Posted in Tīmeklis 2.0

Tīmekļa 2.0 risinājumi informācijas pārvaldībā: vikiji

© Viktorija Moskina, 2011

Vikija jēdziens tiek definēts kā:

  • visvienkāršākā tiešsaistes datubāze (3);
  • tīmekļa vietne, kurā lietotāji var dalīties ar informāciju, veidojot jaunu saturu, papildinot vai rediģējot eksistējošo, vai ierakstot komentārus (2).

Pirmo vikiju 1994. gadā izveidoja Vords Kaningems (Ward Cunningham). Havajiešu valodā ‘wiki’ nozīmē ātrs. Kaningema mērķis – sekmēt ātru ideju apmaiņu starp programmētājiem tā, lai informācija būtu viegli papildināma un rediģējama (3).

Žurnāla Library Hi Tech News raksta “Jauna darba vide: vikiji kataloģizācijas sadarbībai” (New work spaces: wikis for cataloging collaborations) autore apraksta Jaunzēlandes kataloģizētāju vikiju izmantošanas pieredzi. Divu gadu laikā Jaunzēlandes bibliotēkas izveidoja 5 vikijus (Wetpaint un PBworks vikiju vietnēs):

  • ierobežotas piekļuves vikijs jaunās kataloģizācijas ierakstu apmaiņas programmatūras apguvē iesaistītajiem cilvēkiem;
  • šī kataloģizācijas programmatūras apguves projekta dokumentācijas repozitārijs;
  • jauno kataloģizācijas noteikumu darbgrupas diskusiju vide;
  • publiski pieejamais vikijs ar Jaunzēlandes kataloģizētāju sabiedrībai noderīgo informāciju;
  • dokumentācijas uzglabāšanas vikijs akadēmiskās bibliotēkas filiālēm (3).

Žurnāla OCLC Systems & Services rakstā “Vikijs un digitālā bibliotēka” (The Wiki and the digital library) ir izteikta doma, ka vikijus varētu izmantot uzziņu sniegšanai, digitālā satura anotāciju pievienošanai, kā arī tradicionālās tīmekļa vietnes vietā. Vikiji, kā digitālā satura anotāciju pievienošanas rīki, varētu palīdzēt savākt trūkstošo informāciju par digitālajiem objektiem no zinošiem lietotājiem vai kompetentiem pētniekiem (1).

Vikiji esot kļuvuši populāri, jo tie ir vienkārši, ātri un pietiekami lēti (ja ne bezmaksas) rīki komunikācijas un sadarbības nodrošināšanai. Tie var tikt izmantoti ilglaicīgiem mērķiem, kā arī specifiskām īstermiņa vajadzībām, piemēram, projektu diskusiju vides nodrošināšanai vai projektam noderīgas un projekta laikā radītās informācijas uzglabāšanai (3).

Izmantotie informācijas avoti

  1. Frumkin, Jeremy. The Wiki and the digital library [tiešsaiste]. OCLC Systems & Services, Vol.21, N1, 2005 [skatīts 2011.g. 20.maijā], p.18-22. Pieejams:  šeit.
  2. Gorman, G.E. Editorial: Is the wiki concept really so wonderful? [tiešsaiste]. Online Information Review, Vol.29, N3, 2005 [skatīts 2011.g. 20.maijā], p.225-226. Pieejams: šeit.
  3. Mincic-Obradovic, Ksenija. New work spaces: wikis for cataloging collaborations [tiešsaiste]. Library Hi Tech News, Vol.26, N7, 2009 [skatīts 2011.g. 20.maijā], p.15-20. Pieejams: šeit.

3 thoughts on “Tīmekļa 2.0 risinājumi informācijas pārvaldībā: vikiji

  1. Esmu izmantojusi vikijus praksē. Tas ir ērts rīks informācijas organizēšanai tiešsaistē. Vikijus var izmantot, veicot grupu darbus, kad ir nepieciešama vienota pieeja informācijai, piemēram, organizējot konferences, īstenojot projektus, apkopojot informāciju par kādu konkrētu jautājumu u.tml.

    Vikiji var būt publiski (piemēram, Vikipēdija ir publiska tipa vikijs), kā arī slēgti, paredzēti kādai konkrētai lietotāju grupai. Studiju laikā es apkopoju visu man pieejamo informāciju par metadatiem (http://dadzite.pbworks.com/), esmu arī izmantojusi vikiju platformu diskusiju organizēšanai. Un pašlaik es izmantoju vikiju platformu, lai informētu Jauno speciālistu sekcijas biedrus par plānotiem notikumiem, kā arī lai uzglabātu noderīgu informāciju vienuviet.

    PBworks.com piedāvā iespēju izmantot viņu vikiju platformu bez maksas, bet ir arī daudzas citas bezmaksas vikiju platformas. Man patīk, ka es kā nespeciālists varu izveidot pati savu tīmekļa vietni, noteikt tā struktūru un jebkurā laikā papildināt to ar informāciju, kā arī noteikt, kuram piešķirt tiesības to lasīt un rediģēt. Atšķirībā no emuāru platformas, kurā informācija tiek publicēta dienasgrāmatas formātā, vikiji piedāvā statisku informācijas organizēšanu.

  2. Tā arī īsti nesapratu, kas ir “vikijs”?! Uzzināju tikai par tā izveidi un plašajām izmantošanas iespējām Jaunzēlandē… Vai Latvijā arī tas tiek izmantots?

    1. Māra — par wiki izmantošanu Latvijā:

      1) publiska wiki piemērs ir Latviskā wikipēdija (kurā ikviens no mums var pievienot jaunus rakstus un uzlabot esošos): http://lv.wikipedia.org/

      2) lietoju wiki praksē, piem., Semantiskā tīmekļa wiki: http://wiki.oranzais.lumii.lv/semweb/Priek%C5%A1metuR%C4%81d%C4%ABt%C4%81js

      3) wiki Latvijā tiek izmantots dažādos projektos (tie gan nav publiski redzami) kā derīgas informācijas krātuve

      4) var vaicāt Google: http://www.google.lv/search?sourceid=chrome&ie=UTF-8&q=wiki+site%3Alv

      Par to kas ir wiki patiesībā vajadzētu uzrakstīt tai pašā Latviskajā wikipēdijā. Te ir angliskā versija: http://en.wikipedia.org/wiki/Wiki

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s