Gandrīz ikvienam no mums ir nācies savā dzīvē uzstāties ar runu citu cilvēku priekšā. Savukārt tie, kas šādu pieredzi nav guvuši, var pāragri nepriecāties – šis brīdis agri vai vēlu pienāks. Pieredzējuši cilvēki noteikti zina, ka uzstāšanās vienmēr nostāda mūs vairāku jautājumu priekšā. Kā ienākt telpā? Kā sasveicināties? Vai ir nepieciešams veidot prezentāciju Microsoft (MS) Office PowerPoint lietojumprogrammā? Un, ja, jā, tad kā izvēlēties pareizu fonu, burtu stilu un izmēru? Šie ir tikai daži no simtiem jautājumu, kuri var rasties topošā oratora prātā. Lai jūsu prezentācija būtu veiksmīga, ir jāpiedomā gan par tās saturu, gan arī par tās struktūru, savu izskatu, žestikulāciju un artikulāciju, ilustratīviem materiāliem. Šajā rakstā esmu apkopojusi noderīgus padomus MS PowerPoint prezentācijas veidošanā.

Prezentācijas sagatavošana:

• Izvēlieties savai prezentācijai neitrālu fonu, nevajag pārspīlēt ar krāsām un ornamentiem, ja jūs uzstājaties pieaugušas auditorijas priekšā.
• Pārliecinieties, ka šāds krāsu salikums būs labi saredzams uz lielā ekrāna, pretējā gadījumā – varbūt var iztikt arī bez prezentācijas?
• Ja prezentācijā izmantosiet attēlus un diagrammas, pārliecinieties, ka arī tos varēs labi saskatīt.
• Nepārspīlējiet ar teksta daudzumu slaidā – prezentācija ir tikai kā papildus ilustratīvais materiāls, tajā nav jāiekļauj viss jūsu teiktais. Nelieciet auditorijai sacensties ātrlasīšanā – tā tik un tā neko neuztvers.
• Vienas prezentācijas ietvaros burtu stiliem un izmēriem ir jābūt vienādiem, kā arī tiem ir jābūt labi saredzamiem un salasāmiem.
• Nelieciet prezentācijā to pašu tekstu, ko runāsiet, citādi pienāks tas brīdis, kad auditorija nodomās, ka jūs tur esat tikai tāpēc, lai pārslēgtu slaidus un nolasītu tekstu tiem, kas to neredz.
• Pašā sākumā pievienojiet slaidu ar jūsu prezentācijas saturu, lai auditorija zina, par ko jūs runāsiet.
• Prezentācijas beigās pievienojiet secinājumus, lai auditorija atceras, par ko jūs runājāt.
• Atcerieties, ka prezentācijas elementiem un pašai prezentācijai ir jāpalīdz auditorijai uztvert jūsu teikto, nevis jātraucē tam.

Uzstāšanās:

• Pirms uzstāšanās patrenējieties un pārbaudiet, vai varat iekļauties precīzi laikā (+/- 1 min). Pabeigt savu prezentāciju pirms vai pēc noteiktā laika ir vienlīdz slikts tonis – ja jūs runāsiet pārāk ilgi, auditorija sāks garlaikoties, bet, ja runāsiet pārāk maz – nodomās, ka jums nav, ko teikt.
• Laicīgi ievietojiet savu prezentāciju attiecīgajā datorā, lai izvairītos no neveikliem momentiem, ja izrādīsies, ka jūs neziniet, kur šim datoram atrodas USB ports.
• Pirms uzstāšanās paskatieties, vai prezentāciju varēs labi saskatīt – varbūt ir nepieciešamība aizvērt žalūzijas vai izslēgt gaismu?
• Ja negribat, lai auditorija lasa prezentācijas tekstu no jūsu paša ķermeņa, nekad nestāviet projektoram priekšā.
• Labi pārziniet savus slaidus – izvairieties no to pārslēgšanas turp un atpakaļ, lai auditorija nepadomā, ka jūs sajaucāt prezentāciju ar televizoru un mēģināt atrast iecienīto TV kanālu.
• Nelasiet tekstu no slaidiem – parasti auditorijā sēdošie cilvēki prot lasīt un var to izdarīt paši.
• Ja jums tomēr vajag ieskatīties slaidā, ielūkojieties datora ekrānā, nevis ekrānā, kur tiek projicēta prezentācija – kamēr auditorija baudīs jūsu skatu no muguras, tā nevarēs sadzirdēt, ko jūs sakāt sienā.
• Neturiet sev priekšā A4 lapas – jūs atnācāt runāt ar auditoriju, nevis no tās slēpties. Ja jums ir nepieciešāmi materiāli, kuros ieskatīties, sagatavojiet nelielas kartītes ar tekstu.
• Iegaumējiet, ka tehnika vienmēr pieviļ runātāju! Tāpēc samaziniet riskus, cik vien iespējams – saglabājiet prezentāciju .pdf formātā, izvēlieties zināmākos burtu stilus, kuros bez problēmām tiek attēlotas diakritiskās zīmes, kā arī uzglabājiet savu prezentāciju vairākos datu nesējos!

Ja jūs zināt vēl kādus citus noderīgus padomus, droši dalieties ar tiem komentāros!

Attēls izmantots saskaņā ar BY-NC-SA 3.0 licenci, tā autors Deleket.

“Bērnu žūrijas” pirmsākumi ir meklējami 2001. gadā, kad tas tika realizēts kā eksperiments Rīgā un Rojā. Galvenā idejas autore ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, bet paraugs ir ņemts no Nīderlandes. Lielu popularitāti šis projekts ieguva pagastos, trūcīgos reģionos un Latgales reģionā. Projekta mērķis ir konsolidēt valsts un pašvaldību pasākumus un līdzekļus lasīšanas veicināšanai, izmantojot un pilnveidojot publisko bibliotēku iespējas darbā ar bērniem un jauniešiem.

Projekta mērķu realizēšanai katru gadu tiek rīkots lasīšanas konkurss, kuram var pieteikties pašvaldību publiskās un skolu bibliotēkas. Pašā sākumā konkursa ietvaros bērni tika sadalīti trīs žūrijas vērtēšanas grupās: 1.-4. klase, 5.-7. klase un 8.-9. klase. Katrai vecuma grupai vērtēšanai tika piedāvātas piecas iepriekšējā gadā izdotās grāmatas, kuras bija jānovērtē un jāizvēlās trīs labākās. Vēlāk bērni tika sadalīti četrās žūrijas vērtēšanas grupās: 1.-2. klase, 3.-4. klase, 5.-7. klase un 8.-9. klase, kurām tika piedāvātas piecas jaunākās iepriekšējā gada grāmatas.

Grāmatas tika izvēlētas no dažādu izdevniecību klāsta, bet visvairāk no izdevniecības “Zvaigzne ABC”, jo tā piedāvā dažādiem līmeņiem un interesēm atbilstošu lasāmvielu bērniem.

Sākot ar 2002. gadu, tika izveidoti plakāti, kuri piesaistīja lielāku bērnu uzmanību, jo uz tiem bija atrodami grāmatu vāki. Žūrijas dalībnieki pēc grāmatu novērtēšanas saņēma mazas pateicības balvas: atstarotājus, pildspalvas, nozīmītes un citas lietas ar “Bērnu žūrijas” simboliku.

2010. gadā lasīšanas veicināšanas programmai tika nomainīts nosaukums – “Bērnu un jauniešu žūrija”. Šajā gadā katrā vecuma grupā žūrija izvērtēja nu jau sešas grāmatas. 2011. gadā 1.-2. klase un 3.-4. klase skaitījās bērnu žūrija, bet 5.-7. klase un 8.-12. klase – jauniešu žūrija. Programmā varēja piedalīties arī vidusskolēni un tādēļ tika izveidoti jauni logo.

2011. gadā “Bērnu un jauniešu žūrijā” piedalījās 440 Latvijas bibliotēkas un 10 latviešu diasporas centri pasaulē. Lasīšanas konkursa rezultāti tiks paziņoti Lielajos lasīšanas svētkos Ķīpsalā 3. martā no plkst. 12.00 – 14.00! Un jau tagad notiek gatavošanās nākamajam lasīšanas konkursam.

Pirms kāda laika internetā bija parādījusies ziņa, ka “Bērnu un jauniešu žūrijas” pastāvēšana ir apdraudēta, jo līdzekļu kļūst aizvien mazāk un mazāk. Līdz ar to radās labdarības projekts “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa”, kuru atbalstīja arī sabiedrībā pazīstami cilvēki. Arī tev ir iespēja atbalstīt 2012. gada projektu, ziedojot kādu naudas summu grāmatu iegādei bērniem.

