Posted in Informācijas sabiedrība

Digitālā plaisa

© Margarita Dankova, 2011

Attīstoties informācijas tehnoloģijām (IT), strauji mainās mūsu pasaule – uzlabojas komunikācija, attīstās zinātne un tehnika, veidojas jaunas sociālās grupas, nostiprinās pilsoniskās sabiedrības pamati, paaugstinās cilvēku izglītības un zināšanu līmenis un notiek daudzi citi svarīgi procesi, kas palīdz cilvēcei spert vēl vienu soli savas evolūcijas attīstībā. Taču, vai visiem cilvēkiem, sociālām grupām, valstīm un reģioniem tas sanāk vienlīdz veiksmīgi? Diemžēl tas tā nav. Lai definētu šīs atšķirības, tika ieviests jēdziens “digitālā plaisa” (the digital divide), kas sākotnēji attiecās tikai uz tādu parādību kā piekļuve, taču vēlāk paplašinājās, definējot digitālo plaisu kā: “atšķirības, kas pamatojas uz rasi, dzimumu, ģeogrāfisko atrašanās vietu, ekonomisko statusu un fiziskām spējām:

1) lai piekļūtu informācijai, internetam un izmantotu citas informācijas tehnoloģijas un pakalpojumus;
2) lai iegūtu iemaņas, zināšanas un iespējas izmantot informāciju, internetu un citas tehnoloģijas” (1).

http://www.funredes.org/olistica/documentos/doc2/Image3.gif
1. attēls: Digitālā plaisa. Atšķirības starp reģioniem

Protams, visiem mums ir zināmas atšķirības starp attīstītām un jaunattīstības valstīm, tai skaitā IT un interneta izmantošanā, kas arī rada internacionālo digitālo plaisu. Jaunattīstības valstīs modernās tehnoloģijas un pakalpojumi ir tik dārgi un neizplatīti (1), ka faktiski atstāj šīs valstis aiz mūsdienīguma sliekšņa, atmetot tās tālu pagātnē. Taču būtu maldīgi uzskatīt, ka digitālās plaisas problēma ir vienīgi attīstīto un nabadzīgo valstu atšķirības problēma – digitālās plaisas rašanos ietekmē arī citi faktori. Tādejādi šī parādība ir sastopama arī viena reģiona vai vienas valsts ietvaros, un to sauc par iekšzemes digitālo plaisu.

http://mooreslore.corante.com/archives/digital_divide/
2. attēls: Digitālā plaisa

Kā rāda Eiropas komisijas pētījumi, digitālās plaisas rašanos veicina atšķirības cilvēku vecumā, ienākumu līmenī, izglītībā, ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, kā arī rase, dzimums un fiziskās spējas (vai nespējas) (1). Protams, ienākumu līmenis ir viens no svarīgākiem vai varbūt pat vissvarīgākais faktors IT un interneta izmantošanā. Kaut gan datoru cenas katru gadu krītas par 19% (2) un arī internets kļūst lētāks, joprojām ļoti daudziem pasaules iedzīvotājiem tas ir dārgi vai vispār nepieejami. Ne mazāk svarīgs faktors ir cilvēku izglītība. Lielākā daļa pasaules tīmekļa vietņu ir angļu valodā (1), tātad, lai spētu tās izmantot, ir ne tikai jāprot rīkoties ar datoru un internetu, bet arī nepieciešams pārvaldīt šo valodu, nemaz nerunājot par to, ka vispār ir jāprot lasīt, taču pasaulē joprojām eksistē analfabētisma problēma. Ļoti lielā mērā IT un interneta izmantošanu ietekmē cilvēku fiziskās spējas vai nespējas, bet, neskatoties uz to, ka attīstība notiek arī šajā sfērā (piemēram, tiek izstrādātas tīmekļa vietnes neredzīgajiem un tastatūras un peles cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem) – invaliditāte joprojām ļoti stipri ierobežo piekļuvi internetam un IT izmantošanu. Arī citi digitālo plaisu veicinošie faktori ir nozīmīgi. Bieži vien tie ir izplatīti kādā noteiktā reģionā, piemēram, visiem zināms fakts ir tas, ka pilsētās IT un interneta lietojums ir izplatītāks nekā laukos, savukārt arābu valstīs tikai 4% interneta lietotāju ir sievietes (1). Tādejādi mēs varam secināt, ka mūsdienās cilvēkus var iedalīt divās grupās – ar piekļuvi un bez piekļuves.

http://www.teach-ict.com/gcse/theory/internet/miniweb/images/digital-divide.jpg
3. attēls: Digitālā plaisa. Atšķirības cilvēku dzīves stilos

