Posted in Profesionālā tālākizglītība,Sevis pilnveidošana

Cilvēka attīstība mūžizglītības kontekstā

© Anta Turla, 2013 speciāli LBB JSS

Mūžizglītība

Ideja, ka izglītības procesam jāturpinās mūža garumā, nav jauna. Jau viduslaikos un pat senāko laiku rakstos ir minēta nepieciešamība mācīties visu mūžu. Tādējādi mūžizglītības ideja kā tāda ir visai sena. Taču šodienas sabiedrības attīstības tempi liek aizvien nopietnāk pievērsties jautājumam par mūžizglītības nodrošināšanu (4).

Attēls “Abacus Love” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC

Kā ir teikts Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē, “mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm” (6).

Pašizziņa

Daudzi apzinās pasaules un lietu kārtības izzināšanas nozīmīgumu, un jau Atēnu filozofs Sokrats (469-399 p.m.ē.) runāja par to, ka ļaunums rodas kā nezināšanas sekas. Taču ne visi apzinās, cik būtiska ir pašizziņa, sevis paša izpēte un refleksija. Kāpēc gan cilvēkam vajadzētu iemācīties sevi izprast? Mācīšanās izprast savus resursus ir viens no priekšnoteikumiem, lai varētu notikt ilgtspējīga cilvēka attīstība.

Humānistiskās psiholoģijas pārstāvis Karls Rodžers (1902-1987) uzskatīja, ka cilvēkam, apzinoties savas jūtas un to sarežģījumus, ir vieglāk savā rīcībā iegūt harmoniju. Un tā arī ir, jo pirms tam, kad cilvēks vēlas savā dzīvē ieviest kādas pārmaiņas, ir jābūt izejas punktam – indivīdam ir jāsaprot, kur viņš savā dzīvē, domās, jūtās, pašuztverē, prasmēs un interesēs atrodas. Te varētu noderēt personības tipa, profesionālās piemērotības noteikšanas testi, kā arī karjeras konsultācijas, kas palīdzēs apzināties savu izejas punktu un neapjukt plašajā izglītības iespēju, profesiju un darba pasaulē.

Taču saprotamāka liekas sevis iepazīšana, pildot dažādas sociālās lomas. Mēs katrs vienlaicīgi atrodamies gan vairākos statusos, gan arī pildām tiem atbilstošas lomas (darbinieks, students, skolēns, meita, dēls, māte, tēvs, pasniedzējs, kaimiņš, draugs utt.). Pildot šīs lomas, mēs neizbēgami saskaramies ar dažādiem sarežģījumiem. Un tieši grūtībās indivīdam ir lieliska iespēja sevi iepazīt. Šo sarežģījumu veidošanās, kā arī mūsu reakcijas un rīcības analīze veido mūsu pieredzi. Pēc Tatjanas Koķes skaidrojuma (1999) indivīds visa mūža garumā mācās veidot savu pašpieredzi. Viņa uzsver, cik būtiski ir analizēt sarežģījumus ikdienas situācijās, pārdomājot problēmu cēloņus un risinājumus.

Attēls “Harmony Day” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY

Ja mūžizglītība balstās uz zināšanu, prasmju un pieredzes ieguvi visa mūža garumā, tad arī sevis izziņai un refleksijai ir jānotiek visa mūža garumā, aptverot visus cilvēka dzīves posmus un visas sociālās lomas. Refleksīvā mācīšanās mūža garumā ir īpaši nozīmīga, jo savas pieredzes un iekšējo resursu izprašana, analīze un izmantošana indivīdam var palīdzēt tīri praktiski orientēties pašrealizācijas un eksistences jautājumu risināšanā (5).

