Ja tevi uzrunā jautājumi par informācijas lietotāju vajadzībām, informācijas radīšanas, izmantošanas, izplatīšanas un saglabāšanas iespējām, jaunu prasmju attīstīšanu, brīvu piekļuvi informācijai un zināšanām, jaunajām informācijas tehnoloģijām, informācijas pieejamības nodrošināšanu “mākoņos” un mobilajiem pakalpojumiem, kā arī tev jau ir ideja par pētījumu, kas varētu šķist interesants arī pārējiem simpozija dalībniekiem, vari pieteikt savu dalību referāta (20-30 minūšu uzstāšanās), stenda referāta (plakāts), semināra (90 minūšu uzstāšanās ar praktiskā darba vadīšanu) vai peča-kuča formātā līdz 2013. gada 23. septembrim.

Pētījuma pieteikums iesniedzams kopsavilkuma veidā, kurā ietverta informācija par pētījuma autoru vai autoriem, pētījuma nosaukums un, protams, iecerētā pētījuma apraksts 500-700 vārdu apjomā. Pieteikumam pievienojams arī īss kopsavilkums 100-250 vārdu apjomā, 3-6 atslēgvārdi un izmantoto informācijas avotu saraksts APA formātā. Iesūtītie pētījumu pieteikumi tiks izvērtēti, un dalība simpozijā tiks apstiprināta līdz 4. novembrim, atbilstoši līdz 8. decembrim apstiprināto pētījumu pilnie teksti būs jāiesūta simpozija organizatoriem.

Simpozija BOBCATSSS dalības maksa studentiem ir krietni izdevīgāka nekā citiem nozares speciālistiem, tāpēc tā ir vienreizēja iespēja gūt starptautisku pieredzi, dibināt kontaktus un nostiprināt savu redzējumu par nozarē notiekošo. Sazinies ar mums, ja tev ir nepieciešams padoms pētījuma izstrādes vai finansējuma piesaistes jautājumos.

Seko aktualitātēm sociālajos tīklos – Twitter un Facebook.

Bērna normālai attīstībai ir ļoti nepieciešami dažādi uzskates līdzekļi, tai skaitā grāmatas. Tomēr ne visi vecāki var atļauties nopirkt savām atvasēm bērnu grāmatas. Apzinoties šo problēmu, Penguin Group un Pearson Foundation izveidoja kopīgo projektu We Give Books. Penguin Group ir viens no pasaules vadošajiem izdevējiem, savukārt Pearson Foundation ir bezpeļņas organizācija, kas sadarbojas ar citām līdzīgām organizācijām ar mērķi sekmēt izglītību.

We Give Books veicina lasītprasmes attīstību un piedāvā vairāk kā 2 miljonus bērnu grāmatu par brīvu lasīšanai tiešsaistē, kā arī ziedo fiziskos grāmatu eksemplārus labdarībai visapkārt pasaulei. Vecumam atbilstoša literatūra ne vien veicina bērna attīstību, bet arī rada neaizmirstamas atmiņas un jaunu pieredzi. Galvenais projekta mērķis ir parādīt bērniem lasīšanas prieku un spēku.

Mājaslapā ir trīs galvenās sadaļas: lasi; dod; dalies. Pēdējās divas ir paredzētas projekta attīstībai un popularizēšanai. Te var veikt ziedojumus vai izplatīt ziņu par projektu. Tomēr vērtīgākā daļa ir lasīšanas sadaļa, kur var atrast grāmatas dažāda vecuma bērniem. Lasītājiem tiek piedāvātas grāmatas, kas ir izpelnījušās ievērību un ieguvušas dažādus apbalvojumus, kā arī mazāk pazīstamu autoru darbi. Kā pierasts dažādās grāmatu datubāzēs, arī šeit darbojas atlases princips pēc vairākiem kritērijiem. Filtrēšana notiek pēc

• vecuma,
• žanra,
• autora.

Savukārt, sakārtot sarakstu var pēc

• grāmatas pievienošanas datuma,
• popularitātes,
• alfabēta,
• jauktā secībā.

Papildus var apskatīt īpaši atlasītās, jaunākās, klasiskās vai redaktoru izvēlētās grāmatas. Protams, tiek piedāvāts arī meklēšanas logs, kas palīdzēs ātri atrast grāmatas par noteiktām tēmām, piemēram, zirgiem, puķēm vai mēnesi.

Katrai grāmatai klāt ir pievienots apraksts un informācija par autoru. Informācijas sadaļā tiek norādīts paredzētais lasītāja vecums, žanrs un lasījumu skaits. Šīs grāmatas var lasīt tikai reģistrēti lietotāji. Autorizāciju var sasaistīt ar savu Facebook profilu, kas ir ļoti parocīgi. Grāmatas var šķirt pa lappusei un palielināt attēlu vajadzīgajā vietā. Saturiski tās bagātina iztēli, māca bērniem morāles pamatprincipus un veido raksturu.

Grāmatas ir ar krāšņiem attēliem, kas paši par sevi var izstāstīt veselu stāstu. Lai gan visas grāmatas ir izdotas angļu valodā, vecāki tās var viegli bērnam iztulkot. Bibliotēkas un mācību iestādes var izmantot šīs virtuālās grāmatas gan priekšlasījumos, gan kā pozitīvu piemēru informācijas meklēšanai elektroniskā vidē. Vēl viena priekšrocība grāmatām angļu valodā ir tāda, ka bērni, kuri tikko sāk apgūt šo valodu, var izvēlēties sev interesantās grāmatas kā papildus literatūru, lai paplašinātu jauno vārdu krājumu.

Cerams, ka līdzīga veida projekti tiks īstenoti vēl un varbūt ar laiku būs pieejamas bezmaksas bilžu grāmatas arī latviešu valodā.

