Posted in Jaunie speciālisti Latvijā

LBB Jauno speciālistu sekcijas identitāte

© Aija Putniņa, 2012 | speciāli LBB JSS

Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas (JSS) identitātes raksturojumu veido trīs daļas. Pirmā raksta daļa īsi apraksta teorētisko skatījumu uz identitāti kā tādu un organizāciju identitāti. Otro un trešo raksta daļu veido veiktā pētījuma pārskats. Piebildīšu, ka pētījuma analīzi esmu veikusi, ņemot vērā manu pašas pieredzi darbā ar sekciju. Es sekcijā darbojos kopš tās izveidošanas 2009. gada sākumā un darbību pārtraucu 2011. gada pavasarī. Tomēr neskatoties uz to, ka vairs neesmu sekcijas biedre, regulāri sekoju līdzi sekcijas darbam. Un tāpat jāņem vērā, ka rakstīšanas laikā es biju savā rediģēšanas un korekcijas noskaņojumā, tāpēc, iespējams, citā dienā es nebūtu tik kritiski skatījusies uz anketas rezultātiem un uzrakstījusi tik daudz komentāru.

Tad īsumā par to, kas ir identitāte! Tā piemīt ikvienam no mums. Mūsu identitāti veido apkārtējā vide, mijiedarbība ar dažādiem cilvēkiem un organizācijām. Cilvēkiem kā identifikācijas avoti var kalpot ģimene, draugi vai etniskā piederība, reliģija, vai nācijas, politiskās partijas, vai kolēģi, partneri (5, 19.lpp.). Identitāte galvenokārt atspoguļo cilvēka svarīgākās vērtības un to, kam konkrētais cilvēks jūtas piederīgs. Tomēr ne vienmēr pats cilvēks var ietekmēt savus identitātes veidošanās avotus, “lielākajā daļā gadījumu indivīdam pār identificēšanās procesu nav kontroles (5, 19.lpp.). Taču, ja cilvēka identitāte ir viņa nozīmju un pieredzes avots (1, 6.lpp.), tad organizācijas (šai gadījumā JSS) identitāte ir tās biedru domas un uzskati par organizāciju. Organizācijas identitāti var definēt kā kolektīvu prāta programmēšanu, kas atšķir konkrēto organizāciju no citām (3, 282-283.lpp.). Šī kopējā organizācijas identitāte akcentē īpašības un vērtības, kas ir centrālas un patstāvīgas. Organizācijas identitāte reprezentē nozīmju sistēmu, ko lieto tās locekļi (4, 43.lpp.). Tā ir atbilde uz jautājumu “Kas mēs esam kā organizācija?” (2), un šo atbildi veido organizācijas locekļi, to domas par organizāciju un iekļaušanās šajā organizācijā.

Tā kā “organizācijas identitāte ir sociāli konstruēts, kopīgs uzskats” (4, 44.lpp.), tās noskaidrošanai nepieciešams noskaidrot organizācijas biedru viedokli par organizāciju. Veicot JSS identitātes pētījumu, tika aptaujāti visi tā brīža grupas pārstāvji. Pētījums tika veikts 2011. gada aprīlī. Aptaujas anketu veidoja 3 atvērti jautājumi un 22 pretstatīti apgalvojumu pāri. Analizējot atbildes uz atvērtajiem jautājumiem un iegūtajiem rezultātiem argumentu pretstatījumos, izvirzījās vairāki jautājumi, par kuriem, iespējams, sekcijas biedriem būtu jāpadomā.

