Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongress 2012 – ziemeļu perspektīva

© Sanita Malēja, 2012

Kongresa tēma

Pasaules bibliotēku un informācijas kongress 2012. gadā notika laikā no 11. līdz 17. augustam Helsinkos, Somijā. Tradicionāli programmas saturu sastāda dažādu IFLA profesionālo grupu un sekciju atsevišķas tēmas, kas šoreiz vijās ap kopsaucēju “Bibliotēkas tagad! – Iedvesmojošas, pārsteidzošas, iedrošinošas”. Kā ik gadu, kongresa tēmu paspilgtināja galvenie pieaicinātie runātāji.

Kongresa norises vieta,
foto D.Ūdre

Atklāšanas ceremonijā spilgtu uzrunu sniedza kriminālistikas zobārste Helēna Ranta (Helena Ranta). Neskatoties uz šķietami nesaistīto profesiju, zinātniece auditoriju spēja pārliecināt par savu nesaraujamo saikni ar bibliotēkām kā kultūras mantojuma saglabātājām. H. Ranta kultūras mantojuma iznīcināšanu pielīdzināja “kultūras genocīdam”, skaidrojot, ka “genocīds ir nevis viena slepkavība, bet daudzas slepkavības”. Aicinot aizdomāties par kultūras vērtību aizsardzību, viņa atgādināja, ka reiz iznīcinātas, vērtības nevar pilnvērtīgi atjaunot un norādīja, ka “ja nu ir kaut kas jāatceras, tad atcerēsimies nākotnes labā”.

Kino vēsturnieks un grāmatu autors Pīters fon Bags (Peter von Bagh) uzsvēra literatūras nozīmi mūsdienās un bibliotēku kā cilvēka labākā drauga lomu nācijas attīstībai. Viņš sniedza emocionālu un iedvesmojošu runu par grāmatu uzvaras ceļu, aicinot “pret grāmatām izturēties kā pret cilvēkiem”.

Helsinku Universitātes Profesors Irjo Engestroms (Yrjö Engeström) iepazīstināja ar terminu “mezglošanās” (knotworking), norādot uz vietu, kur atsevišķi indivīdi var sanākt un operatīvi izveidot komandas (“sasiet mezglu”) kopīgam darbam, problēmjautājumu risināšanai vai kāda uzdevuma veikšanai. I. Engestroms uzsvēra, ka bibliotēkām ir potenciāls kļūt par šādām – darba kultūru transformējošām – iestādēm.

Savukārt Virdžīnijas Universitātes (ASV) pasniedzējs un grāmatas “The Googlization of Everything” autors Siva Vaidjanatans (Siva Vaidhyanathan) aicināja bibliotēkas nemeklēt paraugu attīstībai uzņēmējdarbībā, norādot, ka ilgtermiņā bibliotēkas ir spējušas pārdzīvot jebkuru komerciestādi. Neskatoties uz Google lielo popularitāti, viņš aicināja atcerēties, ka bibliotēkas un meklētājprogrammas mērķiem nav nekā kopīga un katra iet savu ceļu.

Satelīttikšanās

Satelīttikšanās ir no kongresa neatkarīgi pasākumi, kas ik gadu notiek neilgi pirms vai pēc kongresa dažādās, tuvu esošās vietās. Šogad tika pieteiktas vairāk kā 13 satelīttikšanās pirms kongresa, ļaujot tuvāk iepazīties ar IFLA darbu un apskatītajām tēmām. Tās organizē un sponsorē dažādas IFLA sekcijas un interešu grupas. Neskaitot pasākumus Somijā, satelīttikšanās notika arī Rīgā, Varšavā, Klaipēdā un Tallinā.

Viens no jaunumiem bija pirmā IFLA satelīt-nekonference IFLAcamp, ko Somijas pilsētā Hāmenlinnā 9. un 10. augustā organizēja Jauno speciālistu īpašā interešu grupa. Ar saukli “Jaunie speciālisti tagad!” tā vienoja 54 jaunos informācijas speciālistus un viņu atbalstītājus no visas pasaules, lai divas dienas neformālā gaisotnē sanāktu kopā, dalītos pieredzē un ģenerētu idejas. Bez iepriekš noteiktas programmas, sesiju un diskusiju temati tika izvēlēti katras dienas sākumā, ņemot vērā dalībnieku ieteikumus.

