Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Vai publiskās bibliotēkas pārvēršas par spēļu zālēm?

© Ligita Alika, 2012

Pēdējā laikā sabiedrībā izskan viedoklis par to, ka bibliotēkas pamazām aizstāj interneta spēļu zāles bērniem un pusaudžiem. Nevar noliegt, ka datorspēles ir viens no mērķiem, kas bērnus atved uz bibliotēku. Bet vai situācija tiešām ir tik drūma kā liekas?

Foto: Shawn Himmelberger

Attēls no Flickr.com izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA

Pirms dažiem gadiem Latvijas publiskās bibliotēkas pēkšņi no „pagājušā gadsimta” sliekšņa nokļuva interneta un moderno tehnoloģiju ērā. Ideja, ka bibliotēka piedāvā ne tikai drukātus materiālus, bet arī pieeju globālajam tīmeklim, krasi mainīja arī bibliotēku apmeklējuma mērķus. Iemesls, kādēļ datori nokļuva bibliotēkās, protams, nebija pārvērst bibliotēku spēļu zālē vai interneta kafejnīcā, bet gan sniegt pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam iespēju iepazīt digitālo pasauli, veikt sociālo un izglītojošo funkciju. Taču bērni ir un paliek bērni – izklaides allaž pirmajā vietā. Gluži nemanot, vienas problēmas risinājums ir radījis jau citu problēmu. Jā, bērniem ir kur izpildīt mājas darbus, sameklēt informāciju projektiem un zinātniski pētnieciskajiem darbiem, apgūt jaunas datorprasmes, taču ir arī pavisam cits vilinājums, kas sauc viņus uz bibliotēku – iespēja bez maksas uzspēlēt datorspēli vai apmeklēt interneta vietni, kuru mājās vai skolā diez vai netraucēti var izpētīt. Nerunājot nemaz par bērniem – domājams, ka katrā bibliotēkā ir arī pieauguši pastāvīgie lasītāji, kas ierodas konkrētās stundās – kad „fermā” jānovāc raža.🙂 Cik aktuāla ir šī problēma un kā ar to cīnīties?

Datoru izmantošanas noteikumi publiskajās bibliotēkās ir atšķirīgi – kādā bibliotēkā internetu var izmantot pusstundu, bet citā – stundu, vienu vai vairākas reizes dienā. Protams, lielākajā daļā bibliotēku ir uzstādīti speciāli satura filtri, kas neļauj piekļūt dažādiem spēļu portāliem un bērniem nepiemērota satura vietnēm. Taču tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, un nu jau jebkurā sociālajā tīklā ir pieejamas neskaitāmas tiešsaistes spēles. Ierobežot bērnu piekļuvi tām no bibliotēkas datoriem droši vien varētu tikai piešķirot katram datoram „uzraugu”, kas stāv aiz muguras un aizrāda. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka bibliotēkai jāuzņemas atbildība par to, kā bērni uzvedas un ko dara pie bibliotēkas datoriem. Nedrīkst pieļaut, ka bērni „basto” mācības, kā arī piekļūst nepiemērotam interneta saturam. Ir virkne iespējamo risinājumu šīm problēmām, par ko būtu jāveido atsevišķa diskusija, iesaistot skolas, ģimenes, sociālos dienestus u.c. Taču vispirms jāaizdomājas, vai datorspēles vienmēr ir ļaunums?

Mēs varam zināmā mērā ierobežot, ko bērni dara internetā bibliotēkās, tik daudz, lai tās nebūtu pretlikumīgas darbības vai vardarbīgas „pieaugušo” spēles, taču mēs nevaram mainīt bērnu VĒLMI doties uz bibliotēku ar nolūku izklaidēties. Tā ir bijis un būs vienmēr – mēs nedrīkstam aizmirst, ka pildām ne tikai „zinību krātuves”, bet arī izklaides, atpūtas, brīvā laika pavadīšanas funkciju. Kādam tie ir jaunākie romāni un žurnāli, savukārt kādam citam – spēlīte internetā.

