Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Konferences atklāšana

2013. gada 18. aprīlī 320 bibliotekāri pulcējās Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā, lai piedalītos ikgadējā Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) organizētajā konferencē, kuras devīze bija

“Bibliotēka tagad! – Iedvesmojošas, pārsteidzošas, iedrošinošas”.

Turpinot iesākto tradīciju, atskatīsimies uz konferencē dzirdēto un redzēto, šoreiz piedāvājot konferences pārskatu piecās tematiskās daļās.

1. daļa. Konferences atklāšana

Konferenci ar uzrunu atklāja Latvijas Republikas (LR) kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Savā uzrunā ministre izteica apbrīnu gaišumam, enerģijai, vēlmei, gribai un pozitīvismam, ko ir sastapusi bibliotēkās. Runas pirmo daļu viņa noslēdza ar pateicības vārdiem bibliotekāriem par viņu ieguldīto darbu, pozitīvo attieksmi un spēju būt inovatīviem.

LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova un LU rektors Mārcis Auziņš

Runas otrajā daļā ministre pievērsās aktualitātēm, kas saistītas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jauno ēku jeb Gaismas pili. Šogad tiks pabeigta Gaismas pils būvniecība, kam sekos nākamais projekta posms – loģistika – četru miljonu krājuma vienību nogādāšana no piecām ēkām Rīgā uz jaunajām bibliotēkas telpām. Tas nebūs tik vienkāršs uzdevums, jo ir nolemts, ka pārvākšanās laikā nevienu dienu bibliotēkas pakalpojumi netiks pārtraukti. Bez tam 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūra galvaspilsēta, kas nozīmē, ka Rīgā notiks virkne pasākumu un ir gaidāmi ļoti daudz ciemiņu. Jau tagad bibliotēka tiek aizrunāta vairāku pasākumu organizēšanai. Savukārt 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija uzņemsies Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Prezidentūras galvenais birojs atradīsies jaunajā bibliotēkas ēkā. Tā ir nebijusi iespēja sevi parādīt Eiropai un visai pasaulei. Vēl viens izaicinājums ir darbs pie LNB stratēģijas – bibliotēkas satura plānošanas. Ministre aicināja ikkatru no mums iepazīties ar to un sniegt savu viedokli jau šodien, nevis pēc tam, kad stratēģija būs apstiprināta. Viņa arī atzīmēja, ka ar LNB stratēģijas uzmetumu ir iepazinušies desmit UNESCO eksperti, kuri devuši pozitīvu atzinumu, sniedzot padomus, kas vēl būtu darāms, lai stratēģiju uzlabotu. Šo darbu plānots pabeigts līdz 2013. gada 18. novembrim.

Savas runas trešajā daļā ministre aicināja ikvienu Latvijas bibliotēku iesaistīties Latvijas kultūras kanona popularizēšanā. Viens veids, kā to izdarīt, ir katrā bibliotēkā veidot savu kultūras kanonu, iekļaujot tajā tos cilvēkus, ar kuriem lepojamies un par kuriem vēlamies stāstīt saviem iedzīvotājiem. Savukārt LNB rūpēsies par Latvijas “lielo” kultūras kanonu. Bibliotēka ir lieliska vieta, kur to darīt. Tiks arī runāts ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, lai katrā skolā tiktu iekļauts kultūras kanons. Godinot Imantu Ziedoni, vienu no 99 mūsu izcilajiem kanonistiem, maijs ir pasludināts par Imanta Ziedoņa piemiņas mēnesi. Tā ietvaros gandrīz katru dienu tiks rīkoti dažādi pasākumi un izdotas trīs grāmatas par Imantu Ziedoni. Arī bibliotēkas var iesaistīties, rīkojot, piemēram, Imanta Ziedoņa pēcpusdienu.

Kā nākamais mūs uzrunāja LU rektors Mārcis Auziņš, sveicot mūs LU Lielajā aulā. Viņš atzīmēja, ka tas ir tikai loģiski, ka šī konference notiek universitātē, jo LU ir ne tikai mācību iestāde un lielākā pētniecības institūcija Latvijā, bet pavisam noteikti arī kultūras centrs. Konferences norise universitātē tika saistīta arī ar to, ka LU Bibliotēka ir otra lielākā bibliotēka valstī, un, pateicoties Akadēmiskās bibliotēkas (dibināta 1524. gadā) pievienošanai, tā ir arī vecākā bibliotēka valstī. Tas nozīmē, ka pavisam drīz universitāte svinēs 500 gadu jubileju savai vecākajai struktūrvienībai. Rektors atzīmēja, ka tas ir pārsteidzoši redzēt mūs tik kuplā skaitā, kas norāda uz to, ka bibliotēku lieta Latvijā ir svarīga. Noslēgumā viņš mums novēlēja daudz interesantu un profesionāli noderīgu diskusiju, un, lai bez oficiālajiem referātiem, kas izskanēs no tribīnes, mums būtu laiks arī neformālām sarunām.

Arī LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne sveica mūs visus 90 gadu jubilejas svētkos. Savas runas pirmajā daļā viņa akcentēja dažus no 2013. gada nozīmīgākajiem  notikumiem. Šis ir īpašs gads grāmatniecībā, jo šogad svinam 425 gadu jubileju pirmajai Rīgas tipogrāfijai, līdz arī to arī pirmajai grāmatai, kas tika iespiesta Nikolaja Mollīna tipogrāfijā. Šogad tika arī atzīmēta 20 gadu jubileja konkursam “Zelta ābele”. Taču pats svarīgākais – 2013. gada 20. decembrī tiks nodotas jaunās LNB ēkas atslēgas.

LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova, LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne un LU Bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska

Runas otrajā daļā tika uzsvērta bibliotēkas un bibliotekāra loma mūsdienu sabiedrībā. Tika minēts informācijas daudzuma pieaugums, paradigmu maiņa, kā arī bibliotekāra loma un kompetence informācijas pakalpojuma sniegšanā līdzās portāliem, sociālajiem medijiem, interneta meklētājiem un citām tiešsaistes iespējām.

Savas runas noslēgumā izpilddirektore uzrunāja ikkatru bibliotekāru, aicinot mūs vienoties vienā kopējā talkā – grāmatu ķēdē, kura notiks 2014. gada 18. janvārī. Šī grāmatu ķēde savienos LNB veco ēku Barona ielā 14 ar Gaismas pili Mūkusalas ielā 3. Pats interesantākais, ka attālums starp šīm abām ēkām ir tieši 2014 metri!

Kā nākamais uzrunu sniedza Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš uzsvēra, ka paveikto bibliotēku jomā varam nosaukt par patiesu veiksmes stāstu. Un milzīga pateicība pienākas tieši bibliotekāriem; jo var izremontēt telpas, iegādāties tehnoloģijas, bet bibliotēka bez laba bibliotekāra nenes labumu sabiedrībai. Ir izdarīts daudz, taču ne bibliotekāru atalgojuma ziņā. Tāpēc ir nepieciešams vienoties starp pašvaldībām un valdību, ka, valsts budžetam augot, ienākumu līmenis proporcionāli palielināsies gan valsts, gan pašvaldību pusē. Runu noslēdzot, Jaunsleiņa kungs novēlēja veiksmi tiem bibliotekāriem, kuri piedalās pašvaldību vēlēšanās, aicinot nekautrēties no savu ideju pieteikšanas, kā arī novēlēja mums visiem izdevušos konferenci un jauku biedrības 90 gadu jubilejas balli. Atmiņā iespiedies Jaunsleiņa kunga runas sākumā teiktais, ka Lielajā aulā ir gaišs ne dēļ lielā loga griestos, bet gan tāpēc, ka konferencē pulcējušies gaiši cilvēki.

Konferences atklāšanu noslēdza LBB priekšsēdētājas Silvijas Tretjakovas uzruna, kuru viņa sāka ar kādu līdzību starp LNB jauno ēku un baznīcu. Viņa atzīmēja, ka iebraucot Rīgā no Torņakalna puses ar vilcienu, dzelzceļa līnijas iluzorajā viduspunktā var redzēt paceļamies bibliotēku – it kā dzelzceļa līnija aizietu līdz jaunajai bibliotēkas ēkai. Un tieši tādā pašā veidā pagājušajā un aizpagājušajā gadsimtā tika celtas baznīcas – ielas galā. Jaunā bibliotēkas ēka ir kā zināšanu citadele, kas mums tik ļoti ir vajadzīga un kurai ir jāspēj sniegt adekvātu pakalpojumu.

LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova

Mūsdienu sabiedrībā ir vienlīdz nepieciešamas dažāda tipa bibliotēkas, piemēram, multibibliotēkas, multimediju bibliotēkas, krosbibliotēkas, krosmediju bibliotēkas, mobilās bibliotēkas un integrētās bibliotēkas. Šķiet, ka institucionāli vienveidīgām bibliotēkām nav nākotnes. Arī hibrīdbibliotēkām mums nav īsti laika. Bibliotēkas atrodas lielas izvēles priekšā, jo pastāvēs, kas mainīsies. Arī Nacionālā bibliotēka mainās – tā ir zinātniskā un publiskā bibliotēka kvadrātā, kurā būs vieta visai sabiedrībai, it īpaši jaunajai paaudzei.

Citējot literatūrzinātnieka Rūdolfa Egles un bijušā Somijas Nacionālās bibliotēkas direktora Esko Hekli teikto, Silvija Tretjakova vērsa mūsu uzmanību uz dažām būtiskām atziņām. Pirmkārt, bibliotēka ir vieta, kur mīt brīvība un patiesība, tā dod iespēju neatkarīgi domāt, un ir svarīgi, ka bibliotēkā strādā cilvēki, kuri ne tikai mīl savu darbu, bet arī to lieliski pieprot. Un, otrkārt, liels risks slēpjas domāšanas, kultūras un uzvedības modeļu vienveidošanā, neiedziļinoties šo procesu būtībā.

Noslēgumā LBB priekšsēdētāja uzsvēra, ka tas ir gods būt bibliotekāru biedrības biedram. Un katrs no mums var sniegt savu ieguldījumu šīs organizācijas attīstībā un pilnveidē.


1. daļa – Konferences atklāšana.
2. daļa – Vēsture un vīzija.
3. daļa – Stratēģija un informācijas resursi.
4. daļa – Sadarbības projekti.
5. daļa – Formāli neformālais.


Pārskatu sagatavoja: Dace Ūdre
Fotogrāfijas: Ligita Ieviņa

Autors:

Chair of the New Professionals Section of the Library Association of Latvia

One thought on “Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Konferences atklāšana

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s