Posted in Bibliotēku interešu pārstāvniecība,Konferences, kongresi, simpoziji

Sarunas par vērtībām

© Silva Suhaņenkova, 2011

Pavisam nesen, 13.-14. oktobrī man bija izdevība piedalīties kādā, manuprāt, ļoti foršā pasākumā – “Bibliotēkas. Sarunas par vērtībām” – konference par aktuāliem publisko bibliotēku ietekmes jautājumiem.

Uz konferenci bija aicināti reģionālo bibliotēku un mācību centru vadītāji, kā arī citu publisko bibliotēku vadītāji. Tā kā neesmu ne viens, ne otrs, bet gan LBB jaunais speciālists, man bija liels prieks tur atrasties, jo es uzzināju daudz jauna. Ikdienā strādājot akadēmiskā vidē, es pārāk maz zinu, kas un kā notiek publiskajās bibliotēkās… Uzrakstīšu dažas atziņas, atzīstot, ka tas, kas tur notika, nav tik vienkārši atstāstāms, taču neteikt neko mana sirdsapziņa arī neļauj..🙂

Konferenci organizēja publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls” (3td), tāpēc daudz tika runāts par projekta gaitu – paveikto, ietekmes novērtēšanas rezultātiem un nākotnes plāniem. No ASV bija atbraukuši pieci Geitsu fonda pārstāvji, kuri abas konferences dienas bija ar mums kopā.

Debora Džeikobsa, BMGF programmas "Globālās bibliotēkas" direktore

Uzrunā, atklājot konferenci, Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) programmas “Globālās bibliotēkas” direktore Debora Džeikobsa (Deborah Jakobs) ar labiem vārdiem Latvijas projekta komandai un bibliotekāriem neskopojās. Latvijas piemērs, īstenojot projektu (no 2007. gada), iedvesmojot pasauli. Atgādināšu, ka Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kurā Geitsu fonds ieguldīja līdzekļus publisko bibliotēku attīstībai (arī skaitliski Latvijā ieguldītais naudas apjoms ir lielākais fonda vēsturē – apmēram 8 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju).

Mazliet iedvesmojošas statistikas:

    • Salīdzinot 2007. un 2011. gada rādītājus – interneta lietotāju skaits bibliotēkās ir trīskāršojies;
    • 26% lietotāju atzīst, ka to datorlietošanas prasmes ir uzlabojušās pateicoties tieši bibliotēkām;
    • 82% lietotāju ir lūguši bibliotekāra palīdzību (konsultācija par datoru lietošanu);
    • 39% lietotāju ir atzinuši, ka pateicoties bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojiem, viņi ir atraduši darbu! Salīdzinoši, 2007. gadā tie bija 10%.

D.Džeikobsa uzsvēra, ka Latvija, īstenojot projektu, pilnībā attaisno fonda galveno uzstādījumu, ka “jebkura dzīve, neatkarīgi no tā, kur tā tiek dzīvota, ir vienlīdz vērtīga”. Braukājot pa pasauli, ikreiz tiekot stāstīts arī par Latvijas pieredzi un “mazie” stāsti par mūsu bibliotēkām. Piemēram, ka Preiļu pilsētas mērs, tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus ceļu būvē, šo naudu novirzīja bibliotēkai – saprotot, kādu pienesumu sabiedrības labā tas dod ilgtermiņā.

D.Džeikobsa arī minēja piecus kritērijus, kurus bibliotēkai un bibliotekāram vajadzētu atcerēties, lai gūtu panākumus:

1. Palīdzēt saviem bibliotēkas apmeklētājiem;

Bibliotekāri pazīst savus cilvēkus, līdz ar to spēj saredzēt un ieteikt sabiedrības attīstības ceļu.

2. Ieviest inovācijas;

Iet līdzi laikam, laikus saprast, kas lietotājam būs vajadzīgs – t.i. spēt paredzēt nākotni.

3. Sadarboties ar sabiedrību;

Sadarbojoties mēs kļūstam spēcīgāki (arī savstarpējā sadarbībā ar citām bibliotēkām).

4. Mērīt un novērtēt bibliotēku ietekmi (impact assessment);

5. Strādāt pie bibliotēku interešu aizstāvības (library advocacy).

Ir ļoti būtiski par bibliotēkām runāt skaļi! Šobrīd, kad ir pieejami ietekmes novērtēšanas pirmie dati (3td pētījums), varam apgalvot, ka bibliotēkām ir liela un vērā ņemama ietekme sabiedrībā un tas ir jāizmanto. + ir iespēja par to runāt visiem kopā – “global libraries”!

Vēl viens ļoti iepriecinošs jaunums publisko bibliotēku bibliotekāriem. 3td komunikācijas vadītāja Sandra Vīgante svinīgi izziņoja, ka darbam ir sagatavots projekts “Bibliotēka man – es bibliotēkai”, kas paredz bibliotekāru apmācības par bibliotēku interešu pārstāvniecību. Proti, kā runāt par un ap bibliotēkām, lai spētu panākt sev (t.i. bibliotēkai) labvēlīgu rezultātu.

Konferences otrās dienas pēcpusdienā tika organizēta nekonference, kas lielākajai daļai publikas bija kas jauns. Notika 3×3 paralēlas diskusijas par ļoti dažādiem tematiem, piemēram, par datoru programmatūras atjaunināšanu, bibliotēkas sadarbības modeli ar medijiem, bibliotekāra darba slodzi u.tml. Manuprāt, bibliotekāriem patika tas, kas notika un nākamajā reizē (pēc kuras jau bija pieprasījums), zinot kas un kā notiek nekonferencēs, atsaucība būs vēl lielāka.

