Posted in Bibliotēkas

Gribu strādāt savā profesijā!

© Gunta Dogžina, 2012 speciāli LBB JSS

Turpinot iesākto tēmu par bibliotekāru un informācijas speciālistu, svarīgi ir ne tikai uzzināt, ko tad jaunajam speciālistam nepieciešams apgūt, kļūstot par bibliotekāru, bet arī, ko no saviem topošajiem darbiniekiem vēlas saņemt darba devējs. Sākot studijas, katrs students gaida, cer un paļaujas, ka, beidzot universitāti, viņam būs iespēja iegūt darbu un strādāt savā profesijā. Tāpēc es aptaujāju vairākus publisko un zinātnisko bibliotēku vadītājus, lai uzzinātu viņu domas, par to, kādam jābūt nākotnes bibliotekāram un kādas zināšanas un prasmes ir prioritāras reālā darba vietā.

Pirmais jautājums bibliotēku vadītājiem tika uzdots, lai uzzinātu, kādas ir primārās prasības, pieņemot darbā jaunu bibliotēku informācijas speciālistu. Pirmkārt, visi vadītāji norādīja, ka darbinieku pieņemšanas nosacījumi ir pakļauti Ministru kabineta noteikumiem Nr. 371, kā arī ir svarīga obligātā veselības pārbaude. Kopumā visi bibliotēku vadītāji norādīja, ka primārās prasības ir izglītība, vēlams augstākā. Lietderīgi būtu, ja ir iepriekšējā darba pieredze, informācijas sistēmu un tehnoloģiju pārzināšana, ļoti vēlamas būtu svešvalodu zināšanas. Ļoti būtiskas ir arī paša cilvēka personības kvalitātes, nepieciešams, lai cilvēks ir precīzs, sabiedrisks, apzinīgs, būtu apguvis arī teorētiskās zināšanas.

Nākamais jautājums: cik svarīgas ir datorprasmes jauna darbinieka izvēlē? Visi bibliotēku vadītāji uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēja, ka datorprasmes ir ļoti svarīgas jaunā darbinieka izvēlē. Vadītāji pieņem to, ka, ja jaunais darbinieks ir beidzis jebkuru izglītības iestādi, tad viņam jau automātiski ir pamatprasmes datorzinībās. Ir arī liela nozīme tam, uz kādu vakanci jaunais darbinieks vēlas atsaukties, jo darbam kādā konkrētā nodaļā var būt nepieciešamas padziļinātas zināšanas saistībā ar informācijas tehnoloģijām (IT).

Intervijas trešais jautājums tika uzdots, lai uzzinātu, cik ātri ir iespējams apmācīt darbinieku bibliotekāra amatā nepieciešamajām IT zināšanām. Šajā jautājumā bibliotēku vadītāju domas bija dažādas. Kāds vadītājs uzskatīja, ka nepieciešamās iemaņas var apgūt nedēļas laikā, cits vadītājs tieši pretēji izteicās, ka šāds laiks nav definējams, jo tas ir atkarīgs no tā, kādā nodaļā jaunais darbinieks strādās. Piemēram, lietotāju apkalpošanas nodaļā ļoti specifiskas zināšanas nav nepieciešamas, bet automatizācijas vai digitalizācijas nodaļā, šādas zināšanas jāapgūst ilgākā laika posmā. Ja publiskā bibliotēka ir neliela, tad jauno darbinieku pavisam drīz jāatstāj vienu savā jaunajā darbavietā, un viņam patstāvīgi jāspēj pielietot iegūtās zināšanas, tāpēc arvien vairāk vadītāju priecājas, ja jaunie darbinieki ir ļoti apķērīgi un labi spēj orientēties jaunajās tehnoloģijās.

Ceturtais jautājums, kas tika uzdots, bija: vai/kā, pieņemot darbā, tiek pārbaudīta cilvēka saskarsmes spēju kvalitāte? Visi bibliotēku vadītāji norādīja, ka saskarsmes spēju kvalitāte netiek speciāli pārbaudīta, taču darbinieks tiek novērtēts interviju laikā un pēc tam novērots pārbaudes laikā. Pārbaudes laiks parasti ir 12 nedēļas jeb 3 mēneši. Vadītāji arī norādīja, ka dažāda veida darbiniekiem ir nepieciešamas ļoti dažādas kvalitātes – tiem, kas strādā lasītavā, lietotāju apkalpošanas vai bērnu nodaļā, ir nepieciešamas vienas kvalitātes, un pavisam citas kvalitātes ir nepieciešamas darbiniekiem, kas strādā kataloģizācijas un citās ar grāmatu apstrādi saistītās nodaļās. Darbinieki, kuriem ir tieša saskarsme ar bibliotēkas apmeklētājiem, ir nepieciešamas īpašības, kas saistītas ar komunikāciju, elastību, spēju ātri reaģēt un risināt radušās problēmas, bet darbiniekiem, kas veic “iekšējos darbus”, ir vairāk nepieciešamas tādas īpašības kā spēja koncentrēties vienveidīgam darbam, ilgi noturēt uzmanību konkrētiem pienākumiem, kā arī spēja veikt lielākoties sēdošu darbu. Protams, tas neizslēdz arī nepieciešamību komunicēt ar saviem kolēģiem.