Profesionālā mobilitāte

21. gadsimtā mēs dzīvojam uz zināšanām balstītā sabiedrībā, kuras pamatu veido zināšanu ekonomika, kur galvenā loma ir pašiem cilvēkiem. Mūžizglītības memorandā ir uzsvērts, ka pastāvīgi mainīgajos apstākļos visaugstāk tiek vērtēta cilvēku spēja efektīvi un gudri radīt un izmantot zināšanas. Mūsdienu globalizācijas un tehnoloģiju paātrinātajā sabiedrībā, kad strauji ir pieaudzis dzīves temps, strauji mainās arī pieprasījums darba tirgū, tādēļ ar tām zināšanām, iemaņām un izpratni, ko mēs apgūstam kā bērni un jaunieši ģimenē, skolā, apmācību laikā un koledžā vai universitātē, visam mūžam nepietiks. Izglītības paliekoša iekļaušana pieaugušo dzīvē ir ļoti svarīgs elements, lai praktiski īstenotu mūžizglītību, bet tas ir tikai viens šī uzdevuma aspekts. Mūžizglītības skatījumā visa izglītība tiek aplūkota kā vienots veselums, kas turpinās “no šūpuļa līdz kapam”.

Deviņdesmito gadu sākumā Eiropas ekonomika saskārās ar strauji mainīgajiem ražošanas, tirdzniecības un investīciju veidiem. Šīs pārmaiņas izjauca balansu darba tirgos, kas savukārt noveda pie augsta bezdarba līmeņa, kā arī pie tā, ka pietrūka noteiktu kvalifikāciju speciālistu, bet iegūtās kvalifikācijas vairs neatbilda darba tirgus pieprasījumam. Tieši tādēļ parādījās nepieciešamība aktualizēt mūžizglītības jautājumu, uzsverot cilvēku elastību un mācīšanās nozīmību visa mūža garumā, kur, ja vien nepieciešams, cilvēkam ir jābūt spējīgam pielāgoties darba tirgus prasībām, vai nu paaugstinot, vai arī mainot savu kvalifikāciju. Ja agrāk cilvēks ieguva kādu profesiju un sāka strādāt kādā darba vietā, viņš tajā arī nostrādāja visu savu mūžu, tad šodien sakarā ar dzīves tempa pieaugumu tā vairs nenotiek, kā rezultātā, ja cilvēks negrib iziet no aprites un būt starp sociāli atstumtajiem, viņam ir jābūt radošam, spējīgam pašam radīt zināšanas un tās efektīvi izmantot, pielāgojoties darba tirgus prasībām un mainīgajiem apstākļiem (1). Izglītība un apmācības visa mūža garumā – tas ir labākais ceļš, lai visi spētu tikt galā ar pārmaiņu izaicinājumu (3).

Iekšējā motivācija

Viens no mūžizglītības mērķiem ir nodarbinātības veicināšana, taču otrs tikpat nozīmīgs ir pilsoniskas attieksmes sekmēšana. Lai pilnībā attīstītu spēju gudri radīt un efektīvi izmantot zināšanas, cilvēkiem ir jāgrib un jāvar pašiem veidot savu dzīvi, tas nozīmē – jākļūst par aktīviem pilsoņiem (2). Cilvēkiem pašiem ir jāgrib, jāvar un jābūt spējīgiem mācīties visa mūža garumā. Cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par savas dzīves kvalitātes uzlabošanu. Arī andragoģijas pamatlicēja Malkolma Noula (Knowles, 1970) mācīšanās pieejas interpretācijā cilvēks pats sevi virza mācību procesā, cilvēkam pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi un ir jābūt savas dzīves virzītājam. Cilvēkam ir jābūt iekšēji motivētam, lai mācītos un virzītos pretim mērķiem (5).