2000. gadā G8 sanāksmē Okināvā (Okinawa) tika pieņemta harta par globālo informācijas sabiedrību, kurā tika atzīta digitālās plaisas bīstamība un nepieciešamība to pārvarēt (2). Patiesi, sabiedrības noslāņošanās nekad nenoveda pie labiem rezultātiem. Attīstīto valstu priekšrocība ir tehnoloģiskā attīstība – šis faktors ir tas, kas palīdz tām uzlabot savu dzīves līmeni un kvalitāti, pavairot bagātību. Savukārt tehnoloģiskai attīstībai ir nepieciešams valsts augsts ekonomiskais stāvoklis. Tāda pati situācija ir ar izglītību – kvalitatīvs mācību process vairs nav iespējams bez IT un interneta, bet, lai lietotu IT un internetu, ir jābūt zināšanām. Tādejādi rodas slēgtais aplis, kurā bagātie un izglītotie kļūst bagātāki un izglītotāki, bet nabadzīgie un neattīstītie – nabadzīgāki un neattīstītāki. Taču kā un kam ir jārīkojas, lai novērstu problēmu?

http://educononline.com/wp-content/uploads/2009/12/Singapore-Educational-Consultants-Digital-Divide.jpg
4. attēls: Digitālā plaisa. Singapūra

Viennozīmīgi, vislielākā loma un iespējas ir pašām valstīm. Valsts ir tā, kas spēj nodrošināt izmaiņas likumdošanā (piemēram, lai veicinātu izglītību, ietekmētu studiju programmas, obligātos priekšmetus, budžeta vietas u.c.), finansēt skolas vai maznodrošinātās ģimenes, apmācības un dažādus pasākumus. Tas viss prasa lielu finansējumu, un tādēļ liela loma ir arī starptautiskām organizācijām un privātām institūcijām. Taču ir nepieciešama ilgtermiņa procesu nodrošināšana valsts līmenī, jo vienreizējam dāvinājumam vai bezmaksas semināra organizēšanai ir īslaicīgs labums – jau rīt veikalos parādīsies jaunas tehnoloģijas, kas pieprasa arī jaunas zināšanas. Ir nepieciešama mūžizglītība. Ir nepieciešams izveidot atmosfēru, kurā būt izglītotam, būt radošam ir prestiži, jo tieši izglītotība un radošums ir mūsdienu bagātības mērs un tas, kas nosaka mūsu panākumus, cieņu un materiālo labklājību (2).

http://www.shockmd.com/wp-content/istock_000002732837xsmall.jpg
5. attēls: Digitālā plaisa. Izglītības loma

Dažādu kultūru attīstības pamatā vienmēr ir bijušas zināšanas. Tāpat kā zināšanas bija nepieciešamas industriālajai revolūcijai 18. gs., tās ir nepieciešamas informācijas revolūcijai tagad. Taču digitālā plaisa ir būtisks kavēklis ceļā uz informācijas un zināšanu sabiedrību, tātad arī viena no mūsdienu sabiedrības pamatproblēmām. Protams, risinājumu pamatā vislielākā nozīme ir ekonomiskajiem faktoriem, valstīm, starptautiskām organizācijām un dažādām institūcijām, taču arī individuālie radošie prāti spēj rast alternatīvus risinājums ar minimālām izmaksām.

http://www.aclunc.org/issues/technology/asset_upload_file162_8629.jpg
6. attēls: Digitālā plaisa. Bibliotēku loma

Internetu salīdzina ar “bezmaksas un visiem pieejamu bibliotēku” (2) un, manuprāt, tas ir aicinājums arī visiem informācijas un bibliotēku speciālistiem aizdomāties par digitālās plaisas problēmu un tās pārvarēšanu gan vietējā, gan pasaules mērogā.

Izmantotie informācijas avoti

  1. The Digital Divide [online] [2011.10.08.]. Available: here.
  2. Бондаренко С. Цифровое неравенство [online] [2011.10.08.]. Доступно: here.

12 thoughts on “Digitālā plaisa

  1. Margarita, paldies par rakstu!

    Vienīgi gribēju oponēt, ka nav jau tā, ka visi cilvēki dalās divās daļās – tajos, kas ir pieslēgti un tajos, kas nav pieslēgti. Internets un datori vispār jau nav nekāda panaceja diemžēl.

    Jautājums varētu būt: pašā pamatā – ko mēs gribam sasniegt? Lai cilvēki ir paēduši? Lai cilvēki ir laimīgi? Lai cilvēki zina, kas ir Šekspīrs? Lai cilvēki zina, kas ir Džastins Bībers? Tas viss baigi nav tik vienkārši. Evolūcijas procesā ik pa laikam kāda suga arī izmirst. Un valodas izmirst. Kultūras saiet kopā tajā vienā katlā. Vai tas ir progress labā nozīmē? Tagad mums grūti par to spriest. Kas ir labs un kas ir slikts cilvēku sugas “ilgtspējai” – tas pierādīsies ilgtermiņā.

