attēlus un komentārus, kā arī atklāt jaunas kultūras vietas un objektus.
Ar muzeju nozares projektiem iepazīstināja Una Balode. Nacionālo Muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) veidošanā ir iesaistīti 115 akreditēti Latvijas muzeji: gan valsts, gan pašvaldību, gan privātie. Kopā Latvijas muzejos glabājas 5,3 miljoni muzeju priekšmetu, no kuriem tikai 5% ir apskatāmi izstādēs un ekspozīcijās. Pašlaik NMKK ir apskatāmi vairāk nekā 700 000 muzeju priekšmetu.
[video]
NMKK ir kā pakāpiens uz Eiropas projektiem. Viens no tiem ir Linked Heritage jeb Saistītais mantojums. Projekta mērķis ir sekmēt satura piegādi no muzejiem uz Eiropas digitālo bibliotēku – Europeana. Šobrīd Europeana var redzēt gandrīz desmit tūkstošus muzeju priekšmetu aprakstus no desmit Latvijas muzejiem. Apraksti ir tulkoti četrās pasaules valodās – krievu, angļu, vācu un franču.
Savukārt, Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Sandra Ranka mūs iepazīstināja ar biobibliogrāfisko rādītāju izveidi un to lomu, aplūkojot ziņojuma tematu LU Bibliotēkas bibliogrāfiskās darbības kontekstā.
Biobibliogrāfiskais rādītājs apkopo personas darbus un literatūru par viņu, papildus ietverot personas biogrāfisko apceri. LU Bibliotēka biobibliogrāfiskos rādītājus izdod kopš 1974. gada, vienu līdz sešus rādītājus gadā. Līdz šim populārākās nozares – tiesību zinātne, filoloģija, literatūrzinātne un pedagoģija. Sērijā “LU zinātnieki” publicēti 98 izdevumi, bet sērijā “LU rektori” – 3 izdevumi. Kopš 1950. gada LU Bibliotēka uzsāka kartotēku veidošanu, bet kopš 1995. gada tiek veidota LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāze, kura drīz saturēs 100 000 bibliogrāfisko ierakstu. Minētās kartotēkas un datubāzes tiek izmantotas biobibliogrāfisko rādītāju sastādīšanā.
Lai sastādītu biobibliogrāfisko rādītāju, vispirms, ir nepieciešams iepazīties ar personas dzīvesgājumu, zinātnisko un sabiedrisko darbību, jāapzina bibliogrāfiskās informācijas avoti, jāveic bibliogrāfiskās informācijas meklēšana un pēc de visu principa jāveido bibliogrāfiskais apraksts. Pēc tam jāveido rādītāja bibliogrāfiskās sadaļas, kā arī jāizveido palīgrādītāji. Atliek izdevuma struktūras izveide un paša manuskripta sastādīšana un noformēšana.
1. daļa – Konferences atklāšana.
2. daļa – Vēsture un vīzija.
3. daļa – Stratēģija un informācijas resursi.
4. daļa – Sadarbības projekti.
5. daļa – Formāli neformālais.
Pārskatu sagatavoja: Dace Ūdre
Fotogrāfijas: Ligita Ieviņa
LBB Jauno speciālistu sekcija 
Viena doma par “Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Stratēģija un informācijas resursi”