Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Vai studentiem patīk apmeklēt bibliotēku?

© Madara Vīlipa, 2011

Kad jau kļūstam nedaudz vecāki un sākam nopietnāk domāt, bieži vien apkārtējie mums palīdzēt vairs nevar, jo mūs interesē lietas, par kurām raksta enciklopēdijās. Diemžēl, nav tāda viena liela, liela enciklopēdija, kurā var sameklēt atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc mums ir jāmeklē, kur varam iegūt informāciju. Agrāk bērni taisnā ceļā devās uz bibliotēku, jo zināja, ka tur ir atrodama informācija. Bet kā ir tagad? Vai mūsdienās bērni vispirms dodas uz bibliotēku?

Pamatskolas laikā reti kuram patīk iet uz bibliotēku, skolas bibliotēku, jo tas taču neesot stilīgi. Kad mācamies vidusskolā, tad iešana uz bibliotēku kļūst arvien biežāka, jo ir jālasa daudz obligātās literatūras, jātaisa grupu darbi, kā arī jāmeklē informācija. Vidusskola pamazām mūs pieradina doties uz bibliotēku, kaut vai tikai paņemt un nodot grāmatas. Kad skolas bibliotekāre sāk mūs individuāli sveicināt, tad jau saprotam, ka tomēr bibliotēkā iegriežamies diezgan bieži. Vienmēr ir arī izņēmumi. Ir arī tādi vidusskolēni, kuri pat īsti nezina, kur skolā atrodas bibliotēka un nemaz to arī nevēlas uzzināt.

Kad uzsākam studijas, tad bibliotēka kļūst par vienu no apmeklētākajām vietām studiju gados. Ikreiz, kad ieeju kādā fakultātes bibliotēkā, tur vienmēr ir redzami studenti, kuri gatavo kādu grupas darbu vai individuāli raksta kādu eseju. Kad pati septembra sākumā iegriezos savā fakultātes bibliotēkā, biju nedaudz pārsteigta, ka bibliotēka ir pilna ar studentiem un īsti pat nav kur apsēsties. Tajā brīdī es nodomāju – cik daudz no šiem studentiem bibliotēku ir sākuši cītīgi apmeklēt tikai studiju laikos un cik daudz no viņiem bibliotēku apmeklē jau kopš bērnības, skolas laikiem?

Lai noskaidrotu šo jautājumu, veicu nelielu aptauju. Tika uzdoti tikai divi jautājumi:

  1. Vai Tev bērnībā/sākumskolas laikā patika apmeklēt bibliotēku, bet tagad (studiju gados) vairs to nepatīk apmeklēt?
  2. Vai Tev bērnībā/sākumskolas laikā nepatika apmeklēt bibliotēku, bet tagad (studiju gados) to patīk apmeklēt?

Sākumā bija ļoti maz cilvēku, kuri atbildēja, ka piekrīt pirmajam jautājumam. Tika aptaujāti 40 studenti un tikai 5 no viņiem atbildēja, ka agrāk patika apmeklēt bibliotēku vairāk, kā galvenos argumentus minot to, ka agrāk bibliotēka likās kaut kas vairāk kā tikai grāmatu krātuve, bet tagad internets noteikti ir to ir apsteidzis. Ja bija nepieciešamība pēc kādas grāmatas, tad uz bibliotēku tika sūtīti kursabiedri, kuri izpalīdzēja. Vēl kāds arguments, ko pauda kāds students bija tāds, ka bērnībā viņš bibliotēku uztvēra vairāk, kā vietu, kur apmierināt savu vēlmi pēc lasīšanas. Turpretī tagad, lai arī viņš lasa daudz, to vairāk uztver, kā vecmodīgu iestādi, kas neiet līdzi laika garam. Šis students ieteica, ka būtu ļoti jauki, ja bibliotēkas būtu kaut kas līdzīgs ¼ Satori.

Pārējie 35 respondenti piekrita 2. jautājumam/apgalvojumam, kā galveno iemeslu minot to, ka iespējams augstskolā bez bibliotēkas nemaz nebūtu veiksmīgi izstrādāti referāti, labi izstrādāti grupu darbi vai vienkārši nebūtu labs izmantoto avotu saraksts. Daži pat atzina, ka nesaprot kāpēc agrāk neapmeklēja bibliotēku tik bieži, kā vajadzētu!

Student, vai Tu zināji,
ka Tava fakultātes bibliotēka
piedāvā iespēju uzmantot tiešsaistes datubāzes
bez maksas?