Attēls “Ladybug” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC

Mūžizglītības memorandā ir skaidrots, ka cilvēki negribēs turpināt mācīties, ja viņu izglītības pieredze jaunībā ir bijusi nesekmīga un personiski negatīva. Viņi negribēs turpināt mācīties arī tad, ja no laika, tempa un atrašanās vietas aspekta nebūs praktiski pieejamas atbilstošas izglītības iespējas, kā arī ja viņi nevarēs to atļauties. Viņi nebūs motivēti iesaistīties izglītībā, ja satura un metožu izstrādātāji neņems vērā viņu kultūras perspektīvas un dzīves pieredze. Un viņi negribēs ieguldīt savu laiku, piepūli un naudu turpmākā izglītībā, ja tās zināšanas, iemaņas un pieredze, ko viņi jau ir ieguvuši, netiek jūtami atzīti un nepalīdz gūt panākumus personīgajā dzīvē vai darbā. Individuālā motivācija mācīties un dažādas izglītības iespējas ir galvenie faktori, lai sekmīgi īstenotu mūžizglītību. Ir būtiski vairot pieprasījumu pēc izglītības, kā arī tās iespēju piedāvājumu. Ir jānodrošina visiem vienādas iespējas iegūt izglītību, kas būtu pielāgojama katra individuālajām vajadzībām (1). Tāpēc izglītības sistēma ir cieši saistīta ar iekšējo motivāciju, lai arī es personīgi uzskatu, ka motivēta, atbildīga un iekšēji spēcīga personība izvirzīsies un tiks dzīvē uz priekšu neatkarīgi no ārējiem faktoriem, ja tai būs liels iekšējā “es” spēks.

Nākotnes mācīšanās prasības

Runājot par mācīšanās attīstības tendencēm, ir izkristalizējušās piecas dimensijas mācīšanās prasībām nākotnē: mācīšanās zināt – kas ir pamatzināšanas, mācīšanās mācīties, speciālās spējas; mācīšanās darīt – kas nozīmē iegūto spēju pielāgošanu un mācīšanās sasniegumu iekļaušanu produktā, rezultātā; mācīšanās dzīvot kopā – kas sevī ietver mācīšanos un strādāšanu kopā; mācīšanās būt – kas ir atbildība par savu personisko attīstību, par to, kā būt cilvēkam; un mācīšanās izvēlēties – kas sevī ietver iztēli, vērtību attīstību un gudrību (7).

Rezumējot iepriekš minēto, varam secināt, ka mūžizglītībai, pirmkārt, ir jābūt vērstai uz refleksiju un pašanalīzi. Otrkārt, cilvēkam ir jāspēj piemēroties sabiedrības mainīgajiem apstākļiem un jāvar iekļauties mūsdienu dzīves apritē pat tad, ja tas nozīmē kvalifikācijas paaugstināšanu vai pārkvalificēšanos. Treškārt, pašam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, lai sevi apzināti virzītu mācību procesā, paaugstinot gan savas dzīves kvalitāti, gan arī, sekmējot savu pilsonisko apziņu, sniegtu ieguldījumu sabiedrībai. Un, visbeidzot, mums ikvienam ir jābūt gatavam apmierināt nākotnes mācīšanās prasības, jo tikai tā mēs spēsim attīstīties mūžizglītības un ilgtspējīgas izglītības kontekstā.


Raksta autore ir ieguvusi Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu bibliotēkzinātnē un informācijā, pašlaik viņa studē karjeras konsultēšanu Latvijas Lauksaimniecības universitātē.


Izmantotie informācijas avoti

  1. Eiropas Komisija. Mūžizglītības memorands : Eiropas Komisijas darba dokuments [Word dokuments]. Brisele : [B.i.], 2000 [skatīts 10.11.2012]. Pieejams: šeit.
  2. Feiras Eiropas Savienības Padomes secinājumi, 33. punkts, 2001.
  3. Izglītība aktīviem pilsoņiem Eiropas Savienībā. OPOCE, Luksemburga, 1998.
  4. Koķe, TatjanaPieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. Rīga : SIA “Mācību apgāds NT”, 1999. 102 lpp. ISBN 9984-617-50-5.
  5. Lieģeniece, Daina. Ievads andragoģijā, jeb, Mācīšanās “būt” pieaugušo vecumā. Rīga : RaKa, 2002. 183 lpp. ISBN 9984 – 15 – 471 – 8.
  6. LR IZM. Kas ir mūžizglītība? [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, [2012] [skatīts 10.11.2012]. Pieejams: šeit.
  7. Miķelsone, Ilze. 5 dimensijas mācīšanās prasībām nākotnē. [B.v.] : [b.i.], 2007 [skatīts 10.11.2012]. LU asociētās profesores I. Miķelsones prezentācija.

Autors:

LBB Jauno speciālistu sekcijas viesautors

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s