Atvērto jautājumu uzdevums bija noskaidrot JSS biedru sniegto sekcijas aprakstu. Šis apraksts atspoguļo biedru domas un viedokļus, kas ne vienmēr ataino patieso situāciju, taču identitāte arī nav patiesības spogulis, tā ir spogulis darbinieku viedoklim, tas, kā viņi redz savu atspulgu. Pirmajā jautājumā JSS biedriem tika lūgts saviem vārdiem raksturot JSS kā grupu/organizāciju. JSS biedri sniedza ļoti līdzīgus sekcijas aprakstus, pārsvarā izmantojot vienus un tos pašus īpašības vārdus vai sekcijas uzdevumus. Līdz ar to var secināt, ka sekcijas biedriem ir kopīgs priekšstats par to, kas ir JSS. Tiek uzsvērts, ka JSS ir unikāla domubiedru grupa, kurā darbojas aktīvi un ne tik aktīvi cilvēki, kas vēlas lauzt sabiedrībā pastāvošos stereotipus par bibliotekāra profesiju un ieinteresēt citu nozaru jaunos speciālistus vai vēl tikai skolēnus. Taču, neskatoties uz vienoto sekcijas aprakstu, viens no respondentiem norādīja, ka JSS ir “neliela un vēl jauna LBB sekcija, kuras biedriem ir nepieciešams rast motivāciju lielāku mērķu sasniegšanai. Trūkst atsevišķu biedru iniciatīvas. Trūkst vienotības sajūtas.” Motivācijas trūkumu lielāku mērķu sasniegšanai varētu skaidrot ar sekcijas neseno izveidošanos, iespējamo biedru pieredzes un pārliecības trūkumu vai vienkārši iepriekšējās šāda veida prakses nepastāvēšanu Latvijas bibliotekārajā vidē. To pamato arī saņemtā atbilde, ka JSS ir “aktīva, jauna un vēl veidojas”. Tātad sekcijas attīstība ir tikai tās sākumposmā, biedri uzkrāj un iegūst pieredzi, ko varēs nodod sekcijas jaunajiem dalībniekiem. Taču vairāk būtu jādomā, kāpēc, neskatoties uz vienoto sekcijas darba izpratni, trūkst biedru vienotības sajūtas? Varbūt nepieciešams rīkot vairāk kopīgo pasākumu, kurā piedalās visi sekcijas biedri? Iespējams, jāmēģina pēc iespējas vairāk biedru iesaistīt visās aktivitātēs, pat, ja daļa aktīvo biedru ir gatavi uzņemties pilnu atbildību un visu izdarīt (jo protams vieglāk ir visu izdarīt pašam, nevis dīdīt citus, bet tomēr…). Un tālāk jau varētu domāt par to, ka, ja neaktīvie biedri nevēlas iesaistīties aktivitātēs, tad kāpēc viņi vispār ir sekcijā?

Otrais atvērtais jautājums bija veltīts JSS biedru raksturojumam (kādi cilvēki darbojas un var darboties sekcijā?). Visbiežāk izmantotais raksturojums ir “aktīvs”. Taču visaptverošāko raksturojumu sniedza kāds no respondentiem, kas norādīja, ka “pašlaik sekcijā darbojas esošie un nesen bijušie bibliotēkzinātnes studenti. Tikko mūsu sekcijai pievienojies vēl viens biedrs, kurš ir jauniesācējs bibliotēku jomā. Sekcijā var darboties tādi cilvēki, kuru domāšanas veids atbilst jaunā speciālista definējumam – vēlme iesaistīties, mainīt bibliotēkas/bibliotekāra stereotipu, atvērtība visam jaunajam, tai skaitā sociālajiem tīkliem (uzlabot pasauli!).” Šai raksturojumā ir apkopotas visu pārējo biedru domas, jo daļa respondentu norādīja, ka sekcijā var darboties ikviens interesents, citi atzīmēja tieši bibliotēkzinātnes studiju absolventus vai cilvēkus, kas nesen sākuši strādāt bibliotēkā. Tāpat raksturojums norāda, ka sekcijā darboties var motivēti cilvēki, kas zina, ko vēlas. Tomēr rodas jautājums, ja viens no sekcijas uzdevumiem ir lauzt bibliotekāra tēla stereotipu sabiedrībā, kā tas tiek darīts? Aktīva darbošanās tikai bibliotekārajā vidē to neveiks, jo nedomāju, ka jebkurā profesijā tās pārstāvji būtu jāpārliecina, ka vispārpieņemtie sabiedrības tēli par viņu profesiju ir patiesi. Vai nebūtu laiks virzīties uz āru? Taču apskatot sekcijas darbības virzienus nekur neparādās stereotipu laušana, tātad tā ir aizmirsta vai pat nekad nebijusi aktivitāte? Kāpēc stereotipu laušana parādās gandrīz katra biedra sniegtajā atbildē?

