Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Pusaudži un jaunieši – bibliotēkas apmeklētāji

© Ilze Rozentāle, 2011

Ir rudens. Bērni, pusaudži un jaunieši pēc vasaras brīvlaika dodas uz skolām, koledžām, augstskolām. Rodas jautājums – vai viņu ceļš starp mācībām un pulciņiem, randiņiem, kino apmeklējumiem vedīs arī līdz vietējai pašvaldības publiskajai bibliotēkai kādas grāmatas vai interneta medībās? Kā liecina pašvaldību publisko bibliotēku statistika, pēdējos trīs gados, lai arī pašvaldību publisko bibliotēku skaits ir samazinājies no 840 līdz 817 bibliotēkām, lasītāju skaits lēnām pieaug no 415 490 2008. gadā līdz 444 586 2010. gadā, apmeklētāju skaits pieaug daudz straujāk – no 7 911 976 2008. gadā līdz 9 943 745 2010. gadā (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2010).

Šoreiz vēlos pievērst uzmanību nevis šādu rādītāju iemesliem un cēloņiem, bet gan apmeklētāju profilam, īpaši 16-25 gadus veciem lasītājiem, kas, kā liecina pašvaldību publisko bibliotēku gadu pārskati, pusaudžu un jauniešu skaits bibliotēkās nepalielinās, pat samazinās. Jautājums – kāpēc?

Visbiežāk minētie iemesli pusaudžu un jauniešu trūkumam bibliotēkā dažādās bibliotekāru tikšanās reizēs (semināros, konferencēs) ir telpas un finansējuma trūkums to remontam, lai radītu šim vecumposmam piemērotu un atraktīvu vidi. Tāpat nereti min jauno tehnoloģiju un piemērotas literatūras trūkumu. Paši pusaudži un jaunieši nereti min arī tādus aspektus kā:

  • bibliotekāru negatīvā attieksme (smaidoši bibliotekāri sastopami reti);
  • pārlieku stingrais aizliegums sarunāties;
  • interesējošo grāmatu var palūgt izņemt arī kādam citam ģimenes loceklim;
  • bibliotēkās rīkotie pasākumi (izstādes, tikšanās ar autoriem) neuzrunā jauniešus.

http://virlstaff.wordpress.com/2009/05/30/stern-faced-matron-with-a-tight-bun-will-the-stereotype-ever-change/

Vācijā izplatītas ir gan bērnu un jauniešu bibliotēkas, gan Freestyle bibliotēkas jauniešiem, piemēram, Frankfurtē un Berlīnē, savukārt Zviedrijā pusaudžiem un jauniešiem tiek iekārtotas atsevišķas telpas vienotajā bibliotēkā, tāpat piedāvāti atsevišķi pakalpojumi un pasākumi. Plašu ieskatu un idejas var smelties no vācu kolēģiem latviešu valodā Gētes institūta tīmekļa vietnē, kas veltīta bērnu un jauniešu bibliotēkām, kur apkopotas jaunākās realizētās idejas un programmas Vācijā, tāpat atsevišķu Latvijas bibliotēku tīmekļu vietnēs. Š.g. 31.augustā Gētes institūtā norisinājās īpaši šai vecuma lasītāju grupai veltīts seminārs Latvijas bibliotekāriem “Labais! Baigi čoini! Kā dabūt jauniešus uz bibliotēku”, kuru vadīja Klaudija Elsnere-Overberga.

Ilggadējā bibliotekāre Līga Bērce atzīst, ka jaunieši ir lasītāji, kas ļoti reti apmeklē bibliotēku, jo ārpus skolas tiek piedāvātas plašas iespējas saturīgi pavadīt brīvo laiku interešu centros, mūzikas un mākslas skolās, savukārt Vācijā publiskās un skolu bibliotēkas nodrošina šo interešu centra funkciju, tādēļ situācija Latvijas bibliotēkās arī ir tik atšķirīga. Vai tādēļ bibliotēkām nevajadzētu pievērsties šai lasītāju grupai?

