Posted in Grāmatniecības vēsture,Lasīšana

Kā es atradu cilvēku ar trīsdesmit skaistām sejām

© Kristina Papule, 2013

“Šīs grāmatas tagadējais sarakstītājs apsola, ka cilvēks, to izlasījis, nenomirs, kā tas notika ar viņa paša priekšteci, kam piederēja “Hazāru vārdnīcas” pirmā autora 1691. gada izdevums…”. Ar šādiem optimistiskiem vārdiem sākas viens no neparastākajiem 20. gadsimta literatūras darbiem – Milorada Paviča “Hazāru vārdnīca” (1984). No anotācijas var uzzināt, ka šī grāmata ir “vienlaikus vēsturisks romāns, intriģējošs detektīvs un mīlestības stāsts. Tā stāsta par teiksmainās hazāru tautas vēsturi un apbur lasītāju ar vērienīgumu un neparasto pasaules skatījumu” (1).

Milorads Pavičs un “Hazāru vārdnīcas” izdevums latviešu valodā

Ļoti saīsinātā veidā romāna sižets izskatās šādi: mūsu ēras 9. gadsimts. Hazāru valdnieks, sapņa rosināts, nolēmis tautai dāvāt jaunu reliģiju un uzaicinājis pie sevis jūdaisma, kristietības un islāma pārstāvjus, lai tie stāsta par savas reliģijas priekšrocībām. Kristiešu, musulmaņu un ebreju avotos rodamas versijas par to, kurai tad tieši reliģijai beigu beigās ir pievērsušies hazāri, ir pretrunīgas. Noskaidrot patiesību nemaz nav tik vienkārši, jo ar cilvēkiem, kas mēģinājuši rekonstruēt pagātnes notikumus un ielūkoties izzudušās hazāru tautas noslēpumos, notikušas savādas lietas. Tāpēc arī “Hazāru vārdnīcas” lasītājam jābūt gatavam uz piedzīvojumiem.

No sevis piebildīšu, ka “Hazāru vārdnīca” ir ne tikai literatūras, bet arī literārās mistifikācijas šedevrs. Gandrīz visam, sākot ar vēsturiskajiem faktiem un hazāru tautas kultūru un beidzot ar personāžiem – nav pilnīgi nekāda sakara ar realitāti. “Hazāru vārdnīca” ir tapusi pateicoties tikai un vienīgi tās autora fantāzijai, – atzīmē kritiķi. Taču šajā grāmatā netrūkst detaļu, pateicoties kurām pat visprasīgākajam lasītājam ne mirkli nekļūst garlaicīgi.

Viena no tām ir “Hazāru vārdnīcas” titullapa:

Daubmana 1691. gadā izdotās pirmās (iznīcinātās) “Hazāru vārdnīcas” titullapas atjaunojums

Tajā pieminēto izdevēja vārdu “Ioaness Daubmannus” var sastapt grāmatā vēl vairākas reizes. Piemēram, no “Hazāru vārdnīcas” otrās daļas var uzzināt, ka J. Daubmans bija poļu grāmatiespiedējs, kurš 17. gadsimtā Prūsijā izdevis poļu-latīņu vārdnīcu. Vēl autors raksta, ka Daubmanam bija “tik daudz skaistu seju, cik sivana* mēnesim ir trīsdesmit dažādu veidu dienu”, “tipogrāfijas svina burtus Daubmans lādēja bisē un gāja medībās” un “Hazāru vārdnīcas” pirmo eksemplāru viņš “iespieda ar indīgo krāsu un tūdaļ ņēmās to lasīt” (un no tā arī nomira) (1). Vienu vārdu sakot, normālam lasītājam vienkārši neienāk prātā, ka cilvēks ar šādu biogrāfiju tiešām varēja eksistēt.

Ja godīgi, es arī pieskaitu sevi pie normāliem lasītājiem, un pirms pāriem gadiem, izlasot “Hazāru vārdnīcu”, es droši vien būtu aizmirsusi par mītisko grāmatizdevēju uz visiem laikiem. Taču nesen, šķirstot Ļ. Vladimirova “Vispārējo grāmatu vēsturi” (1988), pēkšņi uzduros šādai rindkopai:

“Kamēr Rīgai nebija savas tipogrāfijas, pilsētas vajadzības pēc grāmatām apmierināja Kēnigsbergas grāmatiespiedēji. Piemēram, J. Daubmans izdeva pirmo Rīgai domāto kalendāru, kuru sagatavoja Rīgas zinātnieks Z. Stopijs” (2).

Izrādās, ka Ļ. Vladimirovam ir taisnība – grāmatiespiedējs vārdā J. Daubmans tiešām dzīvoja Kēnigsbergā, taču tas bija 16. gadsimta, nevis 17. gadsimta beigās, kā to apgalvo Pavičs. Savukārt Zahārija Stopija sastādītais kalendārs Rīgai (1565), kas bija iespiests viņa tipogrāfijā, izskatījās šādi:

Zahārija Stopija sastādītais kalendārs
1565. gadam, kas tika izdots
Daubmana tipogrāfijā

Un visbeidzot, kas ir visinteresantākais – 1564. gadā tipogrāfs J. Daubmans ir izdevis “Latīņu-poļu vārdnīcu” (Lexicon Latinopolonicum, bez šaubām, to pašu, kas tika minēta “Hazāru vārdnīcas” tekstā). Vienu no tās eksemplāriem var atrast Rostokas Universitātes bibliotēkā:

J. Daubmana izdotā “Latīņu-poļu vārdnīca” (1564)

Tātad sanāk, ka grāmatizdevējs vārdā Johans Daubmans nav tikai un vienīgi autora bagātās iztēles auglis. Šis cilvēks tiešām eksistēja, un droši vien pat nevarēja iedomāties, ka pēc četrsimts gadiem viņa vārds parādīsies vienā no dīvainākajām 20. gadsimta grāmatām.

J. Daubmana portrets

* Sivana mēnesis – trešais mēnesis pēc ebreju kalendāra; atbilst jūnijam un jūlijam.


Izmantotie informācijas avoti

  1. Pavičs, Milorads. Hazāru vārdnīca : 100 000 vārdu leksikonromāns : vīrišķais eksemplārs. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 330 lpp. ISBN 9984-23-190-9.
  2. Владимиров, Лев. Всеобщая история книги. Москва : Книга, 1988. 312 с. ISBN 5-212-00029-7.

Rakstā izmantotie attēli

  1. attēla avots: LiveLib un Gunta Bereļa emuāra.
  2. attēls skanēts no “Hazāru vārdnīcas”.
  3. attēls skanēts no Zanders, O. Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos. Rīga : Jumava, 2002. ISBN 9984-05-551-5.
  4. attēla avots: Digital Library of Wielkopolska.
  5. attēla avots: Deutsche Nationalbibliothek.

One thought on “Kā es atradu cilvēku ar trīsdesmit skaistām sejām

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s