Trešais atvērtais jautājums noskaidroja, kādas galvenās īpašības nepieciešamas darbam JSS. Šī jautājuma mērķis bija noskaidrot, cik ļoti esošo biedru raksturojums sakrīt ar vēlamo un gaidāmo no tiem, kas vēlēsies sekcijā iestāties vēlāk. Tāpat kā esošo biedru raksturojumā tiek uzsvērta motivācija un aktivitāte, taču tiek nosaukts vairāk nepieciešamo iezīmju nekā esošajiem dalībniekiem: “atsaucība, ieinteresētība, uzņēmīgums, neatlaidība, atvērtība visam jaunajam, radoša pieeja, spēja realizēt idejas, spēja pieņemt lēmumus, elastīgums, pastāvīga interese par nozarē notiekošo”. Iespējams šīs īpašības tiek pieņemtas kā pašsaprotamas esošajos biedros, jo tikai uzņēmīgi, ieinteresēti, neatlaidīgi, atvērti, radoši atsaucīgi jaunieši spētu izveidot jaunu sekciju jau pastāvošā organizācijā, kā arī nodrošināt aktīvu un notikumiem bagātu sekcijas darbību. Bet vai tiešām visiem biedriem, kas jau darbojas sekcijā, piemīt visas īpašības, kas tiek norādīts, būs prasītas tajos, kas vēlēsies darboties?

Otro anketas daļu veidoja 44 argumenti, kas tika pretstatīti viens otram. Šie argumenti palīdzēja noskaidrot sekcijas identitātes dimensijas. “Var izdalīt 6 organizācijas identitātes dimensijas:

  1. Procesa orientēta vai rezultāta orientēta;
  2. Darbinieka orientēta vai darba orientēta;
  3. Lokāli orientēta vai profesionāli orientēta;
  4. Atvērta sistēma vai slēgta sistēma;
  5. Maz kontrolēta vai ļoti kontrolēta;
  6. Normatīva vai pragmātiska, praktiska” (3, 292.lpp.).

Rezultātu aprakstā īsi tiks raksturotas dimensijas, kas piemīt JSS, ar pārējo dimensiju raksturojumiem var iepazīties G. Hofštedes un G.J. Hofštedes grāmatā (skat. 5. avotu), kā arī citos šo autoru darbos.

JSS ir izteikti uz rezultātu orientēta sekcija. Uz rezultātu orientētā identitātē cilvēki pozitīvi uztver pārmaiņas un nepazīstamas situācijas, kā arī maksimāli labi veic uzticētos uzdevumus. Organizācijai, kura ir uz rezultātu orientēta, piemīt viendabīga un spēcīga identitāte (3, 293.lpp.). Kā jau parādījās atvērtajos jautājumos, JSS piemīt vienota sekcijas izpratne. Organizācijas, kas ir uz rezultātu orientētas, parasti, tāpat kā JSS, ir arī uz darbu orientētas. Uz darbu orientētā identitātē darbiniekiem ir jāveic viņiem uzticētais uzdevums neatkarīgi no apstākļiem, organizācija ir ieinteresēta darba rezultātā, un svarīgākos lēmumus pieņem indivīdi (3, 294.lpp.). Katrs no JSS biedriem var izvēlēties savu pētījumu tematus vai problēmu jautājumus, kurus, viņuprāt, būtu jāanalizē vai jārisina. Identitāšu orientāciju uz rezultātu un uz darbu nosaka dinamiska apkārtējā vide, to var ietekmēt tehnoloģiju straujā attīstība vai ekonomiskie apstākļi. Ja biedriem regulāri jāseko līdzi jaunumiem un jāapgūst jaunas zināšanas, viņi nebūs uz darba procesu orientēti, bet vēlēsies iegūt pētījumu vai darba rezultātus ātri. Ekonomiskās situācijas izmaiņas atkal ietekmē iespējamo līdzekļu ieguvi. Organizācijā kā JSS, kurā biedri darbojas brīvprātīgi un tas nav viņu algotais darbs, valsts ekonomiskā stāvokļa ietekme nav tieša. Drīzāk netieši tiek ietekmētas JSS iespējas aktīvi darboties – piedalīties konferencēs, rīkot pasākumus utt. Tomēr kādu rezultātu JSS tieši vēlas sasniegt un kas ir šis darbs, ko viņi veic? Iespējams vajag padomāt par konkrētiem uzdevumiem un mērķiem, ne tikai darbības virzieniem. Mērķu izvirzīšana varētu motivēt ne tikai jaunos biedrus, bet varbūt arī citu LBB sekciju pārstāvjus? Tāpat skaidrākai sekcijas izpratnei būtu vēlams, ja šādi mērķi jau pastāv, tos ievietot arī sekcijas emuārā un varbūt izveidot iespēju, kur tiek aprakstīts, cik tālu ir to piepildīšana, jo var gadīties, ka kāds, kas lasa emuāra rakstus, var sniegt savu palīdzību pat neesot sekcijas biedrs.

