Posted in Bibliotēkas diena dzīvē,Bibliotēkas pasaulē

Ellas diena bibliotēkā

© Ella Juhņeviča, 2012

Lai gan vairs nestrādāju bibliotēkā, vēlējos padalīties ar savu pieredzi. Veselu gadu biju strādājusi Birmingemas Universitātes koledžas bibliotēkā par bibliotekāra palīgu. Šo pozīciju ieguvu kā šīs augstākās mācību iestādes students un maksimālais darba apjoms nedēļā nedrīkstēja pārsniegt 12 darba stundas. Es parasti strādāju 3 maiņas pa 4 stundām katrā.

Bibliotekāra darba galds un blakustelpa

Tipiska diena šajā amatā bija apmēram šāda:

Ierodoties darbā, savas personīgās mantas atstāju vienā no studentu skapīšiem un gāju runāties ar nodaļas vadītāju. Pajautāju, kādas ir dienas darbu prioritātes un kuru darbiņu vajag paveikt pirmo. Atmosfēra darbā vienmēr ir nepiespiesta un visai neformāla. Nav noteiktas nekādas striktas ģērbšanās normas un nevienam nav iebildumu pret apdrukātiem t-krekliem un džinsiem. Galvenais, lai pašam būtu ērti strādāt. Arī fakts, ka studentiem, kas strādā bibliotēkā, ir atļauts darba laikā austiņās klausīties mūziku, ir ļoti pozitīvs. Laiks paskrien daudz ātrāk un arī mūzikas ritms liek darboties aktīvāk.

Bibliotēkas ratiņi grāmatu pārvietošanai

Galvenais bibliotekāra palīga uzdevums ir nodrošināt grāmatu pareizu izvietojumu plauktos. Lai to paveiktu, tiek veikta standarta procedūra:

  1. Tiek iztukšota elektroniskā pašapkalpošanās mašīna, kurā nonāk studentu nodotās grāmatas.
  2. Nākamais solis ir grāmatu skenēšana bibliotēkas informācijas sistēmā. Tas tiek darīts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai pārliecinātos, ka grāmata ir noņemta no studenta ieraksta, kā arī lai pārbaudītu, vai kāds cits students šo grāmatu jau ir rezervējis.
  3. Visās rezervētajās grāmatās tiek ievietota zīmīte ar studenta uzvārdu un vārdu, tad alfabētiskā secība šī grāmata tiek novietota rezervācijas plauktā.
  4. Kad visas grāmatas ir ieskenētas, tās tiek attiecīgi pēc plauktu šifriem un autoru uzvārdiem sakārtotas uz ratiņiem.
  5. Tālāk grāmatas tiek kārtotas plauktos attiecīgā secībā pēc to šifriem.
Kolēģis iztukšo pašapkalpošanās mašīnu

Viss jau liekas vienkārši un saprotami, bet parasti, izejot cauri bibliotēkai, gadās atrast “nerātnās” grāmatas, kas ir aizklīdušas tālu no savām īstajām mājām. Šādas grāmatas ir jānogādā atpakaļ viņu īstajās vietās, jo savādāk tās vairs nebūs atrodamas. Regulāri notiek arī plauktu kārtošanas, kas ir neatņemama brīvās pieejas plānojuma procedūra.

Nekārtīgais grāmatu plaukts, ar “nerātnajām” grāmatām

Kad grāmatas ir sakārtotas, var ķerties klāt žurnāliem. Žurnāli tiek kārtoti alfabētiski pēc nosaukuma. Kad sakrājas veseli ratiņi ar žurnāliem, šis uzdevums var aizņemt pat vairākas stundas. Viss atkarīgs no žurnālu daudzveidības. Ir arī “viltīgie” žurnāli, kuru pilno nosaukumu nemaz nevar pamanīt. Īpaši bieži gadās apjukt ar žurnālu pielikumiem, kuriem uz vāka nav norādīts žurnāla pilnais nosaukums.

