Posted in Informācijas sabiedrība

Laika fenomens informācijas sabiedrībā

© Dace Ūdre, 2011

“Pastāv kāds ļoti liels, kaut arī gluži ikdienišķs noslēpums. Visi cilvēki ar šo noslēpumu ir saistīti, ikviens šo noslēpumu zina, bet tikai retais to kādreiz ir mēģinājis izdibināt. Vairums ļaužu šajā noslēpumā nekādu noslēpumu nesaskata un it nemaz to nesauc par noslēpumu. Šis noslēpums ir laiks” (1, 50.lpp.), tā savā stāstā par Momo teicis vācu rakstnieks M. Ende.

http://victoriafloresweb.com/
M. Ende "Momo", attēla autore Victoria Flores Quiles

Ja esat lasījuši šo stāstu par Momo, tad noteikti atcerēsieties, ka laika vērtību vislabāk apzinājās pelēkie kungi jeb laika krājkases aģenti, kuru mērķis bija, paliekot neievērotiem, iegūt iedzīvotāju “ietaupīto” laiku. Taču ir jāapzinās, ka laiku kā tādu nav iespējams ietaupīt. Pie mēģinājuma ietaupīt laiku tu vari nonākt laika trūkumā. Un kur paliek šis “ietaupītais” laiks? – Tas nonāk laika krājkases aģentu īpašumā.

Ir jūtams, ka mūsu darbības un domāšanas veids ir kļuvis fragmentārs, līdz ar to arī laiks ir kļuvis sadrumstalots. Dienas gaitā mēs sevi veltam tik daudz atšķirīgām darbībām – sarakste e-pastā, laika pavadīšana sociālajos tīklos, bezmērķīga klīšana interneta plašumos. Protams, tam visam pa vidu mēs veicam savus tiešos darba pienākumus un veltam savu laiku arī ģimenei. Bet vai neesat sevi pieķēruši pie domas, ka liela daļa laika tiek veltīta tieši jaunākajām tehnoloģijām?

Japāņu futurologs un “informācijas sabiedrības tēvs” J. Masuda uzsvēris trīs tehnoloģiju attīstības fāzes: automatizācija (prāta un fiziskā darba aizstāšana ar datora palīdzību), zināšanu (jaunu vērtību) radīšana un inovatīvās sistēmas (atkarīga no iepriekšējām divām fāzēm) (3). Šo fāžu rezultātā būtu jāpieaug brīvajam laikam, ko veltīt sev un savai ģimenei, taču ir novērojams pieaugošs laika trūkums. Cilvēks dara visu, lai “ietaupītu” savu laiku, taču rezultātā ir radījis sava laika ierobežojošus apstākļus un “ietaupītais” laiks “iesprūst” jauno informācijas tehnoloģiju, varētu pat teikt, ka dažāda izmēra ekrānu (televizora, datora, mobila telefona un nu jau arī viedtālruņa) gūstā.

T.H. Ēriksens tiecas veicināt izpratni par informācijas sabiedrības neparedzamajām blakusparādībām. Savā darbā “Mirkļa tirānija” viņš ir atklājis, kur paliek mūsu “ietaupītais” laiks – cilvēks izvēlas veltīt laiku maznozīmīgākajām, vieglāk veicamajām darbībām, piemēram, sarakstei pa e-pastu (cik stundas dienā mēs katrs veltam e-pastiem?), tā vietā, lai veiktu laikietilpīgāku darbu (2). Te arī izpaužas laika sadrumstalotība – mūsdienu sabiedrībai ir grūti pieslēgties vienam konkrētam un plānotam darbam.

Informācijas tehnoloģijas tik tiešām ir ietekmējušas mūsu dienas ritmu un mūsu domāšanas veidu – kā min T.H. Ēriksens, arī teksta ievades programmatūras izmantošana ir ietekmējusi mūsu domāšanu un rakstīšanas stilu (2), mēs varam fiksēt savu domu gājienu, jebkurā brīdī atgriezties pie iepriekšējā domu pavediena, labot jebkuru ievadīto teksta fragmentu, dzēst to vai pat pārvietot tekstus no vienas lapas malas un otru. Uz jautājumu, vai informācijas tehnoloģijas var novest līdz laika trūkumam, atbilde ir, jā, taču, tās pareizi pielietojot, informācijas tehnoloģijas var darboties cilvēku labā.