Liels paldies Silvijai Tretjakovai
par palīdzību raksta tapšanā!

Šodien nedaudz parunāsim par virtuālo grāmatu plauktu “Goodreads”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “laba lasāmviela”. Katram grāmatu mīļotājam ir savas iecienītākās grāmatas vai arī sarakstiņš ar grāmatām, kuras noteikti jāizlasa. Tad nu lūk, viens no rīkiem, kas var nākt talkā grāmatu sarakstu organizēšanā, ir pasaules lielākais lasītāju un grāmatu vērtēšanas portāls Goodreads.

Godreads savu darbību uzsāka 2007. gadā un kopš tā laika vieno vairāk kā 7 miljonus lietotāju, kuri ir pievienojuši vairāk kā 250 miljonus grāmatu savos virtuālajos grāmatu plauktos. Goodreads misija ir palīdzēt cilvēkiem atrast un dalīties ar mīļākajām grāmatām. Tas tiek darīts, lai cilvēki dalītos ar citiem lietotājiem priekā par lieliskajām grāmatām, ko viņi lasa.

Katrs reģistrētais lietotājs pamazām veido savu virtuālo grāmatu plauktu, vērtē un iesaka grāmatas citiem. Ar īpaša algoritma palīdzību Goodreads piedāvā līdzīgas grāmatas tām, kuras lietotāji lasa šobrīd vai jau ir izlasījuši. Tas nodrošina nebeidzamu ieteikumu sarakstu un iedvesmo cilvēkus lasīt arvien jaunas grāmatas. Lietotāji var sekot saviem draugiem un viņu lasīšanas progresam, apskatīt nepazīstamu lietotāju profilus, kas var ieinteresēt ar izvēlēto grāmatu specifiku, vai arī vienkārši veikt grāmatu meklēšanu. Pirms uzsākt kādas grāmatas lasīšanu, ir iespēja apskatīties konkrētās grāmatas novērtējumu un izlasīt citu lietotāju komentārus par to. Papildus, sistēma piedāvā arī grāmatas iegādes vietas meklēšanu, piemēram, iespēju grāmatu iegādāties Amazon internetveikalā. Visas šīs iespējas veicina vēlmi lasīt arvien jaunas grāmatas un dalīties savā grāmatu lasīšanas pieredzē ar citiem.

Meklēšanu var veikt gan ierakstot meklēšanas logā grāmatas nosaukumu vai autoru, gan arī veicot pārlūkmeklēšanu, izvēloties grāmatas, pēc kāda no iecienītākajiem žanriem. Ieteikumu sistēma ir daudzveidīga un efektīva. Izpētes sadaļā var piedalīties konkursos, apskatīt populārāko grāmatu topus, iepazīties ar labākajiem grāmatu pārskatiem, kā arī uzzināt vairāk par jaunākajām grāmatām. Interesanta lieta ir arī lietotāju veidotie grāmatu saraksti, kuri ir ļoti subjektīvi, bet tāpēc ne mazāk interesanti. Piemēram, S. Meijeres romāni tiek ievietoti gan labāko, gan sliktāko grāmatu sarakstos – kāda nu kuram gaume. Bet ir arī konkrētāki saraksti, piemēram, grāmatas par feminismu. Goodreads piedāvā saviem lietotājiem ne vien sarakstus, bet arī iespēju labāk iepazīt autorus, viņu darbus un slavenākos citātus. Vēl ar testu palīdzību var pārbaudīt savas zināšanas par autoriem vai grāmatām. Dažādās iespējas nodrošina interesantu laika pavadīšanu, jaunu grāmatu iepazīšanu un iespēju uzzināt citu cilvēku viedokli.

Papildus visam iepriekš minētajam Goodreads ir arī savdabīgs sociālais tīkls, kur vienojošais elements ir grāmatas. Lietotāji var sekot saviem draugiem un viņu izlasītajām grāmatām, kā arī piedalīties grāmatu klubu aktivitātēs un diskusijās. Draugiem var aizsūtīt ziņu, rekomendēt grāmatu vai salīdzināt grāmatu sarakstus. Profilos ir redzamas lietotāju iecienītākās grāmatas, tās grāmatas, kuras šobrīd tiek lasītas, kā arī saraksts ar grāmatām, kuras lietotājs vēlas izlasīt. Sociālo mediju mīļotāji novērtēs Goodreads sasaisti ar citiem sociālajiem tīkliem un medijiem. Katru grāmatu var pievienot  Facebook, Twitter, Google+, savai tīmekļa vietnei vai emuāram, vai arī Pinterest profilam. Šādā veidā ar savu grāmatu sarakstu var iepazīstināt cilvēkus, kuri nav reģistrēti Goodreads lietotāji.

Goodreads piedāvā saviem lietotājiem plašas iespējas un palīdz attīstīt cilvēku personīgo pasauli ar arvien jaunu literatūru. Lai kādas būtu lietotāju vēlmes, šis un līdzīgi projekti veicina lasītvēlmi un savstarpējo saikni starp grāmatām un lasītājiem.

Izmantotais informācijas avots:
http://www.goodreads.com/

Attēli no:
Goodreads logo un attēlu kolekcijas

Šonedēļ, 13. februārī, klajā nācis pavisam jauns projekts – This is What a Librarian Looks Like. Nedēļas laikā tajā ir iesaistījušies nu jau 228 bibliotekāri un to skaits tikai aug. Projekts pēc savas būtības ir vienkāršs un ģeniāls vienlaicīgi, jo dalība tajā neaizņem daudz laika un tas rada pozitīvas emocijas ne tikai projekta dalībniekiem, bet arī visiem interesentiem.

Arī tu vari pievienot savu fotogrāfiju bibliotekāra tēla kaleidoskopam

Lai piedalītos projektā, izvēlies vienu no savām fotogrāfijām, kurā atspoguļota tava personība vai darba aspekts, pievieno fotogrāfijai īsu aprakstu un atzīmē, izmantojot piedāvātos tegus, kura tipa bibliotēku tu pārstāvi – publisko, skolu, akadēmisko, speciālo vai citu. Tavs e-pasts un vārds netiks publicēts, ja nu vienīgi tas būs ierakstīts Caption laukā.

Ceru, ka man izdevās ieinteresēt un ka šis projekts gūs lielu atsaucību arī mūsu kolēģu vidū, jo ir taču jauki dalīties savā pieredzē un būt vienotiem kopīgu mērķu sasniegšanai. Būsim radoši un parādīsim pasaulei, cik gan dažādi var būt bibliotekāri arī no Latvijas!

Izmantotais informācijas avots:

• Newman, Bobbi. You’re Invited! – This Is What a Librarian Looks Like. In: Librarian by Day [online]. February 13, 2012 [cited February 16, 2012]. Available: here.

Filed under: Bibliotēku interešu pārstāvniecība Tagged: bibliotekāra izskats, bibliotekāra personība, bibliotekāra tēls, bibliotēku interešu pārstāvniecība, projekti ]]> http://lbbjss.wordpress.com/2012/02/17/bibliotekars-fotografijas/feed/ 4 udrite Lūk, ka izskatās bibliotekāri! Pieteikšanās projektam http://lbbjss.wordpress.com/2012/02/15/libday8-atskats/ http://lbbjss.wordpress.com/2012/02/15/libday8-atskats/#comments Wed, 15 Feb 2012 06:00:13 +0000 Madara http://lbbjss.wordpress.com/?p=5381 ]]> © Madara Vīlipa, 2012

2012. gada 30. janvāris līdz 5. februāris daudzās bibliotēkās bija neaizmirstams un pozitīvu emociju pilns, jo visas nedēļas laikā bibliotekāri varēja pastāstīt, ko viņi dara savā ikdienas darbā. Projekts “Bibliotēkas diena dzīvē” ir veiksmīgi noslēdzies, un es varu apgalvot tikai vienu – tas ir lieliski izdevies, jo ir gūtas pozitīvas emocijas un projekta dalībnieki noteikti vēlētos piedalīties arī projekta 9. kārtā.

Liels paldies Kursīšu bibliotēkas-informācijas centra vadītājam Mārtiņam Lagzdonam par viņa iniciatīvu projekta logo izveidē!

