Posted in Informācijas sabiedrība

Informācijas kapitālisms

© Viktorija Moskina, 2011

Spāņu izcelsmes sociologs Manuēls Kastels uzskata, ka informācijas sabiedrība nepastāv, jo jebkura sabiedrība izmanto informāciju. Savukārt eksistē informācijas laikmets, kas ir jaunās sabiedrības priekšnoteikums un radās pateicoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstībai. Šī laikmeta raksturīgākā iezīme ir informācijas kapitālisms, kad zināšanas ietekmē zināšanas un sekmē ražošanas procesu.

Informācijas sabiedrības vietā darbojas tīkla sabiedrība, kad IKT tiek izmantotas ražošanā un mārketingā. Tīkla sabiedrībā nācijas nepazūd, bet pielāgojas globalizācijai. Valstis var attīstīties atbilstoši četriem scenārijiem: pievienotās vērtības ražotāji, lielu apjomu ražotāji, izejvielu ražotāji un pārprodukcijas ražotāji. M. Kastels ir arī ieviesis jēdzienu ceturtās pasaules valstīs; valstis, kuru iedzīvotāji nav piemēroti informācijas darba veikšanai.

Pievienotās vērtības ražotājiem ir raksturīga tīklu uzņēmējdarbība: uzņēmumu tīklu elastīgums, tiešsaistes komercija, produkcijas piegāde laikus, par pieņemamu cenu, kā arī informācijas darba īpatsvara pieaugums (intelektuālā darba pretstats fiziskajam). Pievienotās vērtības sabiedrībā televīzija mazina tradicionālo informācijas avotu popularitāti, bet internets “izspiež” televīziju. Internetam piemīt arī sabiedrības intelektuālās fragmentācijas īpašības. Tiešsaistē cilvēks pārsvarā meklē vienas vai ierobežotas tematikas informāciju un mēdz attīstīties visai vienpusīgi. Vēl viens šādas indivīda attīstības risks – informācijas meklēšana galvenokārt izklaides mērķiem un mākslīgās pieredzes dominance, kad faktu vietā darbojas tēli.

Augstākā izglītība sniedz komunikācijas, grupu darba, problēmu risināšanas, adaptēšanas prasmes un mūžizglītības nepieciešamības apzināšanos, tāpēc pēc M. Kastela domām tīkla sabiedrībā eksistē meritokrātija. Meritokrātija ir augstākās izglītības nepieciešamība informācijas darba veikšanai. Nav nozīmes absolvētajai izglītības iestādei. Tāpat neprasmīgajiem bagātniekiem nav izredžu kļūt par informācijas darbiniekiem. M. Kastels tiek kritizēts tieši sakarā ar informācijas darbiniekiem un meritokrātiju. Pirmkārt, informācijas darbinieks ir pārāk plašs jēdziens, jo menedžerus nevar pielīdzināt programmētājiem. Otrkārt, diploms par augstākās izglītības iegūšanu ir nekas – jābūt talantam. Treškārt, iegūtas priekšrocības ir apšaubāmas, jo daudz ko nosaka prestiža izglītība un nauda. Ceturtkārt, pasaulei ir raksturīga informācijas darbinieku pārprodukcija. Tiek pieminēts pat pārmērīgs bibliotekāru skaits ASV, 20. gs. 70. gados. Īstenībā šī emuāra raksta autore bija pārsteigta, ka 2010./2011.ak.g. Bakalaura studiju programmā Bibliotēkzinātne un informācija tika atvelēta 41 budžeta vieta.

M. Kastela atzinumi liek aizdomāties, tomēr pozitīvi, ka bibliotekāri var tikt pieskaitīti informācijas darba veicējiem, pievienotās vērtības ražotājiem.

Izmantotais informācijas avots

Webster, Frank. Теории информационного общества. Москва : Аспект Пресс, 2004. 398, [1] с. ISBN 5-7567-0342-X.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s