Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 10. kongresu

Rīgā, 2011. gada 12. un 13. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas bibliotekāru 10. kongress, kurā piedalījās vairāk nekā 250 Latvijas bibliotekāru un bibliotēku atbalstītāji, kā arī četri viesi no ārzemēm – Amerikas Bibliotekāru biedrības Starptautiskās sadarbības departamenta direktors Maikls Doulings (Michael Dowling), Helsinku pilsētas bibliotēkas projektu vadītāja Kristina Virtanena (Kristina Virtanen), Igaunijas Bibliotekāru biedrības pārstāvis, Tartu pilsētas bibliotēkas direktors Asko Tamme (Asko Tamme) un Lietuvas Bibliotekāru biedrības prezidente, Birštonas bibliotēkas direktore Alīna Jaskūniene (Alina Jaskūniene).

No kreisās: Alīna Jaskūniene, Kristina Virtanena, Silvija Ttretjakova un Maikls Doulings, foto Ligita Ieviņa

Jau plkst. 9 no rīta Rīgas Latviešu biedrības namā bija manāma liela rosība: notika kongresa dalībnieku reģistrācija un gatavošanās darbi pie pirmās stenda referātu sesijas, kuras ietvaros savu darbu reklamēja Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) reģionālās nodaļas, sekcijas, kā arī bibliotēkām nozīmīgi sadarbības partneri un kongresa atbalstītāji. Pavisam kopā bija apskatāmi 19 stenda referāti. Arī LBB Jauno speciālistu sekcija piedalījās ar savu stenda referātu.

LBB Jauno speciālistu sekcijas stenda referāts

Kongress tika atklāts ar Latvijas Republikas (LR) kultūras ministres Sarmītes Ēlertes uzrunu, kuru nolasīja LR Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora Andra Vilka uzrunu, kuru nolasīja LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā uzrunu, kuru nolasīja LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova. Kongresa atklāšana tika noslēgta ar LBB priekšsēdētājas Silvijas Tretjakovas uzrunu.

12. aprīļa 1. sesiju “Bibliotēku loma tautsaimniecības attīstība” vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše. Savā ievadrunā Inta Brikše atklāja, ka viņai patīk atrasties bibliotekāru pasākumos, un akcentēja, ka bibliotēkas nodrošina sabiedrisko labumu, tās ir nozīmīgs resurss publiskajā telpā. Nekādā gadījumā par bibliotēkām nevar runāt tikai kā par finansējuma ņēmējām.

LU SZF Socioloģijas nodaļas vadītāja Dr. Aija Zobena savā prezentācijā “Pārskats par tautas attīstību” norādīja, ka bibliotēkas ir smalkākais un ciešākais tīkls, kas satur sabiedrību – tās ir pēdējās spēcīgās šūniņas sabiedrībā. Dr. Aija Zobena sniedza īsu ieskatu 11 tautas attīstības pārskatu saturā (1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2000/2001, 2002/2003, 2004/2005, 2006/2007, 2008/2009, 2010/2011). Ja pirmais tautas attīstības pārskats aptvēra visu tautas attīstības tēmu loku, tad katrs nākamais tautas attīstības pārskats tika veltīts kādam konkrētam jautājumam. Piemēram, viens no 1999. gada tautas attīstības pārskata jautājumiem bija informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas, bet 2002./2003. gadā – sabiedriskie tīkli un tīklošana.

LNB Digitālās bibliotēkas nodaļas vadītāja Ulda Zariņa vēstījums “Bibliotēku atbalsts izglītībai, radošajām industrijām un nacionālajai identitātei digitālajā vidē” vērsa kongresa dalībnieku uzmanību uz to, kāda ir un būs bibliotēku loma sabiedrībā. Savā runā Uldis Zariņš norādīja, ka sabiedrībā un arī bibliotekāru vidū ir iesakņojies stereotips par bibliotēku kā atbalsta lūdzēju, taču maz tiek runāts par to, ko bibliotēkas var darīt tautas attīstības labā. Lūdzot finansiālu atbalstu, bibliotēkām ir jārunā par izmērāmiem rezultātiem, kādu labumu tās sniegs sabiedrībai un valstij kopumā (return of investment).

