Posted in Ne-konferences

Library Camp Leeds

© Dace Ūdre, 2012

Šis būs stāsts par to, ka vajag turēt saulīti vēderā – būt lepniem par sasniegto, dalīties savā pieredzē un turpināt attīstīties. Devīzi “turēt saulīti vēderā” aizņēmos no organizāciju psiholoģes Ilutas Krūmiņas prezentācijas “Bibliotekārs – savas profesijas prestiža veidotājs”, ar kuru viņa uzstājās šī gada Latvijas bibliotekāru konferencē.

Tad nu sākšu no paša sākuma. Sestdien, 26. maijā es piedalījos vienā no mazajām Lielbritānijas nekonferencēm “Library Camp Leeds”, un šoreiz nolēmu sniegt arī savu artavu nekonferences norisē, daloties savā pieredzē par jauno speciālistu aktivitātēm Latvijā. Jāsaka liels paldies vietējai bibliotēku nozares slavenībai Nedam Poteram, kurš mani iedrošināja pieteikt tieši šo diskusijas tematu.

Diskusiju sesiju plānošana

Nekonferencē piedalījās gandrīz 50 bibliotēku nozares speciālistu. Un kopā no dalībnieku vidus tika pieteikti 16 diskusiju temati par tādiem tematiem kā e-grāmatas; e-drošība; tiešsaistes resursu popularizēšana; antisociālie bibliotēku katalogi; netiešie bibliotēku pakalpojumi; cietumu bibliotēkas; skolu bibliotēkas; humora pielietojums kā svarīgs publiskās uzstāšanās elements; informācijas prasmes; bibliotēkas pieejamība cilvēkiem ar “neredzamu” invaliditāti; bibliotēku telpu iekārtojums; sevis pasniegšana virtuālajā komunikācijas un mikroblogošanas tīklā Twitter; pozitīvā iznīcība – kā mēs varam mainīt savu domāšanas veidu; ko mēs varam saukt par savu; jauno speciālistu kustība Latvijā un Lielbritānijā; un praktiskā darbnīca “Pārspēj zebieksti” jeb iespēja uzstāties kameras priekša.

Katra no diskusiju sesijām sākās apaļā stundā un ilga 45 minūtes, kam sekoja 15 minūšu pauze. Pusdienu pauze ilga aptuveni vienu stundu. Diskusijas noritēja četrās paralēlās sesijas. Pirmās divas sesijas noritēja Horsforth pilsētas bibliotēkas aktu zālē, savukārt pēc pusdienu pārtraukuma mēs nolēmām turpināt diskusijas brīvā dabā, tāpēc devāmies uz tuvāko parku. Jāsaka, ka parkā akustika bija daudz piemērotāka diskusijām nekā aktu zālē, taču koncentrēties bija daudz, daudz grūtāk.

Diskusiju norise Horsforth pilsētas
bibliotēkas aktu zālē

Jau no paša rīta mūs visus patīkami pārsteidza organizatoru ideja iesākt rītu ar saldētās sulas saldējumu. Kafiju pauzēs mums bija iespēja nobaudīt nekonferences dalībnieku sarūpētās kūkas un citus gardumus – šāda veida aktivitāti, kad paši pasākuma dalībieki parūpējas par kādu oriģinālu cienastu, sauc par CakeCamp. Arī es biju iedarbinājusi savu izdomu un pagatavoju sāļās siera standziņas.

Sāļās siera standziņas

Pirmā diskusija, kurā es piedalījos, bija par e-grāmatām bibliotēkā. Šo diskusiju vadīja Ričards Vīvers. Uzmanība tika pievērsta situācijai, ka katra izdevniecība diktē savus nosacījumus e-grāmatu izmantošanai bibliotēkā. Var būt situācija, ka e-grāmatu izsniegumu skaits bibliotēkas lietotājiem ir ierobežots. Sasniedzot šo skaitu, bibliotēkai nākas iegādāties e-grāmatu no jauna. Ir pat gadījumi, kad e-grāmatu var izsniegt tikai 26 (!) reizes. Vēl viena problēma ir tāda, ka Amazon atsakās sadarboties ar bibliotēkām un nepiedāvā e-grāmatu patapināšanas iespēju. Līdz ar to bibliotēku pakalpojumi nav savietojami ar Kindle e-grāmatu lasītājiem, jo tās nevar izsniegt krājumā pieejamās e-grāmatas Kindle īpašniekiem. Tika arī uzsvērts, ka lietotāju skaits, kam ir pieejams e-grāmatu lasītājs, ir neliels, kas, apelējot pie tā, ka bibliotēkām jāieklausās veselā saprāta balsī un jākļūst praktiskākām, radīja jautājumu, vai ir vērts ieguldīt lielus līdzekļus e-grāmatu iegādē.