5. daļa. Formāli neformālais

Konferences ietvaros noritēja akcijas “Labs serviss” dalībnieku apbalvošana. Nu jau devīto gadu pēc kārtas marta mēnesis ir akcijas “Uzslavē labu servisu” mēnesis.

Laba servisa vēstneši Latvijā

Šogad arī bibliotēkas kļuva par laba servisa vēstnešiem visā Latvijā, uzrādot patiešām augstus rezultātus. Akcijā piedalījās un atzinības rakstu saņēma 18 bibliotēkas:

• Aizkraukles pilsētas bibliotēka;
• Cēsu Centrālā bibliotēka;
• Ilūkstes novada Centrālā bibliotēka;
• Jēkabpils Galvenā bibliotēka;
• Jūrmalas Centrāla bibliotēka;
• Kuldīgas Galvenā bibliotēka;
• Kūku bibliotēka;
• Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka;
• Limbažu Galvenā bibliotēka;
• Līvānu novada Centrālā bibliotēka;
• Ludzas novada Pildas pagasta bibliotēka;
• Madonas novada bibliotēka;
• Preiļu Galvenā bibliotēka;
• Rīgas Centrālā bibliotēka;
• Salaspils novada bibliotēka;
• Talsu Galvenā bibliotēka;
• Valkas novada Centrālā bibliotēka;
• Ventspils bibliotēka.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka par izcilu klientu servisu Latvijā iekļuva TOP 50 labāko uzņēmumu sarakstā, saņemot par to balvu.

Kā jau katru gadu, notika arī konkursa “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs!” uzvarētāju apbalvošana. Šogad gaismas nesēja titulu ieguva:

• Grobiņas novada Grobiņas pagasta bibliotēkas vadītāja Laima Liepiņa;
• Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša;
• Limbažu novada Viļķenes pagasta bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale;
• Riebiņu novada Kastīres bibliotēkas vadītāja Silvija Kotāne.

Bibliotekāri – gaismas nesēji 2013

Pēc gaismas nesēju sveikšanas tika atklāta LBB 90 gadu jubilejas balle, kurā uzstājās Dj Tom Grēviņš. Balles viesiem bija iespēja ne tikai nobaudīt gardas uzkodas pie glāzes vīna, bet arī apskatīt izstādi “Konkurss “Zelta Ābele”. Atjaunotās Latvijas grāmatu māksla 20. gados”, kā arī nofotografēties ar pagājušā gadsimta 20. gadu bibliotekārās darbības priekšstāvjiem: izglītības ministru Kārli Straubergu, LBB vadītāju Teodoru Līventālu, Valsts bibliotēkas direktoru Mārtiņu Stumbergu, LU Bibliotēkas direktoru Edgaru Lejnieku, Rīgas pilsētas bibliotēkas latviešu nodaļas vadītāju Jāni Misiņu, Ārpusskolas izglītības kongresa padomes pārstāvi Andreju Kuršinksi, pazīstams arī kā Kurcijs, un Kultūras fonda Domes pārstāvi Rūdolfu Egli.

Konkursa “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs!” laureāte Limbažu novada Viļķenes pagasta bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale kopā ar saviem kolēģiem

P.S. Ir iespēja šo stendu patapināt arī saviem bibliotekārajiem pasākumiem!

Pārskatu sagatavoja: Dace Ūdre
Fotogrāfijas: Ligita Ieviņa

4. daļa. Sadarbības projekti

Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne mūs iepazīstināja ar diviem projektiem – Eirope Direct un Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) Jauno bibliotēku profesionāļu starptautisko tīklu. Europe Direct ir universālai informācijai veidots tīkls, lai sniegtu kvalitatīvu informācijas pakalpojumu par ES un tās darbības jomām. Valmieras bibliotēka savu dalību Europe Direct projektā raksturo kā iespēju izmantošanu savu sapņu, ieceru un vajadzību piepildīšanai ilgtermiņā. Valmieras bibliotēka šajā projektā darbojas kopš 2005. gada, tā ietvaros Valmiera bibliotēka sadarbībā ar Limbažu, Cēsu un Valkas galvenajām bibliotēkām ir izveidojusi Ziemeļrietumvidzemes bibliotēku informācijas tīklu ES jautājumos. Tas ir nosacīts informācijas aprites tīkls, kuru vieno kopīga darbība un intereses. Interesanti, ka šādi Europe Direct punkti bibliotēkās ir izveidoti tikai Latvijā, Nīderlandē un Īrijā, pārējās valstīs tie atrodas arodbiedrībās, tirdzniecības un rūpniecības kamerās, nevalstiskajās organizācijās un institūcijās.

Europe Direct tīkla logo

Galvenās aktivitātes Europe Direct projekta ietvaros ir sabiedrības un bibliotekāru informēšana, konsultēšana, apmācības, pasākumu organizēšana. Nozīmīga darba daļa ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kā rezultātā ir nostiprinājusies funkcija – bibliotēka kā sabiedrības tikšanās vieta. Notiek sadarbība ar medijiem, darbs pie informācijas materiālu sagatavošanas, kā arī bibliotēka iesaistītās starptautiskajā sadarbībā.

Projekta ietvaros Valmieras bibliotēka ir paplašinājusi pakalpojumu klāstu, bibliotēka darbojas jaunā kvalitātē. Tās darbinieki ir guvuši jaunus izaicinājumus un motivācija, jo tieši Europe Direct projekts piedāvā diezgan regulāras angļu valodas apmācības, kā arī dažādas aktivitātes darbinieku profesionalitātes, spēju un radošuma attīstībai. Notikuši arī komandas stiprināšanas pasākumi Valmieras publiskās bibliotēkas un augstskolas bibliotēkas apvienotajam kolektīvam, ko mēs visi zinām kā Valmieras integrēto bibliotēku. Dalība Europe Direct projektā ir arī devusi iespēju piedalīties starptautiskos sadarbības pasākumos, piemēram, dalība Skandināvijas un Baltijas valstu apvienoto bibliotēku tīklā CombiLib.