Vides pielāgošana sociālo un komunikācijas vajadzību apmierināšanai, kas veicina arī lasīšanas motivāciju un attīsta sociālās prasmes, ir vienkārša – izveidot stūrīti vai atsevišķu telpas daļu, kurā pusaudži un jaunieši varētu savā starpā sarunāties, ķiķināt un izpausties. Citu valstu bibliotekāri iesaka šādā jauniešiem paredzētā vietā “it kā nejauši” izmētāt viņu interesējošās grāmatas, kuras var gan lasīt, gan apspriest.

http://brighamcitylibrary.blogspot.com/2010/12/high-spirits.html

Šogad pirmo reizi īpaši jauniešu auditorijai tiek piedāvāta iespēja iesaistīties un piedalīties Jauniešu žūrijā, izlasīt piecas grāmatas un sniegt savu novērtējumu. Šis ir pirmais solis Latvijas mērogā ievilināt jauniešus bibliotēkā. Vai ir kādas idejas vai piemēri, kā piesaistīt pusaudžus un jauniešus kļūt par aktīviem bibliotēkas lasītājiem?

Atbildes uz līdzīgiem jautājumiem meklē arī Madara Vīlipa rakstos “Vai tu atceries savu pirmo bibliotēkas apmeklējumu?” un “Vai zini, kā atrast jaunāko informāciju par savu bibliotēku?”.

Izmantotie informācijas avoti

  1. Latvijas bibliotēku darba koprādītāji 2008-2010. (2010) Rīga: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvais centrs. Skatīts 2011.gada 19.septembrī. Pieejams: šeit.
  2. Bērnu un jauniešu bibliotēkas. (2011) Rīga: Gētes institūts Rīgā. Skatīts 21.septembrī. Pieejams: šeit.

15 thoughts on “Pusaudži un jaunieši – bibliotēkas apmeklētāji

  1. Laukos pusaudžus saista internets bibliotēkās. Man šogad bērnu/jauniešu žūrija apstājās, jo NEGRIB lasīt un uz manu jautājumu, ko labu izlasīji? samulsa 3 no 4 bērniem, jo nebija izlasījuši…ņēma tikai tāpēc, ka pienācās Bublicious konfekte….Bērniem trūkst lasīšanas iemaņu, prasmju…nav vēlēšanās iemesties gultā un lasīt. Te jābļauj Help, jo problēma ir un man jau šķiet, ka daudzās b-kās patiesie Bērnu žūrijas ekspertu skaitļi ir daudz mazāki….

    1. Jā, statistikas dati ļoti bieži mēdz būt nepatiesi! Bet problēma paliek – arvien lielāks skaits jauniešu nelasa.

      Manuprāt, tas, ka jaunietis vai bērns nelasa, ir cieši saistīts ar viņa spēju noturēt savu uzmanību vienai lietai. Lasīšana, gluži tāpat kā mācības, prasa lielu koncentrēšanās spēju. Bez tam jāskatās, vai ģimenē ir iedibināta lasīšanas tradīcija kā tāda. Pati esmu ievērojusi, ka ir grāmatas, kuras ir ļoti grūti lasīt. Bet ir arī grāmatas, kuras varu “apēst” vienā rāvienā. Vēl arī lielu lomu spēlē grāmatas noformējums, burtu lielums, teksta blīvums, ilustrācijas, kā arī tas saturs.

      1. Jau izlasīju un tas vairāk ir pētījuma rezultāts ar jau patapinātām metodēm. Esmu skeptiska un mocos ar to jautājumu – kā bērnos rosināt lasītvēlmi, jo b-kā grāmatas ir, bet viņus saista tā telpa, kurā 3TD zibina ekrānā…

        1. Šis tiešām ir ļoti svarīgs jautājums. Manuprāt, ir apsveicami, ka bērns uz to bibliotēku vispār atnāk. Un nākamais solis būtu “neuzbāzīga” lasītvēlmes veicināšana (man nepatiktu, ja man katru reizi, kad atnāku uz bibliotēku, vaicātu, ko labu esmu izlasījusi). Viena ideja, kas man nāk prātā ir organizēt minikonkursiņus, kuru reklāmiņas zibeņotu līdzās 3TD. Piemēram, atbildes uz jautājumiem būtu jāmeklē gan internetā, gan arī izlasot kāda autora grāmatu.

          Kādā veidā notiek grāmatu ieteikšana, lasīšanas veicināšana Jūsu bibliotēkā? Kas ir izdevies labi un kas ne tik labi?

          Varbūt ir iespēja sazināties ar Jūsu LBB reģionālās nodaļas vadītāju (http://lnb.lv/lv/bibliotekariem/latvijas-bibliotekaru-biedriba/regionalas-nodalas) un ierosināt organizēt nekonferenci par lasīšanas veicināšanas jautājumu? Nekonference ir no PowerPoint prezentācijām brīvs pasākums, atvērts diskusijām un ideju apmaiņai. Uz šo pasākumu varētu uzaicināt arī skolu psihologus un literatūras skolotājus.