Nākamais jautājums tika uzdots, lai uzzinātu, vai valodu zināšanas ir kā papildu ieguvums jaunajam darbiniekam. Kādas ir pieprasītākās valodas? Kā norāda visi bibliotēku vadītāji, valodu zināšanas ir nevis papildu, bet pamata zināšanas, bez kurām nav iedomājams neviens bibliotekāra darbs. Šī brīža pieprasītākās valodas ir angļu, krievu un vācu valoda. Angļu valoda ir starptautiska valoda un bez tās nav iedomājams jebkura veida darbs bibliotēkā – lasītāju apkalpošana, krājuma komplektēšana, kataloga veidošana u.c. Krievu valoda ir svarīga valoda, uzsverot to, ka Latvijā tā ir lielākās nacionālās minoritātes valoda. Vadītāji norāda arī vienu negatīvu aspektu – pēdējos gados jaunie darbinieki arvien mazāk pārvalda krievu valodu, bet šī valoda ir nepieciešama, it sevišķi publiskajās bibliotēkās.

Intervijas sestais jautājums tika uzdots, lai uzzinātu, kādas cilvēka papildu prasmes ir ieguvums, lai viņam būtu lielāka iespēja kļūt par bibliotēkas darbinieku. Vadītāji nosauca tādas īpašības kā precizitāte, komunikācija, apzinīgums, iniciatīva un atvērtība visam jaunajam, vēlme mācīties, radoša attieksme. Vēl ir atzīmējams fakts, ka ļoti svarīgi ir zināt, uz kādu bibliotēkas nodaļu darbinieks tiek sūtīts, jo katrā nodaļā ir nepieciešamas citas īpašības un prasmes. Mūzikas nodaļā noderētu darbinieks ar zināšanām mūzikā, bērnu nodaļā – darbinieki, kuriem patīk bērni. Jebkuram talantam un jebkurai spējai bibliotēkā var atrast pielietojumu, veidojot izstādes, dažādus pasākumus u.tml.

Lai uzzinātu, kuras profesijas pārstāvjiem visvieglāk ir strādāt bibliotēkā, bibliotēku vadītājiem tika uzdots jautājums: kādu jomu speciālistiem ir priekšrocības ātrāk apgūt bibliotekāra amatu (IT, sociālās zinātnes u.tml.)? Kā norāda visi bibliotēku vadītāji, prioritāte ir nodarbināt profesionālos bibliotekārus, bet bibliotēkā ir noderīgi dažādu profesiju pārstāvji. Vadītāji norāda, ka liela nozīme ir algai, jo, piemēram, datorspeciālisti bibliotēkā nespēj nopelnīt tik, cik tas būtu iespējams, strādājot kādā ar IT saistītā nozarē.

Kā pēdējais tika uzdots jautājums, lai noskaidrotu bibliotēku vadītāju domas par to, kādu viņi redz bibliotēku informācijas speciālistu nākotni. Katrs bibliotēkas vadītājs, runājot par bibliotēku informācijas speciālistiem, izsakās ļoti dažādi. Viens vadītājs uzskata, ka nākamajiem kolēģiem jāpiemīt vairāk specifiskām zināšanām, viņu redzeslokam ir jābūt daudz plašākam, ir nepieciešamas dziļākas humanitārās zināšanas, augstākas spējas komunikācijā ar cilvēkiem, saskarsmes spējas, augsts kultūras līmenis. Cits vadītājs uzsvēra, ka īsā laika periodā bibliotekāri ir ļoti ātri apguvuši visu jauno – gan darbības ar datoru, gan šobrīd tik nepieciešamu prasmi kā fotografēšanu, darbošanos ar kases aparātu, kopēšanu utt., bet tajā pašā laikā viņiem nevajadzētu kļūt par robotiem, ir jāturpina cienīt grāmatu un uztvert to kā kultūras vērtību, jo tā nekad neizzudīs.

