Posted in Lasīšana

Evolūcija, revolūcija un grāmata

© Silva Suhaņenkova, 2011

Krievijas laikraksta “Kņižnoje obozreņije” redaktors, literatūras kritiķis un uzņēmējs Aleksandrs Gavrilovs, intervijā žurnālam Frank`s, izteicis dažas ļoti interesantas domas (1). Viņa skatījums pārsteidz ar savu tiešumu un oriģinalitāti. Gavrilovs, pats būdams “līdzvainīgs” vairāku grāmatu veikalu izveidē Maskavā, uzskata, ka jautājums par elektronisko grāmatu uzvaru ir pilnīgi lieks – tā notiks!

Jautājums ir tikai par to, cik laika mēs veltam tradicionālai grāmatai un cik elektroniskajiem resursiem. Šeit nevar nepiekrist. Šobrīd mēs vienlīdz labprāt izmantojam abus informācijas nesējus (cits vairāk, cits mazāk) – kuru izvēlamies, atkarīgs no informacionālās vajadzības un apstākļiem. Intervijā viņš saka: “[..] stingri ņemot, grāmatas attīstība – tā ir pakāpeniska atbrīvošanās no miesas. Skaidrs, ka ēģiptiešu akmens stēlas ar hieroglifiem bija materiālākas nekā māla plāksnītes, tās savukārt bija materiālākas par papirusa tīstokli, un papirusa tīstokļi aizņēma daudz vairāk vietas nekā tāds pats teksta apjoms, kas nodrukāts grāmatā tipogrāfijā. Pakāpeniski mēs nonākam pie tā, ka grāmata – tas nav fizisks objekts. [..] Būtībā vārda grāmata nozīme ir informācijas iekapsulēšanas tehnoloģija. Ar ko grāmata atšķiras no ziņu plūsmas? Grāmata ir it kā aizvērta, noslēgta. Kaut kas, kam ir sākums un beigas.” Šī doma apstiprina tendenci, ka elektroniskajos medijos mēs labprāt meklējam un lasām informāciju, kas nepieciešama darbam, studijām. Informāciju, kuras būtisks raksturlielums ir aktualitāte. Informācija kuru [vēl?] nevar “iekapsulēt”.

Grāmata tās tradicionālajā izpratnē, šobrīd, manuprāt, ieņem savu ļoti stabilu un tik nesatricināmu lomu kā nekad agrāk – tā ir rituāla sastāvdaļa. Sākot ar ceļu, kādā šī grāmata pie tevis nonāk. Kam seko pats lasīšanas process – iespēja grāmatu fiziski sajust, turēt rokās – faktūra, teksts, arī smarža.

Atgriežoties pie pirmā posma – ceļš pie grāmatas. Man pašai šis ir ļoti svarīgs process. Un to rāda arī tendences grāmatu tirgū. Grāmatnīca no veikala, kurā aši ieiet, nopirkt un skriet prom, ir kļuvušas par ko daudz vairāk. Svarīga ir ne tikai grāmata, bet arī atmosfēra, stāsts kādā tā pie mums nonāk. Vai esat pamanījuši, ka nu jau šķiet it visās grāmatnīcās ir iespēja lēmumu par grāmatas pirkšanu vai nepirkšanu pieņemt apsēžoties ērtā krēslā vai dīvānā un, ka neviens uz jums pārmetoši neskatās, ja pārāk aizraujaties ar izdevuma pētīšanu?

Labs piemērs ir ¼ Satori grāmatnīca, kas ir “izkāpusi” no ierastā grāmatnīcas “rāmīša”. Kā? Līdzās iespējai iegādāties jaunas grāmatas latviešu valodā un svešvalodās ir arī lietoto grāmatu izvēle. Līdzās “dzīvo” arī kafejnīca, kurā iespējams pie vīna glāzes palasīt kādu no piedāvātās bibliotēkas grāmatām vai jaunāko Latvijas/ārzemju presi. Bet ne tikai. Viņi paši saka “Grāmatu lasīšana ir labs un pārbaudīts veids, kā izzināt lietas, taču nebūt nav vienīgais. Ir vēl arī citi. Saruna, lekcija, dialogs ir tikai dažas no alternatīvām. ¼ Satori grāmatnīcā jau no pašiem pirmsākumiem esam centušies radīt atvērtu telpu dažādu cilvēku idejām” (2).

