© Ligita Alika, 2012
Pēdējā laikā sabiedrībā izskan viedoklis par to, ka bibliotēkas pamazām aizstāj interneta spēļu zāles bērniem un pusaudžiem. Nevar noliegt, ka datorspēles ir viens no mērķiem, kas bērnus atved uz bibliotēku. Bet vai situācija tiešām ir tik drūma kā liekas?
Attēls no Flickr.com izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA
Pirms dažiem gadiem Latvijas publiskās bibliotēkas pēkšņi no „pagājušā gadsimta” sliekšņa nokļuva interneta un moderno tehnoloģiju ērā. Ideja, ka bibliotēka piedāvā ne tikai drukātus materiālus, bet arī pieeju globālajam tīmeklim, krasi mainīja arī bibliotēku apmeklējuma mērķus. Iemesls, kādēļ datori nokļuva bibliotēkās, protams, nebija pārvērst bibliotēku spēļu zālē vai interneta kafejnīcā, bet gan sniegt pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam iespēju iepazīt digitālo pasauli, veikt sociālo un izglītojošo funkciju. Taču bērni ir un paliek bērni – izklaides allaž pirmajā vietā. Gluži nemanot, vienas problēmas risinājums ir radījis jau citu problēmu. Jā, bērniem ir kur izpildīt mājas darbus, sameklēt informāciju projektiem un zinātniski pētnieciskajiem darbiem, apgūt jaunas datorprasmes, taču ir arī pavisam cits vilinājums, kas sauc viņus uz bibliotēku – iespēja bez maksas uzspēlēt datorspēli vai apmeklēt interneta vietni, kuru mājās vai skolā diez vai netraucēti var izpētīt. Nerunājot nemaz par bērniem – domājams, ka katrā bibliotēkā ir arī pieauguši pastāvīgie lasītāji, kas ierodas konkrētās stundās – kad „fermā” jānovāc raža.
Cik aktuāla ir šī problēma un kā ar to cīnīties?







Pēdējie komentāri