Salīdzinot visu intervēto bibliotēku vadītāju domas par informācijas speciālista zināšanām un prasmēm, nonācu pie secinājuma, ka bibliotēku informācijas speciālisti ir ieguvuši kvalitatīvas, vispārīgas zināšanas, viņiem ir lieliskas prasmes darboties ar IT, viņi ir aktīvi un spēj ātri pielāgoties jaunai videi. Kā trūkumu vadītāji min pārāk lielu teorētisko bāzi un salīdzinoši nelielu praksi – tas neveido jauno informācijas speciālistu par inteliģentu un plaša profila speciālistu

Tad nu topošie bibliotekāri, ņemiet vērā bibliotēku vadītāju ieteikumus, daudz lasiet,  komunicējiet un visu laiku apgūstiet ko jaunu, un darbs būs jums rokā! Veiksmi!

Izmantotie informācijas avoti

  1. Dogžina, GuntaInformācijas speciālists: zināšanas un prasmes : bakalaura darbs / Gunta Dogžina ; darba zin.vad. Dr.philol. doc. Baiba Holma ; rec. Dr.philol. lekt. Vineta Gerkena ; LU. Sociālo zinātņu fak.  Rīga, 2009. 84 lp. : il.

Rakstā izmantotie attēli

  1. att. Psgreen01. Hello, Computer!  [tiešsaiste]. [B.v.] : Flickr, 2008 [skatīts 02.10.2012.]. Attēls izmantots saskaņā ar Creative Commons licenci BY-NC. Pieejams: šeit.
  2. att. Herzogbr. Children’s Office [tiešsaiste]. [B.v.] : Flickr, 2008 [skatīts 02.10.2012.]. Attēls izmantots saskaņā ar Creative Commons licenci BY-NC-SA. Pieejams: šeit.

12 thoughts on “Gribu strādāt savā profesijā!

  1. Praktiskā pieredze ir kā obligāts nosacījums gandrīz jebkurā darbā, bet kā(?) lai jaunais speciālists to iegūst, ja netiek dota iespēja? Man ļoti, ļoti sāpīgs šis jautājums.

    1. Viens no ieteikumiem, kā jaunajā rakstā, piemēram, pieredze strādājot par brīvprātīgo! Protams, katrs grib strādāt un saņemt par savu darbiņu algu, bet, ja ir iespēja, varbūt jāmēģina pieredzi gūt arī tā.

      1. Jā, ir jauki iet kā brīvprātīgajam, taču, man kā stundetam, kas vairs nedzīvo kopā ar vecākiem – studē. Kā, lai izdzīvoju, ja iešu strādāt par brīvprātīgo. IR veiksmīgi piemēri, taču lielākā daļa brīvprātīgo kārtīgi cenšas, bet viņiem nepiedāvā apmaksātu darbu. Ir skumji, ka tā.
        Dažas dienas atpakaļ biju uz darba pārrunām bibliotēkā. Atkal mani nepaņēma tikai tādēļ, ka nebija darba pieredze. Uzsvēra, ka priecājas par manu pieredzi ne tikai Latvijā (piedaloties dažādos projektos, semināros), bet arī starptautisko pieredzi. Taču atkal saņēmu e-pastu ar standarta tekstu, ka mans CV paliks viņu datubāzē. Ar katru reizi tiešām rokas nolaižas…

        1. Noteikti var pamēģināt arī pašai pietiekties kādā bibliotēkā, nevis tikai gaidīt, kad tiks izsludinātas vakances. It sevišķi, ja bibliotēka ir liela un jau zināma vieta, tad var uzrakstīt savu cv un motivācijas vēstuli, ka labprāt strādātu, jo patīk bibliotēkas vide utt. Ja Tu mācies, var akcentēt, ka strādātu uz pusslodzi arī. Bibliotēku vadītājus noteikti priecēs, ka esi izvēlējusies konkrēto bibliotēku un viņi Tevi iegaumēs, un līdz ko parādīsies vakance, viņi varētu Tevi informēt.

    2. Vēl viena iespēja, kā gūt praktisku pieredzi, ir pierādīt sevi prakses laikā. Un tad savā CV izvērsti norādīt, ko esi apguvis un kas tieši ir padevies. Var arī sarunāt rekomendāciju no prakses vadītāja.

      Aktīvākajiem Jauno speciālistu sekcijas biedriem, arī citiem interesentiem ir iespēja sevi pierādīt dažādos projektos – gan kā projektu vadītājiem, gan kā palīgiem. Man šķiet, ka pieredze konferences vai kāda cita pasākuma organizēšanā, darbs komandā, finansējuma piesaiste ir ne mazāk svarīga prasme darbam bibliotēkā.

