Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Vai zini, kā atrast jaunāko informāciju par savu tuvāko bibliotēku?

© Madara Vīlipa, 2011

http://decorati0ns.net/designs/category/furniture/page/10/Gatavojoties 2011. gada BOBCATSSS simpozijam, viens no maniem uzdevumiem bija papētīt to cilvēku daļu, kuri vairs nemācās, bet jau strādā. Veicot šo pētījumu, tika konstatēts, ka šī cilvēku daļa vismazāk apmeklē bibliotēku, kā galvenos argumentus, kādēļ to nedara, minot to, ka bibliotēka ir slēgta, kad viņiem ir beidzies darba laiks un lai bibliotēkā dabūtu jaunākās grāmatas, ir jāgaida rindā, tāpēc izdevīgāk sanāk tās nopirkt.

Strādājošie cilvēki var atļauties nopirkt grāmatas un pašiem varbūt nemaz neapzinoties sākt veidot savu mājas bibliotēku. Tas ir ļoti jauki, taču tas nemaina lietas būtību, jo strādājošie cilvēki šā vai tā neapmeklē bibliotēku vairs tik bieži kā studiju gados. Argumenti viņiem ir diezgan spēcīgi, bet es uzzināju viņu ieteikumus un domas, kas būtu bibliotēkai jādara, lai viņi varbūt nedaudz biežāk tajā iegrieztos:

  • Bibliotēkai jākļūst sociāli aktīvai (jāorganizē dažādi diskusiju vakari par cilvēkiem interesantām tēmām);
  • Bibliotēkām jāpopularizē tās pakalpojumi tiem iedzīvotājiem, kas atrodas kādā konkrētā rādiusā no bibliotēkas ēkas (reizi mēnesī pastkastītē saņemot jaunāko informāciju);
  • Jānodrošina klusāka atmosfēra;
  • Jārīko pasākumi, kur būtu iespēja iepazīties ar grāmatu autoriem;
  • Uz e-pastu vai uz mobilo telefonu jāsūta informāciju par jaunākajām grāmatām un bibliotēkas aktualitātēm;
  • Pieņemt darbā laipnākas bibliotekāres un iekārtot mājīgākas telpas bibliotēkā.

Cilvēku piedāvātie varianti nav nereāli un ir realizējami, taču šajās atbildēs ļoti labi var redzēt to, ka cilvēki par bibliotēkām tikpat kā neko nezina, jo manis iepriekš uzskaitītie varianti daudzās bibliotēkās tiek realizēti. Latvijas bibliotēkas rūpējas un domā par saviem lasītājiem, piedāvājot tiem jaunāko informāciju bibliotēku tīmekļa vietnēs vai blogos. Mūsdienu sabiedrība pavada daudz laiku pie datora un dažas minūtes, ko veltīt, lai atvērtu bibliotēkas tīmekļa vietni/blogu nav nemaz tik grūti, taču cilvēkiem vieglāk ir runāt nekā darīt. Respondentu vidū bija arī cilvēki, kuri apgalvoja, ka bibliotēku apmeklē pietiekami bieži un viņi izteicās, ka bibliotēkās neko nevajag uzlabot, minot, ka viņi paši interesējas, kas notiek bibliotēkās un ir informēti par aktualitātēm. No šī visa varam secināt tikai vienu –

http://yourlogomakesmebarf.com/2010/10/21/south-staffordshire-college-library-jamming-information-into-you/Lai arī esi aizņemts ar dažādām lietām,
Tu vari atrast laiku un aiziet uz tuvāko bibliotēku.
Tur vienmēr Tevi gaidīs jaukā atmosfēra un
grāmatu pilnie plaukti!

Aizej un apciemo savu bibliotēku!

Viens pozitīvs faktors šai cilvēku grupai ir – teju visi aptaujātie ir pārliecināti, ka bibliotēka kā ēka saglabāsies, lai arī šobrīd varbūt to neapmeklē. Respondenti atzinās, ka noteikti, kad būs jau pensionāru statusā uz bibliotēku dosies biežāk, jo tad varēs dabūt grāmatas, kuras vairs veikalos nav atrodamas, bet bibliotēkās ir pieejamas. Varbūt pēc gadiem 20-25 populārākā grāmata, ko cilvēki ņems būs jau aizmirstais, bet labi zināmais Harijs Poters vai kāda “Krēsla” sāgas grāmata, kuru lasot cilvēki kavēsies atmiņās par tiem laikiem, kad šie fenomeni bija tik aktuāli.

Autors:

Aktīva, radoša, draudzīga, saprotoša. LU SZF Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistrantūras studente LBB JSS biedrs

10 thoughts on “Vai zini, kā atrast jaunāko informāciju par savu tuvāko bibliotēku?

  1. Man atkal radās jautājums, vai tiešām tā iedzīvotāju daļa, kas tagad strādā, apmeklēs bibliotēkas būdami pensionāri. Būtu interesanti papētīt bibliotēkās reģistrēto lietotāju demogrāfiskos datus un noskaidrot procentuāli, cik Latvijas pensionāru ir aktīvi bibliotēku lietotāji. Protams, vēl viens aspekts – ne visiem pensionāriem ir tā iespēja nokļūt līdz savas pašvaldības bibliotēkai.