Mūsdienās tiek piedāvātas plašas iespējas, kā iegūt informāciju ne tikai no bibliotēkas, bet arī no interneta. Studenti izmanto dažādas datubāzes, kur sameklēt nepieciešamo informāciju, kā arī dažādus portālus, tādus kā viss-studentiem (virtuālā bibliotēka), E-bibliotēka, LNB digitālā bibliotēka. Pēdējo gadu laika ir izveidotas ļoti labas meklētājprogrammas (Ask, Exalead, Bing u.c.), kas palīdz studentiem atrast kvalitatīvu informāciju, kuru izmantot akadēmiskajos darbos. Lielisku iespēju piedāvā fakultāšu bibliotēkas. Kā zināms, datubāzes ir ļoti dārgas, taču studentiem ir iespēja izmantot bibliotēkas abonētās tiešsaistes datubāzes bez maksas. Katrai nozarei un studiju programmai ir savas datubāzes, kurās var atrast noderīgu informāciju. Piemēram, šeit var iepazīties ar Latvijas Universitātes Bibliotēkas piedāvātajām datubāzēm, kuras ir sakārtotas pēc zinātņu nozarēm. Bibliotēkzinātnes un informācijas studenti var izmantot EBSCO un Emerald abonētās datubāzes. Arī Rīgas Tehniskā universitātes Zinātniskā bibliotēka un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālā bibliotēka piedāvā saviem studentiem dažādas pētniecībai nepieciešamas datubāzes.

Augstskolas saviem studentiem var piedāvāt iespēju pieslēgties tiešsaistes datubāzēm arī neatrodoties bibliotēkā. Piemēram, Latvijas Universitātes students var pieslēgties sevis izvēlētajai datubāzei arī no mājām, izmantojot LUIS lietotājvārdu un paroli, taču ir datubāzes, kuras ir pieejamas konkrētajā universitātes fakultātē. Lai nebūtu jāiet uz bibliotēku visu laiku, tad ārzemēs bibliotēkas ir modernizētas un tās piedāvā iespēju ikvienam, kam ir smartphone ielādēt aplikāciju savā telefonā, kura ir speciāli izveidota bibliotēkai un sekot līdzi tam, kas notiek bibliotēkā (kad jānodod paņemtā grāmata, jauno grāmatu pievedums utt.). Šī aplikācija ir ļoti moderna un parocīga, jo dod iespēju ikvienam uzzināt jaunumus atrodoties mājās, braucot uz darbu, sēžot kafejnīcā. Šo pakalpojumu dēvē par mobilo bibliotēku (2).

Kursabiedri,
mums taču jāaiziet uz bibliotēku un jāpaņem grāmata,
lai veiksmīgāk nokārtotu sesiju!

Tiem studentiem, kuri bibliotēkai iet garām un necenšas tur iegriezties, es ieteiktu kaut ko pamainīt. Būtu jauki, ja šie cilvēki ieteiktu bibliotēkai (vienalga vai fakultātes, universitātes, rajona vai Nacionālajai bibliotēkai), ko tā varētu darīt, lai to apmeklētu. Iesākumā bibliotēka var piedāvāt interesantas lekcijas par tēmām, kuras interesē studentiem, rīkot dažādus pasākumus, ļaut darboties bibliotēkā (1). Pieļauju domu, ka lielākajai daļai studentu arī šie varianti neliksies interesanti un viņi tik un tā turēsies pie tā, ka visu var atrast internetā. Bet, ja cilvēks neko nedarīs un neizrādīs interesi kaut ko uzlabot vai pamainīt, nekas nenotiks. Visi jau mākam runāt, bet kādam arī ir jādara! Vai varbūt pasniedzējiem ir jābūt nedaudz stingrākiem un jāpasaka studentiem, ka bez mācību grāmatām un tiešsaistes datubāzēm neiztikt?! Tas viņiem liks aiziet uz bibliotēku, paņemt grāmatu un ielūkoties bezmaksas datubāzē.

Izmantotie informācijas avoti

  1. Helsinki Central library. Students as library designers. [online]. [cited 2011-08-23]. Available: here.
  2. The Scottish Usability Professionals’ Association. Student attitudes towards mobile library services for Smartphones. [online]. [cited 2011-08-23]. Available: here.

Autors:

Aktīva, radoša, draudzīga, saprotoša. LU SZF Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistrantūras studente LBB JSS biedrs

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s