Visneizteiktākā no dimensijām, kas piemīt JSS, ir profesionālā orientācija. Dimensijas aprakstā ir norādīts, ka profesionālās orientācijas identitātē tiek nodalīta cilvēka privātā dzīve no darba dzīves, darbinieku izvēlē svarīga ir tikai viņu darba kompetence (3, 295.lpp.). Taču JSS biedri bieži ir saistīti ne tikai sekcijas darbā, tāpēc var apgalvot, ka tās locekļi organizācijas normas izmanto ne tikai darba vietā, bet arī mājās, un organizācijai pieņemot jaunos biedrus, tiek ņemta vērā ne tikai darba kompetence, bet arī cilvēka iepriekšējā sociālā un dzīves pieredze. Šīs tendences ir lokāli orientētām organizācijām, taču JSS biedri norādīja, ka viņi labprāt uzklausa speciālistu ieteikumus un ņem vērā citu pieredzi. Tomēr, ņemot vērā organizācijas mērķus, šai dimensijai būtu jābūt izteikti profesionālās orientācijas. Protams, nekas slikts nenotiek, ja sekcijas biedri savstarpēji veido draudzības saites, taču jāņem vērā, ka ne visi, kas vēlētos darboties sekcijā, varēs kļūt par draugiem, un daži gribēs tajā darboties tikai profesionāli. Vai tādā gadījumā nevarētu rasties atstumtības sajūta tiem, kam ir cita veida intereses un aktivitātes viņu privātajā dzīvē? Tomēr, apskatot ceturto dimensiju, tika noskaidrots, ka JSS ir atvērta organizācija. Atvērtās sistēmās organizācijas darbinieki ātri pieņem gan jaunus kolēģus, gan jaunas klientu grupas vai klientus. Šāda tipa organizācijās jaunajiem darbiniekiem nepieciešamas tikai pāris dienas, lai iejustos kolektīvā. Bet, ņemot vērā lokālās JSS iezīmes, vai nevar izveidoties situācija, ka biedrs jūtas labi tikai darbības sākumposmā, kad notiek šis pieņemšanas process?

Piektā dimensija apskata kontroli organizācijā. JSS ir maz kontrolēta organizācija. Biedri jūtas brīvi, var kopā ne tikai strādāt, bet arī izklaidēties, ir atļauts jokoties un pasmieties par savu darbu, kā arī ģērbties, kā vēlas. Taču lielākā daļa JSS biedru norādīja, ka tiek kontrolēta darbu termiņu ievērošana. Ņemot vērā, ka JSS darbs ir brīvprātīgs, biedri var tikt ierauti citās aktivitātes – tiešā darba vai privātās dzīves. Taču vai, sniedzot papildu kontroli, tiek veikts apsolītais darbs sekcijā un tiek nodrošināts, ka JSS attīstās? Šāda veida kontrole var kļūt par tādu kā paskubinājumu. Tomēr jāatceras, ka vēlams šai kontrolei nekļūt par diktatorisku un ir jāņem vērā iemelsi, kāpēc darbus nevar veikt laikā. Dzīvē gadās visādi! Jāpiebilst, ka kontroles dimensija savā ziņā mazliet iet roku rokā ar atvērtības dimensiju, jo cilvēks brīvi var justies tikai sistēmā, kurā viņš jūtas gaidīts un vēlams.