Digitālās bibliotēkas nodaļas vadītās ir 100% pārliecināts, ka fiziskās bibliotēkas nepazudīs. Taču bibliotēkām ir jādomā par digitālā satura nodrošināšanu un saglabāšanu, kas prasa milzīgas investīcijas un prasmi pamatot šo investīciju nepieciešamību. Uldis Zariņš uzsvēra, ka digitālais saturs pamatā būtu jāveido par nacionāliem līdzekļiem, jo Eiropas sniegtais finansējums nebūs mūžīgs. Rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešams dublēt informāciju, kas ir pieejama fiziskajā vidē. Atbilde tika skaidrota ar metaforas “upē iemests akmens” palīdzību. Mūsdienās cilvēks dzīvo digitālajā vidē un arvien nozīmīgākas kļūst digitālās vides kopienas, kas ir primārā informācijas gūšanas vieta. Uldis Zariņš norādīja, ka nevar piespiest lietotāju lauzt savus paradumus, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā sniegt bibliotēku pakalpojumus un informāciju viņu dabīgajā vidē (information has to be in my workflow, jeb informācijai ir jābūt manā ceļā).

2. sesiju “Jaunas dimensijas – bibliotēku interešu pārstāvniecība” vadīja LNB departamenta direktore Dace Gasiņa.

Amerikas Bibliotekāru biedrības Starptautiskās sadarbības departamenta direktors Maikls Doulings uzstājās ar ziņojumu “Pasaules bibliotēku kampaņa @your library un bibliotēku aizstāvības aktualitātes Amerikas Savienotajās Valstīs”. Prezentācijas pirmā daļā Maikls Doulings runāja par Pasaules bibliotēku kampaņu t@vā bibliotēkā (@your library), tās panākumiem un kampaņas reklamēšanas dažādiem paņēmieniem, bet otrajā prezentācijas daļā viņš pievērsās bibliotēku darba veicināšanas jautājumiem krīzes apstākļos.

Pasaules bibliotēku kampaņā t@vā bibliotēkā ir iesaistītas 30 pasaules valstis, Latviju pārstāv 60 Latvijas bibliotēkas. Kampaņas galvenais mērķis ir bibliotēku darba veicināšana: ne tikai izsniegt grāmatas, bet arī aktīvi iesaistīt sabiedrību bibliotēku piedāvātajos projektos. Latvijā šī kampaņa bija vairāk vērsta uz bērnu iesaistīšanu bibliotēkas pasākumos, tādejādi piesaistot jaunos lasītājus.

Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) kampaņas t@vā bibliotēkā ietvaros, lai popularizētu bibliotēkas projektu, tika iesaistīta Lora Buša (Laura Bush), pirmā lēdija un kādreizējā bibliotekāre. Projekts ļauj apmainīties ar idejām, kā popularizēt bibliotēku un apmainīties ar veiksmes stāstiem, lai šos veiksmes stāstus varētu adaptēt arī citās valstīs un sasniegt līdzīgus panākumus. Kampaņas t@vā bibliotēkā dalīborganizācijas ir izveidojušas dažādus metodoloģiskus ieteikumus veiksmīgai programmas ieviešanai bibliotēkās.

Pasaules bibliotēku kampaņas t@vā bibliotēkā sauklis parasti tiek izmantots vietēja līmeņa projektos, raksturojot, kas notiek bibliotēkās vai arī, ko var izdarīt tajās:

  • Be well informed @your library
  • Get on board & read @your library
  • National gaming day @your library
  • Neet it? Find it! @your library
  • Ideas flow @your library

Otrā prezentācijas daļa bija vairāk vērsta uz praktiskiem ieteikumiem, kā krīzes laikā veicināt bibliotēkas darbu un kuras ir tās galvenās lietas, kas palīdz veicināt bibliotēkas atpazīstamību, piemēram, dažādu veiksmes stāstu izplatīšana un bibliotēku aktivitāšu redzamības nodrošināšana. Jāmin, ka ASV ir izveidotas vairākas bibliotēku darba veicināšanas komisijas, kā arī tiek organizētas apmācības bibliotēku interešu pārstāvniecības nodrošināšanai un izdotas grāmatas. Bibliotēku interešu aizstāvība ir viena no Amerikas Bibliotekāru biedrības pamata aktivitātēm.

3. sesiju “Bibliotēkas Baltijas valstīs” vadīja LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova.

