Posted in Bibliotēkas

Kā bibliotēkas var “dzīvot zaļi”?

© Ilva Paidere, 2012

Priekšstata radīšanai par to, kas ir vides ilgtspēja un kā bibliotēkas var kļūt apkārtējai videi draudzīgākas, lūgšu noskatīties video:

Kā jau nojautāt, runājot par ilgtspēju, jādomā ne vien par vides, bet arī ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Ne velti zinātnieki, tehnologi un uzņēmēji cenšas saprast, kā ar mazāku resursu patēriņu panākt lielāku efektu. Tiek radīti jauni produkti, kas ļauj regulēt apgaismojumu, temperatūru, ūdens padevi utt., maksimāli izslēdzot iespēju tos izmantot nelietderīgi. Gudri vīri izstrādā jaunus materiālus, kas varētu aizvietot izsīkstošos zemes dzīļu resursus. Pat lielu kompleksu un organizāciju apsaimniekotājus, arī universitāšu aktīvistus nodarbina šī problēma. Varbūt savās studiju, darba vai dzīves vietās esat ievērojuši papīra vākšanas konteinerus, zīmītes ar lūgumu pēc aiziešanas izslēgt gaismu vai spuldzes, kas ieslēdzas, iedarbojoties sensoram? Arī izglītības lauciņā pamanāmas vēsmas, piemēram, Amerikas Asociācija par ilgtspējas attīstību augstākajā izglītībā (Association for the Advancement of Sustainability in higher Education) rūpējas par ilgtspējības principu ievērošanu asociācijā iekļauto universitāšu teritorijā, t.sk. bibliotēkās, domājot ne tikai par videi draudzīgu dzīvesveidu, bet arī izglītības efektivitāti kā labuma nesēju nākamajām paaudzēm, un arī definē ilgtspēju kompleksā veidā, ietverot cilvēka un vides veselību, sociālo taisnīgumu, drošus iztikas līdzekļus un labāku pasauli visām paaudzēm (1).

Runājot par aktivitātēm bibliotēku jomā, Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association) Sociālo atbildību apaļais galds (Social Responsibilities Round Table) jeb nodaļa, kuras pārziņā ir asociācijas demokrātiskuma nodrošināšana, izveidojusi īpašu Vides darba grupu (Task Force of the Environment), kas rūpējas, lai ilgtspējas principi tiktu ievēroti visas Amerikas Bibliotēku asociācijas ietvaros (4).

Kāpēc un kā tieši bibliotēka vai bibliotekāri var piedalīties pasaules glābšanas un saglabāšanas operācijā? Šķiet, ka nu jau esam pārdzīvojuši stereotipiskos uzskatus par bibliotēkām kā grāmatu plauktu labirintu kopumu un dusmīgo “kušinātājtantiņu” templi, vismaz akadēmiskajā vidē un aktīvāko publisko bibliotēku lokā noteikti. Bibliotēka ar saviem darbiniekiem pamazām veidojas kā sava veida sabiedriskais centrs, kas pulcē dažādu profesiju pārstāvjus no dažādiem sabiedrības slāņiem, pat ja apmeklējuma iemesls būtu rīta preses lasīšana, darba meklēšana, izmantojot interneta pakalpojumus, vai iknedēļas literārā kluba pasākums. Un tieši šis bibliotēkas kā sabiedriskā centra statuss ļauj bibliotēkai izmantot šo priekšrocību un kļūt par sava veida mediatoru-starpnieku jeb labā piemēra rādītāju sabiedrībai kopumā.

Kādas ir bibliotēkas galvenās funkcijas, kas to padara par lielisku starpnieku jeb mediatoru? Pirmkārt, tā noteikti ir informēšana. Plašais informācijas klāsts, kas pieejams bibliotēkā, ļauj lasītājam uzzināt un iedvesmoties kam jaunam, tā nonākot līdz otrai bibliotēkas funkcijai – izglītošanai. Tā ir visa pamatā. Līdz ko lasītājs ir saņēmis sev interesējošu, derīgu un uzticamu informāciju, viņš kļūst zinošāks. Un trešā funkcija – iesaistīšana. Bibliotēka ir tā vieta, kas var atļauties sevī nest visdažādākā formāta aktivitātes, vai tie būtu dzejas lasījumi, pēcskolas aktivitātes bērniem, tamborēšana, koncerts svētku dienā vai nodarbība par uzņēmējdarbību pieaugušajiem. Tad kāpēc visos šajos pasākumos neiekļaut jau minētās jomas – vidi, ekonomiku un sociālo vienlīdzību? Interesanti, ka liela daļa bibliotēku to jau dara, pašām neapzinoties.

