Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Vai Tu atceries savu pirmo bibliotēkas apmeklējumu?

© Madara Vīlipa, 2011

Aprīlī es jūs iepazīstināju ar sava pētījuma “Bibliotēka kā paaudžu informācijas pēctecības veidošana” rezultātiem, kurus es prezentēju bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes simpozijā BOBCATSSS 2011. Šoreiz pastāstīšu nedaudz sīkāk, ko uzzināju par bērniem un viņu iespaidiem un emocijām par bibliotēku.

Kad mēs pavisam mazi tiekam pirmo reizi aizvesti uz bibliotēku – kādu jaunu, nebijušu vietu – tad parasti mūs sagaida/uzņem laipni un smaidoši cilvēki, ierādot kādu jauku stūrīti, kas paredzēts tieši bērniem, kur viņi var pašķirstīt grāmatas, paspēlēties ar mīkstajām mantām vai paspēlēt kādu spēli. Sākumā esam apjukuši, jo nesaprotam, kur īsti esam. Viss liekas tik plašs, tik krāsains, tik jauns. Mēs paskatāmies uz smaidīgo tanti, kura ierādīja mums šo jauko vietu un viņa, kā izrādās, smaida vēl vairāk un priecājas par mums. Mamma arī jūtas priecīga, jo mēs esam ātri adaptējušies jaunajā telpā. Labi, laikam jāpašķirsta grāmatas, jāpaspēlējas… tā jau te esot pieņemts!

Pirmo reizi, dodoties uz bibliotēku, bērns tiek vests uz kaut ko nezināmu, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgu vietu. Ir bērni, kurus pirmo reizi uz bibliotēku aizved mammas, ir bērni, kurus aizved vecmammas. Vecmammas bieži vien pastāsta savu stāstu, kā pirmo reizi tika atvesta uz bibliotēku, kas bērnam dod drošības sajūtu. Vecmammas arī parasti izvadā bērnu nelielā ekskursijā pa bibliotēku, jo kā nekā viņa šeit jau ir tik daudzus gadus nākusi uz šo vietu. Ir bērni, kuri pirmo reizi bibliotēkā ieiet kopā ar bērnudārza audzinātāju. Tad viņus sagaida bibliotekāre, kura strādā tieši ar bērniem un vada dažādas nodarbības. Sākumā bērniem tiek pastāstīts par to, kas ir atrodas bibliotēkā un kādi ir tās pakalpojumi. Kad bērnam ir radusies interese, tad bibliotekāre piedāvā viņam apmeklēt dažādus pasākumus, kas paredzēti tieši bērniem. Veicot savu pētījumu, es devos uz savu tuvāko bibliotēku – Rīgas Centrālās bibliotēkas “Imantas” filiālbibliotēku, lai noskaidrotu, kādus pakalpojumus tā piedāvā bērniem, kā arī pavadīju laiku kopā ar bērniem, lai redzētu vai viņiem tas patīk vai nē.

“Imantas” filiālbibliotēka vismazākajiem apmeklētājiem (2-3 gadus veciem bērniem) un viņu mammām/tētiem/vecmammām, piedāvā piedalīties jau vairākus gadus esošā projektā “Mazs bērns bibliotēkā”. Bibliotēka cenšas piesaistīt pēc iespējas jaunākus lietotājus, lai mazie bērni regulāri apmeklētu bibliotēku, jo tieši viņi būs bibliotēkas nākotne. Ja bērna piesaiste grāmatām jau no bērnības ir bijusi intensīva, tad tā labvēlīgi ietekmē bērna sociālo, emocionālo un intelektuālo attīstību. Šajā programmā galvenais līdzeklis ir grāmata un rotaļa, kas papildina viena otru.

Nedaudz vecākiem bērniem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt “Kāpēcīšu skolu”. Šo skolu apmeklē 5-6 gadus veci bērni, kuri vēlas izzināt pasauli vēl vairāk un vēlas zināt atbildes uz visiem jautājumiem, kas sākas ar jautājamo vārdu “Kāpēc?” Galvenais uzdevums šai skolai ir rast vēlmi bērniem lasīt grāmatas. “Kāpēcīšu skola” katram bērnam ilgst 2 gadus, kuros bērni cenšas parādīt sevi no labākās puses. Beidzot “Kāpēcīšu skolu” bērni saņem Goda lasītāja karti, kā apliecinājumu, ka ir gatavi jaunam posmam viņu dzīvē. Ir bērni, kuri tā arī šo Goda lasītāja karti noliek plauktiņā un aizmirst, bet lielākā daļa bērnu tikai sāk cītīgi apmeklēt bibliotēku.

“Kāpēcīši” jeb 5-6 gadu veci bērni un bibliotekāre vienā no nodarbībām bērnudārzā, foto M.Vīlipa

Sākumskolas vecuma bērniem bibliotēka un bibliotekāri palīdz rosināt interesi par uzziņu literatūru, kā arī organizē nodarbības, kuras mudina bērnus lasīt (sākumskolas programma). Bibliotēka un bibliotekāri palīdz bērniem iegūt un nostiprināt zināšanas, piedalīties dažādos projektos, klausīties mūziku, diskutēt par interesējošu tēmu, kā arī iepazīties ar dažādiem informācijas tehnoloģiju jaunumiem. Tie bērni, kuriem bibliotēka ir iepatikusies var turpināt nākt un piedalīties literāri muzikālajā salonā. Šī projekta laikā bērniem tiek dota iespēja parādīt to, ko viņi spēj. Bērni raksta dzejoļus, lasa tos citiem priekšā. Tiek veidotas izstādes ar bērnu zīmētajiem darbiem, tiek rīkoti koncerti, kuros bērni spēlē dažādus mūzikas instrumentus.

