Posted in Bibliotēkas Latvijā

Atvērto durvju diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

© Sanita Malēja, 2011

Saskaņā ar tautas tradīcijām, jaunbūvei sasniedzot savu augstāko punktu, tiek rīkoti spāru svētki. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) augstums šobrīd ir sasniedzis 67,074 metrus un tās spāres kopš 2011. gada 3. maija rotā kupls ozollapu vainags. 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, LNB norisinājās atvērto durvju diena. Jaunā bibliotēka nāk pie lasītāja, izmantojot ne tikai jaunākās tehnoloģijas un risinājumus, bet arī tradicionālās metodes un cilvēcisko kontaktu. Atvērto durvju diena bija iespēja ne tikai apskatīt tik bieži tiešsaistē novērotās ēkas celtniecību, bet arī aprunāties par lasīto un dzirdēto ar bibliotekāriem, topošajiem bibliotēkas iemītniekiem, un ēkas būvniekiem.

Jaunās ēkas spāres rotā ozollapu vainags, foto S.Suhaņenkova

Jau 10-15 minūtes pirms vārtu atvēršanas pie būvlaukuma pulcējās interesenti un godprātīgi stāvēja rindā, gaidot vārtu atvēršanu. Rinda nenoplaka visas dienas garumā. Diemžēl, kāpt Gaismas kalnā interesentiem nebija iespējams drošības apsvērumu dēļ. Tas lika vilties daudziem apmeklētājiem, taču divi izveidotie informācijas punkti un iespēja apstaigāt būvlaukumu, apskatot ēkas mošanos un augšanu, rosināja vien pozitīvas emocijas. Cilvēki uz Gaismas pili bija nākuši gan intereses vadīti, gan apskatīt, kur nonākuši viņu ziedojumi. Apmeklētāji būvlaukuma teritorijā tika laisti grupās, ekskursijas norisinājās bibliotekāru un ēkas būvnieku pavadībā.

Rinda uz atvērto durvju dienu, foto S.Suhaņenkova

Pirmajā informācijas punktā ar vispārēju informāciju par Gaismas pili iepazīstināja bibliotekāre Iveta. Aizraujošais stāstījums apmeklētājus veda iedomu ekskursijā sākot ar projektēšanas sākumu 1989. gadā līdz pat nākotnes vīzijai. Klausītāji varēja iztēloties ceļu no bibliotēkas pirmā un mezanīna stāva līdz pat virsotnei, saprotot gan telpu izvietojuma plānu, gan tā pamatojumu un nozīmi. Bibliotekāre atklāja telpu plašuma un 350 000 nosaukumu lielā brīvpieejas krājuma izvietojuma principus. Tika uzsvērta bibliotēkas sniegtā izvēles brīvība, zināšanu un kultūras pieejamība, akcentēta lasītāja nozīme un vienkāršā valodā paskaidrotas bibliotēkas funkcijas. Bibliotekāre sniedza daudz praktisku piemēru, salīdzinot pašreizējo ēku situāciju ar plānoto. Orientējoties uz vienu no lielākajām lietotāju grupām – studentiem, ēka piedāvās skaļās lasītavas grupu darbiem. Zinot studējošo paradumus darbus atlikt uz pēdējo brīdi, uzziņu un informācijas centrs būs atvērts 7 dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī. Tas arī ir viens no lielākajiem izaicinājumiem pašiem bibliotekāriem – ne tik daudz darba laika ziņā, cik izprast un kontrolēt lasītavas lietojumu nakts stundās, izvairoties no situācijām, kad tas varētu tikt izmantots nepiemēroti, piemēram datorspēlēm vai gulēšanai. Liela uzmanība tiks vērsta arī ģimenēm bērnu literatūras centrā, piedāvājot dažnedažādas programmas brīvdienām. Ikvienam būs iespēja attīstīt savus hobijus un intereses un iemācīties ko jaunu gan apmeklējot muzejus, gan piedaloties dažādās bibliotēkas organizētās aktivitātēs un apmācībās. Gaismas pils piedāvās arī 300 datorizētas darba vietas, kas ir vairāk kā šobrīd visās sešās bibliotēkas ēkās kopā.