Europe Direct projekta nosacījumi var tikt dalīti divās lielās daļās:

1. informācijas pakalpojumi un pasākumi;
2. darbinieku profesionalitātes attīstība, kā arī Vidzemes bibliotekāru kopības veidošana.

Daiga Rokpelne ļoti interesanti atzīmēja, ka dalība šāda veida projektos ļauj paskatīties uz savas organizācijas vērtībām, un gūtā pieredze parāda to, ka ir jāiesaistās projektos, kas ir pašiem noderīgi, nevis tāpēc, ka kāds to liek, jo aktivitātei, aktivitātes pēc nav vērtības. Ir svarīgi savu darbu veikt kvalitatīvi. Un nevis bibliotēkai ir jāiet ārā pie sabiedrības, bet gan iekšā sabiedrībā.

Pavisam īsi tika arī pastāstīts par BMGF Jauno bibliotēku profesionāļu starptautisko tīklu (International Network of Emerging Library Innovators, INELI), kura ietvaros laikā no 2013. līdz 2015. gadam darbosies 25 pasaules bibliotēkas. Latviju šajā projektā pārstāvēs Valmieras bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Svetlana Sprūža, savukārt, viņas mentore būs Daiga Rokpelne.

Par projektu “Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana” mums stāstīja Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vecākā speciāliste Egija Stapkēviča. Projekta idejas autore ir Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. Projekts tiek ieviests Latvijas un Lietuvas pierobežas bibliotēkās – pavisam piecās pašvaldībās. Tā ietvaros bibliotēka pozicionēta, kā galvenais atbalsta instruments uzņēmējdarbībai. Projekta aktivitātes iekļauj pieredzes apmaiņas braucienus, biznesa ideju konkursus, vasaras nometnes skolēniem, izstādes uzņēmējiem, aprīkojuma un biznesa literatūras (tai skaitā e-grāmatu) iegādi, bibliotēku renovāciju un citas aktivitātes.

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas logo

Bibliotēka ir tā vieta, kur piedāvāt inovatīvu, jaunu produktu un pakalpojumu izstādes, veikt potenciālo pircēju un klientu informēšanu. Bibliotēkas var nodrošināt telpas kā individuālam darbam, tā arī sapulču organizēšanai. Tā piedāvā piekļuvi komerciālām datubāzēm, nerunājot par semināru organizēšanu biznesa uzsākšanai, informācijas meklēšanai, analīzei un izmantošanai pētījumos.

Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēkas lietotāji ir skolēni, studenti, uzņēmēji, ikviens, kas vēlas sagatavot materiālus sava biznesa uzsākšanai, kā arī tie, kas ir zaudējuši darbu vai vēlas mainīt savu darbību, uzsākot pašiem savu uzņēmējdarbību. Šāda tipa bibliotēkas ir aktuālas arī sievietēm, kuras vēlas nodarboties ar mājražošanu. Bibliotēkas var sniegt atbalstu arī mājsaimniecību pārvaldīšanā. Savukārt, piemēram, zinātnieki var izmantot bibliotēku kā savu biroju. Arī jaunieši, kuri vēlas izveidot savu televīzijas vai radio  kanālu, var izmantot bibliotēkas multimediju iespējas.

Par vēl vienu pārrobežu sadarbības projektu mums pastāstīja Latgales Centrālās bibliotēkas vadītājas vietniece Dzidra Stupāne. Projekts tiek īstenots jau vienu gadu, un līdz projekta noslēgumam ir palikuši vēl 8 mēneši. Tā īsais nosaukums – “Lasīšana-IT-Radīšana”.

Referente vērsa mūsu uzmanību uz to, ka jaunieši lasa mazāk, informācijas uztvere ir haotiska un pasliktinās viņu lasītprasme. Bibliotekāri ir tie, kam jāmēģina lietas labā kaut ko darīt. Radošums ir viens no pamatpostulātiem, kas bērniem un jauniešiem šajā vecumā izpaužas. Tāpēc sadarbībā ar Zarasu rajona municipālo bibliotēku Lietuvā tika nolemts rakstīt projektu, kas nostiprinātu pārrobežu sadarbību starp Daugavpili un Zarasiem, palielinātu lasīšanas un bibliotēku apmeklētības rādītājus, izveidotu draudzīgu vidu un nodrošinātu materiālo pamatu bērnu un jauniešu lasīšanai un jaunradei – īpaši radošai atmosfērai bibliotēkās, kā arī apmācītu bibliotekārus darbam ar jaunajām tehnoloģijām. Projekta mērķauditorija ir Zarasu un Daugavpils bērni un pusaudži vecumā no 12 līdz 17 gadiem un arī bibliotekāri.

Latgales Centrālās bibliotēkas logo

Projekta ietvaros notikusi virkne aktivitāšu. Projekta pirmajā posmā tika organizēta lasītveicināšanas akcija “Lasīt ir forši”, kuras ietvaros vispārizglītojošu skolu audzēkņi un pedagogi Daugavpilī un Zarasos tika iepazīstināti ar projekta aktivitātēm. Akcijas ietvaros tika uzrunāti 7.-10. klašu skolēni ar mērķi noskaidrot viņu lasīšanas un brīvā laika pavadīšanas paradumus. Akcijas dalībnieki saņēma vērtīgas dāvanas.

