Posted in Tīmeklis 2.0

Bibliotekārs 2.0

© Silva Suhaņenkova, 2011

Lai pastāvētu bibliotēka, visos laikos svarīgas ir bijušas trīs lietas – pati bibliotēka (kā vieta), bibliotekārs, kurš tur saimnieko, un lietotājs, kuram tas ir vajadzīgs. Analoga ir situācija ar ‘Bibliotēku 2.0’, tikai šeit arī lietotājs ir ‘2.0’ un bibliotekārs ir ‘2.0’. Kas ir tas, kas “parastu” bibliotēku, lietotāju vai bibliotekāru padara par ‘2.0’? Nekā sarežģīta šeit nav – tas ir 21. gs. – laiks kurā mēs dzīvojam. Ja it viss atrodas nemitīgā attīstībā, ir tikai loģiski, ka jāmainās un jāattīstās ir arī bibliotēkai. Pārmaiņu lielākais dzinējspēks ir tehnoloģiju attīstība, kas ir mainījusi, maina un mainīs mūsu paradumus un izpratni par to, kas ir “normāls” līdz nepazīšanai.

Tīmekļa 2.0 pasaulē

Es gribētu pakavēties pie tā, kas ir ‘Bibliotekārs 2.0’. Domāju, ka nekļūdīšos sakot, ka bibliotekārs ir svarīgākais komponents labas bibliotēkas receptē. Kāds tad ir/kādam būtu jābūt 21. gs. bibliotekāram?

Bibliotekārs Maikls Stīvens (Michael Stephen) OCLC emuāra ierakstā iezīmē sešas ‘Bibliotekāra 2.0’ pazīmes (1):

1. Bibliotēkas pakalpojumu un kolekciju attīstību bibliotekārs balsta uz lietotāja vajadzību apmierināšanu. Bibliotēkas pakalpojumi tiek attīstīti nemitīgi vērojot, kas ir aktuāls lietotājam,  notiek aktīva un atklāta diskusija ar lietotājiem par viņu vajadzībām.

2. Bibliotekārs aktīvi izmanto ‘Tīmekļa 2.0’ resursus, jo saredz iespējas veiksmīgas sadarbības un komunikācijas veicināšanai ar lietotāju. Bibliotekārs ir sasniedzams izmantojot, piemēram, Skype, viņš veido emuāru, rada informācijas resursus viki formātā iesaistot lietotāju satura radīšanā, veido mistrus (mashup) savienojot dažādas tīmekļa aplikācijas, ir izveidojis grupu kādā no sociālajiem tīkliem utml.

3. Bibliotekārs ir lietas kursā par jaunajām tehnoloģijām, prot tās izmantot un kritiski izvērtēt to lietderību bibliotēkas pakalpojumu nodrošināšanai un labākai pieejas radīšanai lietotājiem.

4. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, ‘Bibliotekārs 2.0’ spēj pieņemt pareizus un tajā pašā laikā ātrus lēmumus.

5. ‘Bibliotekārs 2.0’ saprot, ka vienlīdz svarīgs ir gan tehnoloģiju pielietojums, gan kontakts ar lasītāju bibliotēkā. ‘Bibliotekārs 2.0’ interesējas par dažādiem tematiem ārpus profesionālā lauka, jo apzinās, ka viss ir savstarpēji saistīts.

6. ‘Bibliotekārs 2.0’ saprot, ka tas, kāda būs nākotnes bibliotēka, ir atkarīgs no tā, kā lietotājs piekļūst, izmanto un rada saturu. ‘Bibliotekārs 2.0’ apzinās, ka par satura radīšanu vienlīdz atbildīgs ir gan bibliotekārs, gan lietotājs.

Vizualizācija Lauras Koenas "Bibliotekāra 2.0 manifestam", attēla autore Anna-Stina Takala

Līdzīgas pazīmes, kas raksturotu bibliotekāru 2.0, iespējams atrast ļoti daudzos rakstos un šo pazīmju uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt. Varam arī izlasīt 2006. gadā bibliotekāres Lauras Koenas (Laura Cohen) emuārā publicēto “Bibliotekāra 2.0 manifestu” (2), kuru savās tīmekļa vietnēs pārpublicēja arī virkne bibliotēku un blogeru Latvijā (kā piemēru var minēt Kristīnes Pabērzas tulkojumu manifestam).  Izlasot to visu, “parasto” cilvēku var pārņemt izmisums vai kas līdzīgs panikai.. Būtu, protams, lieliski, ja ikvienam no bibliotēkas darbiniekiem piemistu visas iepriekšminētās īpašības – izcilas komunikācijas spējas, mīlestība pret tehnoloģijām, spēja saredzēt tālāk par rītdienu, psihologa talants utt., tomēr dzīvē reti tā tas ir.

Domājot par ‘Bibliotēku 2.0’ un ‘Bibliotekāru 2.0’ pirmā asociācija parasti ir tehnoloģijas. Veidu kā tehnoloģijas iedzīvojas sabiedrībā, manuprāt, ļoti labi skaidro Evereta Rodžera (Everett Rogers) Inovāciju Difūzijas teorija (Diffusion af Innovations) (3). Inovāciju Difūzijas teorija ir teorija par to, kā, kāpēc un kuras jaunās idejas un tehnoloģijas izplatās sabiedrībā, ar inovācijām saprotot ideju, praksi vai objektu, ko cilvēks uztver kā jaunu. Nav svarīgi, vai ideja tiešām ir jauna, – tā ir inovācija, ja konkrētam cilvēkam tā šķiet jauna.