JSS ir izteikti pragmatiska un praktiska. Pragmatiskās vai praktiskās organizācijās svarīgas ir klientu vēlmes un rezultāts, tāpēc vajadzīgo mērķu sasniegšana var tikt veikta ar līdzekļiem, kas organizācijas normās nav atrunāti vai pat atļauti (3, 296.lpp.). Pozitīvi ir tas, ka šāda veida uztvere palīdz piepildīt vairāk neparedzētu un radošu darbu. Savā ziņā varētu teikt, ka JSS biedri ir neatlaidīgi un vajadzīgā rezultāta labad ir gatavi gandrīz uz visu, vai tas ietver sarežģītu projektu rakstīšanu, līdzekļu iegūšanu vai vienkārši grūtu pētījumu veikšanu. Atšķirībā no cita veida iestādēm, tādām organizācijām kā JSS šāda uztvere ir nepieciešama, jo diez vai JSS darbība būtu tik aktīva, ja biedri akli sekotu instrukcijām un citu piemēriem.

Visiem, kas iepazinās ar šo rakstu, atgādināšu, ka JSS ir ļoti jauna sekcija, kas ir vēl savas izveides procesā un galvenie darbības virzieni vai mērķi var mainīties. Tāpat jānorāda, ka sekcija ir ļoti maza un, pat iegūstos 100% biedru atbildes, dimensijas izvirzās ar salīdzinoši mazu pārsvaru viena pār otru, lai gan dažu brīdi pat tika iegūti dati, kurā viens arguments ir ieguvis visu aptaujāto atbalstu, bet pretargumenta rezultāts ir nulle. Sekcijai es ieteiktu padomāt par izvirzītajiem jautājumiem (protams, ne visiem, jo daļa tomēr izskan vairāk kā retoriski jautājumi, par kuriem būtu jāaizdomājas katram individuāli!), taču varbūt tikai daļu no tiem ņemt vērā. Iespējams, ka neko nevajadzētu mainīt. Taču, atceroties pašu pirmo sekcijas tikšanos un iezīmētos tā brīža mērķus, varbūt var mēģināt daļu sekcijas darbību veikt ne tikai bibliotekārajā vidē, bet arī akadēmiskajā vidē Latvijā? Un tā kā viens no tā brīža mērķiem bija jaunu interesentu piesaiste tieši bibliotekārajai zinātnei, varbūt ir laiks sākt uzrunāt skolēnus? Taču, kā es jau minēju, sekcija ir jauna un tās mērķi un uzdevumi var strauji mainīties, tāpēc vēlams vismaz definēt tagadējos mērķus un uzdevumus un publicēt tos, lai visiem tie ir skaidri, jo darbības virzieni vismaz man neko nekonkretizēja un es pati labprāt uzzinātu ko vairāk.


Aptverot svarīgāko, novēlu jums visiem veiksmi darbā.
Lai jums arī turpmāk neapsīkst enerģija,
darbības spars un vēlme rīkoties
!


Aija Putniņa
Latvijas Universitātes Bibliotēkas
Informācijas un bibliogrāfijas nodaļa


Izmantotie informācijas avoti

  1. Balmer, J.M.T. Identity based views of the Corporation: Insights from corporate identity, organisational identity, social identity, visual identity, corporate brand identity and corporate image. European Journal of Marketing [tiešsaiste]. Nr.42(9/10) (2008), p.879-906. [skatīts 2011. gada 16. martā] Pieejams: šeit.
  2. Boros, S. Identity and Image: The Soul and Face of Organizations. In: Exploring organizational Dynamics [tiešsaiste]. 2009, p.644-654. [skatīts 2011. gada 15. aprīlī] Pieejams: šeit.
  3. Hofstede, G. & Hofstede, G.J.Cultures and organizations: Software of the mind. USA : MCGraw-Hill, 2005.
  4. Holzinger, I. & Dhalla, R. Multiple Identities in Organizations: The Effects of Diversity on Organizational Identity. The International Journal of Diversity in Organisations, Communities and Nations. Nr.7(5) (2007), p.43.
  5. Korostelina, Karina V.Social Identity and Conflict. Palgrave Macmillan, 2007, p.281.

