Posted in Informācijas sabiedrība

Homo Virtualis

© Silva Suhaņenkova, 2011

Liela daļa Rietumu cilvēku šodien dzīvo jau vairāk kā vienu dzīvi vien. Kopš sociālo mediju uzvaras gājiena, kas sākās apmēram pirms 10 gadiem (2002. gadā tiek radīts pirmais modernais sociālais tīkls Friendster), mums ir pavērusies iespēja virtuālā vidē ne tikai komunicēt ar saviem draugiem un paziņām, bet arī ar pilnīgi svešiem cilvēkiem. To iespējams darīt balstoties uz kopīgām interesēm un hobijiem un neņemot vērā ģeogrāfiskos ierobežojumus.

Sociālo mediju pasaule

Skaitļi, kas norāda uz cilvēku skaitu, kuri reģistrējušies dažādos sociālajos tīkos, ir iespaidīgi. Piemēram, mikroblogošanas portālā Twiter.com 2011. gada sākumā bija reģistrējušies 42 000 cilvēki no Latvijas. No tiem aktīvi tvitera lietotāji ir 13 000.  Sociālajā tīklā Draugiem.lv, 2011. gada augustā bija vairāk kā 674 000 reālo lietotāju, bet pasaulē populārajā Facebook.com ir reģistrējušies aptuveni 270 000 latviešu (1). Šie ir tikai daži populārākie sociālie tīkli – daudzi papildus izmanto arī dažādas interešu jeb nišas sociālās kopienas, kā Flickr, LinkedIn, SecondLife u.tml.

Arvien jauni sociālie tīkli un vietnes rodas gandrīz ik dienas un šī procesa attīstību prognozēt ir neiespējami. Iepriekšminētie dati liecina par to, ka ļoti daudziem no mums ir vairāki publiski profili, nosacīti – vairāki “es”. Jautājums – cik cilvēks piedomā pie sava publiskā (virtuālā) tēla un cik lielā mērā tas apzināti tiek veidots? Vai šis tēls ir vienots, vai katrā atsevišķā medijā tas tiek veidots atšķirīgi? Vienā vidē esmu cilvēks ar hobiju fotografēt, citā komunicēju ar kolēģiem par darba jautājumiem, vēl citā sazinos ar draugiem. Papildus rakstu blogu par ēdiena gatavošanu, bet tviteri izmantoju, lai “plēstu” jokus. Šajā gadījumā blakus manam reālajam “es”, ir vēl pieci “es” un katrs ir savādāks. Un galu galā netrūkst piemēru internetā, kur kāda cilvēka izveidotais profils nav pat attāli līdzīgs reālajam. Cik ļoti reālais-fiziskais cilvēks atšķiras no virtuālās “versijas”? Kāpēc cilvēks tiecas izveidot tik dažādas “sevis versijas”?

Trudy Askew “Multiple Identities”

Jautājumu par pieciem “es” savā grāmatā “Saknes un pēdas” netieši uzdod arī norvēģu antropologs Tomass Hillanns Ēriksens. Tiesa, viņš gan runā par dažādajām kastām Maurīcijas hinduistiem, taču ideja, manuprāt, ir viena un tā pati. Viņa rakstītais daļēji sniedz atbildi uz manis iepriekš izvirzīto jautājumu, kāpēc cilvēks tiecas veidot šos dažādos “es”. Proti: “lielākā daļa no mums maina piederību atkarībā no apstākļiem” (2, 96.lp.), kas sociālo tīklu kontekstā nozīmē, ka virtuālais “es” katrā no tiem nav viens un tas pats. Ja, kā apgalvo Ēriksens, ir sabiedrības, kurās “dzīves iespējas ir atkarīgas no piederības grupai” (2, 96.lp.), tad virtuālajā telpā cilvēks savu identitāti konstruē balstoties uz to, ko sagaida no šīs sociālās kopienas, domājot par to, kā šis tēls atbilst viņa tā brīža interesēm, cenšoties pielāgoties vēlamajam – izceļot vai noklusējot attiecīgo informāciju par sevi (2). Vai mūsu, Latvijas, sabiedrība ir pielīdzināma šim gadījumam, kad cilvēks kā hameleons maina savas krāsas (piederību kādai grupai), arvien izceldams izdevīgāko. Iespēja veidot tēlu, kas atbilstu sabiedrībā nerakstītiem, tomēr vispārzināmiem noteikumiem/priekšstatiem par to, kas ir moderns vai atbiltošs tādai vai citai grupai, kurai cilvēks vēlas piederēt, ir nesalīdzināmi vienkāršāka virtuālajā vidē, kā realitātē. Un nenoliedzami, ka tieši sociālie tīkli ir ļoti piemēroti šādu – pašradītu identitāšu veidošanai.