          1. Oi, Dace, tas ir tukšs numurs, jo kūtrums visos ir liels. Seminārus plāno un ņem vērā kaut kādas citas lietas.
            Šīs problēmas risināja jau Lasīšanas kongresā, bet kur paliek rezultāts?

            1. Nu nevar tā padoties! Un es ticu, ka lielai daļai bibliotekāru iestājas rutīna un tiek atmestas cerība ko mainīt. It sevišķi laikā, kad iespējas iegādāties grāmatas sarūk, nerunājot par remontu telpās un finansējumu dažādiem pasākumiem bibliotēkās.

              Paldies par norādi uz Lasīšanas kongresu, nebiju par to neko iepriekš dzirdējusi!🙂 Pajautāšu Zvaigzne ABC par kongresa rezultātiem.

              Lielo konferenču problēma ir tāda, ka tajās piedalās liela masa cilvēku, kur neviens neuzņemas atbildību par informācijas nodošanu tālāk. Vajadzētu veidot nelielas entuziastu darba grupas, kuru dalībnieki varētu regulāri tikties un risināt konkrētus jautājumus. Ja vienā bibliotēkā būs vērojama pozitīva pieredze, tad arī citas bibliotēkas būtu motivētas sasparoties.

    2. Bet, ko bērni dara tai internetā? Tur taču var, piemēram, fanfikus lasīt vai spēlēt intereneta lomu spēles, kas arī attīsta fantāziju un liek pat ne tikai izlasīt citu sarakstīto, bet arī uzrakstīt savējo un, lai uzrakstītu savējo bieži vien nākas pa ceļam ieklīst kaut vai kādā wikipēdijā.

  2. 2010. gadā sadarbības projekta ietvaros Latvijas Bibliotekāru biedrība kopā ar Gētes institūtu Rīgā pieredzes apmaiņas nolūkos aizsūtīja divus reģionālo bibliotēku metodiķus uz Drēzdeni un Diseldorfu, lai iepazītos ar jauniešu bibliotēkas modeļiem Vācijā, tai skaitā arī ar ‘freestyle’ jauniešu bibliotēkas modeli. Pēc atgriešanās abu metodiķu pienākums bija noturēt seminārus/praktikumus piecos reģionālajos mācību centros Latvijā – Ventspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā.

    Viena interesanta piezīme par ‘freestyle’ jauniešu bibliotēkas modeli Vācijā – ik gadu 25% tā krājums tiek papildināts ar 500 jauniem medijiem (45% grāmatas un 55% citi mediji), bibliotēkas iekārtojuma pamatā ir alternatīvs dizains un grafiti ielu mākslas elementi. Protams, lai to visu nodrošinātu, ir nepieciešama liela nauda un bibliotekāru entuziasms.

    Būtu interesanti noskaidrot, kuras bibliotēkas ir piedalījušās šajās praktiskajās nodarbībās un kā tām veicies ar jauniešu bibliotēkas modeļa elementu ieviešanu savās bibliotēkās.

  3. Kā pozitīvu piemēru es varētu minēt svešvalodu filiālbibliotēku, kur ir spilgts interjers un draudzīgas bibliotekāres. Arī jaunieši tur ir redzami daudz.

    1. Paldies, Ieva, par pozitīvo piemēru! Vai variet padalīties ar noslēpumu, kas “ievelk” pusaudžus un jauniešus svešvalodu filiālbibliotēkā?

      1. Tā ir atmosfēra, dzīvespriecīgā apkalpošana un es pat nezinu. Iespējams oranžais dīvāniņš, kur ir jauki apsēsties, paņemt savu portatīvo datoru un pasēdēt. Nezinu. Tur gaisā ir kaut kas tāds, ka gribas palikt. Šobrīd gan bibliotēka ir slēgta.