Kā pirmais uzstājās Igaunijas Bibliotekāru biedrības pārstāvis, Tartu pilsētas bibliotēkas direktors Asko Tamme. Ziņojumā “Bibliotēku situācija Igaunijā un Igaunijas Bibliotekāru biedrība” viņš akcentēja savu redzējumu par mūsdienu bibliotēku problēmām Igaunijā un pasaulē. Tāpat kā visur citur arī Igaunijā bibliotēkas ir “apdraudētas” ar jaunajām tehnoloģijām, kuru attīstības rezultātā lasītājam nav nepieciešamības apmeklēt bibliotēku, lai  iegūtu grāmatas, tādēļ būtiskākais faktors, kas ir jāievēro, saglabājot bibliotēkas, ir fakts ka bibliotēka ir institūcija cilvēkiem nevis grāmatām. Mūsdienās uz bibliotēku attīstības plānošanu ir jāskatās globāli – ja lasīšanas paradumi (it īpaši jauno tehnoloģiju attīstības dēļ) mainās kādā reģionā, ir ļoti iespējams, ka tie mainīsies arī citur pasaulē. Šādā informācijas laikmeta modelī ļoti svarīgas un noteicošas ir bibliotekāru prasmes. Tieši bibliotekārs ir tas, kas nodrošina saikni starp lasītājiem un bibliotēkas administrāciju un padara bibliotēku par institūciju cilvēkiem.

Bibliotēku padomes priekšsēdētāja, Rīgas tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Janbicka iepazīstināja kongresa dalībniekus ar Bibliotēku padomes nozīmi Latvijā, uzstājoties ar prezentāciju “Bibliotēku padomes nozīme Latvijas bibliotēku sistēmas attīstībā”. Bibliotēku padome ir sabiedriska institūcija, kas piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā. Tās tiesiskais pamats ir Bibliotēku likums, kurā ir atrunāta Bibliotēku padomes būtība un tās funkcijas. Latvijas Bibliotēku padome sastāv no kultūras ministra uzaicinātiem septiņpadsmit speciālistiem, kuri pārstāv visus Latvijas novadus, dažādas pašvaldības un bibliotēku tipus. Padomes sēžu protokolus ir iespējams apskatīt LR Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē.

Lietuvas Bibliotekāru biedrības prezidente, Birštonas bibliotēkas direktore Alina Jaskūniene dalījās ar Lietuvas Bibliotekāru biedrības darba plāniem, uzstājoties ar prezentāciju “Lietuvas Bibliotekāru biedrības mūsdienu situācija un jaunas iespējas panākumiem nākotnē”. Laika posmā no 26. aprīļa līdz 3. maijam Lietuvā notiks 11. nacionālā bibliotēku nedēļa, kuras ietvaros norisināsies dažādi ar bibliotēkām saistīti pasākumi, taču viens no lielākajiem plāniem un projektiem, kuru pašlaik cenšas īstenot Lietuvas Bibliotekāru biedrība, ir “Spēcīgas bibliotēku biedrību veidošana” (Building Strong Library Associations), kas saņēma grandu no IFLA. Šis projekts tiek īstenots kopš 2010. gada decembra un tā nobeigums ir paredzēts 2012. gada decembrī. Projekta mērķi ir dalība un komunikācija, partnerība un sadarbība, kā arī bibliotēku interešu pārstāvniecība un līdzekļu piesaiste. Projekta ietvaros tiek organizēti semināri, darbnīcas, kongresi, konferences, bet nobeigumā ir paredzēta arī noslēguma atskaite.

Pašlaik Lietuvas Bibliotekāru biedrība meklē finansiālu atbalstu Baltijas bibliotekāru 9. kongresa organizēšanai, kas norisināsies š.g. rudenī Traķos un kura tēma būs “Lasīšana digitālajā laikmetā”.

13. aprīlī v/a “Kultūras informācijas sistēmas” (KIS) direktora vietniece Sandra Ozoliņa atklāja kongresa otrās dienas 1. sesiju “Partnerība inovācijām”. Viņasprāt, jēdziens “partnerību inovācija” skaidrojams kā jauninājumu ieviešana tiešā sadarbībā ar partneriem.

Pēc Sandras Ozoliņas ievadrunas vārds tika dots v/a KIS direktoram Armandam Magonem. Savu runu “Valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” aktualitātes bibliotekāriem” viņš iesāka uz ļoti pozitīvas un iedvesmojošas nots, pieminot, ka bibliotēkas pilnveidojas un attīstās,  tās kļūst par projektu iniciatorēm. “Nedod izsalkušajam zivi – iedod makšķeri” – ar šādiem vārdiem viņš visus mudināja un aicināja arī turpmāk iesaistīties dažāda veida projektos, lai pilnveidotu sevi un dalītos ar jauno pieredzi ar kolēģiem, kā arī lai informētu bibliotēku lietotājus. Savā runā Armands Magone pieminēja tādus projektus kā “Kultūrvides takas”, “Mortensona centra pilotprojekts” u.c.