IFLAcamp grafiks,
foto D.Ūdre

Digitālā demokrātija

IFLA prezidente no 2011. līdz 2013. gadam ir Britu Kolumbijas Universitātes bibliotekāre Ingrīda Parenta (Ingrid Parent). Par savas prezidentūras tēmu I. Parenta ir noteikusi “pārmaiņas”, kuras tika akcentētas ikgadējā prezidenta sesijā. Ar nosaukumu “Bibliotēkas šodien un rīt: vai tās ir virzītājspēks uz pārmaiņām mūsu mainīgajā sabiedrībā?” prezidente aicināja domāt par notikumiem, kas, ietekmējot šodienas sabiedrību, var atsaukties uz rītdienas sabiedrības demokratizāciju digitālajai piekļuvei, kā arī bibliotēkas lomu šajā kontekstā. Viņa ir stingri pārliecināta par bibliotēku unikālo iespēju palielināt sabiedrības līdzdalību demokrātijas veidošanā, ko var panākt caur medijiem, aktīvu komunikāciju un informācijas nodrošināšanu. Vienlīdz svarīgi ir bibliotēkas infrastruktūras un iespēju izmantošana demokrātijas veidošanā. Sesijas laikā notika arī grupu diskusijas, kuru rezultāti tiks izmantoti IFLA Tendenču ziņojuma (Trend report) veidošanai, kas pirmo reizi iznāks 2013. gadā.

Digitālajai demokrātijai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība vismaz līdz 2014. gadam, kad iztecēs arī 2013./2014. gadam ievēlētās prezidentes Somijas bibliotēku biedrības ģenerālsekretāres Sinikas Sipilas (Sinnika Sipilla) prezidentūras laiks. Plānojot savu prezidentūru, S. Sipila aicināja vienoties diskusijā par tēmu “Stipras bibliotēkas = stipras sabiedrības: demokratizējot pieeju zināšanām caur bibliotēku”.  Šajā sesijā vēlreiz tika uzsvērta zināšanu loma un to brīva pieejamība visiem, kā arī profesijas attīstība caur profesionālās izaugsmes veicināšanu un pārstāvniecības organizāciju attīstību.

Brīva pieeja informācijai

“Brīva pieeja informācijai” tradicionāli ir viena no biežāk dzirdamajām un plašāk apmeklētajām tēmām kongresa laikā. Šogad IFLA Brīvas piekļuves informācijas un vārda brīvības komiteja (IFLA Freedom of Information and Freedom of Expression, plašāk pazīstama kā IFLA FAIFE) piedāvāja ne tikai divas kongresa sesijas, bet arī publisku pasākumu ārpus kongresa centra, lai vērstu sabiedrības uzmanību pastiprinātas cenzūras un kontroles novēršanai tīmeklī. Tika uzsvērta sabiedrības nezināšana par dažādajām kontroles sistēmām, kas, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, nenoliedzami var uzlabot sabiedrības drošību, taču tajā pat laikā iejaucas indivīda privātajā dzīvē. Tāpat FAIFE uzsvēra jautājumu par autortiesībām kā ierobežojumu informācijas brīvībai. Publiskā diskusija tika piedāvāta IFLA vēsturē nepieredzētā formātā – uz sarunu tika aicināti ne tikai bibliotekāri, bet arī bibliotēku lietotāji un draugi, kas bez iepriekš sagatavotām prezentācijām tika aicināti izteikties par ierobežojumiem informācijas piekļuvei vai privātuma pārkāpumiem bibliotēkās. Šo sesiju videoieraksti ir pieejami Somijas bibliotēku televīzijas portālā.

