Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 15. konferenci

2012. gada 11. aprīlī Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notika Latvijas bibliotekāru 15. konference. Šī gada devīze bija “Bibliotēka aiz bibliotēkas: integrācija, inovācijas un informācija visiem”. Konferenci apmeklēja ap 200 bibliotekāru no visas Latvijas.

Silvija Tretjakova, Žaneta Jaunzeme-Grende,
Mārcis Auziņš, Andris Vilks (no kreisās)
Foto: S. Suhaņenkova

Konferenci ar uzrunu atklāja Latvijas Republikas (LR) kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Kam sekoja LU rektora Mārča Auziņa uzruna, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora Andra Vilka uzruna, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa uzruna. Konferences atklāšanu noslēdza Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) priekšsēdētāja Silvija Tretjakova.

1. darba sesija sākās ar konkursa “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” iepriekšējo gadu konkursu uzvarētāju stāstījumu par mazo bibliotēku izaicinājumiem.

LR Kultūras ministrijas (KM) Bibliotēku nodaļas vecākā referente Vanda Bērziņa runāja par pagasta bibliotēku kā vietējo kopienas centru. Dažas atziņas no teiktā:

  • Bibliotēkās bibliotekārs ir cilvēks orķestris jeb gudrs diriģents, kas klientus pārveido par dalībniekiem.
  • Bibliotēka – moderna iestāde, informācijas centrs.
  • Pirms desmit gadiem runāja, ka bibliotekāri ar laiku no literatūras izsniedzējiem kļus par informācijas brokeriem. Un pamazām tas piepildās, jo bibliotēkas, pateicoties publisko bibliotēku attīstības projektam “Trešais tēva dēls” (3TD), ir aprīkotas ar datortehniku, bibliotēku personāls tiek izglītots, tiek saņemts atbalsts no pašvaldībām, tiek uzlabotas telpas, kā arī infrastruktūra tiek piemēroti sakārtota utt.
  • Zūd tradicionālās iestāžu un profesijas robežas.
  • Bibliotēkas kļūst par socializācijas centru. Samazinās grāmatu izsniegums, bet apmeklējums palielinās, veidojas apmeklētāju grupas, kuras izmanto bibliotēkas aktuālajām vajadzībām. Bibliotekāri pilda arī sociālā darbinieka funkcijas utt.
  • Nereti vietējām kopienām bibliotēkas ir nozīmīgs kultūras centrs, kur iespējams veidot pasākumus, izstādes, aizstājot iztrūkstošos tautas namus vai cieši sadarbojoties ar tiem.
  • Bibliotēkas funkcijas un iniciatīvas mainās, bet tajā visā noteikti nevajadzētu aizmirst bibliotēkas galvenās funkcijas, kas ir lasīšanas veicināšana un literatūras popularizēšana. Jāspēj sadalīt lomas, lai lasīšana nepaliek vecmodīga un caur dažādām aktivitātēm vairāk pievērsties lasīšanas veicināšanai. Izmantojot jauno tehnoloģiju rīkus, prast arī popularizēt literatūru, jo tas ir moderni. Jāizprot, jāizzina savs lasītājs – vai vispār grib lasīt, ko vēlas lasīt, uz kāda veida literatūru ir orientēts, un vairāk iepirkt tieši tādu literatūru, lai apmeklētāju veicinātu lasīt. Prioritāte ir tas, ko vajag lietotājam.
  • Kopkatalogs ir saistošs izziņas avots, jo informē par konkrētas bibliotēkas literatūras pieejamību un krājuma saturu.

Vanda Bērziņa cer, ka bibliotekāri ir vispusīgi, talantīgi, radoši, tāpēc spēs savu entuziasmu pārorientēt arī uz lasīšanas veicināšanu. Bez bibliotekāriem neviens to nedarīs, un bibliotekāri ir vienīgie pagastos, kas to prot.

Tāpat vajadzētu vairāk padomāt par novadpētniecību, varbūt piedāvāt iesaistīties arī iedzīvotājiem, veidojot pagasta vai novada vēstures uzkrājumus. Mērķtiecīgi jāveido cilvēkos piederības sajūta savam novadam.

LR KM Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vadītāja Dace Ziemele iepazīstināja konferences apmeklētājus ar tematu “Nacionālās un reģionālās kultūrpolitikas attīstības plānošana Eiropas Savienības politikas kontekstā: 2014-2020”. Galvenie attīstības pamatnoteikumi ir gudra izaugsme, ilgtspējīga izaugsme un iekļaujoša izaugsme. Lai notiktu ekonomikas izrāviens, pirmkārt, cilvēkam ir nepieciešama drošumspēja, otrkārt, tautas saimniecības izaugsme, treškārt, izaugsmi atbalstošas teritorijas. Bibliotēkas loma pašvaldībās: digitāla satura veidošana, formāla izglītība, radošu interešu veidošana, e-pārvalde un tās pakalpojumi.

