Posted in E-resursi

Digitālās bibliotēkas un elektroniskie katalogi bērniem: izaicinājums Latvijas bibliotēku un informācijas speciālistiem

© Margarita Dankova, 2011

Mūsdienās bērni ieņem vienu no lielākajām interneta un datoru lietotāju grupām. Tas nozīmē, ka bibliotēku un informācijas speciālistiem ir jāaizdomājas par to, kā nodrošināt bērniem kvalitatīvu servisu un saprotamu un vienkāršu informācijas pasniegšanu digitālajā vidē. Savukārt, lai apmierinātu bērnu vajadzības, ir jāpēta un jāizprot bērnu vajadzības un vēlmes, ievērojot viņu īpatnības un atšķirības no pieaugušajiem lietotājiem uztveres, iemaņu, motorikas u.c. faktoru ziņā darbā ar digitālajām bibliotēkām un elektroniskajiem katalogiem.

Pirmkārt, izstrādājot digitālo bibliotēku vai elektronisko katalogu bērniem, ir svarīgi pievērst uzmanību bērnu motorikas prasmēm. Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka bērniem var sagādāt grūtības strādāt ar multifukncionālu peli, izmantot dubultklikšķi, ritināšanu vai citas līdzīgas darbības, it īpaši, ja tajā pašā laikā ir nepieciešams pārvietot objektus ar peles palīdzību (Hutchinson, Bederson, & Druin, 2005). Grūtības var sagādāt arī darbības ar maziem objektiem. Tas nozīmē, ka visvienkāršākais risinājums digitālo bibliotēku un elektronisko katalogu projektēšanā ir lielu objektu izmantošana un izvairīšanās no dubultklikšķa un ritināšanas izmantošanas. Jāpiebilst, ka jāievēro, lai objekti atrastos pietiekamā attālumā viens no otra un nerastos problēmas uzklikšķināt uz kāda no tiem, trāpot uz citu.

Izvietojot lielu objektu skaitu digitālā vidē būs jāsastopas ar izvēli – izvietot objektus vairākās lapās vai vienā. Abos no gadījumiem ir jāapzinās attiecīgie riski. Vairāku lapu ieviešana draud ar to, ka bērns var vienkārši nepamanīt iespēju pāriet uz nākamo lapu, taču objektu izvietošana vienā, bet garā lapā var sagādāt problēmas ar lapas pārskatīšanu ritinot. Pavisam noteikti pareizā izvēle būs atkarīga no objektu skaita. Ja to ir pārāk daudz, tad vairāku lapu ieviešana būs optimālais variants, kā risināt šo problēmu (Hutchinson, Bederson, & Druin, 2005).

Arī izstrādājot pogas ir svarīgi izdarīt pareizo izvēli to noformēšanā. Ir ieteicams pogas noformēt apaļas, nevis taisnstūrveida vai kvadrātveida, jo bērns var samulst un nesaprast, vai šis objekts ir grāmata vai poga. Jāatceras arī tas, ka bērni pēc savas dabas ir nepacietīgi, tāpēc spiežot kādu pogu, viņi gaidīs, ka darbība notiks tūlīt, un nesaņemot gaidāmo rezultātu var spiest pogas vairākas reizes. Šī iemesla dēļ pogas būtu jānoformē 3-D stilā vai jāpiešķir tiem skaņu efekti, lai klikšķinot uz pogas varētu saprast, ka tā tiešām tika nospiesta (Chiasson, & Gutwin, 2005).

Starptautiskā bērnu digitālā bibliotēka:
vienkāršā meklēšana

Īpaša uzmanība jāpievērš meklēšanas iespējām. Bērniem nav tik attīstīts vārdu krājums un gramatika, kā arī iemaņas darbā ar tastatūru kā pieaugušajiem. Tas nozīmē, ka atslēgvārdu ievadīšana var sagādāt viņiem problēmas vai arī viņi var vienkārši nepamanīt komandrindu un vienkārši nezināt, kā ar to strādāt. Viens no iespējamiem risinājuma veidiem ir ieviest speciālus rīkus, piemēram, tādus, kas pārbaudītu kļūdas. Otrais un bērniem saistošākais variants ir pārlūkmeklēšana. Tomēr pārlūkmeklēšanas projektēšanā ir nopietni jāpārdomā tās hierarhijas struktūra. Lietotājam tā nav iepriekš zināma, tādēļ katrai kategorijai ir jābūt nepārprotami skaidrai. Bērniem izprast, kas slēpjas zem katras kategorijas, palīdz vizualizācija – attiecīgas bildes pie katras no kategorijām. Lai palīdzētu bērniem strādāt ar pārlūkmeklēšanu, daži pētnieki ierosina ieviest vairāk instrukciju, meklēšanas procesa piemērus, dabīgās valodas saskarni u.c. papildus palīdzības rīkus (Large, & Beheshti, 2005).