Izvērtējot aptaujas rezultātus, 30 skolēni no Daugavpils un 30 skolēni no Zarasiem tika aicināti piedalīties nākamajā aktivitātē, kura notika Zarasos – starptautiskā radošā nometne “Ieraudzīji, sadzirdēji, uzzināji”. Nometne ilga trīs dienas, kuru laikā nometnes dalībnieki apguva pirmās iemaņas fotografēšanas un video filmēšanas pamatos, iepazinās ar e-grāmatām, apmeklēja Zarasu bibliotēku, iepazina pilsētu, radoši darbojās un sadraudzējās. Ar nometnes dalībniekiem izveidojies labs kontakts, viņi nāk uz bibliotēku biežāk un apjautājas, kas jauns.

Nākamā aktivitāte notika Daugavpilī, arī tā ilga trīs dienas – starptautiskā radošā teātra mākslas nometne “Grāmata. Teātris. Radošums.” Tajā piedalījās 30 skolēni no Daugavpils un 30 skolēni no Zarasiem. Nometnei tika piesaistīti profesionāli aktieri un režisori no Latvijas un arī Lietuvas. Nodarbības notika gan teātrī, gan bibliotēkā. Izmantojot grāmatas, tika izvēlēti literārie varoņi, ar kuriem šo trīs dienu laikā tika strādāts. Nometnei tika izvēlēti tie bērni, kuri savās anketās rakstīja, ka viņiem patīk teātris un spēles. Trīs dienu laikā bērni “atvērās kā ziediņi”.

[video - fotokolāža]

Ļoti veiksmīga aktivitāte ir bibliotekārā stunda skolēniem – “E-grāmatu pasaulē”. Ir novadītas jau 98 nodarbības, kurās piedalījušies 1000 bērni un jaunieši. E-grāmatas un planšetdatori bibliotēkā ir ļoti populārs pakalpojums, diemžēl planšetdatorus uz mājām izsniegt nevar.

Projekta ietvaros iegūta liela mākslas grāmatu kolekcija, planšetdatori, e-grāmatas, mobilie plaukti un cits aprīkojums, digitālie fotoaparāti, profesionālās videokameras, ekrāns, projektors, datori ar skārienjūtīgu monitoru un reprezentatīvie materiāli.

Dzidra Stupāne bibliotekāriem novēlēja nenobīties no angļu valodas un rakstīt projektus, jo – kas strādā, tam viss izdodas!

Noslēgumam esam pietaupījuši veiksmes stāstu par kādu nelielu sadarbības projektu starp Iecavas novada pašvaldību un bibliotēku, kuru mums pavēstīja bibliotēkas Iecavas novada Ziemeļu bibliotēkas vadītāja Dzintra Maračkovska. Ziemeļu bibliotēka ir viena no sešām Iecavas novada bibliotēkām. Dibināta 1951. gadā kā Ziemeļu ciema bibliotēka Baldones rajonā. Sākotnēji atradās privatizētā ēkā ar krāsns apkuri un lielu pasākumu telpu. 2000. gadā bibliotēka ieguva jaunas telpas trīsistabu dzīvoklī. Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu, 2011. gadā tika konstatēts, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ir jāatdala lietotāju plūsmas.

Dzintra Maračkovska atzīmēja, ka tie, kuri savā bibliotēkā strādā kā vienīgie bibliotekāri, ir lieliski laika plānotāji, kas savā darba vietā ir gan priekšnieks, gan vietnieks, gan visu pārējo darbu darītāji un arī ļoti labi mammas un tēti, sapratīs, cik tas ir liels darba ieguldījums, lai ieviestu pārmaiņas. Ar Iecavas novada pašvaldības atbalstu 2012. gadā tika uzsākti nepieciešamie remontdarbi un iegādāts jauns bibliotēkas aprīkojums. Rezultātā tika atdalīta datorlietotāju telpa, ģimenes istaba ar galda spēlēm, televizoru un DVD atskaņotāju. Telpas kļuva siltākas, mājīgās un arī plašākas. Iedzīvotāji izrādīja pastiprinātu interesi par bibliotēku.

[video]

Atliek tikai pabrīnīties, ko tik īsts sava aroda pratējs spēj paveikt un radīt. Nepārprotami – bibliotēkas un arī vietējās kopienas sirds un dvēsele ir bibliotekārs! Noslēgumā Dzintra Maračkovska mums visiem novēlēja cerības spārnus un pašiem savu izaicinājumu: “Lai mēs visi, visi savām cerībām dotu iespēju!”

Rīt turpinājumā rakstu sērijas noslēgums: 5. daļa – Formāli neformālais.

Pārskatu sagatavoja: Dace Ūdre

3. daļa. Stratēģija un informācijas resursi

Ar bibliotēku nozares stratēģiju kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija” ietvaros iepazīstināja Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs. Bibliotēku nozares stratēģija ir viena no 15 kultūras nozaru un starpnozaru stratēģijām, kura vēl atrodas projekta izstrādes stadijā. Referents atzīmēja, ka tikai maijā varētu runāt par šīs stratēģijas gala variantu.

LR Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu
nodaļas vadītājs Jānis Turlajs un nodaļas
vecākā referente Linda Langenfelde

Stratēģijas virsmērķis:

“Attīstīt bibliotēkas kā nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus, veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības procesus, nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.”

Izvirzīti vairāki stratēģiskie mērķi atbalsta ideju par bibliotēkām kā kultūras mantojuma glabātājām un izplatītājām, kvalitatīva bibliotēku pakalpojuma nodrošinātājām, zināšanu sabiedrības veidotājām un tautsaimniecības izaugsmes atbalstītājām.