Pēc Armanda Magones runas Kursīšu pagasta bibliotēkas – informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons uzstājās ar savu referātu “Mortensona centra pilotprojekts bibliotēku līderiem un inovatoriem Latvijā”, iepazīstinot kongresa dalībniekus ar pilotprojekta programmu un tās darbību Latvijā, apmācību norisi ASV, kā arī trīs izstrādātajiem grupu projektiem. Mortensona centra pilotprojektā piedalījās 12 bibliotēku pārstāvji no visas Latvijas (Ugāles, Pūres, Klintaines, Pededzes, Jercēniem, Kursīšiem, Ezerniekiem, Alūksnes, Ogres, Brocēniem, Viesatas un Staiceles). Pilotprojektu finansēja Bils un Melinda Geitsi, to īstenoja Mortensona centrs starptautiskajām bibliotēku programmām Ilinoisas universitātē. Pilotprojekta mērķis – stiprināt līdera un inovatora zināšanas un prasmes, lai īstenotu projektus un apmierinātu klientu vajadzības.

2009. gada decembrī tika izsludināts konkurss Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) Globālo bibliotēku programmas dalībvalstīm. 2010. gada janvārī v/a KIS izsludināja ideju konkursu bibliotēkām par inovatīviem pakalpojumiem bibliotēkās. Maijā un jūnijā notika pārrunas ar potenciālajiem kandidātiem un septembrī/oktobrī 12 pārstāvji no Latvijas devās uz Ilinoisas universitāti, kur ieguva jaunas zināšanas. Mācību process norisinājās 4 nedēļas, kuru laikā bija iespējams ne tikai apgūt ko jaunu, bet arī piedalīties Ilinoisas štata bibliotēku asociācijas ikgadējā konferencē un paviesoties bibliotēkās. Mārtiņš Lagzdons savu runu noslēdza ar vārdiem: “Kas neriskē, tas nedzer šampanieti un nebrauc uz Ameriku”.

Pirmās sesijas vadītāja Sandra Ozoliņa katram pilotprojekta dalībniekam vaicāja, kādi ir viņu iespaidi par piedzīvoto Amerikā. Lielākā daļa apgalvoja, ka ir pilnībā mainījās iespaids par Ameriku un tur tiešām visi ir smaidīgi. Bet no bibliotēku viedokļa, dalībnieki apgalvoja, ka Latvijā bibliotēkas strādā gluži tāpat kā Amerikā – tas nekas, ka viņiem ir telpas plašākas un viss ir lielākos apmēros, bet darba ziņā un apmācību ziņā abas valstis strādā līdzvērtīgi. Mēs varam stāvēt blakus Amerikas bibliotēkām!

Strenču novada Jercēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse iepazīstināja ar vienu no trijiem projektiem, kurš tika īstenots Latvijā – Photovoice stiprina ģimeni un aktivizē sabiedrību”. Projekta mērķis ir piedāvāt bibliotēku lietotājiem iespēju apgūt fotografēšanas un fotogrāfiju apstrādes prasmes, iesaistot šajā procesā visu ģimeni. Radošo laboratoriju nodarbībās plānots iesaistīt arī brīvprātīgo darbu.

Dagdas novada Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune turpināja ar vēl vienu projektu – “3I – Ieraugi, iekadrē, ievieto”. Projekta mērķis ir piedāvāt bibliotēku lietotājiem iespēju apgūt fotografēšanas, viedo uzņemšanas un fotogrāfiju/video apstrādes prasmes. Projekta rezultātā tapušās fotogrāfijas un video materiāls būs apskatāmi bibliotēkās un arī Latvijas bibliotēku portālā.

Projekts “3I – Ieraugi, iekadrē, ievieto”

Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša iepazīstināja ar trešo projektu “Bibliotēka nāk pie lietotāja”. Projekta mērķis ir sekmēt bibliotēku pakalpojumu pieejamību un informācijas resursu izmantojamību ārpus bibliotēku telpām un darba laika. Projekta ietvaros bibliotēku apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja izīrēt portatīvos datorus ar interneta pieslēgumu un izmantot tos no mājām. Ar iegādāto mobilo tālruņu palīdzību bibliotēku lietotājiem tiks sniegtas uzziņas.

Sesiju noslēdza Dr. Žaneta Jaunzeme-Grende, Imanta Ziedoņa Fonda “Viegli” valdes priekšsēdētāja, kura ar savu uzstāšanos – “Bibliotēka kā Latvijas konkurētspējas akadēmija” – iedvesmoja ikvienu no zālē esošajiem cilvēkiem. Viņa akcentēja, ka konkurētspēja sākas ar katru no mums un ka pirmais solis ceļā uz konkurētspēju ir apziņa par to, kā es pats varu uzlabot savu individuālo darbu. Viņa arī uzsvēra, ka tieši sajūtas un uzticība ir nākotnes attīstības pamatā.