Somijas bibliotēkas

Bibliotēkas Somijā ir nozīmīga sabiedrības dzīves sastāvdaļa, tās tur lielā cieņā un ir plaši apmeklētas. Divi atslēgvārdi, kas asociējas ar bibliotēkām, ir ilgtspējīga attīstība un jaunāko tehnoloģiju inovatīva izmantošana. Somijā publisko bibliotēku veiksme tiek skaidrota ar bibliotēku sistemātisku iekļaušanu sabiedrības vērtību sistēmā – sabiedrība atzīst par nepieciešamu publiskās bibliotēkas uzturēt un cilvēki – par nepieciešamu tās lietot. Jau kopš 19. gs. otrās puses bibliotēkas ir bijušas aktīvas, veidojot pozitīvu attieksmi pret pašizglītošanos, un, līdz ar to, arī lasīšanas virzīšanu. Sabiedriskā aktivitāte likumsakarīgi novedusi pie formālu institūciju veidošanas, kas, aktīvi cīnoties par atbilstošu bibliotēku finansēšanas sistēmu, ļāvusi attīstīt profesionalitāti. Valstij vispārēji attīstoties, bibliotēkas ir spējušas iekļauties kopējā sabiedrības sistēmā un saglabājušas savu vietu arī ekonomiskās lejupslīdes periodā, kuru Somija piedzīvoja 90. gadu vidū. Paši somi uzskata, ka lasīšana ir nozīmīga starp visiem iedzīvotāju slāņiem un, tāpēc tiek ieaudzināta jau no bērnības, lasot pasakas pirms gulētiešanas. Tādējādi, bērniem paaugoties, tie jau drīz kļūst par patstāvīgiem un regulāriem bibliotēkas apmeklētājiem.

D.Ūdre pie velobibliotēkas,
foto no D.Ūdres personīgā arhīva

Somijas bibliotēkas tiek ļoti atbalstītas no valdības un pašvaldību puses, kas ir viens no veiksmes stūrakmeņiem. Jāpiemin, ka, pateicoties Latvijas Bibliotekāru biedrības veiksmīgajai sadarbībai ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, organizējot Velobraucienu par bibliotēkām, IFLA prezidente savā kongresa atklāšanas runā kā paraugvalsti minēja arī Latviju.

Sociālā programma

Bibliotēku apmeklējuma tūres sniedza iespēju novērtēt Somijas bibliotēku līmeni un sasniegumus. Kongress piesaistīja lielu skaitu brīvprātīgo palīgu no Somijas bibliotēkām, kuri darbojās ne tikai konferenču centrā, bet arī bibliotēkās, stāstot par un parādot ikdienas darba aizkulises. Katru dienu pie kongresu centra bija apskatāmi arī Somijas bibliotēku bibliobusi.

Tāpat bija iespējamas vizītes uz tālākām bibliotēkām reģionos un kaimiņvalstīs Krievijā un Igaunijā. Helsinki ir kompakta pilsēta, kurā viegli orientēties un pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Tas ļāva viegli apmeklēt gan lielākas, gan mazākas bibliotēku filiāles. Patīkami pārsteidza netradicionālais ievērojamo vietu apskates piedāvājums – bija iespējams izbraukt uz Suomenlinnas cietoksni ar kuģīti, piedalīties velobraucienā uz tradicionālu somu pirti kopā ar Velobrauciena par bibliotēkām dalībniekiem un pat doties 8 km garā pilsētas apskates skrējienā kopā ar Helsinku pilsētas bibliotēkas maratonistu pulciņu.

Velobrauciena par bibliotēkām dalībnieki,
foto D.Ūdre

Komunikācija

Pirms un kongresa laikā notika informācijas nodošana un apmaiņa, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, ieskaitot e-pastu listes, jaunumu biļetenus, tīmekļa vietni un sociālos tīklus. Pateicoties Somijas bibliotēku tīmekļa televīzijai un radio Kirjastokaista.fi (tulk. no somu val. “bibliotēku josla/ceļš”), tika nodrošinātas video tiešraides un intervijas. Vietnē tiek piedāvātas programmas par bibliotēkām, literatūru un kultūru, kas ir gan algotas producentu grupas darbs, gan no bibliotēkām iesūtīts neatkarīgs materiāls. Tas ir viens no kopējā Somijas bibliotēku tīkla piedāvājumiem bibliotekāriem un bibliotēku lietotājiem.