Pēdējais posms, ko bibliotēka piedāvā ir “Mazo bibliotekāru skola”. Šī skola ir domāta pamatskolas vecuma bērniem, kuri vēlas uzzināt vēl vairāk par bibliotēku. Viņiem tiek dota iespēja veidot dažādus projektus, tos prezentēt. Rīkot dažādus konkursus, pilnveidoties. Kā arī iespēja pabūt kādu brītiņu par bibliotekāres galveno asistentu.

Pagājušā gada decembra sākumā pētījuma vajadzībām veicu pamatskolas bērnu aptauju. Tā kā pamatskolas vecuma bērniem vairs īsti nepatīk apmeklēt bibliotēku (to pierāda bērnu sniegtās atbildes par bibliotēku apmeklējumu), uzdevu jautājumu, kas tad bibliotēkai būtu jādara, lai bērns uz turieni ietu pats, nevis piespiedu kārtā. Bija bērni, kuri minēja, ka bibliotēkā ir par maz interesantu grāmatu un būtu jauki, ja tiktu piedāvātas jaunākās grāmatas. Vēl bērni vēlējās, lai vienmēr būtu ieslēgts TV un pa to radītu multenes. Puiši galvenokārt vēlējās, lai bibliotēkās būtu vairāk datoru un jaunākās tehnoloģijas. Bija bērni, kuri vēlējās, lai grāmatas tiktu izsniegtas ne tikai uz divām nedēļām, bet gan mēnesi, jo skolā uzdodot daudz mājas darbus un viņi īsti nepaspēj izlasīt grāmatu un nodot tās laikā. Bija arī dažas oriģinālas atbildes: kādi puiši vēlējās, lai bibliotēkās dotu saldumus par brīvu, jo tad viņi katru dienu uz turieni ietu, taču kāds meiteņu bariņš vēlējās, lai bibliotēkās organizē dažādus konkursus, loterijas, kuros var vinnēt interesantas grāmatas.

Bērni ir un paliek bērni. Traki ar savām idejām, bet varbūt mums šad un tad vajadzētu ieklausīties viņu trakajās idejas un dažas no tām īstenot?

Varam secināt, ka jau no bērnības bibliotēka mums piedāvā dažādus pakalpojumus. Lielākā daļa bērnu un viņu vecāki nemaz nezina par šīm skoliņām, projektiem, nodarbībām, tāpēc daudzos bērnudārzos bērniem, kuri ir 5-6 gadus veci, tiek piedāvāta iespēja reizi nedēļā doties uz bibliotēku. Protams, būs bērni, kuriem tas nepatiks, bet  ir tādi, kuri paņems mammu aiz rokas un vedīs uz bibliotēku, lai varētu paņemt kādu grāmatu.

Vai Tu atceries savu pirmo bibliotēkas apmeklējumu?

*** Informācija par “Imantas” filiālbibliotēkas projektiem “Mazs bērns bibliotēkā”, “Kāpēcīšu skola”, sākumskolas programma un “Mazo bibliotekāru skola” ir ņemta no metodiskajiem materiāliem, ko sastādījusi Rīgas Centrālā bibliotēka.

Autors:

Aktīva, radoša, draudzīga, saprotoša. LU SZF Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistrantūras studente LBB JSS biedrs

3 thoughts on “Vai Tu atceries savu pirmo bibliotēkas apmeklējumu?

  1. Mans pirmais bibliotēkas apmeklējums bija sākumskolā, kad audzinātāja mūs aizveda uz kādu kabinetu, kurā atradās plaukti ar grāmatām. Bibliotēku pārraudzīja mūsu angļu valodas skolotāja. Tā nebija vieta, kur pavadīt savu brīvo laiku. Toties reizi nedēļā mēs varējām nodot izlasītās grāmatas un paņemt jaunas.

    Pozitīvu iespaidu par bibliotēkām es ieguvu vidusskolā, kad nolēmu piedalīties Rīgas Centrālās bibliotēkas rīkotajā akcijā, kuras ietvaros bija iespēja apmeklēt katru RCB filiālbibliotēku.

    Madara, Tevis aprakstītais piemērs iedvesmo!

    1. Paldies par savu stāstu!🙂
      Man jau kopš sākumsskolas laikiem bibliotēka ir patikusi. Atceros,ka sākumskolas laikā devos uz skolas bibliotēku pēc grāmatas un lielie bērni mani ķircinot jautāja, kur dodos. Es lepni atbildēju – uz bibliotēku! Pamatskolas laikā ļoti bieži devos uz turieni, jo man ļoti patika bibliotēkas atmosfēra. Ir svarīgi, lai bibliotēka saglabā savu burvīgo atmosfēru!

      Būtu ļoti priecīga dzirdēt vēl kāda stāstu par pirmo bibliotēkas apmeklējumu!

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s