Raksta izmantotie attēli

  1. [Mr. Nobody]. No: Perception IDentity™ : …the Power of Image Positioning [tiešsaiste]. Chuva group, 2012 [skatīts 2012. gada 22. martā]. Pieejams: šeit.
  2. [Thumb]. No: Dixon, Mark. Identity Trend 9: Identity Analytics [tiešsaiste]. Mark G. Dixon, 2009 [skatīts 2012. gada 22. martā]. Pieejams: šeit.
  3. [Brand Identity]. No: The Ack. Brand Identity [tiešsaiste]. 2011 [skatīts 2012. gada 22. martā]. Pieejams: šeit.
  4. Work in (Slow) Progress. No: Works in (Slow) Progress [tiešsaiste]. [skatīts 2012. gada 22. martā]. Pieejams: šeit.
  5. [Identity Fraud]. No: Lee, Young. Identity! [tieššaiste]. 2011 [skatīts 2012. gada 22. martā]. Pieejams: šeit.
  6. crayon2papier. Identity [tiešsaiste]. DeviantArt, [2009?] [skatīts 2012. gada 22. martā]. Pieejams: šeit.

One thought on “LBB Jauno speciālistu sekcijas identitāte

  1. Paldies Aijai par rūpīgi izstrādāto pētījumu! Par spīti tam, ka aptaujas rezultāti bija pagaisuši līdz ar nosvilušo datora cieto disku, tu to paveici. Šāda veida pašanalīze ir ļoti vērtīga un mudina paskatīties uz problēmjautājumiem, kuri kādu laiku atpakaļ ir aktualizēti un ar laiku pazuduši no horizonta. Man, kā sekcijas vadītājai, ir svarīgi, lai sekcijas biedri justos iederīgi un rastu motivāciju kopīgu mērķu īstenošanai. Šķiet, ka mēs paši sev esam izvirzījuši pārāk augstas prasības, no kurām tagad ir ļoti grūti atteikties. Taču mums pašiem sev ir nepieciešams definēt, kuras no mūsu aktivitātēm ir nozīmīgas un kuras ir tikai mūsu darbības blakusprodukts.

    Piemēram, vai tas ir mūsu pašu (varbūt pat mans personīgais) untums veidot šo emuāru? Varbūt mēs mierīgi varam pāriet uz retāku rakstu publicēšanas grafiku un vairāk laika veltīt jauno speciālistu profesionālās pilnveides pasākumiem un galu galā arī savi privātajai dzīvei, kura reizēm, šķiet, nobīdīta otrajā plānā vai pat neeksistē. Līdz šim šo emuāru un sociālos tīklus Twitter, Facebook esam izmantojuši kā līdzekli, lai “aizklauvētos” līdz Latvijas bibliotēku speciālistiem, lai darītu viņiem zināmu, ka mēs pastāvam un ka mums ir nepieciešama konkrēta mērķauditorija – jaunie speciālisti – kuru labā censties. Interesanti būtu noskaidrot, cik Latvijā ir bibliotekāru un cik liela daļa ir “jaunie speciālisti” (ne tikai vecuma ziņā, bet arī iekšējās motivācijas ziņā, tādi speciālisti, kuri bibliotēku nozarē ir ienākuši pavisam nesen un kuriem viss ir jauns, kuri alkst pēc izmaiņām un meklē iespējas, kā sevi realizēt).

    Kā Aija jau minēja, ir nepieciešams vienots un konkrēts mērķis. Un pats svarīgākais – saprast, kāpēc mēs to darām! Varbūt stereotipu laušana nav definēta kā viens no mūsu mērķiem, tomēr stereotipu laušana un bibliotēku vides mainīšana ir viens no mūsu vadmotīviem, kāpēc šo visu darām – mēs vēlamies, lai bibliotēka būtu vide, kurā ir patīkami uzturēties un strādāt, lai bibliotekāra profesija būtu prestiža un lai topošie nozares speciālisti pēc studiju beigšanas vēlētos saistīt savu dzīvi ar bibliotekāro darbu.

    Un ko par šo jautājumu vēlas teikt jauno speciālistu kustības atbalstītāji un mūsu emuāra regulārie lasītāji? Mums ir nepieciešams padoms, mūsu kolēģu atbalstošais plecs.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s