Diskusiju rezultātā nonācām pie secinājuma, ka jebkurā gadījumā bibliotēkām ir jāizglīto savi lietotāji par e-grāmatu izmantošanas “sekām”. Ar sekām saprotot to, ka bibliotēka maksā par katru e-grāmatas izsniegumu – arī tad, ja lietotājs ir paņēmis konkrēto e-grāmatu lasīšanai, bet nav to pat “atvēris”. Lietotāju varētu mulsināt fakts, ka paņemtā e-grāmata ir arī jāatgriež bibliotēkai, kā rezultātā lietotājam varētu šķist ērtāka iespēja e-grāmatu vienkārši iegādāties un izvairīties no “liekām” darbībām. Man patika viens no diskusijas dalībieku ierosinājumiem, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgu informācijas pieejamību, bibliotēka varētu ieviest jaunu pakalpojumu e-grāmatu lasītāju īri. Tika piesaukts Privileģētais bibliotēku un informācijas speciālistu institūts (Chartered Institute of Library and Information Professionals – CILIP) Lielbritānijā, kuram vajadzētu šo jautājumu risināt valstiskā līmenī.

Man radās iespaids, ka ir nepieciešams atkāpties no tradicionālās izpratnes par grāmatu fizisku izsniegšanu lietotājiem. Pie mūsdienu tehnoloģiju risinājumiem varētu izveidot e-grāmatu apmaiņas tīklu (platformu), kas ļautu bibliotēkas lietotājiem attālināti pieslēgties e-grāmatu apmaiņas punktam un izvēlēties sev nepieciešamo lasāmvielu. Pamatā būtu nepieciešama sistēma, kas ļautu lietotājam uz noteiktu laika periodu savā e-lasītajā piekļūt konkrētajai e-grāmatai. Otra lieta, par kuru es iedomājos, ir savas neatkarīgas izdevniecības veidošana, piedāvājot autoriem iespēju izdot e-grāmatas nekomerciāliem mērķiem. Valsts varētu subsidēt e-grāmatu izdošanas tiešos izdevumus, un katru reizi, kad e-grāmata ir izvēlēta lasīšanai, autoram tiktu izmaksāta atbilstoša autoratlīdzība, kā tas tiek darīts jau tagad ar papīra formāta grāmatām.

Otrās diskusijas vadītājs ar
savu draugu zebieksti

Otrā manis izvēlēta diskusija bija par joku stāstīšanu publiskās uzstāšanās laikā. To vadīja Gazs Džonsons. Diskusijas pamatā bija jautājums, vai un kā iekļaut humora elementus lekciju, apmācību vai konferenču prezentāciju ietvaros. Diskusijas vadītājs ir liels humora atbalstītājs, un viņš iepazīstināja mūs ar savu personīgo pieredzi. Tas, vai uzstāšanās tiks uzņemta pozitīvi, ir stipri atkarīgs no auditorijas. Ir cilvēku kategorija, piemēram, akadēmiskais personāls, kuriem jokus nevajadzētu stāstīt, jo tie var tikt interpretēti ne gluži tā, kā vajadzētu. Taču akadēmiskā personāla uzmanību var piesaistīt ar mainīgām balss intonācijām, akcentējot nozīmīgākās vietas savā runā. Tad nu, lūk, ir jautājums – kā vislabāk atdzīvināt sausus un smagnējus tematus, kā autortiesību jautājums vēsturiskā griezumā? Kā neiemidzināt savu auditoriju, bet būt pietiekoši veiklam, lai noturētu tās uzmanību?

