Posted in Arhīvi,Bibliotēkas pasaulē,Muzeji

Atmiņas institūciju sadarbība: Kanādas piemērs

© Linda Voropajeva, 2012 | speciāli LBB JSS

2009. gada 31. augustā Starptautiskās arhīvu padomes (International Council of Archives) prezidents Ījans Vilsons (Ian Wilson) vadīja semināru “Arhīvi un citas atmiņu institūcijas”, uzstājoties ar priekšlasījumu par bibliotēku un arhīvu sadarbības iespējām un modeļiem atmiņu institūciju lomas veicināšanā. Tajā viņš dalījās pieredzē par nacionālās bibliotēkas un arhīvu apvienošanu vienā institūcijā, kā tas ir Kanādā.

“Sabiedrības atmiņa un tās dokumentārais mantojums, atrodoties bibliotēkā, arhīvā vai muzejā, lielākoties ir viena no valsts un tās iedzīvotāju lielākajām bagātībām. Līdz ar to ir būtiski izvērtēt un meklēt šo institūciju optimālu darbības un sadarbības modeli”,

uzsvēra Vilsons.

Viņaprāt, atmiņas institūciju darbā meklējama dažādu institūciju krājumos esošā mantojuma integrācija, kur bibliotēkas un arhīvu kopīgs darbs ir veids, kā veicināt dokumentārā mantojuma vienotību. Viņš uzsvēra, ka arhīvu un bibliotēku darbs ir nevis kalpot savas profesijas standartiem, bet gan sabiedrības vajadzībām, kopjot tās mantojumu un padarot to pieejamu ikvienam (1).

Ījans Vilsons minēja atmiņu institūciju nozīmīgo lomu arī zināšanu sabiedrības veidošanā un lasīt un rakstīt prasmes veicināšanā. Viņš norādīja, ka atmiņas institūciju varā ir mainīt cilvēku dzīves, jo tieši lasīt un rakstīt prasme nodrošina pieeju zināšanām un ir pamats atmiņas un identitātes uzturēšanai (2).

Kanādas Bibliotēkas un arhīva galvenā mītne Otavā, Kanādā, foto Padraic Ryan

2004. gadā Kanādas Nacionālais arhīvs un Kanādas Nacionālā bibliotēka tika apvienotas saskaņā ar Kanādas bibliotēku un arhīvu likumu, lai radītu jaunu zināšanu iestādi kanādiešiem – Kanādas bibliotēku un arhīvu, ilgstošu zināšanu avotu un atmiņas krātuvi, saglabājot Kanādas valdību un tās iestādes (3).

Tā kā neviena iestāde nevar iztikt bez sadarbības ar citām organizācijām, Kanādas bibliotēka un arhīvs (turpmāk – KBA) būvē sadarbības tīklus, kas nepieciešami, lai iegūtu, saglabātu un padarītu Kanādas dokumentāro mantojumu pieejamu pašreizējām un turpmākajām paaudzēm. Lai risinātu problēmas digitālajā pasaulē un īstenotu tās mandātu, KBA sadarbojas ar bibliotēkām, arhīviem un citām atmiņas institūcijām, kā arī ar vadošajiem valsts un privātā sektora dalībniekiem.

Sadarbība starp bibliotēkām un citām atmiņas institūcijām notiek, īstenojot sabiedrības un kultūras mantojuma programmas (Community and Heritage Programs).

Džordžīnas publiskās bibliotēkas
Georgina Public Libraries

Georgina Pioneer Village bibliotēkā apskatei tiek izlikti muzeja eksponāti, un bibliotēkai ir stends vietējā tirdziņā. Bibliotēka arī sadarbojas ar vietējiem arhīviem un muzeju, lai digitalizētu svarīgākos materiālus, un veidotu stendu Kanādas Nacionālajā izstādē ar nosaukumu “Sējot mantojuma sēklas” (Sowing the Seeds of Heritage). Vietējā muzejā notiek Stāstu festivāls (Festival of Stories), kas ir sadarbības pasākums starp ciema padomi, vietējo mācību centru un bibliotēku draugu klubu.

Gētes institūts
The Goethe-Institut

Gētes institūts sniedz informāciju par Vācijas kultūras, sociālajiem un politiskās dzīves jautājumiem, kā arī veicina starptautisko kultūras sadarbību. Kopš 2004. gada Gētes institūts Toronto ticis iesaistīts dažādos bibliotēkas projektos starp Kanādu un Vāciju.

Eksperti no Vācijas ir uzstājušies Kanādas konferencēs un tikšanās reizēs starp digitalizācijas ekspertiem no Kanādas Nacionālās bibliotēkas un Gētingenes (Göttingen) universitātes Vācijā pārstāvjiem. Grupa Vācijas bibliotekāru piedalījās mācību braucienā uz Kanādu, ko organizē Gētes institūts Toronto un Toronto publiskā bibliotēka, par tēmu “Pakalpojumi multikulturālām populācijām”.