        1. Varu tikai piekrist – pati šo bibliotēku sāku apmeklēt vēl vidusskolas laikā. Vispār bija posms, kad vienlaicīgi aktīvi apmeklēju 5 RCB filiāles, jo katrā pieejamo grāmatu un žurnālu klāsts atšķīrās. Oranžais dīvāniņš tika pārmantots no British Council bibliotēkas, kad tās tika sapludinātas (ja mani avoti mani neviļ) un tas nudien radīja patīkamu atmosfēru, kur gribējās pakavēties, palasīt žurnālus un atpūsties no ikdienas kņadas. Piekrītu arī Dacei, ka bērni un jaunieši mūsdienās lasa reti, jo nav laika, enerģijas vai piemērotas literatūras. Lasīšanas ieguvumi netiek pietiekami popularizēti un pārāk maz tiek tulkota kulta literatūra, kas ir stilīga citās valstīs jauniešu vidū.
          Pazīstu daudzus jauniešus, kam vienkārši nepatīk lasīt. Šajos gadījumos neko daudz nevar darīt. Vajadzētu piedāvāt alternatīvu – audio grāmatas vai vēsturiskās filmas, kas paplašinātu jauniešu redzesloku. Nav jau tā, ka jauniešus neinteresētu literatūra kā tāda, bet gan formāts, kādā tā tiek pasniegta – ieraugot 500 lpp. grāmatu to nemaz negribas ņemt, jo zina, ka pa 2 nedēļām neizlasīs. Varētu piedāvāt blogus, kur pa mazām daļām tiek piedāvāti interesantākie grāmatu izvilkumi vai konkursi ar balvām visiem, kas izlasa un atbild uz jautājumiem. Mazās porcijās piedāvāta literatūra varētu “nostrādāt”. Tiesa arī literatūras stundas var nokaut jebkādu vēlmi lasīt, ja tiek uzdota garlaicīga tematika un murgaini uzdevumi.

          1. Dace minēja Vācijas piemēru – ‘freestyle’ jauniešu bibliotēkas, kur uzsvars likts, manuprāt, tieši uz atmosfēru ar oranžiem dīvāniņiem, mūziku fonā un šur tur pieejamām grāmatām. Ir gan viena būtiska atšķirība, Latvijā ir bērnu un jauniešu interešu centri, bet Vācijā šo funkciju pilda bibliotēkas. Tādēļ arī finansējums ir atšķirīgs.

            Par kulta literatūru: pirmkārt, Latvijā tā tiek tulkota, protams, process ir lēns un ne visas kulta grāmatas tulko; otrkārt, pusaudži un jaunieši, īpaši vidusskolēni, labprāt lasa oriģinālvalodā, jo uzskata, ka tulkojumi ne vienmēr ir kvalitatīvi un atbilstoši oriģinālam (valoda nav tik plūstoša un nereti zūd autora doma).

            Lasīšana ne vienmēr nozīmē lasīt stāstus, romānus, komiksus, lasīt var arī attēlus, video, protams, tā ir cita lasīšanas forma. Un man jāpiekrīt Dacei, ka, ja lasīšana ir ģimenes tradīcija, tad arī cilvēks dzīvē lasīs vairāk un ar izpratni. Manuprāt, viens no lasīšanas/nelasīšanas faktoriem ir uzskats, ka bibliotēkas ir sieviešu pasaule (lielākā daļa bibliotekāru ir sievietes), mājās bērns redz, ka mamma, vecmāmiņa lasa grāmatas, bet reti kāds vīrietis (tētis, vectētiņš) lasa.

            1. Diemžēl realitātē Latvijas budžets un esošās bibliotēku telpas neļauj ierīkot stilīgas zonas, kuras patiktu jauniešiem un bērniem (lai gan kopējā interjera uzlabošana par ļaunu visnotaļ nenāktu). Un arī kulta literatūrai naudas līdzekļi netiek izdalīti pietiekami. Literatūra svešvalodās Latvijā ir salīdzinoši dārga un arī pasūtīšanas process ir sarežģītāks. Daudzi jaunieši arī paši nemaz nezina, ko vēlētos lasīt. Šeit varētu izmantot pieeju, ko esmu redzējusi grāmatnīcās – pie grāmatām, kas izpelnījušās īpašu ievērību, tiek piestiprinātas pozitīvās citu lietotāju atsauksmes.
              Labs arguments par to, ka grāmatu pasaule liekas vairāk piederīga sievietēm, lai gan tā vairāk ir Latvijas specifika. Anglijā un Zviedrijā esmu redzējusi citu situāciju, kur ir pietiekami liels bibliotekāru vīriešu skaits (un ne tikai IT nodaļās). Arī bibliotēkās nav izteikts sieviešu pārsvars lietotāju vidū. Nevar jau teikt, ka Latvijā vīrieši nelasa – lasa, tikai ne tik daudz romānus, biežāk profesionālo vai tehnisko literatūru. Es ļoti ceru, ka šādi stereotipi pamazām izzudīs, lai gan tas ir visai naivi no manas puses.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s