Pirmie, kas pieteicās šajā projektā, bija Rēzeknes Centrālā bibliotēka, Pārlielupes bibliotēka, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, Bulduru bibliotēkas bērnu nodaļa un Kursīšu bibliotēka-informācijas centrs. Projekta pirmajā dienā pievienojās Lutriņu pagasta bibliotēka, Latvijas Universitātes Bibliotēkas Centrālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēka, Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra Metodiskā bibliotēka, Rīgas Centrālās bibliotēkas ārējais apkalpošanas punkts “Saulaino dienu bibliotēka” Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Kuldīgas Galvenā bibliotēka, Naujenes tautas bibliotēka, Pededzes bibliotēka un Lielvārdes Pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa. Redzot lielo aktivitāti, kas norisinājās mikroblogošanas tīklā Twitter, otrajā projekta dienā iesaistījās Tūjas bibliotēka, Jelgavas 4. vidusskolas bibliotēka, Vīksnas pagasta bibliotēka, Stienes bibliotēka, Patentu tehniskā bibliotēka un Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālbibliotēka Varavīksne. Kā pēdējā projektā iesaistījās Pļaviņu novada bibliotēka. Pilns aktīvistu saraksts pieejams raksta beigās.

Pirmajā projekta dienā tika izveidots to dalībnieku saraksts, kuri bija devuši ziņu, ka rakstīs savus iespaidus mikroblogošanas tīklā Twitter, kā arī tie, kuri saviem tvītiem pievienoja iezīmi #libday8. Jau dienas pirmajā daļā aktīvi tvītoja Latvijas Universitātes Bibliotēkas Centrālās bibliotēkas darbinieces @nekibu un @SSiikaa un Rēzeknes Centrālās bibliotēkas darbinieces @Ruta_biblio un @anna_kei. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas bibliotekāres saviem tvītiem regulāri pievienoja fotogrāfijas, ļaujot mums ielūkoties savas ikdienas notikumos. Pirmajā projekta dienā tika izveidoti arī pilnīgi jauni emuāri un bibliotekāri bija apņēmības pilni cītīgi aprakstīt savus notikumus.

Otrajā dienā mikroblogošanas tīklā Twitter parādījās nu jau lielāka aktivitāte. Projekta dalībnieki sekoja līdzi citu dalībnieku piedzīvojumiem un sazinājās savā starpā. Sāka parādīties ieraksti emuāros, kuros sīkāk tika izklāstīts, kā norisinās diena bibliotēkā.

Trešā, ceturtā un piektā diena mikroblogošanas tīklā Twitter bija nedaudz klusāka, taču tie, kas raksta emuāros, joprojām ir gana aktīvi (visas nedēļas garumā tviterī iezīme #libday8 tika lietota 248 reizes). Savukārt brīvdienas bija pavisam klusas, jo tapa pārskati par visu nedēļu.

Projekta dalībnieki ir apmierināti ar projekta norisi un ir priecīgi, ka varēja ielūkoties, kā sokas citām bibliotēkām. Liels prieks, ka piedalījās bibliotēkas no visas Latvijas. Projekts satuvināja bibliotekārus savā starpā, jo viņiem bija iespēja regulāri sekot līdzi projekta norisei, kā arī smelties idejas no citiem.

Projekta "Bibliotēkas diena dzīvē" 8. kārtā Latviju pārstāvēja 25 bibliotēkas – aktivitāšu ziņā Latvija ir trešā aktīvākā valsts aiz Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas (skat. apkopojumu raksta beigās)

Izpētot sīkāk projekta dalībnieku emuārus un to ierakstus, nācās secināt, ka visos emuāros ir kaut kas vienots. Diez kas? Noteikti tas, ka visi projekta dalībnieki bija bibliotekāri, kuri dalījās savos iespaidos par savu ikdienas darbu bibliotēkā. Sākšu ar to, ko tad paši bibliotekāri domā par savu profesiju un kādu to redz (pie dažām sadaļām ir pieliktas fotogrāfijas no Twitter ierakstiem):

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas
filiālbibliotēka Varavīksne:

“Bibliotekārs man šķiet tāda Radoša būtne, kas dzīvo starp grāmatām un zināšanām, bet vēl svarīgāk tās prasmīgi pasniegt savam lasītājam un interesentiem! Bibliotekāram jāprot zibenīgi reaģēt pieprasījumu virpulī, jāatsijā informācija un jāpalīdz atrast to, kas cilvēku interesē un kas viņam vajadzīgs! Esam tie cilvēki, kas “atdzīvina” tekstu un piedāvā to savam lasītājam, mēs arī stāstām par grāmatu un savā veidā reklamējam to..”

Kursīšu bibliotēka-informācijas centrs:

“Varu piekrist kolēģes rakstītajam, ka bibliotekāram ir iespēja izdzīvot tik daudz un dažādas profesijas un spēlēt tik dažādas lomas – būt par bibliotekāru, datorspeciālistu, sabiedrisko attiecību guru, sētnieku, apkopēju, kurinātāju, projektu vadītāju, pasākumu organizētāju un vadītāju, pedagogu un sociālo darbinieku, mākslinieku, …. Tā varētu turpināt vēl un vēl, jo bibliotekāra darbs nav vienveidīgs, tas ir ļoti dažāds. Katrs šajā darbā var atrast kaut ko sev interesantu un sirdij tīkamu, vai tas būtu darbs ar bērniem, novadpētniecību, projektiem vai pasākumiem. Nenoliedzami bibliotēkas darbinieki ir tie, kas veido bibliotēkas auru, tēlu un tās saturu. Man šķiet, ka bibliotekāri Latvijas bibliotēkās ir ļoti forši cilvēki.”

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka:

“Es mīlu savu bibliotēku. Tātad, bibliotēkas diena dzīvē vai es bibliotēkas dienas dzīvē?” /Olga/

Jelgavas 4. vidusskolas bibliotēka:

“Bibliotēkas darbinieku, sevišķi skolu bibliotēku, ikdiena ir raiba kā dzeņa vēders. Diena dienai seko ar citām krāsām, savērpjoties raibā pavedienā. Bibliotēka nav tikai grāmatu izsniegšanas vieta, tai ir daudzveidīgas funkcijas un ikdiena savijas daudzo darbu raibajā virknē. Katra diena paiet skolēnu ielenkumā, jautājumi birst kā no pārpilnības raga. Dienās, kad izkrīt stundas, bibliotēkā rosās un darbojas bērni kā skudras pūznī.”

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka:

“Man allaž licies, ka mūsu (bibliotekāru) darba “sāls” ir tieši EMOCIJAS, ko mēs dodam un gūstam saskarsmē ar saviem lasītājiem. Strādājot ar lasītājiem, nepaiet neviena diena, kad mēs neuzklausītu kāda bēdu, sarūgtinājuma vai tieši otrādi – prieka un sajūsmas stāstu. Un arī mēs paši esam tikai cilvēki, kas priecājas, jūtot atgriezenisko saikni – ka mēs esam vajadzīgi, spējam palīdzēt.” /Ligita/

Stienes bibliotēka:

“Viens nu ir skaidrs, tas rada piederības sajūtu īpašai profesijai, kura ir daudzšķautnaina … un par vienmuļību … Bibliotēkas ikdienas dzīvē AIZMIRSTIET … Šī profesija un dzīve tajā ir notikumu pilna!”

Šie ir tikai daži viedokļi par bibliotekāro darbību. Teju visos emuāros varēja atrast, kā ir iesākusies diena, kādi ir bibliotekāru pienākumi un darbi no rītiem. Arī pirmie apmeklētāji tika pieminēti ne vienu reizi vien:

Kursīšu bibliotēka-informācijas centrs:

“Atkal jauns rīts, aiz loga stindzinošs aukstums, bet man bibliotēkā ļoti silts, tas priecē, patīkami strādāt. Rīts kā jau allaž iesākas ar jaunākās preses savadīšanu sistēmā, šodien laikraksti tā pa vairāk, jaunie februāra žurnāli sāk nākt.”

Gāliņciema bibliotēka:

“Kā jums liekas, kas ir pirmais ko izdaru? Ienāku un pasmaidu. Un tā katru rītu.”

“Jaunas nedēļas pirmās dienas, pirmais apmeklētājs. Sagaidu ar smaidu, jo man ir silti un labi, bet apmeklētājs nosalis ar skaudību saka: “Silti jums te…””

Naujenes tautas bibliotēka:

“Pirmie lasītāji ir klāt. Vienus pavadu uz lasītavu pie datoriem, otrie iet ar mani uz Abonementu.”

Pilsrundāles bibliotēka:

“Diena sākās spraigi, jau ar pirmajiem apmeklētājiem – tiem, kas nāk katru dienu un tādiem, kuriem bija vajadzīga kopēšana un konsultācija datorlietošanā.”

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka:

“Pirmie lietotāji. Nav daudz… Bērni skatās multenes (spēlēt spēlītes aizliegts), klausās un skatās YouTube. Bet spēlītes vienalga spēlē, domā, ka bibliotekārs neredz!”