Domājot par rituālu – šādi iegūtai grāmatai taču ir pavisam cita garša, vai ne? Ne mazāk īpaši (visticamāk – daudz īpašāk) ir saņemt grāmatu kā dāvanu. Īpaši tev izraudzītu, ar ierakstu/novēlējumu/veltījumu. Grāmata ir kas daudz vairāk par informācijas ieguves avotu. No tās mēs gūstam ko daudz svarīgāku – emocijas. Ja par ikdienu ir kļuvusi vēršanās dažādu izmēru ekrānos, tad grāmatas atvēršanai jau ir svētku “funkcija”. Informācijas izziņas funkcijas pamatuzdevums kā prioritārs paliek elektroniskajiem izdevumiem.

Grāmata ir mani svētki. Manuprāt, ir muļķīgi un lieki uztraukties par tradicionālās grāmatas apdraudējumu. Tā nekur nepazudīs. Gluži pretēji, kā minēju iepriekš, tās loma tikai nostiprinās. Skatoties plašākā laika griezumā, tās loma ir mainījusies līdz nepazīšanai, taču šis fakts pats par sevi neko sliktu mums nesola. Cits jautājums, par kuru ir vērts aizdomāties (un uztraukties) ir Daces aizsāktais temats par laika sadrumstalotību (rakstā “Laika fenomens informācijas sabiedrībā”) un mūsu nespēju koncentrēt ilgstošu uzmanību uz kaut ko vienu. Tomēr tas jau ir cits stāsts. Jo stāsts par grāmatu, manuprāt, ir ar laimīgām beigām (precīzāk – .. tā viņi dzīvoja ilgi un laimīgi)!

Izmantotie informācijas avoti

  1. Timofejevs, Sergejs. Nelielas renesanses cilvēks. Frank’s : unisex literature. Pavasaris (2011). Rīga : Frank’s House, 2011.
  2. ¼ Satori: Kultūras un patstāvīgas domas portāls [tiešsaiste]. Resurss apskatīts 2011. gada 1. maijā. Pieejams: šeit.

Rakstā izmantotie attēli

  1. attēls ņemts no: Karelis, Martins. Kindle iekaro Amazon topus kā pirktākā elektroierīce [tiešsaiste]. 2008. gada 31. decembris. Resurss apskatīts 2011. gada 1. maijā. Pieejams: šeit.
  2. attēls ņemts no S.Suhaņenkovas personīgā arhīva.

3 thoughts on “Evolūcija, revolūcija un grāmata

  1. Manuprāt, grāmatas spēks ir ne tikai būt par rituāla sastāvdaļu, bet pašai šos rituālus radīt. Viens no maniem mīļākajiem rituāliem ir klusuma pauze pēc grāmatas izlasīsanas. Katru reizi mani nomoka jautājums – ko ar jaunegūto informāciju darīt – kā to izbaudīt, saprast, pielietot un nodot tālāk. Tad nu grāmata nogulst manās rokās un pacietīgi gaida, kamēr tai tiek atdots pēdējais gods. Sava veida atvadas. Un vēl man šķiet, ka nav labākas terapijas par grāmatu (rakstīto vārdu), tāpēc, ja kādam ierunāts vai ciparots vārds liekas pieejamāks un uztveramāks, lai notiek! Galvenais lai vēstījums nonāk tur, kur tam jānonāk.

  2. Pēdējā reize, kad es lasīju grāmatu, bija Rīgas lidostā. Tas bija aprīļa vidus. Grāmata spēj aizraut. Tik ļoti, ka tu pat vari aizmirst, ka jādodas uz lidostas vārtiem. Grāmatas lasīšana sniedz atveldzi no straujā laika rituma. Viss it kā apstājas. Taču jāatzīst, ka atkal esmu ļāvusies atgriezties sadrumstalotajā laika plūdumā.

    Studiju laikā tu esi iemācīts konspektēt, meklēt nozīmīgo, filtrēt lielus informācijas apjomus. Pamazām izzūd ieradums lasīt tekstu lineāri (no vāka līdz vākam). Apbrīnoju cilvēkus, kuru dzīvē grāmatas lasīšana joprojām ir nozīmīga ikdienas sastāvdaļa. Nebaidos teikt skaļi – rituāls.🙂

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s