Ļoti labi tika atzīmēts, ka katru reizi, uzstājoties ar vienu un to pašu tematu, vajadzētu padomāt par citiem jokiem, jo var gadīties, ka auditorijā būs kāds cilvēks, kas šo joku kādā no iepriekšējām reizēm būs jau dzirdējis. Kā pozitīvu piemēru humora iekļaušanai lekcijās, es minēju Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju citātu krātuvi, kur apkopotas mūsu mācībspēku “pērles”. Vēl viens piemērs, kur smelties idejas, tika minētas TEDx pasākumu prezentācijas.

Bērnu bibliotēkas bibliotekāre ar
savu draugu krokodilu

Pēc pirmajām divām diskusijām sekoja pusdienu pārtraukums, kuru man izdevās pavadīt visnotaļ lietderīgi. Man izdevās aprunāties ar dalībniekiem, ar kuriem iepriekš nebiju runājusi, un izmantoju iespēju apskatīt Horsforth pilsētas bibliotēkas telpas. Bibliotēka bija pavisam neliela – viena datortelpa, viena lasītava apvienota ar bērnu stūrīti, kā arī abonements, kur bija pieejamas audiogrāmatas un plaukts ar lietotām grāmatām, kuras varēja iegādāties par nelielu samaksu.

Horsforth pilsētas bibliotēka

Kā jau bijām norunājuši, īsi pirms diviem devāmies uz tuvāko parku, kur turpinājām ar trešo diskusiju sesiju. Šoreiz pievienojos sarunām par antisociālajiem bibliotēku katalogiem. Trešo diskusiju vadīja Endrjū PrītersDiskusija bija itin spraiga. Galvenā problēma ir tāda, ka ir novērots, lai arī bibliotēku katalogiem tiek pievienotas tīmekļa 2.0 iespējas (komentēšana, izdevumu vērtēšana, folksonomija, Google veida ieteikums “vai jūs meklējāt šo?” u.c.), tomēr bibliotēku lietotāji tās neizmanto. Rodas jautājums, vai ir nepieciešams ieguldīt darbu, laiku un finanses bibliotēku informācijas sistēmu pilnveidošanā?

Komentāri bija dažādi:

  • bibliotēkas katalogs netiek uztverts kā sociālās mijiedarbības rīks; tas tiek izmantots, lai atrastu kādu konkrētu izdevumu – kāpēc gan lietotājs varētu vēlēties dalīties ar saviem meklēšanas rezultātiem (kā piemērs tika minēta sociālā tīkla Pinterest dalīšanās poga “Pin It”);
  • bibliotēku katalogi kā tādi ir morāli novecojuši, vizuāli nepievilcīgi un lēni – ir nepieciešams jauna nākamās paaudzes bibliotēku informācijas sistēma;
  • novērojums no prakses – Google veida ieteikums “vai jūs meklējāt šo?” drīzāk traucē atrast nepieciešamo izdevumu, nekā palīdz;
  • nav arī pamats satraukumam, ka kādam būtu “jāpieskata” bibliotēkas lietotāju uzvedība (necenzētu vārdu lietošana komentāros, neatbilstošu atslēgvārdu pievienošana grāmatām), jo lietotāji gluži vienkārši šīs piedāvātās tīmekļa 2.0 iespējas neizmanto; vienīgie, kuri aktīvi iesaistās jaunieveduma izmantošanā, ir paši bibliotekāri;
  • lai piesaistītu bibliotēkas lietotāju uzmanību, ir nepieciešams ieviest kādu noderīguma elementu – ja bibliotēkas lietotājs nesaskatīs savām darbībām jēgu, viņš vienkārši neiesaistīsies;
  • ja ir liela vēlēšanās, lai bibliotēkas lietotāji novērtē izmantoto izdevumu, var ieviest šo aktivitāti fiziskajā telpā, piemēram, atgriežot grāmatu, lietotājam būtu jāievieto grāmata attiecīgā kārbā, uz kuras uzzīmētas zvaigznes; problēmas varētu radīt fakts, ka kāds mācībspēks, kurš ir sarakstījis konkrēto grāmatu, justos nepatīkami, ja viņa darbu kāds novērtētu tikai ar divām zvaigznēm;
  • tika ierosināta iespēja veidot krājumā pieejamo grāmatu tematiskos infografikus, taču nevajadzētu norādīt biežāk izmantoto izdevumu nosaukumus, jo tas varētu radīt pārāk lielu minētā iespieddarba apriti (veidotos garas rindas);
  • varētu bibliotēkas katalogu sasaistīt, piemēram, ar Amazon grāmatu tirdzniecības vietni – katru reizi, kad lietotājs rezervē sev grāmatu, viņš saņemtu paziņojumu, ka, izmantojot bibliotēkas pakalpojumu, viņš ir ietaupījis sev konkrētu naudas summu (sīkums, bet patīkami);
  • tika minēts pozitīvs piemērs par atvērtā pirmkoda programmas izmantošanu pašiem savas bibliotēku informācijas sistēmas izstrādē – labāk ieguldīt naudu savos speciālistos, kuri izveidos elastīgu un jebkurā laikā papildināmu informācijas sistēmu.
Antisociālo bibliotēku katalogu diskusijas grupa