Jelgavas 4. vidusskolas bibliotēka:

“Pirmie bibliotēkas apmeklētāji jau pabāž galvas pa durvīm pirms astoņiem ar lūgumu, vai nevar ātrāk. Citam neizpildīts mājas darbs, citam gribas paspēlēt kādu spēli, lai pakavētu laiku, kad stunda nenotiek, citiem gribas paslēpties aiz kāda grāmatu plaukta un tā joprojām.”

Tālāk analizējot emuārus, ļoti aktuāls temats bija atskaišu rakstīšana. Daži viedokļi:

Gāliņciema bibliotēka:

“Smadzenes darbojas intensīvā režīmā balansējot starp mākslu, izdomu un aktiera meistarību, zvanot direktores vietniecei un uzdodot nevainīgus jautājumus par dažu atskaišu “vājajām” vietām.”

Kursīšu bibliotēka-informācijas centrs:

“Bibliotēkas gada atskaite, ko sūtīju vakar metodiķei, bija par lielu un “uzkāra” manu e-pastu, šodien sazinoties ar sistēmas administratoru problēma veiksmīgi atrisināta, var i saņemt, i nosūtīt vēstules. Bez e-pasta kā bez rokām.”

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka:

“Nu jau atskaite iesniegta, var apskatīties apkārt un ķerties pie citiem tikpat steidzamiem darbiem. Janvāris bibliotēkas dzīvē allaž ir bijis atskaišu, ciparu un padarītā darba izvērtēšanas laiks. Tāda nu ir šī aukstā janvāra diena mūsu bibliotēkā – ar vienu kāju ciparos un atskaitēs, ar otru – pārdomās par mainīgo un paliekošo…”

Kad sagaidīti pirmie apmeklētāji, atskaites uzrakstītas un citi apkopojumi par dažādiem pasākumiem bibliotēkās izdarīti, tad droši var parunāt par auksto laiku, kas bija visu nedēļu, kamēr norisinājās šis projekts. Aukstais laiks mūs pārsteidza nesagatavotus, bet bibliotēkas un tās darbinieki veiksmīgi tika ar visu galā:

Pilsrundāles bibliotēka:

“Audzināju meitenes, kuras lielajā aukstumā staigāja bez cepurēm, ak, jaunība!”

Naujenes tautas bibliotēka:

“8:00 Esmu jau bibliotēkā. Ārā -29 grādi aukstuma, bibliotēkā +22, jauki!”

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas
filiālbibliotēka Varavīksne:

“Sals stindzina spraigi, spēcīgi un stindzinoši! Ienākot bibliotēkā, pirmais, ko vēlamies izdarīt, ir turēt rokās karstu tējas krūzi, lai sasildītos!”

Gāliņciema bibliotēka:

“Ja laukā ir 14 grādi zem nulles, tad noteikti sevi vajag iepriecināt ar kādu siltu dzērienu. Nesen izlasīju, ka, ja darbiniekam darba laikā sanāk bieži dzert kafiju, tad jādomā par to, vai viņš strādā īstajā vietā. Viela pārdomām, bet mana kafija paliek neizdzerta. Ir atnākuši apmeklētāji un es par savu kafiju atceros tikai pēc stundas. …”

Kā jau zināms, tad bibliotēkās bez tās lasītājiem ir skumji un klusi, tāpēc emuāros varēja izlasīt arī kādu interesantu atgadījumu, kas saistīts ar tās lasītājiem:

Gāliņciema bibliotēka:

“Nosalušiem vaidziņiem viņi [bērni] sapņaini stāstīja par to, ko ir darījuši vasarā un ko atkal sadarīs nākamajā vasarā. Par to, ka viņi tiešām vasaru ļoti gaida, liecināja arī atstātie zīmējumi – puķaini un saulaini.”

“VISI BIBLIOTĒKAS APMEKLĒTĀJI IR ĪPAŠI.”

Jelgavas 4. vidusskolas bibliotēka:

“Gandarījums par paveikto ir bērnu novērtējums un atsaucība, saulainais smaids, priecīgā klaigāšana, kas reizēm rada papildus slodzi un klusais jautājums: “Vai es varu ko palīdzēt? Man ir brīva stunda.””

Lutriņu pagasta bibliotēka:

“Laukā liels sals, un tāpēc vakar un šodien pie datoriem ir tikai pieaugušie, arī grāmatu lasītājiem nepatīk tāds laiks nākšanai uz bibliotēku. Divi datorpuiši nosēdēja visu dienu, es arī neko neteicu. Zinu, ka viņu dzīvokļos ir vēsi, lai tad sēž bibliotēkā un siltumā.”

“Šodien uz skolu bērniem ir atļauts arī neiet, bet pārsteigums jau no rīta. Pāri astoņiem meitene ienāk bibliotēkā un vēlas pie datoriem. Kā tik agri uz bibliotēku, vai tad uz skolu nav jāiet – prasu. Nē, šodien liels sals – skan atbilde. Skola viņai gandrīz durvju priekšā, bet bibliotēka atrodas 1 km attālumā. Nu, re kā, uz skolu nav jāiet, bet uz bibliotēku var, galvenais, ka kāds no vecākiem pat esot atvedis uz bibliotēku, tad jau būtu ievedis arī skolā.”

Ja jau bibliotekāri varēja dalīties savos piedzīvojumos par savu ikdienu, tad varēja izlasīt arī dažus interesantus atgadījumus vai vienkārši kādas vēlmes saistībā ar bibliotēku:

Saulaino dienu bibliotēka:

“Jau sen ir liela vēlme pēc Booktrolley jeb ratiņiem ar ko izvadāt grāmatas. Ir plāns vasarās ar šādiem grāmatu un žurnālu piekrautiem ratiņiem braukt pie bērniem uz mūsu rotaļu parku, kā arī piedāvāt brīvprātīgajiem, kas ar bērniem slimnīcā rotaļājas vakaros. Plānoju rakstīt oficiālu vēstuli un vērsties pie mēbeļu uzņēmumiem ar lūgumu ziedot šādus ratiņus Bērnu slimnīcai.”

Ventspils bibliotēka:

“Ierastā rīta rosme pie grāmatu kastes, palūdzu kolēģei Elitai – “Nofočē mani, lūdzu, blogam”, fiksā fotosesija, ejam atpakaļ un… ups… durvis vaļā neveras! Protams, čipu kabatā neiemetu un mobilais arī palika somā, cik labi ka krātuvē rosās Maira. Klauvējam kā zīlītes pie loga rūts, tiekam atpakaļ telpās!”

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka:

“Meitas atradušas savas mirušās mātes mantās 3 mūsu grāmatas par kosmosu un meteoroloģiju un atnesa nodot. Mēs pat vairs nevarējām atrast nekādus datus par šo kavējumu, bet iztaujājot meitas, secinājām, ka grāmatas varētu būt paņemtas ap 1995. gadu. Vēl – sieviete atnesa grāmatu par darbmācību, kuru pie mums paņēmusi 1999. gadā. Mēs jau no šīm grāmatām bijām atvadījušās, nu, pagājuši taču jau vairāk kā 10 gadi, bet mūsu grāmatas tomēr atradušas ceļu atpakaļ. Kāds skolnieciņš atnesa nozaudēto grāmatu vietā savas skolas grāmatas. Nez, ko gan viņš pēc tam nestu skolas grāmatu vietā?”

Pilsrundāles bibliotēka:

“Paņēmu pastu un devos uz bibliotēku, kur blakus dzīvoklī remontēja slēdzeni, jo kāds bija iebāzis sērkociņu, bet bibliotēkas durvju slēdzenei – izskrūvētas skrūves. Varbūt kāds gribējis ko ļaunu padarīt jeb niezējuši nagi? Ņēmu un pati ieskrūvēju pielāgotas skrūves, notīrīju durvis no līmlentas atstātajām pēdām (ļoti nesmuki pleķi paliek, kurus cītīgi jāberž ar siltu ūdeni un “Skudru”).”

Naujenes tautas bibliotēka:

“Esmu bibliotēkas vadītāja no 1993. gada, jau sen vēlējos izveidot bibliotēkas blogu, bet vienmēr pietrūka laika, bet šodien uz bibliotēkas e-pastu atnāca ziņa, par iespēju ņemt dalību LBB projektā “Bibliotēkas diena dzīvē” un nekas neatlika, kā izveidot bibliotēkas blogu, laikam tam ir pienācis īstais laiks.”

Lutriņu pagasta bibliotēka:

“Izsniegums janvārī – prese sit pušu grāmatu izsniegumu 1,5 reizes. Tas lieku reizi pierāda, ka cilvēki maz pasūta avīzes un žurnālus. Bibliotēkā vajag šo presi, lai kā citi to noliedz. Visi nelasīs internetā un arī visi izdevumi nav pat par brīvu lasāmi.”