Savā ziņojumā Jānis Turlajs apskatīja arī bibliotēku nozares stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus. Ar kopīgu darbu Latvijā ir izveidota veiksmīga bibliotēku sistēma un mums visiem ir jāpieliek sava roka, lai nodrošinātu šīs sistēmas stabilitāti, pēctecību un attīstību – bibliotēku nozares ilgtspējību.

Par to, ko nozīmē Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē un kāda ir šīs prezidentūras saikne ar Latvijas bibliotēkām, informēja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa. Prezidentūras laikā Latvija vadīs ES un veidos ES politisko dienas kārtību. Programmu, ko esam sastādījuši sadarbībā ar citām institūcijām un ES dalībvalstīm, mums pašiem būs arī jārealizē laikā no 2015. gada janvāra līdz jūnijam. Prezidentūras ES Padomē tiek organizētas pa trim. Mūsu trio veido Itālija, Latvija un Luksemburga. Šāda veida prezidentūras grupēšana un rotācija nodrošina pēctecību.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē
Attēls: Wikimedia Commons

Prezidentūra dod iespēju ne tikai gūt zināšanas un pieredzi, bet arī, kā minēja Inga Skujiņa, tā ir brīnišķīga iespēja katrai valstij ienest ES savu rokrakstu un savu redzējumu par to, kā Eiropai ir jāattīstās, veicināt Latvijas atpazīstamību un konkurētspēju un sekmēt ilgtspējīgas pārmaiņas Latvijas valsts pārvaldē.

Bibliotēkām būs liela nozīmes Latvijas prezidentūras ES Padomē īstenošanas laikā, jo tieši bibliotēkas ir zināšanu, informācijas un kultūras centrs. Tās pulcē cilvēkus, un zina, kas notiek Latvijā. Sadarbībā ar bibliotēkām un Europe Direct informācijas apmaiņas punktiem prezidentūrai būs iespēja sniegt sabiedrībai informāciju par to, kas notiek ES un kādu vēlamies veidot šo prezidentūru. Arī Gaismas pilij būs sava loma – tā kalpos kā centrālā prezidentūras pasākumu norises vieta un kļūs par vienu no Latvijas prezidentūras simboliem.

Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) projektu vadītāji pastāstīja par vairākiem arhīvu, kultūras un muzeju informācijas resursiem.

Kristīne Pabērza iepazīstināja ar diviem arhīvu nozares projektiem. Pirmais ir Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma, kas ir tikpat liels projekts kā Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma un “Trešais tēva dēls”. Projekta galvenais mērķis ir padarīt arhīvos uzkrāto informāciju, kultūras mantojumu un arhīva pakalpojumu vairāk pieejamus iedzīvotājiem.

Otrajā rindā no kreisās KISC projektu vadītāji: Jānis Ziediņš, Kristīne Pabērza un Una Balode

Otrs projekts ir pārrobežu e-arhīvs, kas tiek īstenots Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Šajā projektā apvienojušies pieci projekta partneri – Latvijas Nacionālais arhīvs, biedrība “Ideju Forums”, KISC, Igaunijas Nacionālais arhīvs un Sanktpēterburgas arhīvi. Šī projekta mērķis ir izveidot e-arhīvu, kurā tiešsaistē ar nākamā gada vasaru/rudeni būs pieejamas digitalizētas baznīcu grāmatas, dažādas kartes un visu trīs valstu universitāšu augstskolu studentu un mācībspēku lietas, aptverot laika periodu sākot ar 1861. līdz 1918. gadam.

Savukārt, Jānis Ziediņš iepazīstināja ar diviem citiem kultūras projektiem. Viens no tiem ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts “Kultūras un atmiņas institūciju vienotā informācijas pārvaldes sistēma”, kura ietvaros digitalizēti 58 kultūras kanona objekti, nodrošinot to pieejamību elektroniskā formātā portālā letonika.lv. Ikvienam lietotājam ir iespēja iepazīties ar Latvijas kultūras kanona objektiem, kuri atbilst septiņām kultūras nozarēm - arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Jāatzīmē, ka objektus, kuri ir aizsargāti ar autortiesībām, ir pieejami tikai no publisko bibliotēku tīkla datoriem. Savukārt pārējie objekti ir brīvi apskatāmi ikvienam portāla lietotājam. Piekļuve filmām tiek nodrošināta portālā filmas.lv.

Kultūras kartes mobilā lietotne

Otrs projekts ir Kultūras kartes mobilā lietotne jeb aplikācija, kuru bez maksas var lejupielādēt lietojumprogrammu veikalos, meklējot pēc atslēgas vārdiem “Kultūras karte”. Lietotne sniedz iespēju piekļūt kultūras objektu datiem, meklēt, atzīmēt favorītojektus, pievienot attēlus un komentārus, kā arī atklāt jaunas kultūras vietas un objektus.

Ar muzeju nozares projektiem iepazīstināja Una Balode. Nacionālo Muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) veidošanā ir iesaistīti 115 akreditēti Latvijas muzeji: gan valsts, gan pašvaldību, gan privātie. Kopā Latvijas muzejos glabājas 5,3 miljoni muzeju priekšmetu, no kuriem tikai 5% ir apskatāmi izstādēs un ekspozīcijās. Pašlaik NMKK ir apskatāmi vairāk nekā 700 000 muzeju priekšmetu.

[video]

NMKK ir kā pakāpiens uz Eiropas projektiem. Viens no tiem ir Linked Heritage jeb Saistītais mantojums. Projekta mērķis ir sekmēt satura piegādi no muzejiem uz Eiropas digitālo bibliotēku – Europeana. Šobrīd Europeana var redzēt gandrīz desmit tūkstošus muzeju priekšmetu aprakstus no desmit Latvijas muzejiem. Apraksti ir tulkoti četrās pasaules valodās – krievu, angļu, vācu un franču.

