Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Formāli neformālais

Iepriekšējā rakstā mēs iepazināmies ar diviem pārrobežu sadarbības projektiem, diviem starptautiskiem projektiem, kuri norit Valmieras bibliotēkā, kā arī ar vienu vietēja mēroga projektu, taču konferences dalībniekiem bija iespēja ne tikai noklausīties referentu ziņojumus, bet arī apskatīt Latvijas bibliotēku veiksmes stāstu stendus un Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Universitātes (LU) piedāvātās izstādes, apmeklēt Kerkoviusa namu Kalpaka bulvārī 4 un LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēku Raiņa bulvārī 19. Tāpēc rakstu sērijas noslēdzošajā daļā pavisam īsi pastāstīsim par divu konkursu uzvarētāju sveikšanu un Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) 90 gadu jubilejas balli.

5. daļa. Formāli neformālais

Konferences ietvaros noritēja akcijas “Labs serviss” dalībnieku apbalvošana. Nu jau devīto gadu pēc kārtas marta mēnesis ir akcijas “Uzslavē labu servisu” mēnesis.

Laba servisa vēstneši Latvijā

Šogad arī bibliotēkas kļuva par laba servisa vēstnešiem visā Latvijā, uzrādot patiešām augstus rezultātus. Akcijā piedalījās un atzinības rakstu saņēma 18 bibliotēkas:

• Aizkraukles pilsētas bibliotēka;
• Cēsu Centrālā bibliotēka;
• Ilūkstes novada Centrālā bibliotēka;
• Jēkabpils Galvenā bibliotēka;
• Jūrmalas Centrāla bibliotēka;
• Kuldīgas Galvenā bibliotēka;
• Kūku bibliotēka;
• Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka;
• Limbažu Galvenā bibliotēka;
• Līvānu novada Centrālā bibliotēka;
• Ludzas novada Pildas pagasta bibliotēka;
• Madonas novada bibliotēka;
• Preiļu Galvenā bibliotēka;
• Rīgas Centrālā bibliotēka;
• Salaspils novada bibliotēka;
• Talsu Galvenā bibliotēka;
• Valkas novada Centrālā bibliotēka;
• Ventspils bibliotēka.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka par izcilu klientu servisu Latvijā iekļuva TOP 50 labāko uzņēmumu sarakstā, saņemot par to balvu.

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Sadarbības projekti

Iepriekšējā rakstā iepazināmies ar aktuālu informāciju kultūrpolitikas nostādņu “Radošā Latvija” ietvaros, uzzinājām, ko nozīmē Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, guvām ieskatu saskarnozaru informācijas resursu daudzveidībā, kā arī uzzinājām, kā top biobibliogrāfiskie rādītāji. Šodien turpināsim ar konferences pārskata nākamo daļu.

4. daļa. Sadarbības projekti

Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne mūs iepazīstināja ar diviem projektiem – Eirope Direct un Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) Jauno bibliotēku profesionāļu starptautisko tīklu. Europe Direct ir universālai informācijai veidots tīkls, lai sniegtu kvalitatīvu informācijas pakalpojumu par ES un tās darbības jomām. Valmieras bibliotēka savu dalību Europe Direct projektā raksturo kā iespēju izmantošanu savu sapņu, ieceru un vajadzību piepildīšanai ilgtermiņā. Valmieras bibliotēka šajā projektā darbojas kopš 2005. gada, tā ietvaros Valmiera bibliotēka sadarbībā ar Limbažu, Cēsu un Valkas galvenajām bibliotēkām ir izveidojusi Ziemeļrietumvidzemes bibliotēku informācijas tīklu ES jautājumos. Tas ir nosacīts informācijas aprites tīkls, kuru vieno kopīga darbība un intereses. Interesanti, ka šādi Europe Direct punkti bibliotēkās ir izveidoti tikai Latvijā, Nīderlandē un Īrijā, pārējās valstīs tie atrodas arodbiedrībās, tirdzniecības un rūpniecības kamerās, nevalstiskajās organizācijās un institūcijās.

Europe Direct tīkla logo

Galvenās aktivitātes Europe Direct projekta ietvaros ir sabiedrības un bibliotekāru informēšana, konsultēšana, apmācības, pasākumu organizēšana. Nozīmīga darba daļa ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kā rezultātā ir nostiprinājusies funkcija – bibliotēka kā sabiedrības tikšanās vieta. Notiek sadarbība ar medijiem, darbs pie informācijas materiālu sagatavošanas, kā arī bibliotēka iesaistītās starptautiskajā sadarbībā.