“Mēs taču laukos esam mazās Gaismas pilis un naudas līdzekļi jāatvēl jaunu grāmatu iegādē. Nu saprotiet taču bibliotēkas sūtību!!! Mēs esam apkalpojoša iestāde un nekad nepelnīsim.”

Atbildi uz jautājumu “Vai bibliotekāri vēlētos šajā projektā piedalīties vēlreiz?” ļoti uzskatāmi parāda šie daži citāti:

Stienes bibliotēka:

“Ja spēšu izbrīvēt laiku, 9. Library Day in the Life projektam noteikti tiks pieteikta Stienes bibliotēka.”

Pilsrundāles bibliotēka:

“Nobeigumā gribu saukt: Atkārtot! Atkārtot! Atkārtot!”

Kursīšu bibliotēka-informācijas centrs:

“Man patika dalības akcijā “Bibliotēkas diena dzīvē”, jo tā bija jauna pieredze un jauns izaicinājums, tā bija iespēja, tas bija vienkārši foršs pasākums. Vai atkārtot? Noteikti, jā!”

Gāliņciema bibliotēka:

“Šis projekts deva vēlmi piedalīties tādā projektā arī nākamajā reizē!”

Ja arī projekts nepiesaistīja cilvēkus no malas, tad pirmais mēģinājums šajā projektā bija visnotaļ veiksmīgs, jo tas vismaz satuvināja Latvijas bibliotekārus. Projekta dalībnieki ir ļoti apmierināti ar savu dalību tajā un noteikti vēlēsies piedalīties arī projekta 9. kārtā.

Uzskatu, ka šis projekts ir norisinājies veiksmīgi un tās bibliotēkas un bibliotekāri, kuri šajā kārtā vēl nebija pārliecināti par savu dalību, tad nākamajā kārtā noteikti piedalīsies!

Vēlos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem par piedalīšanos un
ceru uz sadarbību arī nākamajā kārtā! Mums tas izdevās!

Tvītoja:

• @Ruta_biblio, @anna_kei un @rezcb no Rēzeknes Centrālās bibliotēkas;
• @Parlielupe no Pārlielupes bibliotēkas;
• @JZbiblioteka no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas;
• @buldbibl no Bulduru bibliotēkas bērnu nodaļas;
• @Saul_dienu_bibl no Saulaino dienu bibliotēkas;
• @KuldigasGB no Kuldīgas Galvenās bibliotēkas;
• @tujasbiblioteka no Tūjas bibliotēkas;
• @SZFbiblioteka no Latvijas Universitātes Bibliotēkas Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas;
• @sigpagbibl no Siguldas pagasta bibliotēkas;
• @ramaniite no Pilsrundāles bibliotēkas;
• @vent_biblioteka no Ventspils bibliotēkas;
• @nekibu un @SSiikaa no Latvijas Universitātes Bibliotēkas Centrālās bibliotēkas;
• @Stienes_b_ka no Stienes bibliotēkas;
• @plavinubibl no Pļaviņu novada bibliotēkas;
• @santtuc, @daceudre, @silvenija un @lbbjss no LBB Jauno speciālistu sekcijas;
• kā arī daži tvīti no @LNB_lv un @3td_biblio.

LibDay oficiālais vikijs
LibDay Facebook oficiālā vietne
Projekta autores Bobijas Ņūmenas emuārs

Jau rīt ir 14. februāris – vispasaules mīlētāju diena par godu Svētajam Valentīnam. Kā vēsta leģendas, pavisam ir bijuši trīs (dažviet apgalvots, ka seši) svētie ar vārdu Valentīns. Taču vispatiesākais Valentīndienas aizsākums, man šķiet, ir leģenda par Svēto Valentīnu, kurš tika apcietināts un pirms nāves no cietuma kameras ar savām asinīm rakstīja vēstuli, kuru viņš sūtīja cietuma apsarga meitai un parakstīja ar tekstu “no tava Valentīna”, un šī frāze vijas cauri gadsimtiem, kā Valentīndienas apsveikumu romantiskais paraksts (1).

Šajā dienā apsveiksim un samīļosim savas otrās pusītes, skatīsimies filmu “Titāniks” un varbūt arī palasīsim kādu labu romantisku grāmatu. Bet, vai jūs zināt, kā šo dienu pavada bibliotēkās?

14. februāris - Bibliotēku mīļu diena

Austrālijas Bibliotēku un informācijas biedrība 14. februārī aicina atzīmēt tieši Bibliotēku mīļu dienu (Library Lovers day). Tā kā neesmu redzējusi vai dzirdējusi, ka arī Latvijas bibliotēkās norisinātos šī akcija jeb svētki, tad aicinu šogad šos svētkus bibliotēkās sagaidīt un pavadīt īpašāk nekā citos gados.

Piedāvāju dažas idejas, kā savā bibliotēkā radīt attiecīgu noskaņu:

• dalīt apmeklētājiem grāmatzīmes – tās vari lejuplādēt šeit;
• izstādīt atsevišķā plauktā grāmatas par mīlestību;
• izveidot īpašu norādi uz romānu plauktiem;
• pielikt pie bibliotēkas durvīm plakātu ar uzrakstu “Šodien bibliotēku mīļu diena!” (tas varētu aicināt vairāk cilvēkus iegriezties bibliotēkā, lai paskatītos, kas tur notiek);
• izveidot bērniem īpašas aktivitātes, piemēram, uzzīmēt savu mīļāko grāmatu varoni;
• izveidot sarakstu, kurā lasītāji var ierakstīt savas iemīļotās grāmatas.

Vēl dažādas idejas varat gūt no citu valstu pieredzes:

• Amerikas Bibliotēku biedrības iniciatīva “Es mīlu bibliotēkas”;
• Zviedrijas Bibliotēku biedrības kustība “Bibliotēku mīļi”;
• Kalifornijas bibliotēku draugu un dibinājuma iniciatīva “Bibliotēku mīļu mēnesis”.

Ir vēl kāda ļoti interesanta kustība Austrālijā, kas šobrīd ir aktuāla ne tikai Valentīndienā – Mīlam lasīt (Love to Read). Šajā kustībā apvienojas gan Austrālijas bibliotēkas, gan bibliotēku biedrības, lai mainītu situāciju valstī, jo apmēram 46% Austrālijas iedzīvotāju nemāk lasīt. 2012. gads Austrālijā tiek izsludināts kā nacionālais lasīšanas gads, bibliotēkas sadarbosies ar pašvaldībām, skolām, grāmatu izdevējiem, darba devējiem un citām institūcijām, lai izveidotu dažādas iedvesmojošas nodarbības un pasākumus, lai uzlabotu austrāliešu lasītprasmi.

Mīlam lasīt

Rīt, 14. februārī, plkst. 16:00 visi interesenti var doties uz Valmieras integrēto bibliotēku. Tur notiks pasākums “Radošā mīlestība”, kuru organizē biedrība “Radošā Evolūcija”. Šī pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar biedrības darbību un dalību dažādos radošos projektos. Plašāka informācija par pasākumu lasāma šeit.

“Biedrība “Radošā Evolūcija” ir dibināta 2011. gada 11. novembrī un pašlaik tajā darbojas deviņi biedri. Tās misija ir iestāties par radošu vidi Latvijā, atbalstīt radošas iniciatīvas, piesaistīt finansējumu, organizēt un vadīt projektus, kas veicina Latvijas un arī ārpasaules mākslas, literatūras vai cita veida radošas izpausmes attīstību.” (2)

Pasākuma “Radošā mīlestība” afiša

Interesenti tiks arī iepazīstināti ar Līgas Knēziņas romānu “SMS”, kas izdots 2011. gadā. Tas ir stāsts par sievietes jūtām, sapņiem, emocijām un cerībām, kā arī, protams, attiecībām. Daļa romāna rakstīta ļoti mūsdienīgā formā – īsziņas veidā. Vairāk par romānu varat lasīt šeit.

Aicinu visus lasītājus atcerēties par savu bibliotēku ne tikai kādā īpašā dienā, bet katru dienu!

Izmantotie informācijas avoti

1. Velentine’s Day [online]. History.com [cited 12.02.2012]. Available: here.
2. Kubulnieks, Mārtiņš. Valentīndienā notiks pasākums “Radoša mīlestība” [tiešsaiste]. Valmieras integrētā bibliotēka, 06.02.2012. [skatīts 12.02.2012.]. Pieejams: šeit.