    1. Rakstot šo rakstiņu, man bija doma papētīt nedaudz dziļāk, taču nezināju, vai man kāds dotu informāciju par reģistrētajiem lietotājiem. Ja man tie būtu pieejami, tad labprāt papētītu nedaudz sīkāk🙂

  2. Mazais rakstiņš apraksta lielāko problēmu, ar kuru saskaros tiešajā darbā. Cilvēki, kas neizmanto bibliotēku, apgalvo, ka bibliotēka viņus neinformē par iespējām, taču reālajā dzīvē, nemaz nevēlas saņemt šo informāciju un lielākā daļa to uztver kā spamu… Savukārt visi, kas regulāri apmeklē bibliotēku (diemžēl ne lielākā daļa no cilvēkiem), ir pilnīgi apmierināti ar informācijas apriti. Tāpēc grūtākais jautājums ir, kā piesaistīt cilvēkus, kam nav intereses? Varbūt kādam ir atbilde, kas varētu palīdzēt visiem kolēģiem..🙂

    1. Šis ir grūts jautājums, jo, ja cilvēkam kaut kas neinteresē, viņš nemaz necentīsies kaut ko mainīt. Lai atrastu risinājumu šai problēmai (kā piesaistīt cilvēkus, kuriem nav interese), ir jādomā kaut kā citādāk – netradicionāli, inovatīvi.:)

    2. Bibliotēkām vajadzētu vairāk domāt par PR. Idejas jau var būt daudz un dažādas, bet tās nevar realizēt bez pašvaldību un bibliotēku administrācijas palīdzības, līdz ar to jāsāk ar iekšējās komunikācijas uzlabošanu.
      Plakātus ar gaidāmajiem pasākumiem vajadzētu izvietot stratēģiski labās vietās, piemēram, pie bibliotēkas ārdurvīm vai sabiedriskā transporta pieturās. Tiem ir jābūt košiem, interesantiem un ar viegli uztveramu ziņojumu. Protams, tam visam ir vajadzīgi līdzekļi, bet no otras puses tas ir kopīgs labums.
      Arī darba laiks ne visās bibliotēkās ir piemērots strādājošiem cilvēkiem. Ja bibliotēka atrodas tālu no mājām, cilvēkiem zūd motivācija to apmeklēt. Zinu konkrētu piemēru, kur vesela ģimene pārstāja apmeklēt bibliotēku, jo tuvākā nodaļa tika slēgta un jaunā atrodas “pārāk tālu”. Un šis gadījums bija Rīgā, līdz ar to lauku reģionos un mazākās pilsētās šī problēma varētu būt vēl aktuālāka. Risinājums varētu būt samērā vienkāršs – līdzīgi kā ziemeļvalstīs ieviest ceļojošās bibliotēkas (busiņus ar grāmatām, kas regulāri izvadā grāmatas).

      1. Man liekas, ka bibliotēkām pietrūkst arī tādas mūsdienīgas lietas kā DVD filmas, mūzika, datorspēles… It kā jau ir, bet ne pietiekami. Tāpat bibliotēkās ir problēmas ar jaunām grāmatām – it kā jau ir, bet tikt pie viņām gan normāli strādājošais var vienīgi tad, kad tās ir kļuvušas vecas. Dažkārt laika ietaupīšanai un, ja līdzekļi atļauj, nepieciešamo ir labāk nopirkt veikalā.

        Tāpat vel garāki darba laiki bibliotekāram nav risinājums, jo arī šie cilvēki grib atpūsties, grib aiziet uz kursiem, teātri, pasēdēt ģimenes lokā, piektdienas vakarus pavadīt kopā ar draugiem kādā klubiņā, sestdienās braukt uz jūru, bet svētdienās cept smalkmaizītes.

        1. Pavisam nesen apmeklēju bibliotēku Helsinkos. Tā (Bibliotēka 10) bija pavisam cita veida bibliotēka – DVD, CD, spēles, audio un video studija, iespēja konvertēt audio un VHS kasetes uz jaunākiem formātiem, viegli pārbīdāmas mēbeles, skaņu absorbējošas sienas, individuālie “biroji” un daudz citu lietu (pat iespēja izmantot bibliotēkas īpašumā esošās ģitāras!). Kā teica paši bibliotekāri – tieši bibliotēku apmeklētāji ir tie, kas ierosināja, kādu viņi vēlētos redzēt šo bibliotēku.

          Manuprāt, ir svarīgi, lai bibliotekāri neveido priekšstatus par to, ko gan bibliotēku lietotāji vēlas, bet gan būtu atvērti idejām un tiešam noskaidrotu savu lietotāju vēlmes.

          Paldies par viedokli! Nebiju iepriekš par šo jautājumu domājusi no jūsu komentārā paustā skatu punkta. Lai redzētu kopainu, reizēm ir jāspēj attālināties un paskatīties no malas, domāt ārpus kastes.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s