Pirms tika uzsākta kongresa 2. sesija “Apbalvojumi”, kongresa dalībniekiem bija iespēja noklausīties Helsinku pilsētas bibliotēkas projektu vadītājas Kristinas Virtanenas uzstāšanos “Bibliotēkas tagad! Iedvesmošana. Pārsteigšana. Iespēju sniegšana. 2012. gada IFLA Helsinkos”, kuras ietvaros Latvijas bibliotekāru 10. kongresa dalībnieki tika aicināti piedalīties 2012. gada IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā. Īpašu uzmanību viņa pievērsa jauno speciālistu iespējai iesaistīties IFLA Jauno speciālistu īpašās interešu grupas organizētajās aktivitātēs.

Šī gada maijā/jūnijā aptuveni 100 bibliotekāru un bibliotēku mīļi no visas pasaules piedalīsies pirmajā riteņbraukšanas kongresā “Cycling for libraries”, kuras ietvaros ir paredzēts veikt 650 km attālumu no Kopenhāgenas līdz Berlīnei. Nākamais šāda tipa riteņbraukšanas kongress tiks organizēts Baltijas valstīs, kurš noslēgsies 2012. gada augustā Helsinkos. Šī ir atraktīva iespēja, kā apvienot riteņbraukšanu ar dalību IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā.

Kristinas Virtanenas prezentācijai sekoja ikgadējā konkursa “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs!” uzvarētāju apbalvošana. Balvas konkursa uzvarētājiem pasniedza LNB Atbalsta biedrība. Šogad konkursa ietvaros tika apbalvoti tie bibliotekāri, kuri ir snieguši vislielāko devumu darbā ar bērniem un jauniešiem. Kurzemes reģionā balvu ieguva Gita Žīgure (Durbes novada Dunalkas pagasta bibliotēka), kura kā balvu izvēlējās Jāņa Rozes grāmatnīcas dāvanu karti 100 latu vērtībā.  Zemgales reģionā balvu ieguva Sarmīte Šlikaite (Vecumnieku pagasta Misas bibliotēka), kura kā balvu izvēlējās trīs sēžammaisus bērnu un jauniešu stūrītim. Vidzemes reģionā balvu ieguva Dacīte Tomiņa (Barkavas pagasta Stalidzānu bibliotēka), kura kā balvu izvēlējās galda tenisu bērnu un jauniešu aktivitātēm. Latgales reģionālā balvu ieguva Anna Griestiņa (Balvu novada Bērzpils bibliotēka), kura kā balvu bibliotēkai izvēlējās multifunkcionālu kopēšanas, skenēšanas un drukāšanas iekārtu. Rīgas reģionā balvu ieguva Rita Rudzīte (Krimuldas novada Krimuldas bibliotēka), kura kā balvu izvēlējās grāmatu plauktiņu bērniem un galda spēles skolniekiem.

Pēc pusdienu pārtraukuma kongresu noslēdza 3. sesija “Latvijas bibliotekāru biedrības valdes un prezidenta vēlēšanas”. LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova sniedza pārskatu par biedrības aktivitātēm pēdējo trīs gadu laikā un turpmākajām biedrības iecerēm, kā arī iepazīstināja ar plānotajām izmaiņām biedrības statūtos, bet LBB Revīzijas komisijas priekšsēdētāja, LNB Personāla daļas vadītāja Lita Hofmane iepazīstināja ar revīzijas komisijas ziņojumu par 2009. un 2010. gadu. Noslēgumā tika paziņoti LBB vēlēšanu rezultāti: LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova tika atkārtoti ievēlēta par biedrības priekšsēdētāju, bet biedrības valdē tika ievēlētas Gunta Romanovska (Cēsis), Dzintra Mukāne (Rīga), Dzintra Justa (Limbaži), Baiba Tormane (Bauska), Astra Pumpura (Ventspils), Doloresa Veilande (Rīga) un Antra Sprudzāne (Gulbene). Jeļena Šapkova (Daugavpils) tika ievēlēta par revidentu.

Kongresa prezentācijas tuvākā laikā būs pieejamas internetā.

Autors:

Bibliotēku informācijas speciālistu interešu grupa

4 thoughts on “Atskats uz Latvijas bibliotekāru 10. kongresu

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s