Džefersona apgabala bibliotēku kooperatīvs:
bērnu katalogs

Jāatzīmē arī tas, ka bērniem ir īpatnēji grāmatu izvēles un meklēšanas kritēriji. Viņi var izvēlēties grāmatu pēc bildes uz vāka, krāsas, izmēra un noskaņojuma, nevis tikai pēc žanra vai nosaukuma/autora. Tādēļ meklēšanas iespējas pēc šiem parametriem pavisam noteikti atbildēs bērnu vēlmēm un vajadzībām, kā arī ieinteresēs tos (Leckie, & Buschman, 2009).

Saskarnei ir jābūt pēc iespējai vienkāršākai, lai bērniem nesagādātu grūtības ar to strādāt, jo bērni citādāk uztver instrukcijas un rokasgrāmatas nekā pieaugušie. Pētījumi ir pierādījuši faktu, ka bērni labāk uztver vizuālus un audiovizuālus rīkus nekā tekstuālas instrukcijas (piemēram, tēlus, kas lasa instrukcijas skaļi), un ka bērniem lietderīgāka saskarne būs tā, kas ir vizualizēta un satur pēc iespējas mazāk teksta, piemēram, dažas saskarnes tiek veidotas kā stāstu grāmatas un tas palīdz piesaistīt bērnu uzmanību (Chiasson, & Gutwin, 2005).

Starptautiskā bērnu digitālā bibliotēka:
grāmatu lasīšana

Bērnu uzmanību un interesi izzināt pasauli un mācīties var raisīt daudzos dažādos veidos. Lielu, taustāmu ievadierīču izmantošana, animācijas tēlu, audio un vizuālo rīku ieviešana – tie ir tikai daži no iespējamiem veidiem, kā var iekarot bērnu uzmanību. Un viennozīmīgi vislabākais veids, kā izzināt bērnu vajadzības un vēlmes, ir digitālo bibliotēku izstrāde kopā ar bērniem. Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka pieaugušo darba grupa kopā ar bērniem spēj panākt efektīvus rezultātus (Hutchinson, Bederson, & Druin, 2005). Kā piemēru var minēt Starptautiskās bērnu digitālās bibliotēkas (International Children Digital Library, ICDL) komandas veikumu, strādājot kopā ar bērniem.

Bērni un pieaugušie pētnieki:
tehnoloģiju dizaina partneri

Latvijā pagaidām nav izstrādāts elektroniskais katalogs bērniem, taču tas ir varbūt viens no aizraujošākajiem izaicinājumiem informācijas un bibliotēku speciālistiem, un bērnu iesaistīšana šāda tipa projekta izveidē kļūtu par svarīgu atbalsta punktu bērnu digitālās vides attīstībai Latvijā.

Starptautiskajā bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes simpozijā BOBCATSSS 2011 Margarita uzstājās ar referātu “OPAC modelis bērniem: lietotājdraudzīgs katalogs”, kura ietvaros viņa ir veikusi ārzemju pētījumu analīzi un bērnu fokusgrupu intervijas LNB Bērnu literatūras centrā.

Izmantotie informācijas avoti

Chiasson, S., & Gutwin, C. (2005). Design Principles for Children’s Technology. Department of Computer Science, University of Saskatchewan. Retrieved from: here.

Druin, A. (2003). What Children Can Teach Us: Developing Digital Libraries for Children with Children. Human-Computer Interaction Lab, University of Maryland. Retrieved from: here.

Hutchinson, H., Bederson, B., & Druin, A. (2005). The Evolution of the International Children’s Digital Library Searching and Browsing Interface. Retrieved from: here.

Large, A., & Beheshti, J. (2005). Interface Design, Web Portals, and Children. Library Trends 54, no. 2.

Leckie, G., & Buschman, J. (2009). Information technology in librarianship: New critical approaches. USA: Greenwood publishing group.

4 thoughts on “Digitālās bibliotēkas un elektroniskie katalogi bērniem: izaicinājums Latvijas bibliotēku un informācijas speciālistiem

  1. Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka strādā pie digitalās bibliotēkas bērniem izveides. Palasīju iepirkuma dokumentāciju (uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu 1. pielikumu “Tehniskā specifikācija digitālās bibliotēkas bērniem izstrādei un ieviešanai” http://lnb.lv/lv/par-lnb/iepirkumi/lnb-2011-1-eraf) un sapratu, ka ir ko burties cauri. Cerēsim, ka 12. aprīlī tiks iesniegti kvalitatīvi piedāvājumi un ka rezultātā tiks izvēlēts piemērotākais.

  2. Jauki, Margarita!

    Varu informēt, ka Ventspils bibliotēka jau ir sagatavojusi bērnu katalogu un tematisko vietni. Tā vēl šobrīd nav publiski pieejama, jo atklāšana notiks Bibliotēku nedēļas ietvaros.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s