      Ja ir nepieciešama pieredze darbā ar klientiem, to var gūt veikalā. Ja ir nepieciešama pieredze darbā ar bērniem – der auklītes pieredze. Pamatus darbā ar bibliotēku informācijas sistēmu ALISE studenti gūst praktiskajās nodarbībās. Arī ALEPH ir viegli apgūstams. Protams, grāmatu norakstīšanas principi un citi iekšējās kārtības knifiņi apgūstami darbā uz vietas. Arī krājuma aptvērumu var apgūt diezgan ātri.

  2. Manuprāt, problēma ir tā, ka mūsdienās jebkurš darba process ir pietiekami sarežģīts un temps ir tik straujš, arī bibliotēkā, ka darba devējam ir svarīgi, lai jaunais kadrs spētu uzreiz “iebraukt” savos pienākumos un veikt tos kvalitatīvi. Vienkārši nav laika, spēka un resursu vēl kādu speciāli mācīt un pēc tam katru darbu vēl ilgtermiņā pārbaudīt…

    1. Varbūt risinājums būtu akadēmiskā prakse? Ja students pietiekami veiksmīgi sevi pierāda prakses laikā, tad pastāv iespēja izlauzties darba tirgū, ja ne konkrētajā bibliotēkā, tad kādā citā. Attiecīgi nepieciešama rekomendācija no prakses vadītāja. Tā taču savā veidā ir darba pieredze, vai ne?

  3. Paldies par jauko rakstiņu. Atverot rakstu, nodomāju – re! Tūlīt uzzināšu, kas tad man pietrūkst, lai strādātu bibliotēkā. Lasu, lasu un nesaprotu, kas nav tā, kā vajadzētu. Esmu bijusi arī uz vairākām darba pārrunām bibliotēkās un visi kā viens saka, ka mans CV ir ļoti labs, pieredze ir apsveicama (gan starptautiski, gan Latvijas mērogā), taču vēlāk atnāk e-pasts, paldies, ka atnācāt uz interviju, pieredze jums ir, bet mums būtu nepieciešama darba pieredze. Un viss.

    Diez cik daudzi šīs profesijas entuziasti aiziet strādāt citur un neparāda sevi SAVĀ lauciņā?

    1. Šī situācija ir tiešām graujoša. Un, manuprāt, raksturīga visās nozarēs. Tāds kā apburtais logs – daudzsološs speciālists, ir atbilstoša izglītība, vēlme strādāt savā profesijā, bet darba devējs dod priekšroku darba pieredzei. Kaut gan viņam ir visas iespējas dažu nedēļu laikā iemācīt jaunajam speciālistam attiecīgā darba nianses! Pārbaudes laiks taču ir domāts tam, lai saprastu, vai jaunpieņemtais darbinieks ir “lietas koks” vai nav.

      Strādājot bibliotēkā, esmu novērojusi, ka tieši personīgās kvalitātes, spēja apgūt jauno, racionāls domāšanas veids nosaka to, vai jaunais darbinieks spēs pielāgoties jaunajai darba videi. Esmu pat satikusi darbinieku, kurš dažu nedēļu laikā ir sasniedzis augstāku darba kvalitāti nekā darbinieks, kurš to pašu darbu ir darījis vairākus mēnešus.

      Protams, cits jautājums ir darba tirgus un kadru nomaiņa lauku reģionos….

      1. Darba pieredzi prasa jebkuram un ar to saskāros, kad mans dēls ieguva vidējā līmeņa datortehniķa specialitāti. Tas bija murgs, kad rakstīja CV uz visām pusēm, bet atbildes bija līdzīgas. Starptautiskā kompānijā bija laba gan valoda, gan prasmes, bet atkal cita vaina-vajadzēja mašīnu utt. Tas jaunajiem ir ļoti sāpīgi. Tagad ir gan mašīna, gan darba pieredze, bet Maximā par krāvēju, un tagad strādā pašvaldības policijā, bet savā apkārtnē labo datorus.
        Manā jaunībā, kad mācījos par bibliotekāri-bija prakse, sadalījums pa rajoniem un darbs bija kā beidzu tehnikumu. Kas tas bija par prieku, jo viss bija pārdomāts, sagatavots, lai jaunais speciālists strādātu vismaz 3 gadus pēc skolas beigšanas.

    2. Paldies par izrādīto interesi saistībā ar rakstu.
      Ceru, ka topošajiem kolēģiem noderēs informācija, ko ieguvu no bibliotēku vadītājiem! Noteikti jācenšas piesaistīt vadītājus ar to, kas viņus visvairāk interesē. Attiecīgi, ja piesakāties uz konkrētu amatu, tad maksimāli norādiet visas savas kvalitātes, ko varēsiet likt lietā jaunajā darba vietā.
      Veiksmi nākamajās darba intervijās!

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s