Savukārt, Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Sandra Ranka mūs iepazīstināja ar biobibliogrāfisko rādītāju izveidi un to lomu, aplūkojot ziņojuma tematu LU Bibliotēkas bibliogrāfiskās darbības kontekstā.

Biobibliogrāfiskais rādītājs apkopo personas darbus un literatūru par viņu, papildus ietverot personas biogrāfisko apceri. LU Bibliotēka biobibliogrāfiskos rādītājus izdod kopš 1974. gada, vienu līdz sešus rādītājus gadā. Līdz šim populārākās nozares – tiesību zinātne, filoloģija, literatūrzinātne un pedagoģija. Sērijā “LU zinātnieki” publicēti 98 izdevumi, bet sērijā “LU rektori” – 3 izdevumi. Kopš 1950. gada LU Bibliotēka uzsāka kartotēku veidošanu, bet kopš 1995. gada tiek veidota LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāze, kura drīz saturēs 100 000 bibliogrāfisko ierakstu. Minētās kartotēkas un datubāzes tiek izmantotas biobibliogrāfisko rādītāju sastādīšanā.

Lai sastādītu biobibliogrāfisko rādītāju, vispirms, ir nepieciešams iepazīties ar personas dzīvesgājumu, zinātnisko un sabiedrisko darbību, jāapzina bibliogrāfiskās informācijas avoti, jāveic bibliogrāfiskās informācijas meklēšana un pēc de visu principa jāveido bibliogrāfiskais apraksts. Pēc tam jāveido rādītāja bibliogrāfiskās sadaļas, kā arī jāizveido palīgrādītāji. Atliek izdevuma struktūras izveide un paša manuskripta sastādīšana un noformēšana.

Rīt turpinājumā: 4. daļa – Sadarbības projekti.

Pārskatu sagatavoja: Dace Ūdre
Fotogrāfijas: Ligita Ieviņa

2. daļa. Vēsture un vīzija

Ar Bibliotekāru biedrības vēsturisko mozaīku periodā no 1923. līdz 1940. gadam mūsu iepazīstināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra galvenais bibliogrāfs Viesturs Zanders. Ir vairākas atbildes uz jautājumu, kurš gan ir iniciējis bibliotekārās biedrības izveidi. Viena no tām – Bibliotēku lietu veicināšanas biedrības dibināšana 1912. gada ziemā; dibināšanas sapulces vadītājs bija Voldemārs Caune. Rezultātā varētu teikt, ka jau pagājušogad mēs varējām atzīmēt 100 gadu jubileju pirmās bibliotekāru profesionālas organizācijas izveidei. Biedrības mērķis bija veidot biroju, kas gādātu par jaunas bibliotēkas ierīkošanu un līdzšinējo bibliotēku darbības sekmīgu nodrošināšanu, kā arī par bibliotēku rokasgrāmatas publicēšanu un bibliotekāru izglītošanu.

Pagāja zināms laiks un 1923. gada martā, izveidojot organizācijas komiteju, tika dibināta Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB). Tās pirmais vadītājs bija Teodors Līventāls, kam sekoja Voldemārs Caune un Mārtiņš Stumbergs. Taču jāsaka, ka biedrības dibināšanas sanāksme notika nedaudz vēlāk – 1923. gada 29. aprīlī. Tā paša gada vasarā biedrība sarīkoja pirmo Latvijas Bibliotekāru kongresu, kurš ilga trīs dienas laikā no 18. līdz 20. augustam. Kongresa ietvaros bija apskatāma viena no pirmajām plašākajām grāmatu izstādēm.

LBB biedru karte (1923)

Biedrība darbojās arī starptautiskās sadarbības jomā – 1924. gada 29.-31. decembrī Rīgā viesojās bibliotekāri no Igaunijas. 1926. gadā tika aizsākta sadarbība ar ASV bibliotēku asociāciju, bet 1929. gadā biedrība kļuva par Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) locekli. 1929. gada 15.-30. jūnijā ap 30 biedrības delegātu piedalījās pirmajā IFLA kongresā Romā. 1930. gada 12.-13. oktobrī biedrība organizēja pirmo Baltijas bibliotekāru kongresu, kas noritēja Rīgā.

Ar diezgan lielām grūtībām laikā no 1937. līdz 1940. gadam biedrība izdeva 13 nozares žurnāla “Bibliotekārs” numurus. Tā mērķauditorija – bibliotēku darbinieki un grāmatu mīļotāji. 1940. gads ir arī tas laiks, kad biedrībai nācās pārtraukt savu darbību līdz tās atjaunošanai 1989. gadā.

Noslēgumā Viesturs Zanders uzrunāja Jauno speciālistu sekciju ar aicinājumu pievērsties mūsu izcilāko grāmatzinātnieku darba popularizēšanai tīmeklī, izmantojot Vikipēdijas sniegtās iespējas.

Savukārt, Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bibliotēku dienesta galvenā speciāliste Inta Sallinene iepazīstināja mūs ar Latvijas profesionālo bibliotekāro izdevumu apskatu. Savā ziņojumā referente ietvēra informāciju par sekojošiem izdevumiem:

• Latvijas Bibliotēku padomes gada grāmata (1926, 1932);
• Bibliotekārs (1937-1940);
• Bibliotekārs: speciālizdevums (1989-1991);
• Nota Bene (1992-1993);
• Es daru tā (1994-2000);
• Bibliotēkas Pasaule (2000-2003);
• Bibliotēku Pasaule (2003-2013).

Noslēgumā tika apskatīti arī divi RCB izdevumi: “Jaunās Vēstis” (2001) un “Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata” (2003).