Par valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” aktualitātēm bibliotekāriem stāstīja aģentūras vadītājs Armands Magone. Viņš uzsvēra, ka bibliotekāra darbs kardināli mainās. Grāmatu apstrādei, kataloģizēšanai un darbam ar apmeklētājiem nāk klāt nacionālās identitātes un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. Bibliotēkās ienāks kultūras informācijas sistēmas, un informācijas piekļuve iedzīvotājiem kļūst pieejamāka. 3TD vienotais tīkls ļauj izmantot, lasīt un skatīties autorizētus elektroniskos resursus – alise.lv, letonika.lv, filmas.lv u.c., kas ir pieejami bibliotēkās bez maksas.

Plānotie pasākumi, lai īstenotu bibliotēku interešu pārstāvniecību: mediju programma, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību publisko bibliotēku nozīmei sabiedrības attīstībā un veicināt padziļinātu žurnālistu un mediju izpratni par bibliotēkām. Mēdiju programma jau uzsākusi darbību un plānoti informatīvi semināri, no kuriem pirmie divi jau ir notikuši:

  • Publisko bibliotēku ilgtspēja.
  • Vai viegli būt bibliotekāram?
  • Kāda ir 21. gadsimta bibliotēka?
  • Katrai bibliotēkai sava veiksmes formula.
  • Bibliotēku stāsti.
Sasveicināšanās ar blakussēdētājiem
Foto: S. Suhaņenkova

Pirmās sesijas noslēgumā visus klātesošos bibliotekārus uzrunāja organizāciju psiholoģe Iluta Krūmiņa ar aktīvu, uzrunājošu prezentāciju “Bibliotekārs – savas profesijas prestiža veidotājs”. Sākoties prezentācijai, varēja manīt atmošanos un sarosīšanos. Bibliotekāri tika iesaistīti prezentācijā ar dažādiem uzdevumiem, piemēram, sasveicināties ar blakus, priekšā un aizmugurē sēdošajiem kolēģiem. Iluta Krūmiņa bibliotēku nosauc par “labo sajūtu vietu”, kurā bibliotekārs ir “vērtību izgaismotājs” un uzsver, ka bibliotēkas ir kā aisbergi, jo virspusē redzama tikai maza daļa, bet zem ūdens ir ieguldīts daudz darba, ko apmeklētāji neredz.

Jāpiebilst, ka šajā prezentācijā kā uzskates materiāls tika ievietots mūsu sekcijas veidotais plakāts, kas tika prezentēts 2011. gada Latvijas bibliotekāru 10. kongresā. Īpaši uzrunāja kāda pozitīva devīze no šīs prezentācijas: “Turēt saulīti vēderā!” Kopumā šī prezentācija šķita dzīvīga, emociju atraisoša un enerģiska.

Laureāti konkursā “Gaismas nesējs”
Foto: S. Suhaņenkova

Pēc šiem stāstījumiem un neliela pārtraukuma notika 2. sesija, kurā norisinājās konkursa “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs!” uzvarētāju apbalvošana, kura notika nu jau sesto gadu. Konkursa veidotāji teica: “Mazas gaismas pilis, kultūras vietas pagastos”. Pavisam šogad tika saņemti 50 pieteikumi. Kurzemes reģionā uzvarēja Ošenieku bibliotēkas bibliotekāre Dace Kalniņa, Zemgales reģionā – Zorģu bibliotēkas bibliotekāre Aina Ezergaile, Vidzemes reģionā – Pociema bibliotēkas bibliotekāre Rota Donska, Latgales reģionā – Lazdukalna bibliotēkas bibliotekāre Ligita Kalnēja, bet Rīgas reģionā – Ķekavas pagasta bibliotēkas bibliotekāre Sanda Zālamane. Laureātes saņēma balvas no atbalstītājiem – veikala “Rimi”, “Jāņa Rozes apgāda”, “Lursoft IT”, kā arī uzvarētājas saņēma sveci, kā gaismas simbolu.

Kā pirmais runātājs 3. sesijā uzstājas LNB direktors Andris Vilks ar priekšlasījumu “Strukturēts saturs, teksts kontekstā: bibliotēkas google laikmetā”. Viņš stāstīja par jauno “google un copy-paste paaudzi”, par šo paaudžu lasīšanas problēmām (kā meklē informāciju, kā strukturē tekstu, kā tas iespaido mācīšanās procesu un citus nozīmīgus jautājumus), un par satura skaidrošanu kontekstā. Īpatnējs atklājums, ka skolotāji ar labām informācijas prasmēm, tās NEBIJA nodevuši tālāk. Tas šķiet ļoti nozīmīgs punkts, kas būtu jāuzmana un jāmaina.