Foto: Timberland Regional Library

Attēls no Flickr.com izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-ND

Līdz ar tehnoloģiju laikmetu ir mainījušies arī cilvēku atpūtas ieradumi un bērni pārmaiņas apgūst īpaši ātri. Ja pirms 10 gadiem uzspēlēt „kuģīšus” ar draugiem nozīmēja rūtiņu lapu un pildspalvu, tad tagad tas ir „kuģīšu” turnīrs tiešsaistē. Tas ir veids, kā jaunā paaudze saprot kopīgi pavadītu laiku. Bibliotēkā bieži novērojama parādība – pusaudžu bariņš, katrs pie sava datora spēlē tīklā. Galvenais, lai šī spēle nebūtu asiņains „šaujamgabals”. Tehnoloģiju nākamā paaudze ir spēles, kas reaģē uz spēlētāju kustībām, tiek vadītas ar visu ķermeni. Varbūt nemaz ne tik tālā nākotnē bērni nāks uz bibliotēku, lai uzdejotu, uzspēlētu virtuālu tenisu vai brauktu ar virtuālu skeita dēli? Mūsu ziņā ir savu iespēju robežās mudināt bērnus spēlēt spēles, kas kaut ko māca, runāt par to, ko viņiem dod spēlītes, kādēļ viņi tās spēlē. Varbūt šis ir temats, ko rosināt nākamajā e-prasmju nedēļā, veidot diskusijas un jautāt bērniem – kāpēc tu spēlē? Varbūt tā ir iespēja bibliotēku IT speciālistiem aizdomāties, kā pasniegt informāciju par bibliotēku un par grāmatām bērniem saistošā veidā – kādēļ lai tā nebūtu datorspēle? Šobrīd ir izveidotas daudzas noderīgas datorspēles pirmsskolas vecuma bērniem, piemēram, portālā pasakas.net, taču pusaudžiem tādu ir ļoti maz, īpaši latviešu valodā.

Nav jēgas vienkārši akli aizliegt bērniem spēlēt spēles, tādā veidā panākot pretējo efektu – vēlmi par katru cenu apiet aizliegumu. Ir jāsaprot, ka datori un līdz ar to arī spēles nekur nepazudīs. Interneta tehnoloģijas attīstās neticami strauji, un ir naivi domāt, ka bērni un pusaudži tās varētu sākt izmantot mazāk. Mums ir jāspēj pielāgoties šai situācijai un piedāvāt tādu interneta saturu, kas būtu gan saistošs jaunajai paaudzei, gan arī pozitīvi rosinošs.


Dažas saites ar „ne tik ļaunām” datorspēlēm:

  •  Datorspēles pirmsskolas vecuma bērniem.
  •  Ne īpaši pamācoši vai izglītojoši, taču gana saistoši dažādiem vecumiem, turklāt var neuztraukties par satura piemērotību bērniem – agresīvu „šūteru” te nav. Toties ir „vecās labās” – krustiņi un nullītes, kuģīši, dažādas galda spēles, burtu un vārdu minēšana. Un, lai ko mēs arī par to domātu – „ferma”, „okeānija” un tamlīdzīgas spēles nav tā ļaunākā alternatīva. Noteikti vēl un vēlreiz jāstāsta bērniem par uzvedības un drošības noteikumiem, spēlējot spēles tīklā ar reāliem pretiniekiem.
  •  Kādēļ lai bibliotēka nebūtu īstā vieta „mašīndejām” jeb deju platformām?
  •   „Room escape”, „point and click”, „find the hidden object” tipa spēles – to galvenā doma ir, atrisinot dažādas mīklas un atrodot slēptus objektus, izpildīt uzdevumus. Izraisa atkarību (pozitīvā nozīmē) arī pieaugušajiem.🙂

Autors:

LBB Jauno speciālistu sekcijas viesautors

4 thoughts on “Vai publiskās bibliotēkas pārvēršas par spēļu zālēm?

  1. Šis tiešām ir ļoti sarežģīts jautājums, jo nav šaubu, ka atsevišķi bērni no tā var arī daudz ko iegūt un pilnveidot prasmes, kas nākotnē var noderēt saistībā ar šo nozari. Jādomā par to, kā ar hostinga sniedzēju palīdzību varētu nedaudz kontrolēt to visu, bet pilnība aizliegt nevajadzētu.

  2. Paldies par interesanto rakstu! Diemžēl sabiedrībā kopumā valda diezgan novecojuši steriotipi par datorspēlēm, kā agresijas veicinātājām, kā bezjēdzīgām nodarbēm, kas māca tikai šaut utt. Un ir ļoti grūti pret to cīnīties. Taču tas nav neiespējami, ja ar datorspēlēm darbojas radoši.

    Šajā jomā daudz var mācīties no vācu bibliotēku pieredzes, kuras darbojas gan ar datorspēļu “testēšanu” un tālāku ieteikšanu, gan kopā ar jauniešu grupām uz jau pastāvošo datorspēļu bāzes, veidojot jaunas datorspēles. Šādu pieredzi pēc dalības seminārā “Creative Gaming: Radoša datorspēļu izmantošana bibliotēkā” veiksmīgi izmēģināja arī Gulbenes bibliotēka.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s