Institūts turpmākos gadus pētīs kultūru kustībā. Projekti paredz veicināt interesi par mākslas kolekcijām, organizējot mācību ekskursijas mākslas bibliotēku vadītājiem uz Vāciju no lielākajām Ziemeļamerikas mākslas bibliotēkām.

Kingstonas Frontenakas publiskā bibliotēka
Kingston Frontenac Public Library

Kingstonas Frontenakas publiskā bibliotēka nodrošina muzeja ieejas kartes, ar saukli: “Apskati vēsturi T@avā bibliotēkā” (Check Out the Past @your Library), kas ļauj apmeklēt dažādus vietējos muzejus, mākslas centrus, ekskursijas un Starptautisko hokeja Slavas zāli un muzeju. Izmantotās caurlaides tiek nosūtītas atpakaļ uz bibliotēku, un tās var pieprasīt elektroniski bibliotēkas tīmekļa vietnē līdzīgi kā pasūtot resursus no kataloga.

Otavas publiskā bibliotēka
Ottawa Public Library

Lasītāji izmanto savu Otavas publiskās bibliotēkas lasītāja karti, lai iegūtu “privilēģiju karti”. Karte ļauj ģimenei (līdz četriem cilvēkiem) apmeklēt Kanādas Civilizācijas muzeju, kas ietver Kanādas Pasta muzeju un Kanādas Bērnu muzeju vai Kanādas Kara muzeju, bez maksas.

2004. gadā arī Kanādas Dabas muzejs tika iekļauts sarakstā, un tika pievienotas caurlaides vēl diviem muzejiem: Kanādas Zinātnes un tehnoloģiju muzejam, un pēc izvēles desmit mazākiem vietējas nozīmes muzejiem. Kartes ir pieejamas bibliotēkas katalogā un tiek izsniegtas izmantošanai uz nedēļu no jebkuras bibliotēkas filiāles.

Līdzīga programma ir Pembrokas publiskajā bibliotēkā. Apmeklētāji var saņemt muzeju caurlaides no Kanādas Zinātnes un tehnoloģiju muzeja, Kanādas civilizācijas muzeja, Kanādas Kara muzeja, kā arī no Kanādas Pulksteņu muzeja.

Toronto publiskā bibliotēka
Toronto Public Library

2007. gada jūnijā Toronto publiskajā bibliotēkā atklāja kompānijas Sun Life Financial sponsorētu caurlaidi (Sun Life Financial Museum and Arts Pass), kas ļauj pieaugušajiem, kas reģistrēti bibliotēkā, jebkurā bibliotēkas filiālē iegūt muzeja ieejas karti. Tai ir izsnieguma termiņš, taču nav nepieciešams nosūtīt atpakaļ uz bibliotēku, pēc termiņa beigām neuzkrājot nokavēto soda naudu. Caurlaides dod klientiem iespēju tās izmantot 14 dažādās vietās, tai skaitā Ontario mākslas galerijā, Bata kurpju muzejā, Gardinēra muzejā, Karaliskajā Ontario muzejā, dažādos Toronto pilsētas vēsturiskajos muzejos un Ontario zinātnes centrā.

Arī Latvijā šobrīd dažviet notiek bibliotēku un citu atmiņas institūciju sadarbība, lai gūtu abpusēju labumu vai devumu sabiedrībai un nākamajām paaudzēm. Latvijai ir ko mācīties no Kanādas publisko bibliotēku pieredzes. Varbūt pēc gadiem mēs vēlreiz atskatīsimies uz šiem piemēriem un padomāsim, ko no tā var aizgūt.

Linda Voropajeva
Rīgas Centrālās bibliotēkas bibliotekāre
www.rcb.lv 

Izmantotie informācijas avoti:

  1. Starptautiskās arhīvu padomes prezidents Ījans Vilsons: atmiņu institūciju varā ir mainīt cilvēku dzīves : par Ījana Vilsona vizīti Latvijā [tiešsaiste]. [B.v], 2005 [skatīts 04.05.2011.]. Pieejams: šeit.
  2.  About us [tiešsaiste]. [B.v], 2011 [skatīts 04.05.2011.]. Pieejams: šeit.
  3. Yarrow, Alexandra, Clubb, Barbara, Draper, Jennifer-Lynn. Public Libraries, Archives and Museums: Trends in Collaboration and Cooperation [tiešsaiste]. The Hague, IFLA Headquarters, 2008 [skatīts 04.05.2011.]. Pieejams: šeit.

Attēls no:

  • Ryan, Padraic. The headquarters of Library and Archives Canada on Wellington Street in Ottawa, Canada [tiešsaiste]. Wikimedia Commons, 10.11.2001. [skatīts 29.12.2011.]. Pieejams: šeit. Attēls izmantots saskaņā ar Creative Commons licenci BY-SA 3.0.

Autors:

LBB Jauno speciālistu sekcijas viesautors

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s