Ikdienā mēs izmantojam Microsoft (MS) Office Word, kā tekstu radīšanas un formatēšanas lietojumprogrammu. Tās pamatfunkcijas – teksta ievadīšana, formatēšana, saglabāšana atbilstošā formātā – ir apguvis ikviens skolēns, students un biroja darbinieks, tai skaitā arī bibliotekārs. Es vēlos vērst jūsu uzmanību kādai maz pazīstamai MS Word funkcijai, kuru ir izdevīgi izmantot brīžos, kad vēlaties izveidot aptaujas anketu, reģistrācijas formu vai jebkuru cita veida dokumentu, kuru ir nepieciešams nosūtīt lielam skaitam cilvēku, dodot viņiem iespēju papildināt jūsu izveidoto dokumentu tieši jums nepieciešamā veidā, aizsargājot jūsu radīto tekstu pret jebkāda veida izmaiņām.

Šodien apgūsim divu lietojumprogrammas MS Word veidlapas lauku (form fields) izmantošanu:

1) veidlapas teksta lauks;
2) izvēlnes rūtiņas veidlapas lauks.

Veidlapas teksta lauks (text form field) ļauj dokumenta lietotājam ievadīt tajā brīvi izvēlētu tekstu. Šī lauka izmantošana ir ērta tajā ziņā, ka dokumenta lietotājs, atverot dokumentu, uzreiz var redzēt pelēkā krāsā iekrāsotus laukumus, kuros viņam ir jāievada teksts. Jāatzīmē, ka pelēkās krāsas laukumi neparādīsies izdrukās. Savukārt izvēles rūtiņas veidlapas lauks (check box form field) ļauj dokumenta lietotājam atzīmēt, piemēram, apgalvojumus, kuriem viņš piekrīt, ieliekot attiecīgajā rūtiņā ķeksīti.

Pirms soli pa solim parādīt šo veidlapas lauku izmantošanu, gribu atzīmēt, ka praktiskam piemēram par pamatu izmantošu 2007. gada MS Word versiju. Ja jums ir vecāka vai jaunāka MS Word versija, palīdzības sadaļā, klikšķinot uz jautājuma zīmes, varat atrast padomus, kā rīkoties tieši jūsu gadījumā.

Vispirms būs jāveicas dažas darbības, lai varētu sākt izmantot attiecīgos veidlapas laukus:

1. Klikšķiniet uz Microsoft Office pogas augšējā kreisā stūrī un izvēlieties Word Options.
2. Klikšķiniet uz Popular.
3. Izvēlieties Show Developer tab in the Ribbon un apstipriniet savu izvēli.

Lietojumprogrammas MS Word iespēju iestatījumi

Nākamais solis ir izmēģināt katru no piedāvātajiem veidlapas laukiem, kuri ir “paslēpušies” attīstītāja (developer) izvēlnes vadīklu (controls) sadaļā. Lai to izdarītu, ir jāaktivizē teksta modelēšanas režīms (design mode).

Vadīklu izvēlne

Visu beidzot, kad teksta dokuments ir izveidots, atliek veikt pašu pēdējo soli – iestatīt iespēju papildināt dokumenta tekstu, izmantojot tekstā ietvertos veidlapas laukus. To var izdarīt attīstītāja izvēlnes dokumenta aizsardzības (protect document) sadaļas apakšsadaļā “ierobežot formatēšanu un rediģēšanu” (restrict formatting and editing). Rediģēšanas ierobežojumu (editing restrictions) izvēles rūtiņā jāieliek ķeksis un attiecīgi jāizvēlas iespēju atļaut veidlapas aizpildīšanu (filling in forms). Lai apstiprinātu teksta rediģēšanas ierobežojumus, jums ir jāklikšķina uz aizsardzības ierobežojumu pogas (yes, start enforcing protection). Ja poga ir neaktīva, tad attīstītāja izvēlnē, klikšķinot uz attiecīgās ikonas, ir jāiziet no teksta modelēšanas režīma. Tagad jums tikai atliek izdomāt dokumenta aizsardzības paroli, kuru nepieciešamības gadījumā varēsiet izmantot, lai mainītu teksta rediģēšanas ierobežojuma iestatījumus. Lai atgrieztos pie visa teksta rediģēšanas iespējas, jāklikšķina uz pogas “pārtraukt aizsardzību” (stop protection) un jāievada iepriekš izvēlētā parole.

Dokumenta rediģēšanas ierobežojumu iestatīšana

Pirms teksta dokumenta nosūtīšanas adresātiem, iesaku pārbaudīt, vai viss darbojas kā nākas. Ceru, ka šis padoms noderēs un radīs jūsos interesi izpētīt arī citas lietojumprogrammas MS Word iespējas.

Pirmais attēls izmantots saskaņā ar BY-NC-SA 3.0 licenci, tā autors Deleket.

The Summer School for Young Librarians is a joint initiative of the International Research and Exchanges Board (IREX) and the National Association of Librarians and Public Libraries in Romania (ANBPR), funded within the Biblionet Program. It started in 2010 and this year we organized the second edition.

Romanian new librarians, foto TIBRO (Tineri bibliotecari din România)

The aim of the Summer School is to identify young librarians from public libraries across Romania who are able and committed to the profession, and to encourage their involvement in the development of a modern public library system in Romania. We had 3 main objectives:

• to encourage proactive and innovative initiatives of young professionals in public libraries;
• to encourage young professionals to be active in professional associations;
• to create a proper framework for networking and sharing, innovation and collaboration among young professionals.

But, before describing in more details why and how it was organized, we want to provide some context. While libraries around the world are reinventing themselves, in Romania many libraries are only now beginning this journey.  Also, cooperation and collaboration among library professionals is an aim not yet achieved. The new professionals, after being exposed to obsolete LIS curricula, armed with very few practical applications, enter into hierarchical and rather conservative organizational cultures, where experimentation is rare and promotion very difficult. This debut can result in loosing motivation and changing professions.

It’s not easy being a librarian in Romania. Especially if you work in a public library! And especially if you are young – in spirit or body! Public libraries in Romania are facing a lot of challenges:  lack of proper buildings, legal framework is sometimes a burden, resistance towards new technologies and innovative approaches among librarians and the list can goes on and on. But the most relevant in this context are related to hierarchical and conservative organizational cultures and resistance to change. Given all these challenges, you can imagine it’s quite difficult for young librarians (and not only for them!) to accommodate the profession. For a young professional being librarian is a difficult job, with many challenges related primarily to one’s own mentality, but also to the collective perception. One must overcome the fears about her/his professional abilities, then attempt, through continuous professional training and consistency to evolve.

Let me give you an example of what life of a junior librarian is in my country: “You don’t have the experience to tell me how this should be done!”  or “You are too young to know anything!” So, what does a young enthusiastic librarian do when confronted with this attitude? Change his/her profession! And we don’t want that to happen, because we care about young librarians and believe in their potential. A fresh mind gives a fresh perspective, a fresh start!

Today technology makes the environment change quickly. And this brings a whole lot of troubles to libraries which do not put their young librarians to work for them. Young librarians are passionate, are eager to do new things, to explore, are easy to motivate and generally they are digitally proficient.

Summer School for Young Romanian Librarians 2011

Gallery is available on the Facebook page of  Tineri Bibliotecari Din România

Acknowledging that continuous professional development opportunities and cooperation among professionals are top requirements for healthy library systems, IREX together with ANBPR initiated in 2010 a Summer School for Young Professionals, as part of the Biblionet program, where young librarians with initiatives would be selected to participate based on a self-sustained project proposal. Like already stated, the aim was to identify committed young librarians and to encourage their involvement in the development of the public library system, thus contributing at the rise of a new generation of librarians: skilled, knowledgeable, able and eager to work together. We expected participants would enhance their abilities to advocate and establish partnerships contributing to the development of their carriers, and thus of the library system.

Now, a few figures about Summer School as a model:

• the budget was of 11,000 USD (for 2010) and 9,000 USD (for 2011);
• 6 days of training, based on selected participants’ needs;
• 17 participants in the first edition, 12 participants in the second one;
• 15 self-sustained projects implemented after the first edition;
• 12 self-sustained projects in implementation after the second edition.

This is because we gave them the chance to develop professional and personal skills, to network, speak their minds, debate. We gave them a purpose, a voice and some tools to begin with. For more information, you can read the paper we wrote for IFLA and presented in New Professionals Special Interest Group’s Session.

See the paper "Library Grows with me!"

A typical participant at the Summer School is generally a young women (we had only 1 man, this year), younger than 35, newer than 10 years in the profession, dynamic and passionate librarian, has lots of ideas, but doesn’t know where to start.

The training topics ranged from advocacy to innovation in library, from fundraising to project management. We introduced outreach, community assessment techniques, PR instruments and effective campaigning (including using new media for PR activities), we discussed about professional associations and peers networking, innovation in libraries and writing and planning for projects to be implemented.

The time we dedicated to each topic and the methods we used depended on the needs and wishes of the participants: for example, in the first edition we started with advocacy and networking and closed with half a day consultation on project-planning; in the second batch we emphasised on community assessment and dedicated more time to practical work on re-planning the projects, as requested by the participants.