Kā noslēdzošā bija manis ierosinātā diskusija par jauno speciālistu kustību Latvijā un Lielbritānijā. Man bija liels prieks par dalībnieku patieso interesi iesaistīties diskusijā un kopīgiem spēkiem meklēt risinājumus, kā veicināt jauno speciālistu attīstības iespējas ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā. No sākuma es iepazīstināju ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijas (LBB JSS) rašanās priekšvēsturi un dažiem projektiem (viens no tiem bija pirmā jauno speciālistu konference 4CanGurus), kuros esam iesaistījušies, izceļot jautājumu, kā veicināt jauno speciālistu piesaisti bibliotēku nozarei, jo nav noslēpums, ka ik gadu bibliotēkzinātnes studijas absolvē gandrīz 30 bakalaura studiju programmas studenti, bet tikai neliela daļa nolemj saistīt savu nākotni ar darbu bibliotēkā. Mani arī interesēja jautājums, kāda ir Lielbritānijas kolēģu panākumu atslēga tik plaša jauno speciālistu tīkla izveidē.

Diskusijas dalībnieki itin veikli pārtvēra manu galveno domu, un mans stāstījums drīzi vien radīja pamatu bagātīgai viedokļu apmaiņai. Runājām par to, cik gan svarīgi ir nodrošināt starptautisku pieredzes apmaiņu bibliotēku un informācijas speciālistu vidū, ka akadēmiskajās studiju programmās vajadzētu iekļaut vairāk tieši praktisku zināšanu apguvi, piemēram, budžeta plānošana, menedžments, bez tam ir nepieciešama mērķtiecīga profesijas prestiža celšana un sabiedrības izpratnes veicināšana. Jaunos speciālistus un nozares studentus vienotu kopīgi pasākumi, kā konferences, semināri, pieredzes apmaiņa. Šos pasākumus vajadzētu piedāvāt bez maksas vai par pavisam nelielu samaksu. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams liels darbs pie finansējuma piesaistes, ko LBB JSS biedri iespēju robežās dara. Ja izdotos apzināt mūsu mērķauditoriju un tās intereses, tas ļautu efektīvāk plānot mūsu resursus, kas bieži vien ir mūsu pašu laiks ideju ģenerēšanai un realizēšanai. Ļoti nozīmīga ir pozitīvas atgriezeniskās saites saņemšana. Vēl viena svarīga lieta, kuru atzīmēja diskusijas dalībnieki, ir karjeras pasākumu organizēšana – tās var būt karjeras dienas vai tikšanās ar atsevišķiem bibliotēku darbiniekiem.

Jauno speciālistu diskusijas grupa

Esmu ievērojusi, ka Lielbritānijas bibliotēku un informācijas speciālisti (kā jaunie, tā pieredzējušie) ar pilnu krūti izmanto sociālo mediju iespējas. Divas reizes nedēļā viņi tiekas virtuālajā telpā, lai čatotu par kādu iepriekš izvēlētu nozarē svarīgu jautājumu, kā arī iesaistās bibliotēku interešu aizstāvības akcijās. Jaunajiem speciālistiem ir pat pašiem savs sociālais tīkls un viņi tiekas arī klātienē. Reizi gadā CILIP organizē īpaši jaunajiem speciālistiem domātu konferenci, kurā uzstājas paši jaunie speciālisti, un arī jauno speciālistu dienu, kura kalpo kā pamats agrīnās karjeras informācijas saņemšanai un kontaktu dibināšanai.