    Vienīgi es pavisam teorētiski gribētu atstāt brīvu analogas eksistences telpu cilvēkiem, kas dzīvo tālu no visiem vadiem. Domājams, tieši pateicoties mūsu “progresam” uz pasaules ir ļoti maz tādu kultūru, kas ir tālu no vadiem. Dzīvo kādi savā nodabā džungļos vai augstu kalnos – viņi paši sevi labi pabaro, viņiem ir sava kultūra – kādu gan uzlabojumu piedāvā civilizācija, kura uzbūvē kaut kādas rūdas raktuves pagalmā un ievelk Internetu?

    Un kas notiek ar mums pašiem, digitālajiem – arī par ēnas pusēm jau runāts šeit un citur.

    1. Cilvēki dalās divās grupas konkrēti šīs tēmas kontekstā es domāju… Un kaut gan visam vienmēr būs savas ēnas puses, toties mums ir pilnīgi citi dzīves kvalitātes rādītāji nekā ciltīm, kas dzīvo džungļos un nodarbojas ar kanibālismu. Pie tam ir virkne nabadzīgu valstu (ne tikai kaut kādas ciltis) kas vēlētos “pieslēgties”, taču viņiem tam trūkst gan tehniskā nodrošinājuma, gan finanses, gan zināšanu utt.

      Internets un IT nav tikai liela bibliotēka, kur var izlasīt par Džastinu Bīberu vai Šekspīru. Kā jau rakstīju – šīs tehnoloģijas ir informācijas un tad arī zināšanu sabiedrības veidošanas pamatā. Tās sekmē komunikāciju, zinātni, tehniku, pilsoniskās sabiedrības pamatus, izglītību utt. Un kā mēs redzam – pašlaik notiek pasaules globalizācija. Tādēļ ir sarežģīti virzīties uz priekšu, ja kādas valstis vēl ir tālu pagātnē – tas tikai sekmē pasaules sabiedrības noslāņošanos. Tas tikai liek bagātām valstīm nepārtraukti sūtīt kādu humanitāro palīdzību nabadzīgajās valstīs un veidot organizācijas, kas nodarbojas ar šo problēmu.

      Jā, internets un IT nav panaceja. Taču varbūt zināšanas ir?

      1. Es gribēju teikt, ka IT un internets nav mērķis, bet gan ir līdzeklis mērķu sasniegšanai. Un jā, kā jau visam, arī tam ir savi trūkumi, taču tas ir atkarīgs no tā, KĀ šo līdzekli izmanto.

  2. Man ir radies priekšstats, ka Latvijā digitālā plaisa visvairāk varētu būt starp dažādām vecuma grupām. Cilvēki virs 50 daudz retāk lieto datorus nekā jaunieši. Protams, vajadzība lietot datorus darba vajadzībām arvien pieaug, tomēr vēl arvien daudzi cilvēki vairās no datoriem un nevēlas tos izmantot pamatojoties uz to “sarežģītību” vai bailēm kaut ko salauzt. Teorētiski viņi izprot datora vajadzību un lietderību, bet reāli tā arī nesāk tos lietot.

  3. Ļoti interesants raksts, tikai viens jautājums radās, ko tā arī neizpratu. Kā digitālo plaisu ietekmē rase. Piemēram, ja dzīvokļu mājā vienā stāvā dzīvo trīs dažādas ģimenes – baltās rases, melnās rases un dzeltenās rases pārstāvji. Visiem vecāki strādā vienā darba vietā un bērni iet vienā skolā (lai nebūtu ekonomiskā ietekme vai ģeogrāfiskā ietekme), kā šeit digitālo plaisu var veidot un veido rase (es saprotu, ka definīciju nav veidojusi pati autore, bet tomēr gribētu saprast līdz galam)..???🙂

    1. Es domāju, ka šeit ir runa par rasu diskrimināciju un no tās izrietošajām sekām. Tas noteikti ir viens (viens no) aspekts, kas spēj ietekmēt kopējo situāciju. Mazliet iztēles par sabiedrības aizspriedumiem un to iespējamām sekām..

    2. Vairākos pētījumos tika pierādītas šīs atšķirības IT un interneta lietojumā atkarībā no rases. Godīgi sakot, tā līdz galam neesmu pētījusi šos cēloņus – tas pats par sevi varētu būt plašs pētījums. Bet ar informāciju par šiem pētījumiem varat iepazīties izmantotās literatūras sarakstā🙂

      1. Race: Mainly studied in the USA, this aspect shows that there is a vast disparity between the usage by European and Asian Americans versus Hispanic and African Americans. “Falling Through the Net”, the US Department of commerce report states that if August 2000 the Internet penetration was 23.6% for Hispanic and black households to compare to 41.5% for households nationally (Bridges.org, p24).

      2. Если вы еще не поняли, что такое “информационное неравенство” и грозит ли оно лично вам, – взгляните на данные статистики, опубликованные в обзоре министерства торговли США осенью 2000 года. [..] Ребенок из белой американской семьи с низким уровнем дохода имеет в 3 раза больше шансов получить доступ в Интернет, чем его сверстник из черной семьи с аналогичным доходом, и в 4 раза больше, чем если бы он рос в латиноамериканской семье.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s