Posted in Sevis pilnveidošana

Publiskā uzstāšanās: kas ir jāzina, lai veiksmīgi uzstātos

© Madara Vīlipa, 2012

Vienā no iepriekšējiem rakstiem varējām iepazīties ar to, kā izveidot labu prezentāciju savai publiskajai runai, bet ar to vien nepietiek, lai jūsu uzstāšanās būtu kvalitatīva un citiem interesanta.

Noteikti ir jāatceras publiskās uzstāšanās zelta likums: nervozēt ir normāli! Visi cilvēki pirms uzstāšanās un uzstāšanās laikā nervozē, tikai vieni spēj noslēpt to, savukārt citiem tas sagādā lielas problēmas. Šo problēmu var novērst tikai un vienīgi regulāri uzstājoties auditorijas priekšā.

Lietas, par kurām noteikti vēl ir jāpadomā – ārējais izskats, ķermeņa valoda, runa un piezīmes.

Ārējais izskats ir viena no pirmajām lietām, ko pamana auditorija. Apģērbs ir komunikācijas līdzeklis, un ar to – vienam var patikt, citam nē, tāpēc ir svarīgi ievērot dažas elementāras prasības, domājot par savu ārējo izskatu.

Sievietēm Vīriešiem
  • Matiem vajadzētu būt savāktiem – tā, lai tie netraucē. Sievietēm ir ļoti raksturīgi stresa situācijās sākt virpināt matus, tāpēc labāk, ja mati ir savākti;
  • Svarīga lieta ir arī brilles. Tām nevajadzētu būt pārāk uzkrītošām, citādi tas varētu traucēt auditorijai koncentrēties uz jūsu vēstījumu;
  • Nevajag aizrauties arī ar rotām. Atļaujamais daudzums ir 3 rotas (piemēram – auskari, ķēdīte ap kaklu un gredzens), taču jāatceras, ka auditorijas priekšā jūs neejat parādīt savas skaistās, uzkrītošās rotas. Ja neesat pārliecinātas par rotu izvēli – labāk vispār neizmantot;
  • Ja velk svārkus, svārku garumam ir jābūt vai nu 5 cm virs ceļa, vai 5 cm zem ceļa. Svarīgās uzstāšanās reizēs noteikti vajag padomāt par etiķeti un labāk izvēlēties klasiska stila svārkus;
  • Ja sieviete nejūtas pārliecināta par to, ka spēs visu uzstāšanās laiku staigāt augstpapēžu kurpēs, labāk tās atstāt mājās un uzvilkt kurpes ar nedaudz zemāku papēdi;
  • Obligāti ir jāvelk zeķubikses, ja esat izvēlējušās nēsāt svārkus;
  • Rokām ir jābūt nosegtām (vislabākajā gadījumā ar žaketi).
  • Uzvalka biksēm ir jābūt garākām par potīti;
  • Ja ir tumšs uzvalks, noteikti ir nepieciešamas tumšas krāsas zeķes. Nevajadzētu vilkt īsās zeķes;
  • Ja uzvalks ir tumšs, tad apakšā ir jāvelk gaišs krekls;
  • Būtu jāpievērš uzmanība arī kurpēm, jo kurpes par vīrieti var daudz ko pateikt, tāpēc labāk, ja tās ir klasiskā stilā;
  • Gaišs uzvalks nav paredzēts publiskajām diskusijām un publiskās uzstāšanās reizēm;
  • Noteikti ir nepieciešama kaklasaite.

Ķermeņa valoda. Visu laiku ir jācenšas uzturēt acu kontaktu ar auditoriju, taču nevajag nepārtraukti mehāniski kustināt galvu no vienas puses uz otru. To vajag darīt dabiski un ar pārliecību. Nevajadzētu aizrauties ar roku plātīšanu. Žestikulācija ir nepieciešama, taču rokas var kustināt tikai zonā no krūtīm līdz vēdera lejasdaļai. Ja roku kustības ir ārpus šīs zonas, tad tas var novērst klausītāju uzmanību un auditorija var kļūt nemierīga. Ir jāuzmanās arī no neparedzētām kustībām. Parasti cilvēks sāk šūpot gurnus vai vienkārši aktīvi kustēties, kas arī traucē. Vislabāk būtu stāvēt vienā vietā, bet ik pa laikam arī pamainīt savu atrašanos vietu – tā plūstoši un nemanāmi. Vīriešiem nevajadzētu likt rokas kabatās un sievietēm  – knibināt gredzenu.

Runa. Pirms uzstāšanās noteikti ir jāpamēģina pašam ierakstīt savu balsi diktofonā un paklausīties, cik skaļa ir balss, vai vārdi tiek izrunāti skaidri un saprotami, kā arī, lai pārbaudītu, vai netiek runāts pārāk ātri. Ja vēlaties pieminēt kādu konkrētu cilvēku vai tekstu citā valodā, tad tas ir jāizrunā ļoti skaidri un saprotami. Vislabāk, ja šie vārdi/teksti būtu uzrakstīti uz lapiņas, un, ja aizmirstās, tad saprotami nolasīt. Ir labi ik pa laikam ieturēt pauzi, citādi stāstījums veidosies viengabalains. Ieturot pauzes var pārliecināties, vai auditorija klausās, ko jūs sakāt vai nē. Runājot ir jābūt pārliecinātam par sevi, nevar runāt klusām. Arī, ja nav pieejams mikrofons, tad ir jārunā tā, lai visi, kas atrodas auditorijā, jūs dzirdētu.

Piezīmes. Var sagatavot nelielu publiskās runas uzmetumu sev pašam, lai prezentācijas laikā neapmulstu. Vislabākais izmērs piezīmēm būtu A5 formāta lapas. Papīram vajadzētu būt cietam un vēlams ne baltā krāsā. Piezīmēs būtu vēlams ierakstīt personu vārdus, kādas konkrētas tēzes, tekstus, kurus varētu aizmirst. Piezīmes nav domātas, lai visu laku tajās skatītos. Tās izmantojamas tikai tad, ja cilvēks pēkšņi sajauc vai aizmirst kaut ko. Būtu vēlams arī piezīmju lapas numurēt, citādi var sanākt lielā meklēšana starp visām lapām, kas radīs stresu pašam runātājam un nemierīga kļūs arī auditorija.

Visas šīs lietas ir izpildāmas un regulāri trenējoties viss izdosies. Ja pirmajā uzstāšanās reizē kaut kas noiet greizi, tad nevajag satraukties. Vajag atcerēties, kas nesanāca, izdomāt – kāpēc nesanāca, un nākamajā reizē savu kļūdu labot.

Raksts sagatavots ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes
kursa “Publiskā uzstāšanās” materiālu palīdzību.

Autors:

Aktīva, radoša, draudzīga, saprotoša. LU SZF Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistrantūras studente LBB JSS biedrs

5 thoughts on “Publiskā uzstāšanās: kas ir jāzina, lai veiksmīgi uzstātos

  1. Man šī sleja nu nekādi nepalīdzēja,runas laikā ievēroju, ka uz mani visi ” blenž” kaut gan man bija pelēkas krāsas kostīms un mati savākti bizē. Izskatījas, ka cilvēki nepievērš uzmanību manai prezentācijai, bet gan man. Bēdīgi…

    1. Mums ļoti žēl, ka šoreiz neizdevās. Nedomājam gan, ka vaina ir rakstā, pirmajās uzstāšanās reizēs ne vienmēr izdodas atcerēties visu, kas jāievēro.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s