Baiba Holma
Foto: S. Suhaņenkova

LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) bakalaura studiju programmas “Informācijas pārvaldība” direktore Baiba Holma uzstājās ar prezentāciju “Izaicinājumi mūsdienu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes izglītībai”. Viņa minēja četrus svarīgus izaicinājumus: studiju programma (tās sagatavošana atbilstoši prasībām, IKT daudzums, konkurence), profesionālā sabiedrība (darba tirgus, speciālistu sadarbības problēmas, studentiem ir praktisko prasmju trūkums, izglītība ir pārāk teorētiska, uzskats, ka profesija nav prestiža), studenti (65% studējošo ir interese par šo profesiju, 70% studējošo atzīst, ka studē tikai tāpēc, ka iekļuvuši budžetā, liela daļa studentu tomēr atzīst, ka ieteiktu šo studiju programmu arī citiem) un vide (ekonomiskā situācija – maksas studijas, sociālā situācija jeb potenciālo studentu skaits, izglītības sistēmas neskaidrība un mainība). Izaicinājumi ir nopietni un to ir samērā daudz, nepieciešams meklēt risinājumus. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem Baiba Holma minēja SADARBĪBU, jo “informācijas speciālistam ir nākotne”.

LU Bibliotēkas Informācijas un bibliogrāfijas nodaļas galvenā bibliotekāre Sandra Ranka stāstīja par “Brīvpieejas informāciju augstākās izglītības pārmaiņu laikā”. Tika uzsvērts, ka zināšanas ir jāuzkrāj, jārada jaunas un tās jāizplata. Pastāv izdevēju monopols, kurš samazina budžetu, līdz ar to pieaug datu bāžu cenas, un tas noved pie ierobežotas piekļuves informācijai. Kā risinājums tika norādīts “Open Access” – tiešsaistes brīvpieejas zinātnes resurss. Tas nodrošina tūlītēju bezmaksas piekļuvi un izplatību zinātniskām publikācijām un datiem internetā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bibliotēkas Informācijas, bibliogrāfijas un lietotāju apmācības nodaļas bibliogrāfe Daiga Spila stāstīja par “Informācijpratību medicīnas studentiem un veselības aprūpes speciālistiem”. Arī viņa uzsvēra, ka bibliotekārs vairs nav tikai “grāmatu izsniedzējs”, mūsdienās šīs profesijas pārstāvji pilda arī skolotāja funkcijas, un bibliotēka ir vieta, kur mācīties, gluži kā otra skola. Informācijpratību RSU bibliotēkā apgūst studenti, veselības aprūpes speciālisti, medicīnas iestāžu bibliotēku vadītāji, RSU bibliotekāri. Apmācības notiek vienu stundu katru nedēļu, 70% no informācijpratību studējošajiem uzskata, ka šīs studijas viņiem noderēja.

SIA “Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa stāstīja par “Publisko reģistru un statistikas datu pieejamību bibliotēkās uzņēmējdarbības un ekonomikas atbalstam”. Daiga Kiopa uzsvēra, ka pagasta bibliotēkas ir kā izguves centri reģionos. Katram uzņēmējam būtu jāizmanto analītiskie pakalpojumi, jo tā ir iespēja izvērtēt perspektīvas, partneru izaugsmi, tos savstarpēji salīdzināt, izvērtēt personu publicitāti.

Konferences pēdējo sesiju iesāka LR KM Sabiedrības integrācijas departamenta referente Ilze Grava ar priekšlasījumu par “Bibliotēku lomu integrācijas politikas īstenošanā”.

Pamatnostādnes moto: “Ikviens latvietis un Latvijas pilsonis (arī tie, kas nedzīvo Latvijā), ikviens Latvijas iedzīvotājs ir vajadzīgs Latvijai.”

Trīs rīcības virzieni:

  • Pilsoniskā sabiedrība un integrācija;
  • Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa;
  • Saliedēta sociālā atmiņa.

Bibliotēkām ir nozīmīga loma visu trīs rīcības virzienu īstenošanā – pilsoniskās izglītības veicināšanā, latviešu valodas, latviskās kultūrtelpas un sociālās atmiņas jomā. Bibliotēkas kā vietējās un nacionālās identitātes stiprinātāji.