Papildus šiem uzdevumiem es parasti uzņēmos arī bibliotēkas gida lomu un palīdzēju studentiem atrast īsto grāmatu, lai gan tas neietilpa manos tiešajos darba pienākumos. Atrast grāmatu nav grūti, bet parasti es spēru vienu soli tālāk un nedaudz iztaujāju studentu. Pirmais jautājums ir: “Vai esi apmeklējis bibliotēku iepriekš?”. Daudzi studenti pat semestra vidū vai beigās ierodas pirmo reizi un nav īsti pārliecināti par to, kā bibliotēka darbojas. Vienmēr pajautāju, vai students prot lietot elektronisko katalogu un atrast grāmatas šifru. Ja neprot, tas ir jāparāda, lai iemācās un nākamreiz var to izdarīt pats. Vienmēr paskaidroju bibliotēkas izvietojuma principu, kas pēc grāmatu šifru secības atgādina čūsku. Lai gan uz plauktiem ir norādīti plauktā esošo grāmatu temati, ne vienmēr ir skaidrs kopīgais princips. Ja students meklē daudzas specifiskas grāmatas par kādu tēmu, jāiesaka sarunāt tikšanos ar bibliogrāfu, kurš palīdzēs sameklēt labākos resursus. Ja ir tikai plaša tēma, var parādīt, kur atrodas attiecīgais plaukts un tad students pats var atrast atbilstošāko. Gadās arī tāda situācija, kad studentam jāparāda, kā lietot pašapkalpošanās mašīnu vai kādu citu ierīci, piemēram, kopētāju. Apjukušie studenti parasti ir ļoti priecīgi, ja viņiem piedāvā palīdzību.

Pašapkalpošanās mašīna

Brīvajā laikā vai dienas beigās, ja gadās strādāt vēlajā maiņā, ir jāsavāc visas uz galdiem atstātās grāmatas un jāsaliek tās uz ratiņiem. Dažreiz jāpalīdz dežurējošajam bibliotekāram ar bibliotēkas slēgšanu, kas nozīmē studentu brīdināšu par to, ka darbs ir jābeidz, elektronisko ierīču izslēgšanu un pārbaudi pirms bibliotēkas durvju slēgšanas – esot gadījies, ka studenti tiek ieslēgti bibliotēkā līdz tam brīdim, kad apgaitā atnāk apsardze.

Darbs kļūst interesantāks, kad sāc to uztvert kā spēli. Var uztaisīt mazu sacensību ar citiem bibliotekāra palīgiem, kurš vairāk ratiņus izkrāmēs maiņas laikā vai arī sākt vienlaicīgi no pretējiem bibliotēkas galiem un paskatīties, kurš ātrāk beigs. Vidēji normālais laiks vienu ratiņu satura salikšanai plauktos ir no 30 līdz 60 minūtēm – vidēji 5 ratiņi vienas maiņas laikā. Man arī patika piestrādāt par detektīvu. Ir daži ļoti savtīgi studenti, kuri mēģina grāmatas slēpt. Esmu atradusi grāmatas aizbāztas aiz darba galdu paneļiem, nepareizajos plauktos, žurnālu kastītēs un vēl daudzās citās vietās. Saprotot to, cik liela nozīme ir grāmatu novietojumam, es vienmēr uzņēmos iniciatīvu pārbaudīt iespējamos slēpņus.

Smaidīgā bibliotēkas direktore Deborah Findlay,

Kopumā šis darbiņš bija ļoti vienkāršs, bet sniedza lielu gandarījumu, jo bibliotekāri prot novērtēt palīgu ieguldīto darbu un enerģiju. Arī bibliotēkas direktore ir ļoti jauka sieviete un ar viņu vienmēr ir ļoti patīkami komunicēt. Tas ir tik jauki, ka kolektīvā esi novērtēts kā līdzvērtīga persona neatkarīgi no ieņemamā amata. Arī Latvijas bibliotēkām vajadzētu vienmēr ievērot šo iekšējās komunikācijas principu.

Foto: Ella Juhņeviča


Raksts tapis projekta “Bibliotēkas diena dzīvē” 8. kārtas ietvaros, kura
norit no 2012. gada 30. janvāra līdz 5. februārim.

Projekta oficiālais vikijs
Projekta Facebook oficiālā vietne
Projekta autores Bobijas Ņūmenas emuārs
Projekta apraksts latviešu valodā


2 thoughts on “Ellas diena bibliotēkā

    1. Tas nebija gluži brīvprātīgais darbs, mums par to arī maksāja. Tomēr es to darīju vairāk prieka un pieredzes pēc. Arī pati bibliotēkas direktore sāka kā brīvprātīgā, pierādīja savas spējas un vēlmi strādāt. Tā pamazām tika līdz direktores amatam.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s