Posted in Informācijas sabiedrība

Privātums tiešsaistē: ko par tevi zina citi?

© Sanita Malēja, 2011

Internets skar praktiski visas dzīves jomas, padarot dzīvi dinamiskāku un sniedzot lietotājam gūzmu informācijas praktiski bez maksas. Taču vai mēs aizdomājamies, ko internetam sniedzam pretī un ko mūsu virtuālais nospiedums par mums stāsta? Mudinot pievērst uzmanību personas privātuma tiesībām digitālajā laikmetā, laikā no šī gada 1. līdz 7. maijam Amerikas Bibliotēku asociācija (American Library Association, ALA) realizē Choose Privacy Week jeb nedēļu, kas veltīta drošībai internetā. Programmas ietvaros tiek uzrunāti bibliotēku lietotāji un piedāvāti rīki lietotāju iesaistīšanai un izglītošanai, veicinot kritisku domāšanu.

Sērfojot internetā, praktiski uz katra klikšķa sniedzam nelielu daļiņu informācijas par sevi. Lai gan e-pasta adreses, telefona numura vai dzimšanas datuma atklāšana vienam uzņēmumam šķietami nevar ietekmēt personas drošību, kopaina, saliekot datus kopā, var radīt pilnīgu lietotāja profilu. Ieskatam Amerikas Pilsonisko brīvību apvienības (American Civil Liberties Union, ACLU) veidotais video:

Kā tas notiek?

Pirmkārt, jau slēdzot līgumu ar interneta pakalpojumu nodrošinātāju, mūsu datori tiek sasaistīti ar konkrētu IP adresi. Adrese var būt gan statiska (nemainīga), gan dinamiska (tikt mainīta ik pēc kāda laika). Lai gan pati IP adrese var norādīt tikai uz konkrēto datoru, pakalpojuma nodrošinātājam tomēr ir pilna informācija un visbiežāk informācija par to, cik ilgi un kā šie dati tiek glabāti pat pēc līguma termiņa beigām, ir nepieejama (1).

Ikdienā sūtītie e-pasti visbiežāk satur pamatinformāciju par tā sūtītāju. Pati adrese un noklusētais paraksts var atklāt gan darbavietu, gan kontaktinformāciju. Un vai mēs vienmēr zinām, kas notiek ar ziņas saturu saņēmēja pusē? Patiesībā – vai mēs zinām, ko ar sūtīto informāciju dara mūsu e-pasta nodrošinātājs?

Ņemot par piemēru interneta gigantu Google, var gūt nelielu priekšstatu par notiekošo. Līdz pat 90% ikdienas interneta lietotāju lieto kādu no Google produktiem – meklējumprogrammu, rīkjoslu, pārlūkprogrammu Google Chrome, Gmail, sīkdatnes u.c. Visuresošā Google programmatūra ir spējīga noteikt, izsekot un saglabāt tās lietotāja ieradumus – ko tas raksta, ko lasa, kur atrodas, ko dara, pie viena analizējot, cik bieži un cik ilgi. Lietojot bezmaksas e-pasta programmu Gmail, aptuveni 175 miljoni lietotāju piekrīt satura skanēšanai, ko sistēma izmanto uz mērķauditoriju orientētai reklāmai. Pierakstoties jebkurai no Google piedāvātajām aplikācijām, noklusētie uzstādījumi ļauj ievākt pēc iespējas daudz personīgās informācijas. Programmatūrai pieder unikālas tiesības paturēt visu informāciju, neizpaužot to konkurējošām kompānijām (2). Bet kas notiek, ja informācija noplūst?

Ātrāka un ērtāka sērfošana internetā. Bet vai drošāka?

Vai esat kādreiz atļāvuši pārlūkprogrammai saglabāt Jūsu paroli, lai ietaupītu laiku katru reizi pierakstoties? Vai iepērkoties tiešsaistē esat pievienojuši preces “Grozam”? Vai arī esat izmantojuši automātisku formu aizpildi? Visi šie dati, izmantojot sīkspraudņus, tiek glabāti serveros. Parasti kompānijas izmanto šo informāciju statistikas papildināšanai, reklāmai vai atgriezeniskās saites veidošanai, taču dažas no tīmekļa vietnēm izmanto tā sauktos trešās puses sīkspraudņus (third party cookies), kas nosūta informāciju lielajām mārketinga kompānijām un var tikt izplatīta tālāk (3).