Izmantotie informācijas avoti

  1. Ende, Mihaels. Momo. Rīga : Liesma, 1987. 234, [3] lpp.
  2. Ēriksens, Tomass Hillanns. Mirkļa tirānija : straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā. 3. iespiedums. [Rīga] : Norden AB, 2005. 223, [1] lpp. ISBN 9984-713-17-2.
  3. Masuda, Yoneji. Managing in the Information Society : releasing synergy. Japanese style. Oxford, UK ; Cambridge, MA : Basil Blackwell, 1990. 168 p. ISBN  0-631-17575-X.

Autors:

Chair of the New Professionals Section of the Library Association of Latvia

7 thoughts on “Laika fenomens informācijas sabiedrībā

  1. Laiks ir interesanta parādība. Arvien biežāk secinu, ka tas tiek izniekots visādiem blakusdarbiem un patiesībā liekām darbībām. Vai esat ievērojuši, ka cilvēks vairs negrib neko atcerēties pats? Viss tiek pierakstīts vai ievadīts kādā no elektroniskajām ierīcēm un cilvēks kļūst arvien atkarīgāks no tām. Ja pazūd telefons, cilvēks ir bezspēcīgs, jo vienīgais numurs, kuru parasti atceras, ir savējais. Pazūd ierīce, pazūd visi kontakti.Es jau nemaz nerunāšu par datoriem. Informācijas gūzma liek cilvēkam palikt arvien slinkākam.Tomēr slinkums ir progresa bīdītājs un tiks izgudrotas arvien sarežģītākas ierīces, kas “atvieglos” cilvēka dzīvi.

    1. Bet ko darīt, ja tie blakusdarbi ir daudz saistošāki? Ir grūti sevi piespiest darīt to, ko nevēlies.

      Manuprāt, internetā tiek piedāvātas daudz un dažādas alternatīvas informācijas saglabāšanai un organizēšanai ārejos tīklos. Problēma – tu esi atkarīgs no piekļuves internetam un vēl jau pastāv drošības jautājumi.

      P.S. Dažādiem negadījumiem esmu izveidojusi telefona grāmatiņu papīra formātā.

  2. Paldies par superīgajām domām, kas man deva jaunus impulsus, kā paskatīties uz ļoti akūto problēmu.

    Es esmu tipisks mūsdienu sabiedrības pārstāvis ar laika sadrumstalotību.

    Lai mums katram izdodas iemācīties lietot IKT tā, lai tās kļūtu par inovatīvās personīgās dzīves sistēmas pamatu!

    1. Tieši tā, katram pašam ir jāmeklē pieeja kā līdzsvarot IKT izmantošanu savā ikdienā.

      Pirmais solis ir apzināties, otrais solis – meklēt risinājumu. Nenoliegšu, ka pati piederu pie šīs mūsdienu sabiedrības ar visām no tā izrietošajām sadrumstalotības sekām.

      Reizēm, dodoties pastaigā, sanāk pasmaidīt par to, cik gan daudz cilvēku ir iegrimuši savos mazajos ekrāniņos, neredzot, kas apkārt notiek. Bet ja paveras, var ieraudzīt tik skaistus Rīgas jumtus, arhitektūru un dabu.

      1. Tā ir mūžizglītība – katrā situācijā spēt noteikt prioritātes. Mēģināt sevī atrast līdzsvaru – pasakas palasīšana bērnam vai čivināšana twiterī, lociņš pa rajonu ar velosipēdu vai Facebook jaunumu siena, gardas maltītes pagatavošana ģimenei vai youtube klipiņi, tikšanās ar draugiem kafejnīcā vai http://www.draugiem.lv utt. Darbs – tā ir cita lieta, priekš tam ir darba laiks…

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s