Kas notiktu, ja cilvēkam atņemtu sociālos tīklus? Kādu no, iespējams, piecām viņa rūpīgi konstruētajām identitātēm. Vai cilvēks vienlīdz viegli spētu atvadīties no jebkura no saviem pieciem “es”. Ja “nomirtu” pirmais vai otrais “es”, cik dzīvotspējīgi un funkcionāli paliek atlikušie? Vai cilvēks, kas pieradis komunicēt virtuāli ir spējīgs to (tikpat labi) darīt arī satiekoties aci pret aci? Pieņemot, ka visi virtuālie “es” varianti ir radīti, balstoties uz reālo dzīves pieredzi un faktiem, tikai noklusējot lieko, vienlaikus jāatzīst un jāatceras, ka, veidojot komunikāciju reālajā dzīvē, šīs dažādās identitātes (šķietami liekās) noslēpt ir daudz grūtāk kā virtuālajā telpā – ir vieglāk dzīvot ar pieciem dažādiem virtuālajiem “es” kā ar tikpat daudz reālajiem.

Vai ir pamats bažām, ka cilvēki kļūst aizvien virtuālāki, vienlaikus nespējīgāki kvalitatīvi dzīvot savu reālo dzīvi? Šobrīd aug vesela paaudze, kura ir “piedzimusi ar peli rokās”, jeb tā sauktā interneta paaudze. Žurnāla Spiegel veiktajā pētījumā atklājas, ka interneta paaudzes bērni, lai gan labi orientējas virtuālajā vidē, tomēr nav uzskatāmi par ļoti aizrautīgiem interneta lietotājiem. Gluži pretēji, viņi internetu uztver kā ko pašsaprotamu un dabisku un vairāk interesējas par reālo pasauli, atšķirībā no vecākās paaudzes, kurai virtuālās vides iespējas bija kas jauns un pārsteidzošs. Tomēr zīmīgs ir fakts, ka vienlaikus arī informācijpratības līmenis šiem interneta paaudzes bērniem nav ievērojami augstāks kā pieaugušajiem (3). Iespējams tas skaidrojams ar pieaugušo cilvēku – bērnu vecāku un pedagogu zemajām prasmēm – to, ko viņi nezina paši, viņi nevar iemācīt arī bērniem. Tāpēc rodas jautājums – vai dažādas paaudzes cilvēkiem atšķiras interneta lietošanas ieradumi un to veidotais tēls e-vidē. Vai šī tendence konstruēt dažādas identitātes ir atkarīga no vecuma, vai varbūt to ietekmē citi faktori? Iespējams šo dažādo identitāšu apzināta veidošana ir kā mantojums no padomju laikiem, kad svarīgākais sasniegumu pamats nereti bija – ko tu pazīsti un ar ko draudzējies.

Mēs patlaban dzīvojam neparastā laikmetā un ir interesanti vērot, kur tas mūs ved un kādas ir notiekošā sekas. Visapkārt esošā digitalizācija maina to, kā cilvēki sevi pozicionē un ko viņi par sevi stāsta. Virtuālā vide palīdz uzburt nerealitāti un padarīt to par dzīvi, pat, ja realitāte ir tikai attāli līdzīga.

Izmantotie informācijas avoti

  1. WebRadar [tiešsaiste] : sociālo mediju monitorings un vortāls. [skatīts 2011-09-10]. Pieejams: šeit.
  2. Ēriksens, Tomass Hillanns. Saknes un pēdas : identitāte mainīgā laikā. Rīga : Zvaigzne ABC, [2010]. 247, [1] lpp. ISBN 978-993-401-130-6.
  3. Dworschak, Manfred. The Internet Generation Prefers the Real World. Der Spiegel [online], 2010-06-08 [cited 2011-09-10].
    Available: šeit.
Rakstā izmantotie attēli
  1. attēls “Sociālo mediju pasaule” ņemts no The World of Social Media / Medianeedle.com. – Resurss apskatīts 2011. gada 10. septembrī. – Pieejams: šeit.
  2. attēls “Multiple Identities” ņemts no Askew, Trudy. Contemporary Art / Artaskew.com. – Resurss apskatīts 2011. gada 10. septembrī. – Pieejams: šeit.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s