Es ar apbrīnu skatos uz to lielo darbu, ko jau ir paveikuši mūsu cilvēki. Vispirms jau projekta 3td komanda. Un, protams, Latvijas publisko bibliotēku bibliotekāri, bez kuriem tas nebūtu iespējams. Vienā no darba sesijām, sarunā ar personālvadības speciālistu, skaidri iezīmējās problēma – liels darba apjoms, neadekvāts atalgojums, nestabilitāte (saistībā ar ekonomisko situāciju valstī/pašvaldībās). Bet visam pāri – optimisms un izcila humora izjūta, kuru mums novēlēja nepazaudēt.

Darba apjomu apskaust es nevaru, taču ar baltu skaudību skatos uz publisko bibliotēku cilvēkiem, kuri pieredz un vada milzīgi lielas pārmaiņas bibliotēkās un sabiedrībā kopumā. Manuprāt, kas tāds nekad nav bijis un šī ir iespēja būt klāt brīdī, kad notiek lielas lietas!

Lai viss nebūtu tik aizdomīgi jūsmīgi no manas puses, viens “-“. Konferences organizētāji aicināja dalībniekus izmantot “Twitter staciju” (brīvi pieejams dators ar interneta pieslēgumu) un tvītot par konferences gaitu,  pievienojot hashtag #3tdsarunas. Bez rīkotājiem @bibliotekāre (Kristīne Pabērza) un @vigante (Sandra Vīgante), to darīju tikai es. Tas laikam par kaut ko liecina..

Bet! Pāris dienas pēc konferences:

Limbažu Galvenās bibliotēkas direktores Dzintras Justas ieraksts tviterī

Noslēgumā, valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” direktors Armands Magone dalījās kādā novērojumā. Šķiet, 2007. gadā kāda no Geitsu fonda pārstāvēm pēc Latvijas bibliotēku apciemošanas dažādās Latvijas vietās, jautāja: “Kāpēc Latvijas bibliotekāri ir tik klusi, neko man nejautā, kautri klusē.. Vai tiešām viņiem nav ko teikt?” Šīs konferences laikā Amerikas viesi vairākkārt sajūsminājās par dalībnieku aktivitāti, radošumu, iesaistīšanos diskusijās. Kaut kas ir mainījies, turklāt ļoti būtiski.

Kā sacīja D.Džeikobsa, “Visiem pasaules bibliotekāriem, neatkarīgi no valodas, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un citiem faktoriem, esot vismaz viena kopīga īpašība – aizrautība!” Es ticu, ka tā tas ir un ceru, ka tas nezudīs, jo darba ir ļoti daudz, bet rezultāts ir/būs tā vērts!

Materiāli no konferences prezentācijām būs pieejami bibliotēku portālā.

5 thoughts on “Sarunas par vērtībām

  1. Nekonfereces daļā tika skarti arī tiešām “sāpīgie” jautājumi, piemēram, par publicitāti medijos, bērnu un pusaudžu vēlmi pavadīt bibliotēkā vairāk laika kā mājās, “slēpties” bibliotēkā, izpaust savas emocijas, nobeigumā tika skarts jautājums arī par nepieciešamību veicināt lasīšanu, diemžēl līdz risinājumam netikām, jo bija jādodas uz nākamo sesiju.

    Konferencē tika arī prezentēti vairāku publisko bibliotēku pozitīvie piemēri darbā ar lietotājiem (Gulbenes, Liepas, Salacgrīvas u.c. bibliotēkām). Un šie piemēri mani iedvesmoja!

  2. Paldies par rakstu, jo tas bija saturīgāks nekā tiešraide ar tehniskajām kļūmēm un vēl ar i-neta pārrāvumu mūsu pagastā.
    Taču gribu jautāt – vai jūsma par procentiem neaizēno sāpīgākas lietas – bērnu atkarību no i-neta spēlēm (nevaram ierobežot, kā tikai ar datorlaiku), grāmatu lasīšana sarūk ar katru dienu un b-kāra datortehniku, kas joprojām ir vecais labais gaismas tīkls, kas man neļāva piekļūt tiešraidei, jo programmas nesapasēja?

    1. Protams, ka tā. Jatzīst, ka es situāciju publisko bibliotēku attīstībā redzu tikai no malas, jo ikdienā strādāju akadēmiskā vidē. Tāpēc tas, ko redzēju/dzirdēju šajās divās dienās, uz mani atstāja vispirms pozitīvu iespaidu. Taču pozitīvais šajos problēmu jautājumos, manuprāt, ir tas, ka par to runā! Konferences sarunās vairākkārt tika skarti “sāpīgie” jautājumi un tas jau ir ceļš uz atrisinājumu. Es ceru, ka 3TD atsauksies dalībnieku aicinājumam arī turpmāk organizēt šādas kopā sanākšanas.
      Problēmas ir jārisina un par tām ir jārunā, lai atrastu veidu kā tās atrisināt, tači ir jārunā arī par to lielo darbu un rezultātiem, kas jau ir panākti. Un jums, publisko bibliotēku bibliotekāriem, ar sevi ir jālepojas!!!

  3. Patiesi pozitīvs raksts. Nudien iespaidīgi, kas pa šiem dažiem gadiem ir sasniegts. Bet par to pasīvo bibliotekāru varu piekrist – reti kurš bibliotekārs savu darbu uztver kā pakalpojumu, kuru “jāpārdod”. Manuprāt, tā vēl ir problēma un bibliotekāriem vajadzētu parādīt lietotājiem un pašvaldībām, cik vērtīgi mēs patiesībā esam un ko varam dot.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s