LNB Stratēģiskās nodaļas vadītājs Uldis Zariņš mums piedāvāja provokatīvu skatījumu uz bibliotēkas sūtību, liekot pašiem sev pajautāt, kas ir bibliotēka. No vienas puses bibliotēkas definīcija ir sniegta Bibliotēku likumā, kur teikts, ka bibliotēka pasaules kultūras mantojumu (iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstu un citus dokumentus) uzkrāj un saglabā, sistematizē, kataloģizē un bibliogrāfē, kā arī nodrošina šī kultūras mantojuma pieejamību un izmantošanu. Šajā definīcijā iztrūkst viena būtiska nianse – bibliotēkas nodrošina arī bibliotēkas pakalpojumu izmantošanu.

Bibliotēka ir kā tilts, kas savieno sabiedrību un…
Foto: Mike Johnston (Flickr)

Uldis Zariņš piedāvāja paskatīties uz to, kā mūs redz sabiedrība un kā sevi redzam mēs. Protams, sabiedrībai bibliotēka saistās ar vietu, kur tiek izsniegtas grāmatas. Savukārt, bibliotekāri bibliotēku redz kā fundamentālu zināšanu templi, trešās mājas vai digitalizācijas centru u.tml. Taču, ja vienkāršojam bibliotēkas definīciju, – bibliotēka ir kā tilts, kas savieno sabiedrību un… Viens pieņēmums ir, ka tilta otrā pusē atrodas informācija. Tādā gadījumā mēs strādājam ārkārtīgi smagos konkurences apstākļos.  No otras puses jēdziens “informācija” ir pārāk plašs, tādējādi zaudējot bibliotēkas specifiskās iezīmes. Rodas jautājums, vai tiešām 21. gadsimta cilvēkam ir nepieciešams iegūt vēl vairāk informācijas? Varbūt viņam ir nepieciešams iegūt precīzāku informāciju? Taču arī šajā jomā mums ir konkurence, jo, piemēram, faktoloģisku informāciju vieglāk atrast internetā. Varam runāt arī par informācijas organizēšanas funkciju. Taču rodas  jautājums, vai bibliotēkās izmantotās informācijas organizēšanas shēmas ir pietiekami elastīgas, vai mēs savu darbu darām pietiekoši labi. Kāpēc intuitīvi vieglāk atrast sev interesējošo grāmatu Amazone, nevis bibliotēkas elektroniskajā katalogā? Arī drukātā kultūras mantojuma apjoms ar katru gadu sarūk, un tipiskas bibliotēkas nestrādā ar multimediju resursiem.

Google uzņēmuma misija ir “sakārtot pasaules informāciju tā, lai to padarītu vispārēji pieejamu un lietderīgu”. Arī bibliotēkai, piestāvētu šāda misija, taču tā ir Google misija. Jautājums ir, kura ir bibliotēkas darbības niša?

Protams, kultūras mantojuma saglabāšanas funkcija nekur nepazudīs – cilvēkiem vienmēr interesēs, kā viņu priekšgājēji izpaudās internetā un sociālajos medijos. Pazudīs vajadzība komplektēt savu krājumu, tā vietā informācija tiks glabāta vienā kopējā “mākonī”. Zinot arī to, ka cilvēki nav piedzimuši ar iedzimtu prasmi atrast un izmantot informāciju, radot jaunas zināšanas. Bibliotēkas misija Nr.1 arī nākotnē būs cīnīties analfabētismu. Kā teicis Alvins Toflers: “21. gadsimta analfabēti būs nevis tie, kuri neprot lasīt un rakstīt, bet gan tie, kuri neprot mācīties, aizmirst, kā mācīties, un kuriem jāiemācās mācīties no jauna.”

Bibliotēka ir kā tilts, kas savieno sabiedrību un zināšanas. Bibliotēkas ir kā zināšanu laboratorija, kā virtuve, kurā prasmīgi pavāri no dažādām sastāvdaļām kombinē garšīgus ēdienus, kā palīgs zināšanu radīšanā un izplatīšanā. Vieta, kur cilvēkiem radoši izpausties. Un, runājot par nākotni, cilvēki paši pateiks priekšā, ko viņi vēlas un kāda veida aktivitātes ir nepieciešams atbalstīt. Atliek tikai būt atvērtiem pārmaiņām.

Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska mūs iepazīstināja ar LU Sociālo un humanitāro pētījumu centra un bibliotēkas apvienošanas koncepciju. Pētniecības un studiju darba konsolidācija ir LU vadības darba uzdevums ne tikai bibliotēkai, bet arī pētniekiem. Lai to veidotu, ir jāizpilda vesela virkne nosacījumu. Viens no tiem ir finansējums – LU Sociālo un humanitāro pētījumu centra darbiniekiem un bibliotēkai būs jādarbojas vienā ēkā, Kalpaka bulvārī 4, kas par ERAF finansējumu zinātniskās pētniecības un infrastruktūras uzlabošanai tika renovēta. Projekta rezultātā tiks veidota pavisam jauna tipa bibliotēka universitātes sastāvā, kurai nav analoga Latvijā. Bibliotēkai būs jāveic izzinošā darbība, lai noskaidrotu institūta darbinieku informācijas vajadzības. Arī pašiem institūta darbiniekiem būs jāmācās cieši sastrādāties vienam ar otru. Projekta realizācijas termiņš: 2013. gada rudens.