Projekta ietvaros Valmieras bibliotēka ir paplašinājusi pakalpojumu klāstu, bibliotēka darbojas jaunā kvalitātē. Tās darbinieki ir guvuši jaunus izaicinājumus un motivācija, jo tieši Europe Direct projekts piedāvā diezgan regulāras angļu valodas apmācības, kā arī dažādas aktivitātes darbinieku profesionalitātes, spēju un radošuma attīstībai. Notikuši arī komandas stiprināšanas pasākumi Valmieras publiskās bibliotēkas un augstskolas bibliotēkas apvienotajam kolektīvam, ko mēs visi zinām kā Valmieras integrēto bibliotēku. Dalība Europe Direct projektā ir arī devusi iespēju piedalīties starptautiskos sadarbības pasākumos, piemēram, dalība Skandināvijas un Baltijas valstu apvienoto bibliotēku tīklā CombiLib.

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Stratēģija un informācijas resursi

Iepriekšējā rakstā jums bija iespēja iepazīties ar Latvijas Bibliotekāru biedrības vēsturi, profesionālo bibliotekāro izdevumu apskatu, Ulda Zariņa piedāvāto redzējumu, kas ir bibliotēka, kā arī ar jauna veida bibliotēkas modeli Latvijas Universitātē. Šodien pievērsīsimies nākamajiem četriem ziņojumiem.

3. daļa. Stratēģija un informācijas resursi

Ar bibliotēku nozares stratēģiju kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija” ietvaros iepazīstināja Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs. Bibliotēku nozares stratēģija ir viena no 15 kultūras nozaru un starpnozaru stratēģijām, kura vēl atrodas projekta izstrādes stadijā. Referents atzīmēja, ka tikai maijā varētu runāt par šīs stratēģijas gala variantu.

LR Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu
nodaļas vadītājs Jānis Turlajs un nodaļas
vecākā referente Linda Langenfelde

Stratēģijas virsmērķis:

“Attīstīt bibliotēkas kā nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus, veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības procesus, nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.”

Izvirzīti vairāki stratēģiskie mērķi atbalsta ideju par bibliotēkām kā kultūras mantojuma glabātājām un izplatītājām, kvalitatīva bibliotēku pakalpojuma nodrošinātājām, zināšanu sabiedrības veidotājām un tautsaimniecības izaugsmes atbalstītājām.

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Vēsture un vīzija

Konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties divpadsmit referentu lasījumus. Turpinot rakstu sēriju, pievērsīsimies četriem no tiem.

2. daļa. Vēsture un vīzija

Ar Bibliotekāru biedrības vēsturisko mozaīku periodā no 1923. līdz 1940. gadam mūsu iepazīstināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra galvenais bibliogrāfs Viesturs Zanders. Ir vairākas atbildes uz jautājumu, kurš gan ir iniciējis bibliotekārās biedrības izveidi. Viena no tām – Bibliotēku lietu veicināšanas biedrības dibināšana 1912. gada ziemā; dibināšanas sapulces vadītājs bija Voldemārs Caune. Rezultātā varētu teikt, ka jau pagājušogad mēs varējām atzīmēt 100 gadu jubileju pirmās bibliotekāru profesionālas organizācijas izveidei. Biedrības mērķis bija veidot biroju, kas gādātu par jaunas bibliotēkas ierīkošanu un līdzšinējo bibliotēku darbības sekmīgu nodrošināšanu, kā arī par bibliotēku rokasgrāmatas publicēšanu un bibliotekāru izglītošanu.

Pagāja zināms laiks un 1923. gada martā, izveidojot organizācijas komiteju, tika dibināta Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB). Tās pirmais vadītājs bija Teodors Līventāls, kam sekoja Voldemārs Caune un Mārtiņš Stumbergs. Taču jāsaka, ka biedrības dibināšanas sanāksme notika nedaudz vēlāk – 1923. gada 29. aprīlī. Tā paša gada vasarā biedrība sarīkoja pirmo Latvijas Bibliotekāru kongresu, kurš ilga trīs dienas laikā no 18. līdz 20. augustam. Kongresa ietvaros bija apskatāma viena no pirmajām plašākajām grāmatu izstādēm.

LBB biedru karte (1923)

Biedrība darbojās arī starptautiskās sadarbības jomā – 1924. gada 29.-31. decembrī Rīgā viesojās bibliotekāri no Igaunijas. 1926. gadā tika aizsākta sadarbība ar ASV bibliotēku asociāciju, bet 1929. gadā biedrība kļuva par Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) locekli. 1929. gada 15.-30. jūnijā ap 30 biedrības delegātu piedalījās pirmajā IFLA kongresā Romā. 1930. gada 12.-13. oktobrī biedrība organizēja pirmo Baltijas bibliotekāru kongresu, kas noritēja Rīgā.