Šoreiz vairāk pievērsīšos tieši vides jautājumiem. Galvenais un efektīvākais veids, kā kļūt ilgtspējīgiem, ir darba vietas kā ēkas ilgtspējas nodrošināšana. Dienas gaisma no logiem maksimāli ilgā laika periodā, energoefektivitāte, ūdens patēriņš un citi ar ilgtspējīgām būvēm saistīti principi pilsētu attīstības ietvaros tiek realizēti aizvien biežāk. Kā teicis Vinstons Čērčils: “Mēs veidojam mūsu ēkas, un pēc tam tās veido mūs”, un tieši bibliotēkas, tāpat kā citas sabiedriskās iestādes, kalpo kā simbols, kas atklāj to radītāju vērtības un attieksmi, tā paužot šīs vērtības un attieksmi arī nākamajām paaudzēm (3). Protams, liela apjoma būvdarbus un dizaina izstrādi nepieciešams plānot tad, kad ideja par bibliotēku ir tikai dzimusi. Bet jau mēneša laikā varam atļauties savā bibliotēkā ieviest ekonomiskās spuldzes, aizvietot biežo kopētāja darbināšanu ar skenera ieviešanu, izmantot otrreiz pārstrādāto papīru iekšējo dokumentu izdrukāšanai, drukājot tos uz lapas abām pusēm, vai vēl labāk – dokumentu elektroniskās versijas glabāt uz servera un rediģēt tās, izmantojot Google Docs, pie katras nepieciešamības nedrukājot ārā 10 lapas, kas vēlāk nokļūst noputējušās mapēs vai atkritumu spainī. Uzreiz gribas saukt – šķirojiet atkritumus un ieviesiet papīra vākšanas kasti! Iesākumam noteikti palīdzēs arī vietne atkritumi.lv un tās iemītnieks, pasaules glābējs Robis. Ja iespējams, regulējiet siltumu telpās, katru rītu tās vēdiniet! Pēc darba, dodoties mājās, noteikti pārbaudiet, vai izslēgtas visas gaismas un datori, ideālā variantā – atslēdziet tos pilnībā no strāvas padeves. Vai zinājāt, ka “stand-by” jeb gaidīšanas režīmā arī tiek patērēta elektrība? Vēl daži vienkārši padomi – apzaļumojiet telpas, tā veidosiet “dabīgāku” atmosfēru, ieviesiet arī bateriju nodošanas konteineri, tas noteikti radīs labu iespaidu par jūsu bibliotēku.

Foto: Kim Tairi

Attēls no Flickr.com izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA

Latvijas kolēģu piemēri rāda, ka ilgtspējas temats bibliotēkās kļūst aktuāls. Jūs noteikti radīsiet iespēju papildināt “zaļās” literatūras un periodikas krājumu vai izveidot uzziņu bibliotēku, kā to ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu izdarījušas Salacgrīvas novada bibliotēkas (2). Bibliotēkā var izvietot arī dažādus informatīva un pamācoša satura plakātus un bukletus, ko saņemsiet no nevalstiskajām organizācijām vai pašvaldības iestādēm, kā arī organizēt vai iesaistīties akcijās, piemēram, makulatūras vākšanā, kas šogad ļoti aktīvi tiek darīts Līgatnes papīrfabrikas organizētās akcijas “Bibliotēka man, es – bibliotēkai” ietvaros. Noteikti ir vēl daudz un dažādu labās prakses piemēru, ar kuriem aicinu jūs dalīties komentāros!

Fotoizstādes par vides tematiku, tikšanās ar aizrautīgiem speciālistiem vides jomā, tematiskās pēcpusdienas un radoši konkursi – ir tikai daļa no daudzajām iespējām, kas, pasniegtas izglītojošā un atraktīvā veidā, bērniem, pusaudžiem, studentiem un pārējiem bibliotēkas apmeklētājiem liktu kaut nedaudz aizdomāties par savu ikdienas darbību un izvēles ietekmi uz vidi. Kā jau minēju, nav nepieciešams uzreiz pārveidot bibliotēkas dizainu vai būvēt jaunu ēku atbilstoši videi draudzīgiem principiem (kas tomēr būtu jauki, ja kaut ko tādu plānojat). Sāciet ar elementārām lietām – izmantojiet ekonomiskās spuldzes, pārstrādātu papīru vai drukājot maksimāli izmantojiet lapas virsmu, ja vien tas nav oficiāls dokuments! Sāciet ar savas ikdienas izvēlēm – termokrūze vai daudzas vienreiz izmantojamās krūzes, velosipēds vai automašīna, dārzeņu sacepums vai liellopa gaļas steiks – un pamazām šādu domāšanas veidu ienesiet arī bibliotēkā! Atliek tikai tam pievērsties, aizrauties, “iedarbināt” izdomu un pielikt savu roku labākas rītdienas un sabiedrības veidošanā!

Izmantotie informācijas avoti

  1. About AASHE [tiešsaiste]. Philadelphia : AASHE, 2005–2012 [skatīts 2012.gada 7.janvārī]. Pieejams: šeit.
  2. Podziņa, Hedviga IneseSalacgrīvas novadam – sava Zaļā uzziņu bibliotēka [tiešsaiste]. Salacgrīva : Salacgrīvas novada mājas lapa, 17.08.2012. [skatīts 2012.gada 7.janvārī]. Pieejams: šeit.
  3. Sands, JohannaSustainable Library Design [tiešsaiste]. [2005] [skatīts 2012.gada 7.janvārī]. Pieejams: šeit.
  4. Stoss, FredHow and Why We Got Here Today: A History of the ALA Task Force on the Environment [tiešsaiste]. SRRT of ALA, [b.v.], SRRT Newsletter, Issue 168, September 2009 [skatīts 2012.gada 14.septembrī]. Pieejams: šeit.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s