Ekskursijas grupa būvlaukumā, foto S.Suhaņenkova

Vislielākā interese un kaislības tika manītas otrā informācijas punktā, kur interesentiem par būvniecības praktiskajiem aspektiem stāstīja būvdarbu vadītājs Ivars Skujiņš. Viņam nācās ne tikai uzklausīt apmeklētāju viedokļus, bet arī aizstāvēt dažādu būvniecības tehniku un materiālu izmantošanu. Tika stāstīts un skaidrots par mastikas izmantošanu paneļu stikla un jumta savienošanā, sniegta  vispārīga informācija par cementa kustības īpašībām, siltināšanas nozīmi un  ventilēšanas vajadzībām grāmatu krātuvēs. Viņš atzina, ka darbu vēl ir daudz, tāpat būtu jāsāk arī to tehnisko jautājumu plānošana, kas nav iekļauti projektā, piemēram transformatoru un tehnisko ēku celtniecība, kas atradīsies ārpus bibliotēkas teritorijas. Par būtiskāko dienas jautājumu, ko vaicājot ik katra ekskursantu grupa, vadītājs atzina saules paneļu izmantošanu. Lai gan publikāciju un spekulāciju, kas izraisa sabiedrības interesi par šo jautājumu ir daudz, nevienā projektā uz doto brīdi tas nav paredzēts. Viņš skaidroja, ka nākotnē, ja šis jautājums tiks lemts, tiem tiks meklēts gan atsevišķs finansējums, gan tiks pārstrādāts un pārslēgts elektrības shēmu projekts. Apmeklētāji izmantoja izdevību un interesējās arī par daudz aprunātajiem bibliotēkas jumta paneļiem, Latvijā ražotu materiālu izmantošanu būvniecībā un citiem viņus satraucošiem jautājumiem. Piemēram, kāds kungs baidījās kā bibliotēka pārdzīvos situāciju, ja avarēs Pļaviņu HES. Būvnieks mierināja, skaidrojot, ka grāmatas tiks izvietotas tikai no ēkas otrā  stāva, kas atrodas desmit metru augstumā. Avārijas gadījumā vilnis esot paredzams sešus metrus augsts, kas pilnīgi noteikti nesasniegs tautas bagātību, piemetinot arī, ka ēka nekādā gadījumā neaizpeldēs. Lielas diskusijas izraisīja arī finansējuma piešķiršana un būvniecībai piešķirtais budžets.

Būvdarbu vadītājs Ivars Skujiņš, foto S.Suhaņenkova

Jaunās bibliotēkas ēkas celtniecība ir ne tikai zināšanu simbols un “svētvieta nacionālajai pašapziņai”, kā spāru svētkos izteicās valsts prezidents Valdis Zatlers, bet arī ticības zīme jaunajiem bibliotēku profesionāļiem. Gaismas pils tiek uzlūkota kā droša zīme izvēlētās profesijas nākotnei un bieži vien minēta kā galvenā  potenciālā darbavieta. Ne par velti jauno speciālistu savstarpējās sarunās ar vārdu pils tiek apzīmēta Gaismas pils, ne vairs ierastā Rīgas pils.

LNB jaunā ēka 2011. gada 4. maijā, foto S.Suhaņenkova

Apmeklētāju lielākais prieks bija iespēja brīvi apstaigāt būvlaukuma teritoriju, pieskarties topošā Gaismas nama sienām un izjust patīkamo vēsumu plūstam no betona. Vēsumu, kas kā pretstats sirds siltumam, kurš jau tagad plūst no bibliotekāriem. Atvērto durvju dienā būvlaukumā valdīja miers, taču ēkas enerģija un dzīvīgums, kā liecinieks gaidāmajām pārmaiņām, bija jūtama. Bibliotēkas jaunās piedāvātās iespējas, ne tikai iedvesīs dzīvību jaunuzbūvētajā ēkā, bet atmodinās bibliotēku jomu un lomu, un piedāvātās jaunas iespējas un zināšanas gan akadēmiskā, gan profesionālā, gan interešu līmenī visai sabiedrībai. Gaismas pils ir dzīva un Daugavas krastā stāv kā stikla kalns, kas ar nepacietību gaida savus zelta zirgus un jātniekus.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s