Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne

Bibliotēka ir sociālais tīkls

© Sanita Malēja, 2013

Ieskatoties Bibliotēku likumā, redzam, ka krājuma veidošana un uzturēšana ir pasludināts par galveno bibliotēku uzdevumu. Bet kam gan būtu vajadzīgas bibliotēkas, ja tās veiktu tikai likumā noteiktās funkcijas? Ko bibliotēkas reāli dara, lai izdzīvotu un attaisnotu savu esību (lasi – piešķirto finansējumu)?

Bibliotēka ir informācijas, kultūras, zināšanu un sociālais centrs. Sabiedrībā bibliotēka ir kultūras vērtību nesēja. Ja paskatāmies kultūras kanonā – tas atspoguļo visdažādākās Latvijas kultūrai raksturīgās vērtības, kas apkopotas septiņās nozarēs. To vidū ir ne tikai literatūra [par un ap kino, mūziku, skatuves mākslu, tautas tradīcijām u.c.], bet arī kino, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas u.c. Tas, kā bibliotēkas kā kultūras vērtību nesējas, tiek galā ar šo bagātību nodošanu sabiedrībai informācijas pārpilnajā laikā ir cits stāsts. Taču nenoliedzami ir bibliotēku centieni būt aktuālām tā, lai viņu darbība tiktu atzīta ne tikai par interesantu, bet arī auglīgu esam. Tā, lai sabiedrības acīs bibliotēkas viennozīmīgi atspoguļotu starp bibliotekāriem tik daudzkārt citēto Raiņa atziņu “pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Community Day: Reopening the Ancient and Medieval Galleries at the RISD Museum.

Attēls “Community Day” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-ND

Mēs dzirdam no bibliotekāriem visapkārt, ka bibliotēka jau sen vairs nav grāmatu apmaiņas punkts, ka papildus tiešajām krājuma apstrādes funkcijām tiek nodrošinātas iespējas izzināt, pulcēties un biedroties. Ātrumā mēģinot apkopot bibliotēku reāli veicamos darbus, sanāk šādi: apstrādāt krājumu, apkalpot lietotājus, nodrošināt pieeju internetam, organizēt tikšanās ar rakstniekiem, nodrošināt iespēju apgūt rokdarbus un valodas, organizēt izglītojošas lekcijas, seminārus un citus pasākumus, veidot izstādes, dalīties ar saviem ceļojumu iespaidiem un aicināt to darīt citus utt.

Un tomēr, ja pamēģinām skatīties uz bibliotēku ne kā uz vietu, kas nodrošina vienīgi pakalpojumus vai apstākļus cilvēku darbībai, izklaidei vai informācijas ieguvei? Nekas no tā nebūtu iespējams, ja nebūtu sabiedrības (kopienas) jeb cilvēku, kas to apmeklētu. Veicot augstākminētos uzdevumus, bibliotēka nefunkcionē kā institūcija, bet gan kā dzīvs organisms. Nepārtrauktā kustībā tiek savienoti, izjaukti un apvienoti kopienās cilvēki un to intereses, veidojot sociālos tīklus un būvējot bibliotēku kā Vienu.

Kā veidojas šie tīkli? Svarīgi ir trīs aspekti – fiziskais, sociālais un tīkla attālums. Fiziskais attālums ir tā distance, kas šķir vienu cilvēku no otra burtiski. Ir svarīgi, vai cilvēki dzīvo katrs savā pilsētas galā, vai kaimiņu mājās, kas ietekmēs viņu iespējas tikties un nejauši sastapties. Sociālais attālums ir mērāms indivīdu uzskatos, gaumēs, līdzībās un pieredzēs. Šeit būs izšķiroša gan izglītība, gan muzikālā gaume, gan politiskie uzskati, kas gan kopā, gan atsevišķi spēj ietekmēt cilvēku vēlmi socializēties vienam ar otru. Tīkla attālumu varētu dēvēt arī par tuvuma pakāpi – draugiem cilvēks vienmēr atradīsies tuvāk, nekā draugu draugiem. Tīkla attālums automātiski sarūk, ja sarūk fiziskais un sociālais attālums.

Tas, kā mēs organizējam dzīvi bibliotēkā, pat katrā tās atsevišķā telpā, ietekmē indivīda apmeklējuma pieredzi. Pieredze, protams, katrā bibliotēkā ir absolūti atšķirīga un neatkārtojama. Ja katras bibliotēkas interjers tiktu veidots vienāds vai tiktu sekots vienotam telpu izkārtojumam, tad, no vienas puses, būtu, neiespējami apmaldīties, kā tas ir, piemēram, lielajos pārtikas veikalos. Taču, no otras puses, tas visas bibliotēkas padarītu vienādas un neļautu veidoties nelielām vietējām egocentriskām kopienām.