We had trainers and specialists in different topics doing pro-bono work for us: PR companies, grass-roots and community development NGOs, librarian trainers and us. Also, we used Skype videoconferences to bring in international experience, such as Sebastian Wilke, the convener for the NPSIG of IFLA, or Heikke Marjomaa from the wonderful Library 10 in Helsinki, or Mace Ojala, the “daddy” of Cycling for Libraries, or Morten Findstroem from Copenhagen Public Library.

We tried to make it both fun and professional, helping the participants to connect, relax, express fears and overcome them. We had teambuilding exercises, puzzles, even treasure hunting. And this year we actually made them build an airport from Lego pieces.

…
As results:

• In 2010: 17 participants, 15 self-sustained projects implemented.
• They stayed in touch and started a professional network for young librarians called TIBRO (stands for Young Librarians from Romania) under the ANBPR umbrella, with mission, vision and objectives.
• They developed a blog and a Facebook page.
• 5 of the 2010 Summer School participants got involved in organizing the second edition: they helped with advertising the opportunity to their peers, were part of the selection committee, they did the training needs assessment and designed and delivered some training sessions. More than that, two of them serve now as advisers/mentors for 6 of the 2011 “graduates” in project implementation.
• In 2011: 12 participants, all of them are now implementing their projects. And they have all kinds of projects, from awareness raising campaigns for high school students related to the effects of drugs, to instant messaging reference service, or making local history more accessible to gymnasium students, or developing a READ campaign for high school students or develop workshops on creative writing, acting and directing for teens.

In 2012 we’re planning for the third edition, with new students, new trainers and the ANBPR takes hold of the whole process. And we hope the 2010 and 2011 “graduates” will not stay aside!

But it’s not only that, as we never looked at the Summer School as being just a cool training. We always saw it as a method to bring people together, give them the chance to know themselves and the others and do things together, become the voices of the next generation of librarians. And having to implement projects from their own resources/fundraising efforts and doing it pretty good, the young librarians scored well in the eyes of their managers and their colleagues. And they gained courage, and want to do more! And, more importantly, next spring the new professionals will have their own space in the National Conference of the Public Libraries Association. This is a premiere!

Anca Rapeanu & Cristina Vaileanu
Biblionet Program, IREX Romania

Kopimisma baznīca (Kopimistsamfundet, zviedru val.) ir reliģiska grupa, kas atrodas Zviedrijā un tic, ka kopēšana un informācijas izplatīšana ir skaistākais un labākais, kas pastāv. Katra indivīda radītās informācijas kopēšana ir atzinīga sprieduma apliecinājums, parādot, ka kāds uzskata, ka tevis radītais ir kaut kas vērtīgs (1). Par augstāko pielūgsmes pakāpi ir uzskatāms remikss – citu cilvēku darbu izmantošana kaut kā labāka radīšanai. Reliģijas pārstāvji norāda, ka daudz tiek runāts par oriģinalitāti un autentiskumu, kas, pēc viņu domām, nemaz nepastāvot – “lielākā daļa pasaules, sākot no DNS līdz pat ražošanai, ir kopēšanas rezultāts” (2).

Reliģijas neformālie simboli

Zviedrijas konstitucionālā akta 2. nodaļas 1. pants nosaka, ka katram pilsonim ir tiesības uz valdības garantēto reliģisko uzskatu brīvību, praktizējot reliģiju vienatnē vai grupā ar citiem (1). Jāpiebilst gan, ka Zviedrijā valsts un baznīca tika atdalītas jau 2000. gadā un ar reliģiju reģistrāciju nodarbojas valsts aģentūra (2). Par reliģiju uzskatāma uzskatu sistēma ar rituāliem – lūgšanu vai meditāciju brīžiem. Par rituālu Kopimismā tiek uzskatīts kopēšanas akts, pielūdzot informācijas vērtību. Par kopā sanākšanas vietu kalpo virtuālā telpa – datu serveri un tīmekļa vietnes (3). Kopimisma priesterus (sauktus par Opiem (Ops)) un to pastorālo darbu aizsargā Zviedrijas likums par pilnīgu profesionālo slepenību.

Četri reliģijas pīlāri ir:

• Visa informācija visiem
• Informācijas meklēšana ir svēta
• Zināšanu izplatīšana ir svēta
• Kopēšanas akts ir svēts

Augstu tiek vērtēts privātums. Reliģijas pārstāvji tic, ka komunikācija ir svēta un respektējama. Cilvēkus noklausīties un uzraudzīt ir grēks. Kopimisma baznīcā absolūta slepenība ir svētība (1).

Kopimisma garīgais līderis ir Īzaks Gērsons (Isak Gerson), 20 gadus vecs filozofijas students, kurš ir uzticīgs datņu koplietošanai. Viņš mitinās Zviedrijas pilsētā Upsalā, kuras vēsture ir interesanta ar senām pagānisma tradīcijām aizvēsturē un kristietību viduslaikos. Gērsons ir aktīvs 2006. gadā izveidotās pirmās pro-interneta politiskās partijas – Zviedrijas Pirātu Partijas biedrs. Tās galvenie politiskie mērķi ir autortiesību un patentu reformas (2).

Formāli Zviedrijas valdība Kopimisma baznīcu atzina 2012. gada 5. janvārī, taču tās vēsture ir senāka. Šis ir jau trešais datņu koplietošanas entuziastu reģistrēšanās mēģinājums aptuveni pusotra gada ilgā periodā (1). Skatoties vēl tālākā pagātnē, reliģijas aizmetņi parādījušies jau 2001. gadā, kad kā pretstats Pretpirātisma birojam Zviedrijā parādījās Pirātisma birojs (Piratbyrån, zviedru val.). Šī grupa ir slavenās lejupielādes vietnes “The Pirate Bay” veidotāji (2). Pretstats Kopimisma reliģijai ir autortiesības kā nebeidzams kopēšanas kavēklis. Reliģija met izaicinājumu autortiesību aizstāvjiem, kuri, pēc grupas pārstāvju viedokļa, iespaidojas politikā un iemanto varu, ierobežojot cilvēku dzīves un brīvību. Tāpēc par misiju ir izvirzīta nocietināšanās pret naidu un agresiju, neļaujot realizēt viņu galveno vēlmi – zināšanu ierobežošanu (1). Kopimisti sludina: Kopē! Lejupielādē, augšupielādē!

Kopimi logo

Reliģijas simbols ir kopimi – logo, kas tiek lietots tiešsaistē un kalpo par norādi, ka autors ne tikai atļauj, bet arī iedrošina saturu kopēt. Kopimi radies no vārdu salikuma “copy me”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “kopē mani”. Neformālie simboli ir CTRL+C un CTRL+V.

Lai pievienotos Kopimisma reliģijai, pietiekot ar ticību sludinātajām vērtībām. Uz 2012. gada 11. janvāri baznīcai ir ap 4000 sekotāju, kas piereģistrējušies, aizpildot formu tīmekļa vietnē (2). Baznīcai ir pārstāvniecības arī vairākos desmitos pasaules valstu, tostarp Krievijā, ASV, Kanādā, Rumānijā, Indijā u.c.

Kā minēts baznīcas tīmekļa vietnē, jau no vēstures pirmsākumiem cilvēku grupas ir vajājuši apspiedēji. Tās vienmēr ir meklējušas mierinājumu reliģijā un tiekušās uz miermīlīgu līdzāspastāvēšanu, kas ļāvis izvairīties no liekiem draudiem un mocībām (1). No tā izriet, ka reliģijas pārstāvji ir gājuši pret tradicionālu baznīcas ceļu – tā vietā, lai, kā ticības pārstāvji, apvienotos protestā, viņi meklējuši ceļu, kā savu protestu pret autortiesību ierobežojumiem pasniegt, izmantojot reliģiju kā uzmanības pievēršanas metodi. Pēc paša Gērsona vārdiem, baznīca izvēlēta kā labs pašorganizācijas veids (3).

Kāpēc kopimisms nav uzskatāms par pirātismu? Atbilde ir salīdzinoši vienkārša – kopimisms ir uzskatāms par filozofiju, pārliecību, līdzīgi domājošo kustību, kas nu vainagojusies reliģijā (4). Tās pārstāvji neaicina uz pirātismu un apzinās, ka par autortiesību pārkāpumiem būs sodīti (2).

Un nobeigumam jautājums – vai informācijas speciālists, vairāk vai mazāk modificējot Kopimisma pīlārus, kvalificētos par reliģijas pārstāvi?

