Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Stratēģija un informācijas resursi

Iepriekšējā rakstā jums bija iespēja iepazīties ar Latvijas Bibliotekāru biedrības vēsturi, profesionālo bibliotekāro izdevumu apskatu, Ulda Zariņa piedāvāto redzējumu, kas ir bibliotēka, kā arī ar jauna veida bibliotēkas modeli Latvijas Universitātē. Šodien pievērsīsimies nākamajiem četriem ziņojumiem.

3. daļa. Stratēģija un informācijas resursi

Ar bibliotēku nozares stratēģiju kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija” ietvaros iepazīstināja Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs. Bibliotēku nozares stratēģija ir viena no 15 kultūras nozaru un starpnozaru stratēģijām, kura vēl atrodas projekta izstrādes stadijā. Referents atzīmēja, ka tikai maijā varētu runāt par šīs stratēģijas gala variantu.

LR Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu
nodaļas vadītājs Jānis Turlajs un nodaļas
vecākā referente Linda Langenfelde

Stratēģijas virsmērķis:

“Attīstīt bibliotēkas kā nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus, veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības procesus, nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.”

Izvirzīti vairāki stratēģiskie mērķi atbalsta ideju par bibliotēkām kā kultūras mantojuma glabātājām un izplatītājām, kvalitatīva bibliotēku pakalpojuma nodrošinātājām, zināšanu sabiedrības veidotājām un tautsaimniecības izaugsmes atbalstītājām.

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Vēsture un vīzija

Konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties divpadsmit referentu lasījumus. Turpinot rakstu sēriju, pievērsīsimies četriem no tiem.

2. daļa. Vēsture un vīzija

Ar Bibliotekāru biedrības vēsturisko mozaīku periodā no 1923. līdz 1940. gadam mūsu iepazīstināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra galvenais bibliogrāfs Viesturs Zanders. Ir vairākas atbildes uz jautājumu, kurš gan ir iniciējis bibliotekārās biedrības izveidi. Viena no tām – Bibliotēku lietu veicināšanas biedrības dibināšana 1912. gada ziemā; dibināšanas sapulces vadītājs bija Voldemārs Caune. Rezultātā varētu teikt, ka jau pagājušogad mēs varējām atzīmēt 100 gadu jubileju pirmās bibliotekāru profesionālas organizācijas izveidei. Biedrības mērķis bija veidot biroju, kas gādātu par jaunas bibliotēkas ierīkošanu un līdzšinējo bibliotēku darbības sekmīgu nodrošināšanu, kā arī par bibliotēku rokasgrāmatas publicēšanu un bibliotekāru izglītošanu.

Pagāja zināms laiks un 1923. gada martā, izveidojot organizācijas komiteju, tika dibināta Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB). Tās pirmais vadītājs bija Teodors Līventāls, kam sekoja Voldemārs Caune un Mārtiņš Stumbergs. Taču jāsaka, ka biedrības dibināšanas sanāksme notika nedaudz vēlāk – 1923. gada 29. aprīlī. Tā paša gada vasarā biedrība sarīkoja pirmo Latvijas Bibliotekāru kongresu, kurš ilga trīs dienas laikā no 18. līdz 20. augustam. Kongresa ietvaros bija apskatāma viena no pirmajām plašākajām grāmatu izstādēm.

LBB biedru karte (1923)

Biedrība darbojās arī starptautiskās sadarbības jomā – 1924. gada 29.-31. decembrī Rīgā viesojās bibliotekāri no Igaunijas. 1926. gadā tika aizsākta sadarbība ar ASV bibliotēku asociāciju, bet 1929. gadā biedrība kļuva par Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) locekli. 1929. gada 15.-30. jūnijā ap 30 biedrības delegātu piedalījās pirmajā IFLA kongresā Romā. 1930. gada 12.-13. oktobrī biedrība organizēja pirmo Baltijas bibliotekāru kongresu, kas noritēja Rīgā.

Manga jeb aizraujošie japāņu komiksi

© Viktorija Moskina, 2011

“Manga – japāņu komiksi. Attēli stāstos ir izvietoti no labās uz kreiso pusi, kā japāņu rakstībā, un personāžiem ir ļoti lielas acis” (Longman exams dictionary). Tulkojot no oriģinālvalodas, vārds “manga” nozīmē morāli bojātus attēlus (“man” – morāli bojāti, “ga” – attēli), tomēr tulkojot to kā ķīniešu ideogrammu – nenopietnie attēli. Manga ir ļoti populārs vizuāls medijs Japānā. Pēc mangas izdevumu motīviem tiek veidotas animācijas filmas un seriāli (anime). Parasti mangas izdevumu apjoms nepārsniedz vienkārša žurnāla apjomu, kaut gan manga var būt “biezāka” par telefona grāmatu.

1. attēls. Volta Disneja Bembijs

2. attēls. Acu zīmēšana

Tiek uzskatīts, ka manga ir komiksi, kuros ir daudz vardarbības un erotisko scēnu, tomēr šis uzskats ir tikai daļēji patiess. Eksistē atsevišķi mangas žanri, kuri ir centrēti uz šo tematu, bet tā ir tikai neliela šo izdevumu daļa. Vairākums mangas izdevumu ir vērsts uz ikdienas dzīves atspoguļošanu (zvejošana, skolas sadzīve). Ir meiteņu, zēnu, pusaudžu, pieaugušo, ofisa darbinieku (klerku), šausmeņu un citas mangas paveidi. Ir būtiski, ka paši japāņi uzskata par mangu tikai japāņu autoru veidotos darbus, ārzemju produktus dēvējot par “mangas iespaidotajiem komiksiem”, “pseidomanga” u.tml. Nav noliedzami, ka mangu ir ietekmējuši pēckara eiropiešu un amerikāņu komiksi un animācijas filmas, jo īpaši Volta Disneja (Walt Disney) produkcija. Osamu Tezuka, kuru dēvē par mangas tēvu, “pārņēma” Disneja personāžu acis. Tezuka bija pamanījis, ka Bembija lielās, izteiksmīgās acis ļoti labi attēlo dažādas emocijas. Kaut gan ietekme no “rietumu” valstu puses bija liela, manga nezaudēja tīri japāņu kultūrai raksturīgas īpašības – vienkāršību un līdz galam neizteikto.

Open Access: īss ievads

© Sanita Malēja, 2011

Open Access (OA, pazīstams arī kā atklātā piekļuve; brīvpieeja) nozīmē brīvu/bezmaksas, tūlītēju un pastāvīgu tiešsaistes pieeju pilnteksta zinātniskajiem rakstiem jebkuram lietotājam tīmeklī. Jau ceturto gadu norisinās Open Access Week – pasaules mēroga pasākums ar mērķi veicināt OA nozīmi. Pasākums ļauj akadēmiskajai un zinātnieku sabiedrībai mācīties par brīvpieejas labumu un dalīties ar kolēģiem jau apgūtajā. Šogad OA nedēļa notika no 24. līdz 30. oktobrim.

Pētniecība ir būtiska izglītības daļa, gluži tāpat kā atsauces uz zinātniskām publikācijām ir neatņemama pētījuma daļa. Lai veidotu aktuālus un atbilstošas kvalitātes pakalpojumus, nepieciešama pieeja jaunākajai literatūrai, un to pietiekamā apjomā var atļauties tikai lielākās akadēmiskās/zinātniskās bibliotēkas. OA savā būtībā cenšas atgriezt izglītības sākotnējos mērķus – zinātnes izplatību un jau veikto pētījumu izmantošanu tālākai attīstībai.