Neskatoties uz to, ka bibliotēka piedāvā resursus dažādām gaumēm un vajadzībām, svarīgāka par piedāvājumu ir iespēja piedalīties. Te bibliotēku atkal var salīdzināt ar dzīvu radību, kas, pateicoties “asinsrites cirkulācijas sistēmai”, novirza “uzturvielas” uz pareizajiem orgāniem (lasi: valodu klubiņu, datorklasi, izstādi utt.). Un te nu katrai institūcijai pašai jāapdomā, vai tiek sasniegts optimālais rezultāts – pēc iespējas lielāka lietotāju plūsma pie iespējami mazāka resursu patēriņa. Interesanti, ka mūsdienu uzņēmuma vadības stratēģijas te visdrīzāk palīdzēs maz. Par to pārliecināties varam kaut vai skatoties uz baznīcu draudzēm, kuras joprojām darbojas uz dabiskas attīstības principiem – gadu simtiem nemainīgām cilvēku attiecībām sociālajos tīklos.

Attēls “Home Library Service Quiz” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-ND

Bibliotēku nekad nevarēs nosaukt par tikšanās vietu, ja nebūs sabiedrības ar cilvēkiem, kuriem tur tikties. Kopiena bibliotēkā neveidosies, ja cilvēkiem netiks dota iespēja savstarpēji mijiedarboties vai viņi gluži vienkārši šo iespēju neizmantos. Lai to saprastu pietiek iedomāties jebkuru vairāk vai mazāk slēgtu interešu klubu, kuram regulāri mainās tikšanās vietas, bet cilvēki paliek. Lai nodrošinātu sabiedrības piesaisti, lietotājs nav jāmeklē kādā konkrētā vietā, jāuzrunā tirgū vai grāmatu veikalā – gluži pretēji, ir jāapzina katra indivīda sociālais tīkls. Vienkāršoti izsakoties – lietotāja vērtība slēpjas nevis tajā, kas vai kāds viņš ir, bet gan cilvēkos, ko viņš pazīst un kas pazīst viņu. Tāpēc, uzskatot, ka bibliotēka iegūs vairāk apmeklētāju, ja to apmeklēs, teiksim, pilsētas mērs ar kundzi, varam būt droši, ka ieguvums slēpsies tikai tajā, kādas attiecības ir šim konkrētajam pārim ar apkārtējiem cilvēkiem (vai viņi spēj ietekmēt citus un cik lielā mērā).

Iespēju bibliotēkai un lietotājiem nepaiet garām palielina atvērta telpa un plānojums. Šobrīd, kad tipiska publiskā bibliotēka ir centrs, kas var savienot ne tikai tos, kas ienākuši iekšā, bet daļu funkciju nodrošināt arī 50 metrus ap bibliotēku, pateicoties bezvadu tehnoloģijām, ir vērts padomāt par infrastruktūru arī ap ēku. Lai nenotiktu tā, ka vasarā ir jāsēž stāvlaukumā savā automašīnā ar portatīvo datoru, var piedāvāt alternatīvu iespēju sēdēt labiekārtotā nojumē vai uz īpaši iekārtota soliņa. Labā ziņa ir tāda, ka daudzviet šāda iespēja jau ir nodrošināta.

Un, ja skatāmies plašāk, tad tikpat nozīmīgas kļūst bibliotēkas attiecības ar citām pilsētas institūcijām. To savstarpējo saikni var mērīt līdzīgi kā indivīdu saikni – ar kopējām interesēm gan iedzīvotāja, gan pilsētpolitikas formā.

Kādu lomu informācijas ieguvē un saikņu uzturēšanā 21. gadsimtā pilda virtuālā pasaule? Tieši tādu pašu, kādu 21. gadsimtā potenciāls ir pildīt bibliotēkai to labā, kas izslāpuši pēc klātienes, pēc dzīvā. Bieži tagad saka, ka nākotnē visas grāmatas varēs lasīt elektroniskajās ierīcēs, taču ne bez ticības, ka papīra grāmatas tik un tā neizzudīs (jo ne jau visi to vēlēsies). Tāpēc tikpat droši var apgalvot, ka arī bibliotēku apmeklējums nenoplaks, jo ne jau visi vēlēsies biedroties tiešsaistē. Atrasties vienā fiziskā telpā, sajust ar maņām, apmainīties domu vibrācijām, izjust utt. būs arvien vairāk nepieciešams lielai daļai bibliotēku apmeklētāju (jeb sabiedrības locekļu).

Un vēl viena lieta – ir svarīgi atcerēties, ka tam, kas notiek bibliotēkā, nav jātop par institūciju un lietotāju vienojošu noslēpumu. Ir būtiski ziņu iznest uz āru un dalīties, tādējādi sniedzot materiālu attiecību veidošanas pamatam. Ja bibliotēkas loma ir veicināt lietotāju izziņas spējas un orientēšanos krājumā, tad krājumā iekļaujama ir arī kopiena un katrs sabiedrības loceklis. Jo tieši to bibliotēka kā sociālais tīkls var darīt – savienot mezglus un punktus, ko katrs cilvēks vai saime sabiedrībā reprezentē.


Pārdomas pēc ieskatīšanās Zachary Neal monogrāfijā “The Connected City: How Networks are Shaping the Modern Metropolis (The Metropolis and Modern Life)”. Routledge, 2012. 272 lpp. ISBN 978-0415881425

One thought on “Bibliotēka ir sociālais tīkls

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s