Izmantotie informācijas avoti:

1. Welcome to the missionary church of kopimism [online]. Det Missionerande Kopimistsamfundet, 2012 [cited Jan 14, 2012]. Available: here.
2. Roomig, Rollo. The First Church of Pirate Bay [online]. The Nwe Yorker,  Jan 12, 2012 [cited Jan 14, 2012]. Available: here.
3. Alison George. Kopimism: the world’s newest religion explained [online]. Reed Business Informtion, Jan 6, 2012 [cited Jan 14, 2012]. Available: here.
4. Karpezo, Marcin. Kopimism is not piracy [online]. Sirmacik’s blog, 2012 [cited Jan 9, 2012]. Available: here.

Izmantotie attēli:

• Abi attēli ņemti no Wikimedia Commons attēlu krātuves un ir brīvi no autortiesību ierobežojumiem.

Mana iepriekšējā darba zona CB – Abonements, pavisam nesen šeit "postenī" sēdēja arī IBN

Mani sauc Ilva un šis būs ļoti saīsināts manas bibliotekārās karjeras piecu gadu pārskats. Atvainojos par bilžu kvalitāti, daļa no tām uzņemta ar telefona hipstermotīvu.

Savu darbu Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā sāku Centrālajā bibliotēkā (CB) lietotāju apkalpošanā bakalaura studiju laikā 2007. gadā.

Tad pamazām pārcēlos uz Zemes un vides zinātņu bibliotēku (ZVZB), kur pagājušajā gadā vairāk kā mēnesi paspēju pildīt arī vadītājas pienākumus kolēģes slimības laikā. Dažas reizes pabiju arī Ekonomikas zinātņu bibliotēkā un Medicīnas bibliotēkā (MB). Un tad mani “iesvieda” Bioloģijas zinātņu bibliotēkā (BZB), kur atkal viss bija jāsāk no jauna, respektīvi – jāapgūst krājums un jārisina visi ar bibliotēku saistītie jautājumi (lietotāju apkalpošana, publicitāte, apmācības, sadarbība ar fakultātes personālu utt.). Jāpiebilst, ka BZB, ZVZB un MB dienā strādā tikai viens darbinieks. Paralēli visiem šiem “ceļojumiem”, nodarbojos arī ar Kataloģizācijas nodaļas galveno uzdevumu – grāmatu rekataloģizēšanu, un jau pamazām praktizēju apmācību un ekskursiju vadīšanu studentiem saistībā ar bibliotēkas pakalpojumiem un informācijas meklēšanu datubāzēs, tā pakāpeniski no Lietotāju servisa nodaļas nonākot pie Informācijas un bibliogrāfijas nodaļas (IBN), ko no nākamās nedēļas oficiāli varu saukt par savu patstāvīgo darbavietu, jo vēl šonedēļ pa pusei strādāju BZB. Vairāk kā gadu strādāju 40 stundas nedēļā, šogad saņēmos arī pilna laika maģistra studijām ne-bibliotēku nozarē (šeit varu piebilst, ka šogad pierādījās – bibliotekārs var iemācīties jebko, jo zina, kur to meklēt).

Ko tad es daru IBN? Beidzot nodarbojos ar to, kas man tiešām patīk un kur varu sevi attīstīt vairāk un vairāk!

Tā izskatās mans darba galds CB 2. februārī

Strādāju divās darba grupās – e-resursi un apmācības un publicitāte. Kamēr e-resursu boss Sanita ir atvaļinājumā, gaidu pasniedzēju ieteikumus bibliotēkas e-kursa uzlabošanai, atbildu arī par šī e-kursa forumu. Pieskatu LU portāla kalendāru, vai tur tiek atspoguļoti visi bibliotēkas pasākumi. Apmācības pagaidām ir pieklusušas, jo studentiem ir reģistrācijas laiks, bet, kad tās atsāksies, manā pārziņā būs dabaszinātņu studenti (nav grūti uzminēt – kāpēc). Publicitātes grupas uzdevums ir rediģēt nozaru bibliotēku iesūtītās pasākumu relīzes, veidot pasākumu plakātus un banerus, koordinēt bibliotēkas lielos pasākumus – nākošnedēļ tā būs LU 70. konference. Un, protams, man nākas apgūt visādas jaunas lietas, piemēram, šonedēļ YouTube intensīvajā kursā apguvu GIF (Graphics Interchange Format) un Flash animāciju veidošanu. Šonedēļ sāku pildīt arī konsultanta pienākumu – e-pasts, telefona zvani un Skype, kā arī palīdzība bibliotēkas lietotājiem, ja nepieciešama padziļināta konsultācija. Dīvaini, ka tas liekas tik satraucoši, jo līdz šim darīju to pašu visās iepriekšējās darbavietās.

Ceturtdiena, 2. februāris

Tā kā LU Bibliotēkas CB tika pateikts, ka šodien remonta dēļ nebūs elektrības un siltums, IBN devās strādāt uz Daudznozaru bibliotēku Raiņa bulvārī 19. Darba diena sākās plkst. 8.30, nedaudz kavējos, tāpēc ierasto 15 minūšu pastaigu aizstāju ar braucienu sasalušā tramvajā. Kā izrādījās, darbā no mūsējiem biju pirmā. Par savu novietni izvēlējāmies “teologu” lasītavu. Protams, ka jaunā un aukstuma ziņā ledusskapim līdzīgā vietā strādāšana nekāda. Saslēdzu savu portatīvo, uzpildīju no kolēģiem aizlienēto tējas krūzi (ko pēc tam aizstāja automātu dzērieni) un ātri, ātri izrediģēju Aijas vienas darba dienas atskaiti šim blogam. Pēc tam mēģināju pabeigt jau nedēļu mocīto datubāzes Ebrary izvērtēšanu.

Darbīgs darbs pie Ebrary

Tā kā kolēģi no nozaru bibliotēkām vēl nebija atsūtījuši savus Ebrary vērtējumus, sāku viņus izprašņāt, izmantojot Skype. Tā pagāja aptuveni stunda. Pēc tam, šķiet, jau bija klāt pusdienu laiks, kura laikā Amica ēdnīcā apēdu garšīgu šķiņķa pankūku, aveņu/siera kūciņu un piedzēru tēju (un visiem saskrien siekalas mutē). Pēc ēšanas drusku jāpavingro, tāpēc ar Aiju ķērāmies klāt konferencei paredzētajiem bibliotekāru plakātiem. Daži bija jāuzlīmē uz kartona un visi jāpiestiprina pie “molbertiem”.

Aija un "molberti"

Tas tika izdarīts salīdzinoši ātri, visu telefoniski iemūžinot, jo ap to laiku jau apjautu, ka tomēr gribu publicēt savu vienu dienu darbā. Daudznozaru bibliotēkā ir forši kolēģi, kuri vienmēr smaidot mani sagaida maģistra studiju lekciju pārtraukumos, tāpēc arī tie tika bildēti uz nebēdu.

Foršie Daudznozaru bibliotēkas kolēģi – Inese, Ieva un Guna

Vēl tur ir arī modīga tehnika, piemēram, selfčeks (pašapkalpošanās iekārta), kuru es latviskoju uz pašķeksis.

Pašapkalpošanās iekārta ļoti pamācoša

Ap plkst. 14.00 pēkšņi uzradās mūsu izpilddirektors un paziņoja, ka varam droši iet atpakaļ uz CB, jo elektrība un siltums nav atslēgts – puišiem esot par aukstu strādāšanai. Sākām jūsmot, ka tiksim pie sava pirts efekta, pateicoties sildītājam. Atnācām te, es ātri pabeidzu Ebrary izvērtējumu, izveidoju 3. variantu jaunā pakalpojuma Nakts abonements plakātam un sabildēju dažas bildes rakstam. Kā nekā, mājās vienmēr labāk.

Datori, par kuriem parasti cīnās lietotāji, šodien pavisam vientuļi

Pulkstenis rāda 17.20, es rakstu šo, kolēģes ļoti lēnām steidz iet mājās. Līdz plkst. 18.00 būšu viena, jo bibliotēka šodien ir oficiāli slēgta. Ejot prom izslēgšu tehniku, gaismas, aizslēgšu durvis un nodošu atslēgu sargam, kurš šodien ir īpaši bēdīgs, jo neiet viņam mūsu Wi-fi. Iziešu pa vārtiem un atgriezīšos nu jau tikai pirmdien.

Paldies par uzmanību un siltas pēdas!

Foto: Ilva Paidere

Raksts tapis projekta “Bibliotēkas diena dzīvē” 8. kārtas ietvaros, kura
norit no 2012. gada 30. janvāra līdz 5. februārim.

Projekta oficiālais vikijs
Projekta Facebook oficiālā vietne
Projekta autores Bobijas Ņūmenas emuārs
Projekta apraksts latviešu valodā