Posted in Bibliotēkas

Informācijas speciālists vs. Bibliotekārs

© Gunta Dogžina, 2012 | speciāli LBB JSS

2009. gada sākumā es, šī raksta autore, sāku savu bakalaura grāda iegūšanas pēdējo etapu – bakalaura darba rakstīšanu. Kaut arī bakalaura darba temata izvēle nebija manis pašas iniciatīva, tomēr, izlasot tā nosaukumu – “Informācijas speciālists – zināšanas un prasmes” – starp citiem piedāvātajiem, zināju, ka man būs ko teikt par to. Bez tam, tieši tuvojoties mācību noslēgumam un paralēli strādājot, man radās jautājums, kas tad es būšu, kad iegūšu bakalaura grādu. Mana pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas 21. gadsimta informācijas speciālistam.

LU Bibliotēkas bibliotekāre
Gunta Dogžina

Lai arī nosaukums vairāk liek domāt, ka runa ir par informācijas speciālistu un tā īpašībām, kas nepieciešamas tā darbā, tomēr rakstot, pētot, secinot ne mirkli bibliotekārs neatkāpās no informācijas speciālista un šī vienādības zīmes ir neatņemama sastāvdaļa arī manā darbā.

Kopš 2009. gada ir pagājuši jau trīs gadi, bet šīs tēmas aktualitāte ir palikusi nemainīga. Sīkāk neizplūdīšu par teorijām, kas ir pamatā manam pētnieciskajam darbam, tikai pieminēšu un uzskaitīšu tās. Tātad:

  • E. Vilsona (Edward O. Wilson) Ekoloģijas teorija;
  • G. Hatkinsona, M. Hannana, J. Frīmena (G. Evelyn Hutchinson, M. Hannan, J. Freeman) Institūciju teorija;
  • E. Abota (E. Abbott) Profesiju ekoloģija.

Visas šīs teorijas apskata paradumus, kādiem jāpiemīt jebkam, lai šis kāds spētu izdzīvot, jo kā jau visi zina, pastāvēs, kas mainīsies. Un, ja konkretizējam, attiecinot uz bibliotekāra profesiju, tad tieši šis Raiņa teiktais ir kā naglai uz galvas. Jo kurš gan spēj iedomāties mūsdienu bibliotekāru, kurš neko nesaprot no datoriem, kurš sēž, lasa grāmatas un kušina ieradušos bibliotēkas apmeklētājus. Šādus skatus varbūt atceras bibliotēkas lietotāji, kas bibliotēkas apmeklēja pagājušajā gadsimtā, bet viennozīmīgi ne vairs 21. gadsimtā.

Lai noskaidrotu, kādas zināšanas un prasmes nepieciešamas tieši 21. gadsimta bibliotekāriem = informācijas speciālistiem, veicu pētījumu trīs etapos:

  • anketēju studentus;
  • intervēju publisko un zinātnisko bibliotēku direktorus;
  • analizēju 10 Ziemeļeiropas un Baltijas valstu augstskolu piedāvāto bibliotēku un informācijas studiju programmu saturu.

Pirms iepazīstinu jūs ar aptaujas rezultātiem, vēlos bilst, ka šīs atbildes ir topošo bibliotekāru skatījums uz viņu iegūstamo profesiju.

Uz jautājumu, vai bibliotekāram ir svarīga loma bibliotēkas izmantošanā, 97% aptaujāto atbildēja, ka jā, tikai 3% aptaujāto respondentu uzskatīja, ka bibliotekāram nav svarīga loma bibliotēkā. Kad lūdzu, lai respondenti sagrupē astoņas īpašības, kas nepieciešamas speciālistam, vislielāko procentu ieguva komunikabilitāte (51%), otrajā vietā atstājot tādu īpašību kā kulturāls (25%) un trešajā – analītiskā domāšana (24%). Citas īpašības, kas tika piedāvātas bija: elastīgs (spējīgs ātri piemēroties izmaiņām); erudīts; precīzs; sabiedrisks; radošs. Protams, visas šīs īpašības ir svarīgas darba gaitā, bet kā jau procenti rāda un būsim godīgi, neviens nenāks uz bibliotēku, ja tās seja – bibliotekārs – nebūs komunikabla.