E.Rodžers arī nosaka dažas būtiskas pazīmes, kas ietekmē indivīda lēmumu pieņemt vai noraidīt inovāciju. Nosacīta priekšrocība ir tā, ka inovācija ir uzlabojusies iepriekšējo paaudžu laikā, proti, tehnoloģija ir uzlabota, pilnveidota un paspējusi “sevi pierādīt”.  Nākamā pazīme ir savietojamība, jeb kā inovāciju var ieviest personīgajā dzīvē, vai cilvēks spēj tai saskatīt praktisku pielietojumu savām vajadzībām. Nozīmīgs faktors ir arī sarežģītība/vienkāršība. Ja inovāciju ir sarežģīti lietot, tad indivīds to visticamāk nedarīs. Svarīgi ir arī tas, cik inovācija ir redzama pārējiem, jo inovācija, kas ir pamanāma, veicina diskusijas starp cilvēkiem un rosina dažādas reakcijas – gan pozitīvas, gan negatīvas. Zemu izmaksu inovācijas var piedzīvot straujāku izaugsmi, kamēr inovācijas, kuru vērtība pieaug līdz ar pieaugošu adaptāciju (tīkla efekts), savu izaugsmi piedzīvo vēlākā posmā (4).

Attiecīgi summējot visus iepriekšminētos faktorus un daudzus citus, cilvēkus ir iespējams nosacīti iedalīt piecās kategorijās, atkarībā no tā, cik ātri viņš ir gatavs pieņemt inovācijas. Šīs kategorijas ir: novators, agrīnais adaptētājs, agrīnais vairākums, agrīnais mazākums, vēlīnais vairākums un lēnīgie (3, 282.-285.lpp). Katrai kategorijai E.Rodžers ir piešķīris aptuvenu raksturojumu, norādot būtiskākās pazīmes katras grupas cilvēkiem.

E.Rodžers atsevišķi izdala adaptēšanas procesu no difūzijas procesa, uzsverot, ka difūzija notiek sabiedrības ietvaros, bet adaptēšana ir individuāls process. Tieši tāpēc svarīgi ir atcerēties, ka svarīgs ir gan indivīds, gan kopējā sabiedrības/grupas attieksme.

Savā maģistra darba pētījumā, pēc lietotāju aptaujas secināju, ka lietotājs par ideālu bibliotēku uzskata modernu, tehnoloģijām bagātu, kurā strādā laipns un izpalīdzīgs bibliotekārs, kas prot ar visu tikt galā. Ir jābūt līdzsvaram starp moderno un tradicionālo – tie labi sadzīvo un viens otru papildina (4).  Tas, cik lielā mērā, katrs no mums, bibliotekāriem, var palīdzēt izaugt bibliotēkai 2.0 ir atkarīgs no katra paša un visiem kopā.

Arī apmeklējot diskusiju seminārus starptautiskajās konferencēs, ar kolēģiem nonākam pie viena secinājuma (balstoties uz dažāda mēroga pētījumiem), ka galvenais kritērijs “labam” bibliotekāram, no lietotāja viedokļa, ir smaids! Cik vienkārši, vai ne? Tam seko tādas vēlamas īpašības kā jaunība un pieredze (jā, vienlaikus..), mūsdienīgums, pieklājība un apmierinātība ar darbu.

Manuprāt, galvenais ir mīlestība pret savu darbu. Spēja un vēlme sajust un saprast, kas ir tas, kas ir/nav vajadzīgs katras konkrētās bibliotēkas mērķauditorijai. Entuziasms un motivācija mainīties pašam, mainīt/uzlabot pakalpojumu kvalitāti, iedvesmot kolēģus. Inovāciju izplatība katrā bibliotēkā ir komplicēts process un atšķirīgs katrā no gadījumiem – atšķiras cilvēki, paražas, vajadzības, sociālā vide un, kas ir svarīgi, kāda ir vadības attieksme pret šādām inovācijām. Nav iespējams radīt vienotu “recepti” pēc kuras visi varētu vadīties un radīt vienu ideālo bibliotēku. Šis, bibliotēkas 2.0 jautājums, vairs nav nekas jauns, noteikti jau daudzas bibliotēkas ir izmēģinājušas kādas no web 2.0 iespējām un katram ir sava pieredze – veiksmes vai neveiksmes stāsts.

Lai mums veicas un vienmēr pietiek spēka dot lietotājam to, ko tas visvairāk gaida – smaidu!

Izmantotie informācijas avoti

  1. Stephens, Michael. Web 2.0. Where will it takes libraries? Into a new world of Librarianship [online]. Next space, 2006 [cited 2011-03-26]. Available: here.
  2. Cohen, Laura. A Librarian’s 2.0 Manifesto [online]. Albany : University at Albany, November 2006 [cited 2011-03-26]. Available: here.
  3. Rogers, Everett M. Diffusion of innovations. 5th ed. New York : Free Press, 2003. 551 p. ISBN 9780743222099.
  4. Suhaņenkova, Silva. Bibliotēka 2.0 – inovatīva komunikācija akadēmiskā vidē : maģistra darbs. Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju nodaļa; darba zin.vad. L.Krūmiņa. Rīga, 2010. 141 lp.

Rakstā izmantotie attēli

  1. attēls ņemts no: Librarian 2.0 / Allan’s library: An academic librarian’s view of the social and semantic world. – 2011. – Resurss apskatīts 2011. gada 26. martā. – Pieejams: šeit.
  2. Attēls ņemts no: Takala, Anna-Stina. A Librarian’s 2.0 Manifesto – Wordle.net / Flickr.com. – 2010. – Resurss apskatīts 2011. gada 26. martā. – Pieejams: šeit.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s