Vai publiskās bibliotēkas pārvēršas par spēļu zālēm?

© Ligita Alika, 2012

Pēdējā laikā sabiedrībā izskan viedoklis par to, ka bibliotēkas pamazām aizstāj interneta spēļu zāles bērniem un pusaudžiem. Nevar noliegt, ka datorspēles ir viens no mērķiem, kas bērnus atved uz bibliotēku. Bet vai situācija tiešām ir tik drūma kā liekas?

Foto: Shawn Himmelberger

Attēls no Flickr.com izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA

Pirms dažiem gadiem Latvijas publiskās bibliotēkas pēkšņi no „pagājušā gadsimta” sliekšņa nokļuva interneta un moderno tehnoloģiju ērā. Ideja, ka bibliotēka piedāvā ne tikai drukātus materiālus, bet arī pieeju globālajam tīmeklim, krasi mainīja arī bibliotēku apmeklējuma mērķus. Iemesls, kādēļ datori nokļuva bibliotēkās, protams, nebija pārvērst bibliotēku spēļu zālē vai interneta kafejnīcā, bet gan sniegt pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam iespēju iepazīt digitālo pasauli, veikt sociālo un izglītojošo funkciju. Taču bērni ir un paliek bērni – izklaides allaž pirmajā vietā. Gluži nemanot, vienas problēmas risinājums ir radījis jau citu problēmu. Jā, bērniem ir kur izpildīt mājas darbus, sameklēt informāciju projektiem un zinātniski pētnieciskajiem darbiem, apgūt jaunas datorprasmes, taču ir arī pavisam cits vilinājums, kas sauc viņus uz bibliotēku – iespēja bez maksas uzspēlēt datorspēli vai apmeklēt interneta vietni, kuru mājās vai skolā diez vai netraucēti var izpētīt. Nerunājot nemaz par bērniem – domājams, ka katrā bibliotēkā ir arī pieauguši pastāvīgie lasītāji, kas ierodas konkrētās stundās – kad „fermā” jānovāc raža. Cik aktuāla ir šī problēma un kā ar to cīnīties?

Multimediju bibliotēka Helsinkos

© Dace Ūdre, 2012

Pagājušā gada septembrī man bija tā iespēja apmeklēt vienu no modernākajām Helsinku bibliotēkām – multimediju (mūzikas) bibliotēku Kirjasto 10 (tulk. no somu valodas – Bibliotēka 10). Tā atrodas Helsinku viducī pie centrālās dzelzceļa stacijas. Savu darbību tā uzsāka 2005. gadā. Šī bibliotēka ir neparasta ar to, ka tās filozofija ir balstīta uz atvērtību, elastīgumu un gatavību izmaiņām, jo kamēr citas bibliotēkas vēl tikai plāno, kā ieviest vienu vai otru pakalpojumu, Bibliotēkas 10 darbinieki ir pieļāvuši kļūdas un ir mācījušies no tām, jo ne vienmēr visam ir jābūt perfekti izplānotam, galvenais ir izmēģināt un skatīties, ko par to teiks lietotāji.

Bibliotēka 10

60% bibliotēkas darbinieku ir vīrieši – kā profesionāļi, tā arī studenti un sabiedriskie darbinieki. Te nu jāatzīmē, ka Somijā ir obligātais kara dienests. Jaunietim ir izvēles iespēja doties armijā vai veikt sabiedrisko darbu. Diezgan populāra ir iespēja izvēlēties veikt sabiedrisku darbu tieši bibliotēkā.

Publicitātes veicināšana mazā pašvaldības bibliotēkā

© Ieva Mūrniece, 2012 | speciāli LBB JSS

Sākšu ar to, ka ir dzirdēts, ka tieši viena, divu darbinieku bibliotēku speciālistiem ir problēmas ar savas bibliotēkas popularizēšanu un lasītāju piesaisti. Arī man, atnākot strādāt uz Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēku, bija pārsteigums, redzot tās darba formas, ar kādām tiek strādāts šajos procesos. Liela pateicība jāsaka bibliotēkas vadītājai Daigai Brigmanei! Tieši tāpēc, ka viņa jau sākotnēji izmanto paņēmienu, kurā katrs no bibliotēkas lietotājiem ir svarīgs, ir izveidojusies savdabīga bibliotēkas draugu grupa, uz kuriem allaž var paļauties.

Ulbrokas bibliotēkas draugi
Ziemassvētku radošajā darbnīcā

Astoņu gadu laikā, kopš strādāju šajā bibliotēkā, ir izdevies novērot tendenci, ka bibliotēkas lietotāji vairs nav “ar varu jāvelk” uz bibliotēkas pasākumiem. Arī atsaucība no novada pašvaldības ir jūtami augusi. Mēģināšu ieskicēt tās darba formas, ar kādām strādājam mēs.

Pirmā bibliotēka lidostā

© Rasa Sausiņa, 2011

Jā, nepārskatījies. Patiešām pirmā lidostas bibliotēka tika atklāta Šipholas (Schiphol) lidostā Amsterdamā (Nīderlandē) 2010.gada 25.augustā.

“Unikālo lidostas bibliotēku, kuras fondā ietilpst gan grāmatas, gan mūzikas ieraksti, gan filmas, kopīgi dibinājusi Amsterdamas Shipholas lidosta un Nīderlandes publisko bibliotēku apvienība. Shipholas lidostas bibliotēka ir pirmā bibliotēka pasaulē, kas atrodas lidostā, un tajā pasažieriem iespējams lasīt grāmatas 29 dažādās valodās, klausīties mūziku, skatīties filmas, kā arī bez maksas lejupielādēt tās savos datoros.

Shipholas lidostas bibliotēka atrodas aiz pasu kontroles, zonā “Holland Boulevard”, pasāžā, kas savieno modernizētos E un F terminālus. Atpūtas zona strādā katru dienu. Tās darba laiks sākas pusotru stundu pirms dienas pirmā lidojuma un beidzas pusstundu pēc pēdējā lidojuma.” (Delfi.lv)