Šī gada kongress uzskatāmi pierādīja zīmīgas pārmaiņas cilvēku komunikācijas ieradumos – ar ievērojamu pārsvaru reāllaika saziņa notika tviterī, pretēji iepriekšējo gadu tendencēm izmantot emuārus. Šis novērojums paspilgtināja IFLA Profesionālās komitejas (Professional Committee) diskusijā uzsākto sarunu par darba un komunikācijas stilu federācijā kopumā. Liela daļa diskusijas dalībnieku izteica vēlmi pēc pārskatāmākas lēmumu pieņemšanas sistēmas organizācijas vidē, iesaistoties dialogā un kopīgā veidošanas procesā. Šobrīd lielāko daļu IFLA vietnē publicētās informācijas aizņem vadlīnijas, atskaites un pārskati. Par spīti saukļiem uz iedvesmu, iesaistīšanos un biedru pilnvarošanu, organizācijas sistēma ir birokrātiska un, izņemot kongresu reizi gadā, nenotiek aktuālo jautājumu publiska apspriešana un diskusijas.

Lai uzlabotu organizācijas iekšējo un ārējo komunikāciju, tika izvirzīta īslaicīga darba grupa, par kuras priekšsēdētāju izraudzīts Jauno speciālistu īpašās interešu grupas vadītājs Sebastjans Vilke (Sebastian Wilke). Ar nosaukumu “IFLA Dialogue” (#IFLAdial) tiek veidoti priekšlikumi, kas papildus iepriekš minētājiem aicinās arī uz lielāku atbildīgo personu klātbūtni tīmeklī, attīstot sistemātisku, regulāru komunikāciju. Darba grupā iesaistījušās arī LBB Jauno speciālistu sekcijas vadītāja Dace Ūdre un raksta autore Sanita Malēja.

Jaunie speciālisti

Interesanti šķita vērot lielo jauno speciālistu iesaistīšanos kongresa norises nodrošināšanā un programmas veidošanā. S. Sipila lielāko tiesu savas prezidenta kampaņas realizē pateicoties jauno speciālistu atbalstam. Viņi palīdz veiksmīgi veidot topošās prezidentes publisko tēlu un izvērš kampaņu, un popularizē to sociālajos tīklos.

Viens no svarīgākajiem notikumiem jaunajiem speciālistiem kongresa laikā bija IFLA Jauno speciālistu īpašās interešu grupas un Bibliotēku asociāciju pārvaldības sekcijas apvienotā sesija ar nosaukumu “Stratēģijas bibliotēku asociācijām: iekļaujiet jaunos speciālistus tagad!”. Sesijas centrālā tēma bija asociāciju loma mainīgajos bibliotēku un informācijas profesijas apstākļos. Kā viens no priekšnosacījumiem attīstībai un inovācijām ir jaunu biedru piesaiste un iekļaušana asociāciju darbā, kas palīdz izprast un sekot līdzi aktualitātēm profesijā. Sesijā uzstājās dažādu paaudžu un reģionu speciālisti, piedāvājot ielūkoties viņu pieredzē un attīstības modeļos. Galvenie apskatītie jautājumi bija biedru un potenciālo biedru uzrunāšana, iekšējā un ārējā profesionālā komunikācija, jauno speciālistu līderība un profesijas attīstības virzieni.

Starp pasaulē atzītiem un pieredzējušiem profesionāļiem uzstājās arī LBB Jauno speciālistu sekcijas biedres Dace Ūdre un Sanita Malēja, kuras sadarbībā ar kolēģi Silvu Suhaņenkovu un LBB priekšsēdētāju Silviju Tretjakovu prezentēja tapušo referātu “Jauno speciālistu iekļaušana Latvijas Bibliotekāru biedrības stratēģijā”. Tajā tika uzsvērta Latvijas Bibliotekāru biedrība kā pārmaiņas alkstoša un attīstīties gatava organizācija, kā arī apskatīti veidi, kā vīziju par jauno speciālistu iesaistīšanu realizēt praktiski.

Nākamie kongresi

2014. gadā Lionā, Francijā notiks jau astoņdesmitais IFLA kongress. Taču nākamgad, 2013. gadā, bibliotēku un informācijas speciālisti pulcēsies Singapūrā. Tēma “Nākotnes bibliotēkas: neierobežotas iespējas” atspoguļo nebeidzamās izdevības, kas radīsies, tehnoloģijām ieplūstot bibliotēkās, un aicina uz diskusiju par bibliotēku pakalpojumiem, veiksmes stāstiem, profesionālo attīstību, informācijpratību un bibliotēku mūsdienu pārvaldi.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s