Izmantojot tiešsaziņas rīkus, esam gandrīz pārliecināti, ka informācija, ar kuru dalāmies, netiek ierakstīta un noklausīta. Lai gan lielākie tiešsaziņas rīku nodrošinātāji (AOL IM, GTalk, IBM Lotussamtime un Skype) uzsver, ka teksta sarunu kopijas neuzglabā, informācija par pierakstīšanos var tikt uzglabāta nenoteiktu laiku. Izmantojot balss sarunas, visprivātākais ir Skype, kurš atzīst, ka nemaz nespētu ierakstīt sarunu tās šifrētās uzbūves dēļ (4). Vienmēr arī jāatceras, ka, atkarībā no noklusētajiem iestatījumiem un iespējām, teksta sarunas var tikt saglabātas uz paša lietotāja datora, kas ir izdzēšamas tikai pilnībā atinstalējot programmu.

Atšķirībā no tiešsaziņas rīkiem, sociālie tīkli informāciju uzglabā attālināti. Facebook, Twitter, Foursquare, YouTube, Flickr, LinkedIn, devianART…. lai gan dažāda tipa, tomēr reģistrējoties iespējams atklāt savu vecumu, dzimumu, intereses, izglītību, darba vietu un pat izskatu. Vai esat dzirdējuši par identitātes zādzību?

Tu nezini, kas notiek ar taviem neaizsargātajiem datiem

Ir bezgala ērti arī turēt atvērtas vairākas cilnes interneta pārlūkā un bez pierakstīšanās dalīties ar cilvēkiem personīgajā sociālajā tīklā. Taču tādejādi, uzklikšķinot uz šķietami nevainīgas saites, nejauši par to varam paziņot visiem tīklā esošajiem.

Pieaugot viedtelefonu skaitam, daudzi no šiem pakalpojumu sniedzējiem piedāvā ievietotajai informācijai pievienot atrašanās vietu, izmantojot GPS. Pateicoties tam, ne tikai tiek atklāti lietotāja ikdienas ieradumi un biežāk apmeklētās vietas, bet arī noteikta tā brīža atrašanās vieta. Ir lieliski, ja tādejādi var jauši vai nejauši sastapt draugus. Bet ja nu gluži pretēji? Situācija uzskatāmi tiek atainota tīmekļa vietnē robmenow.com jeb “aplaupi mani tagad”, kas apkopo reālā laika ģeogrāfiski atzīmētus tvītus.

Dalīties ar apkārtējiem ikdienas notikumos ir pierasts. Daudzi izvēlas blogošanu un savu tīmekļa vietņu izveidi. Neņemot vērā saturu un autora šķietamo anonimitāti, jebkurš var atklāt vietnes īpašnieku, izmantojot plaši pieejamus meklēšanas rīkus. Piemēram, iespējams uzzināt detalizētus Latvijas Nacionālās bibliotēkas domēna datus, ievadot uzziņu kataloga domainwhitepages.com meklēšanas laukā lnb.lv domēna vārdu. Tāpat jāatceras, ka, lielākoties, komentējot publiskos emuārus, esam lūgti ievadīt savu e-pasta adresi un vārdu, kas neatgriežami saglabā informāciju tīmekļa plašumos un ir tikai viens mozaīkas gabaliņiem mūsu kopējā profila izveidē.

Šie ir tikai daži no piemēriem, kā mūsu dati neapzināti vai neuzmanības dēļ var nonākt citu cilvēku redzeslokā un lietošanā. Lai gan saka, ka, lai izlasītu visu apmeklēto vietņu privātuma politiku, lietotājam būtu jāpatērē aptuveni 20 stundas mēnesī. Vai mēs pierakstītos tik daudziem pakalpojumiem, zinot visus zemūdens akmeņus? Protams, ne vienmēr informācija tiek izmantota ļaunprātīgi. Taču vai esam padomājuši par to, cik daudz vēlamies, lai pasaule par mums zina? Bibliotēkas kā brīvas un drošas informācijas apgādātāji, var vērst lietotāju uzmanību uz šiem jautājumiem. ALA, Choose Privacy Week ietvaros, piedāvā bibliotēkām idejas un praktiskus padomus privātuma veicināšanai digitālajā laikmetā. Būsim droši!

Izmantotie informācijas avoti

  1. IP addresses and the Data Protection Act [online]. Pinset Masons LLP, March 2008 [cited March 25, 2011]. Available: here.
  2. Cleland, Scott. What private Information Google Collects : fact sheet [online]. GoogleMonitor.com, May 24, 2010 [cited March 25, 2011]. Available: here.
  3. Cookies And Privacy FAQ [online]. Cookie Central, 1996-2011 [cited March 25, 2011]. Available: here.
  4. McCullagh, Declan. How safe is instant messaging? A security and privacy survey [online]. Cnet, June 9, 2008. CBS Interactive, 2011 [cited March 25, 2011]. Available: here.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s