Īpašības, kas ir nepieciešamas bibliotekāram/informācijas speciālistam

Aptaujas neatņemams jautājums bija: Vai students sevi uzskata par bibliotekāru vai informācijas speciālistu? Rezultāti mani nepārsteidza, jo, lai arī studenti iestājās augstskolā, lai apgūtu bibliotekāra profesiju, tomēr viņu mērķis lauzt stereotipus, kas ir iesakņojušies, un kļūt par informācijas speciālistu ir kā papildu mērķis, lai paplašinātu savu redzesloku. 70% aptaujāto uzskata, ka viņi ir topošie informācijas speciālisti, komentējot šo izvēli:

“Uzskatu, ka informācijas speciālista darbības lauks ir plašāks, nav “ieslēgts tikai bibliotēkas sienā””, “Lai arī strādāju bibliotēkā, grāmatas to tradicionālajā izpratnē tikpat kā neredzu. Lielākā daļa darba dienas paiet strādājot ar elektroniskajiem resursiem, esot nemitīgā saskarsmē ar lietotāju.”

Protams, ir arī 30%, kas uzskata sevi par bibliotekāriem, pamatojot:

“Tāpēc, ka nekaunos no šī vārda”, “Studiju procesā salīdzinoši vairāk uzmanības tika veltīts tieši bibliotēkām. Turklāt apzīmējums “bibliotekārs” liekas daudz konkrētāks”, “Bibliotekāram nepieciešamas specifiskākas zināšanas nekā informācijas speciālistam.”

Vēl viens būtisks jautājums bija par profesijas aktualitāti mūsdienās. Uz ko 33% respondentu atbildēja, ka profesija ir aktuāla, 36% – drīzāk aktuāla, 20% – drīzāk nav aktuāla, 1% – nav aktuāla, bet 11% uz šo jautājumu bija grūti atbildēt.

Pēdējais jautājums studentiem bija: Par kurām zināšanām un prasmēm bibliotēku speciālistiem jābūt priekšstatam un kuras jāprot kvalitatīvi pielietot darba procesā?

Zināšanas un prasmes, par kurām bibliotēku informācijas speciālistiem nepieciešams priekšstats vai jāprot pielietot darba procesā

Kā redzam, bez datorprasmēm nekur, šīs prasmes ir neatņemama darba sastāvdaļa, kā arī ir svarīga krājuma pārvaldība un prasme atrast un analizēt informāciju. Vairāk kā 90% katrai prasmei tikai apliecina, ka studenti apzinās savas nākamās profesijas galvenos uzdevumus un ir tiem gatavi.

Secinājumi ir tieši tādi, kādi bija gaidāmi. Arvien lielāka nozīme apmācību procesā tiek pievērsta informācijas speciālista zināšanām un prasmēm, kas saistītas ar tehnoloģijām. Kopumā 21. gadsimta informācijas speciālists, arvien vairāk attīstoties informācijas tehnoloģijām, pilnveido savas zināšanas un prasmes, īpaši padziļinot tās IT nozarē. Šīs zināšanas ir ļoti noderīgas un nepieciešamas, jo tehnoloģijas mainās ātri un tām ir ļoti grūti izsekot līdzi.

Nobeigumā, ja jūs jautātu man, ko tad es esmu izlēmusi, pie kādiem secinājumiem pa šo laiku esmu nonākusi, kas tad es esmu – bibliotekārs vai informācijas speciālists, es teiktu – informācijas speciālists. Tikai nedomājiet, ka manī ir kāda augstprātība vai stereotipi, tas vienkārši ir saistīts ar manu darbu (amata aprakstā gan esmu bibliotekāre). Katru dienu mans pamatdarbs ir saistīts ar studentiem, ar informācijas sistēmu, ar datubāzēm, bet tiešie grāmatas apstrādes ceļi (kaut arī zinu visus procesus) man ir sveši, jo ikdienā ar tiem nesastopos.

Izmantotie informācijas avoti

  1. Dogžina, Gunta. Informācijas speciālists: zināšanas un prasmes : bakalaura darbs / Gunta Dogžina ; darba zin.vad. Dr.philol. doc. Baiba Holma ; rec. Dr.philol. lekt. Vineta Gerkena ; LU. Sociālo zinātņu fak.  Rīga, 2009. 84 lp. : il.
  2. Abbot, Andrew. Professionalism and the future of librarianship. Library Trends, Vol. 46, Issue 3, Winter 1998 [skatīts 2009.g. 13. janv.]. Pieejams: šeit.
  3. Hannan, Michael T. Logics of organization theory : audiences, codes, and ecologies. Princeton, N.J. ; Oxford : Princeton University Press, 2007. 364 lpp. ISBN 9780-691-1310-61
  4. House, Nancy A. Van. The Panda Syndrome: An Ecology of LIS Education. UC Berkeley Information School [tiešsaiste]. 1996 [skatīts 2008.g. 12.dec.] Pieejams: šeit.

Rakstā izmantotais attēls

  • Stankeviča, E. LU Bibliotēkas bibliotekāre Gunta Dogžina. Fotogrāfija no Guntas Dogžinas personīgā arhīva.

One thought on “Informācijas speciālists vs. Bibliotekārs

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s