Noslēgumā var secināt, ka šāda veida pieredzes apmaiņai jauno speciālistu vidū būtu jānotiek daudz biežāk. Un tas, ko dara mūsu jaunie speciālisti, ir patiešām daudz un iespaidīgi.

Ja vēlies iepazīties arī ar pārējo dalībnieku pārdomām par jauno speciālistu diskusijā runāto, vari ielūkoties PenijasLeslijas, vai arī Karlijas emuārā. Vēlos īpaši izcelt Lielbritānijas jauno speciālistu virtuālās komunikācijas tradīciju apkopot savus iespaidus par apmeklētājiem pasākumiem savā privātajā vai jauno speciālistu kopīgajā emuārā. Tas veicina pozitīvas pieredzes apmaiņu un iemāca kritiski izvērtēt apmeklēto pasākumu lietderību. Ceru, ka arī mūsu mazajā valstī ar laiku būs iespēja ieviest ko tamlīdzīgu, jo, kamēr formālās konferenču atskaites krāj putekļu kārta, bezgala noderīga būtu iespēja iepazīties ar mūsu kolēģu pārdomām un gūto pieredzi kaut vai Latvijas Bibliotēku portālā.


Rakstā izmantoto fotogrāfiju autore: D. Ūdre

Autors:

Chair of the New Professionals Section of the Library Association of Latvia

4 thoughts on “Library Camp Leeds

  1. Paldies par izsmeļošo rakstu, radās sajūta, ka esmu bijusi klāt! Var manīt, ka šī iespēja piedalīties, tev ir atgriezusi motivāciju🙂
    Starp citu, šis raksts man deva ideju studiju darbam, mēģināšu izveidot jeb pareizāk sakot izveidot uzmetumu e-grāmatu apmaiņas informācijas sistēmai.. redzēs kā sanāks

  2. Ļoti labs un izsmeļošs raksts.
    Runājot par bibliotēku katalogiem – piekrītu tam, ka visādas papildiespējas reti tiek izmantotas. Es personīgi tām nepievēršu uzmanību. Man galvenā funkcija ir atrast vajadzīgo grāmatu. Ir lietas, kas būtu jāuzlabo, piemēram, šķiet mulsinoši, ka viena nosaukuma grāmatai mēdz būt vairāki kataloga ieraksti. Otra lieta – man reizēm prasās pēc funkcijas, kas ir pieejama Amazon, kad pie izvēlētās grāmatas tiek parādītas citas alternatīvas. Ne vienmēr vajadzīgo grāmatu var atrast pēc atslēgvārdiem un tāpēc būtu jauki redzēt, kādas līdzīga satura grāmatas ir ņēmuši citi lietotāji. Arī pārlūkmeklēšanas funkcijas daudzos katalogos vajadzētu uzlabot.

    1. Paldies, Ella! Šī bija ļoti vērtīga pieredze, piedevām uzlādējos ar saules enerģiju un kolēģu atvērto domāšanu.

      Mazo nekonferenču burvība slēpjas tajā, ka ir daudz lielāka iespēja iepazīties ar pārējiem dalībniekiem. Bija dalībnieki, kuri mani atpazina no lielā LibCampUK pasākuma Birmingemā, citi atkal pienāca klāt, jo bija ievērojuši manu aktivitāti #uklibchat ietvaros, un vēl viena dāma sāka man aizrautīgi stāstīt par pazīšanos ar Inesi Auziņu-Smitu. Pasaule šķiet pavisam maza.

      Atgriežoties pie bibliotēku katalogu temata. Ir nepieciešams jaunas paaudzes katalogs. Vecos salabot nav iespējams. Lietotāju prasības aug neparasti lielā tempā. Nav gluži patīkami, ka tieši lietotājam ir jāpielāgojas katalogam, nevis otrādi. Un Tevis minētās funkcionalitātes man stipri atgādina FRBR modeli. Interesanti, kas būtu jādara, lai beidzot bibliotēku katalogi mainītos uz labo pusi.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s