Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Trīs paaudzes bibliotēkā: bērni un jaunieši, pieaugušie un gados vecie cilvēki

© Madara Vīlipa, 2011

2011. gada janvārī man bija lieliska iespēja doties uz ikgadējo starptautisko bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes simpoziju BOBCATSSS 2011, kurš norisinājās Ungārijā, Szombathely. Simpozija ietvaros man bija iespēja uzstāties ar savu pētījumu “Bibliotēka kā paaudžu informācijas pēctecības veidošana”. Savu pētījumu prezentēju plakātreferāta jeb stenda referāta formātā, tajā atspoguļojot sava pētījuma rezultātus un ieteikumus. Lai saprastu, kāpēc savam pētījumam izvēlējos tik sarežģītu nosaukumu, sniegšu nelielu ieskatu tajā.

Madara Vīlipa pie sava plakātreferāta, foto no M.Vīlipas personīgā arhīva

Mūsdienās var novērot, ka bibliotēku apmeklējums bērniem un jauniešiem, pieaugušajiem un gados vecajiem cilvēkiem būtiski atšķiras. Daudziem bērniem pirmais bibliotēkas apmeklējums paver vaļā durvis uz jaunu, vēl neiepazītu pasauli. Sākumā uz bibliotēku mēs dodamies, lai paņemtu kādu grāmatu un pamazām iepazītu bibliotēkas piedāvātās iespējas. Kad esam paaugušies, uz bibliotēku mēs dodamies vairāk pēc mācību literatūras. Kad esam pabeiguši pamatskolu, bibliotēkas apmeklējumi paliek arvien retāki, jo visu informāciju mēs varam atrast internetā. Kad iestājamies augstskolā, tad atkal atceramies par tiem brīžiem, kad devāmies uz bibliotēku mācīties. Augstskolas laikā studenti ļoti daudz laika pavada bibliotēkā. Kad esam pabeiguši mācības augstskolā, tad bibliotēku apmeklējumi paliek atkal retāki, jo esam kļuvuši ekonomiski aktīvi cilvēki un mums ir iespēja jaunākās grāmatas iegādāties grāmatnīcā, nevis doties uz bibliotēku, kur paiet ilgāks laiks līdz tajā parādās jaunākās grāmatas. Kad aizejam pensijā, tad atkal atceramies par bibliotēkas jauko atmosfēru un dodamies uz turieni pēc iespējas biežāk, lai paņemtu kādu grāmatu, palasītu jaunākos laikrakstus, kā arī lai tiktos ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas intereses. Šis scenārijs ir pozitīvais variants, bet ir tādi bērni, kuri pēc pirmajiem bibliotēku apmeklējumiem tā arī vairs neatgriežas bibliotēkā, vai arī to dara nelabprāt. Es varu teikt tikai vienu, bibliotēka ir tā vieta, kur vajadzētu atgriezties vēl un vēl. Un ir nepieciešams tai palīdzēt kļūt vēl labākai. Sava pētījuma ietvaros esmu noskaidrojusi, kāpēc dažāda vecuma grupas tieši lielpilsētā apmeklē vai neapmeklē bibliotēku, jo pilsētā un laukos krasi atšķiras ekonomiskās, kultūras, saskarsmes un izklaides iespējas. Pētot šo jautājumu, konstatēju, ka no bērnības līdz vecumdienām ikvienam ir iespēja iegūt savām interesēm atbilstošu informāciju un vislabākais veids to izdarīt ir tieši bibliotēkā.

Bērnu un jauniešu, pieaugušo un gados veco cilvēku viedokli uzzināju, veicot aptauju. Jautājumi visām bibliotēku lietotāju vecuma grupām bija vienādi:

  • Cik bieži Jūs apmeklējat bibliotēku?
  • Kāda mērķa vadīti Jūs dodaties uz bibliotēku?
  • Kas būtu jādara bibliotēkai, lai Jūs uz turieni dotos biežāk?
  • Vai pieļaujat domu, ka pēc vairākiem gadiem bibliotēka (kā ēka) varētu arī nebūt, jo visa informācija būs pieejama internetā?

Aptaujas rezultātus apkopoju tabulas veidā:

Secinājumi:

  • Daudzi bērni domā, ka bibliotēkā var tikai paņemt un nodot grāmatas;
  • Jaunieši uz bibliotēku iet piespiedu kārtā, jo skolā ir jāraksta kāds projekts un vislabākā informācija ir atrodama tieši bibliotēkā;
  • Stereotipi par bibliotēku un bibliotekārēm ir tieši jauniešiem un viņi neuzskata, ka kaut kas var mainīties;
  • Pieaugušie nezina, ka bibliotēkā var darīt arī citas lietas (piemēram, vienkārši aiziet un palasīt žurnālu);
  • Gados veci cilvēki ar bibliotēku ir apmierināti pilnībā, apmeklē tās piedāvātos pasākumus, taču uzskata, ka bibliotēkām vajadzētu strādāt ilgāk.

Bērniem es ieteiktu paņemt mammu, tēti vai kādu citu radinieku aiz rokas un teikt, lai viņus biežāk ved uz bibliotēkām. Ir bibliotēkas, kuras piedāvā dažādus pulciņus, pasākumus, kuros bērni uzzina vairāk par bibliotēku, kā arī paši sevi pilnveido. Jauniešiem es ieteiktu paskatīties uz bibliotēku no cita skata punkta. Pārsvarā viņiem bibliotēka liekas garlaicīga, neinteresanta, kur piespiedu kārtā ir jāaiziet pēc grāmatām. Taču bibliotēka piedāvā dažādas aktivitātes un iespējas. Pieaugušajiem es ieteiktu reizi pa reizei aiziet uz bibliotēku un izbaudīt tās atmosfēru, palasot kādu žurnālu. Gados vecākiem cilvēkiem ieteiktu aizvest savus mazbērnus uz bibliotēku, parādīt tās jauko tēlu, kā arī pastāstīt savu stāstu, par to, kā pirmo reizi apmeklēja bibliotēku vai arī interesantākos atgadījumus bibliotēkā.

Pēc šī pētījuma veikšanas es sapratu, ka arī turpmāk vēlos pētīt dažādus ar bibliotēku jomu saistītus jautājumus – tieši par bibliotēku lietotāju dažāda vecuma grupām. Šis pētījums man likās ļoti interesants un uzskatu, ka esmu veiksmīgi ar to tikusi galā. Starptautiskā simpozija BOBCATSSS 2011 ietvaros saņēmu daudz labus vārdus par sava temata izvēli un ierosinājumus par to, ko varētu pētīt nākotnē. Kā arī saņēmu uzmundrinājuma vārdus, lai nepadodos un turpinu visu darīt ar tikpat lielu atdevi. Turpmākos rakstus LBB Jauno speciālistu sekcijas emuārā, galvenokārt, rakstīšu par dažādām bibliotēku lietotāju vecuma grupām. Nākamo pētījumu veikšu par pensionāriem un viņu “attiecībām” ar datoru. Kā man būs veicies, jau pēc mēneša varēsiet uzzināt manā nākamajā rakstā!

Autors:

Aktīva, radoša, draudzīga, saprotoša. LU SZF Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistrantūras studente LBB JSS biedrs

2 thoughts on “Trīs paaudzes bibliotēkā: bērni un jaunieši, pieaugušie un gados vecie cilvēki

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s