Pasākumi, kuros redz bibliotēkas:

  • Izstādes, lekcijas, ekskursijas;
  • Dažādu mērķa grupu organizēti semināri, mācības;
  • Filmu radīšana un tai sekojošas diskusijas;
  • Runātāju klubi;
  • Brīvprātīgo darbs bibliotēkās;
  • “Latviskās kultūrtelpas vēstnieki” no bibliotēku darbinieku vidus;
  • Ekspedīciju organizēšana uz svarīgām novada vēsturiskām vietām;
  • Skolēnu iesaistīšana iedzīvotāju atmiņu pierakstīšanā;
  • Bērnu/Jauniešu žūrija.

LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente Daina Pakalna iepazīstināja ar pētījuma “Nacionālā identitāte digitālā vidē” nozīmīgākiem rezultātiem. Pētījuma mērķis bija izpētīt un pilnveidot digitalizētā nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantojamību. Pētījuma rezultātos tika noskaidrots, ka 46% respondentu izmanto internetu katru dienu un pārsvarā to lieto mājās. Tika veiktas fokusgrupas intervijas, kurās noskaidroja lasīšanas paradumus, vēlmi un iespējas piedalīties digitālo kolekciju veidošanā, piedāvājot savus materiālus un komentējot, un citi jautājumi. Intervijas veicēji nonāca pie dažādiem secinājumiem, piemēram, ka “visvairāk laika lasīšanai velta cilvēki, kuri mācās – vidusskolēni un studenti” un “elektroniskā formātā visvairāk tiek lasītas dienas ziņas”. Tika veidotas publiskas diskusijas par digitālās bibliotēkas veidošanu. Ar pētījumiem var iepazīties Pasaules latviešu zinātnieku kongresa (PLZK) krājumā “Nacionālā identitāte un komunikācija” un Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas rakstu krājumā “Informācija un sabiedrība” nr. 2.  Konferences apmeklētāji tika iepazīstināti ar 2012. gada plāniem, piemēram, pētījumi par “Digitālo kolekciju analīzi”, “Digitalizācijas sākotne Latvijas atmiņas institūcijās: bibliotēkas, arhīvi, muzeji” un citi.

Noslēdzošā konferences runa bija Latvijas pilsoniskās alianses direktores Rasmas Pīpiķes pārziņā. Viņa stāstīja par iespējamo bibliotēku sadarbību ar nevalstisko organizāciju (NVO) pilsoniskas sabiedrības veidošanā.

Visas konferences laikā tika daudz runāts par to, kas bibliotekāram ir jādara un kāds ir viņa reālais pienākums. Taču Rasma Pīpiķe savu uzrunu sāka ar aicinājumu aizdomāties par to, ko bibliotekāri var darīt kopā kā biedrība. LBB viņa rakstroja kā lielu un spēcīgu organizāciju, ko uzskatāmi varēja redzēt apmeklētāju vidū. Tomēr, cik bieži katrs biedrs individuāli aizdomājas par to, cik daudz dara un cik tiek prasīts no vadītāja? Vai par to, ko katrs var individuāli dot biedrībai? Rasma Pīpiķe ir pētījusi interešu aizstāvību Latvijā. Viens no redzamākajiem secinājumiem, ko izdevies izdarīt, ir novērojums, ka biedrībās raksturīgi nesvinēs savas uzvaras. LBB viena no šādām svinamām uzvarām ir fantastiskā iniciatīva “Es gribu lasīt!” Šī akcija ir trāpījusi mērķī,  uzskatāmi parādot biedrības (un jebkuras organizācijas) primāro funkciju – pievērst uzmanību un akcentēt, nevis pašiem risināt problēmu tikai ar saviem spēkiem.

Turpmākai darbībai Rasma Pīpiķe piedāvāja vairākus instrumentus, kurus izmantot savā labā. Biedrību tradīcijas ir senas, un no jauna velosipēds nav jāizgudro. Ir iespējams un vajag mācīties vienam no otra, sadarbība ir vienīgā nākotnes perspektīva. Bibliotēkas ir ļoti atvērtas, taču robežas ir jānovelk – pienākumiem jāvainagojas atalgojumā (protams, atzīmēsim, ka tie nav tikai materiālie labumi).

Ilgstošas un vispusīgas sadarbības iespējas meklējamas citu NVO izmantošanā un spēku apvienošanā. Vairāk par iespējām var lasīt www.nvo.lv.

LBB Jauno speciālistu sekcijas stends
Foto: S. Suhaņenkova

Paralēli konferences norisei bija iespējams apskatīt arī plakātu sesiju, kurā bija atspoguļots gan LBB reģionālo nodaļu, gan sekciju aktivitātes, kā arī informācija par velotūri par bibliotēkām 2012 un citām aktualitātēm.

Ar mūsu veidotā stenda informāciju vari iepazīties vienā no mūsu iepriekšējiem rakstiem. Pilnu foto reportāžu vari apskatīt šeit.

Autors:

Bibliotēku informācijas speciālistu interešu grupa

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s