Kerkoviusa nams Kalpaka bulvārī 4

Par pašu ēku. Agrākā Totlēbena bulvāra savrupnams ir neogotikas stila parauga ēka, kuru savai ģimenei pasūtīja Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss. Tās arhitekts ir Jānis Frīdrihs Baumanis, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. Mūsdienās saglabājušies un restaurēti unikāli 19. gadsimta 90. gadu interjera elementi. Kopš 1940. gada to apsaimnieko LU Bibliotēka. Ēkā atjaunota 2013. gada janvārī. Un pašlaik, iepriekš pierakstoties, tā ir pieejama apskatei.

Rīt turpinājumā: 3. daļa – Stratēģija un informācijas resursi.

Pārskatu sagatavoja: Dace Ūdre

“Bibliotēka tagad! – Iedvesmojošas, pārsteidzošas, iedrošinošas”.

Turpinot iesākto tradīciju, atskatīsimies uz konferencē dzirdēto un redzēto, šoreiz piedāvājot konferences pārskatu piecās tematiskās daļās.

1. daļa. Konferences atklāšana

Konferenci ar uzrunu atklāja Latvijas Republikas (LR) kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Savā uzrunā ministre izteica apbrīnu gaišumam, enerģijai, vēlmei, gribai un pozitīvismam, ko ir sastapusi bibliotēkās. Runas pirmo daļu viņa noslēdza ar pateicības vārdiem bibliotekāriem par viņu ieguldīto darbu, pozitīvo attieksmi un spēju būt inovatīviem.

LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova un LU rektors Mārcis Auziņš

Runas otrajā daļā ministre pievērsās aktualitātēm, kas saistītas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jauno ēku jeb Gaismas pili. Šogad tiks pabeigta Gaismas pils būvniecība, kam sekos nākamais projekta posms – loģistika – četru miljonu krājuma vienību nogādāšana no piecām ēkām Rīgā uz jaunajām bibliotēkas telpām. Tas nebūs tik vienkāršs uzdevums, jo ir nolemts, ka pārvākšanās laikā nevienu dienu bibliotēkas pakalpojumi netiks pārtraukti. Bez tam 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūra galvaspilsēta, kas nozīmē, ka Rīgā notiks virkne pasākumu un ir gaidāmi ļoti daudz ciemiņu. Jau tagad bibliotēka tiek aizrunāta vairāku pasākumu organizēšanai. Savukārt 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija uzņemsies Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Prezidentūras galvenais birojs atradīsies jaunajā bibliotēkas ēkā. Tā ir nebijusi iespēja sevi parādīt Eiropai un visai pasaulei. Vēl viens izaicinājums ir darbs pie LNB stratēģijas – bibliotēkas satura plānošanas. Ministre aicināja ikkatru no mums iepazīties ar to un sniegt savu viedokli jau šodien, nevis pēc tam, kad stratēģija būs apstiprināta. Viņa arī atzīmēja, ka ar LNB stratēģijas uzmetumu ir iepazinušies desmit UNESCO eksperti, kuri devuši pozitīvu atzinumu, sniedzot padomus, kas vēl būtu darāms, lai stratēģiju uzlabotu. Šo darbu plānots pabeigts līdz 2013. gada 18. novembrim.

Savas runas trešajā daļā ministre aicināja ikvienu Latvijas bibliotēku iesaistīties Latvijas kultūras kanona popularizēšanā. Viens veids, kā to izdarīt, ir katrā bibliotēkā veidot savu kultūras kanonu, iekļaujot tajā tos cilvēkus, ar kuriem lepojamies un par kuriem vēlamies stāstīt saviem iedzīvotājiem. Savukārt LNB rūpēsies par Latvijas “lielo” kultūras kanonu. Bibliotēka ir lieliska vieta, kur to darīt. Tiks arī runāts ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, lai katrā skolā tiktu iekļauts kultūras kanons. Godinot Imantu Ziedoni, vienu no 99 mūsu izcilajiem kanonistiem, maijs ir pasludināts par Imanta Ziedoņa piemiņas mēnesi. Tā ietvaros gandrīz katru dienu tiks rīkoti dažādi pasākumi un izdotas trīs grāmatas par Imantu Ziedoni. Arī bibliotēkas var iesaistīties, rīkojot, piemēram, Imanta Ziedoņa pēcpusdienu.

Kā nākamais mūs uzrunāja LU rektors Mārcis Auziņš, sveicot mūs LU Lielajā aulā. Viņš atzīmēja, ka tas ir tikai loģiski, ka šī konference notiek universitātē, jo LU ir ne tikai mācību iestāde un lielākā pētniecības institūcija Latvijā, bet pavisam noteikti arī kultūras centrs. Konferences norise universitātē tika saistīta arī ar to, ka LU Bibliotēka ir otra lielākā bibliotēka valstī, un, pateicoties Akadēmiskās bibliotēkas (dibināta 1524. gadā) pievienošanai, tā ir arī vecākā bibliotēka valstī. Tas nozīmē, ka pavisam drīz universitāte svinēs 500 gadu jubileju savai vecākajai struktūrvienībai. Rektors atzīmēja, ka tas ir pārsteidzoši redzēt mūs tik kuplā skaitā, kas norāda uz to, ka bibliotēku lieta Latvijā ir svarīga. Noslēgumā viņš mums novēlēja daudz interesantu un profesionāli noderīgu diskusiju, un, lai bez oficiālajiem referātiem, kas izskanēs no tribīnes, mums būtu laiks arī neformālām sarunām.

Arī LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne sveica mūs visus 90 gadu jubilejas svētkos. Savas runas pirmajā daļā viņa akcentēja dažus no 2013. gada nozīmīgākajiem  notikumiem. Šis ir īpašs gads grāmatniecībā, jo šogad svinam 425 gadu jubileju pirmajai Rīgas tipogrāfijai, līdz arī to arī pirmajai grāmatai, kas tika iespiesta Nikolaja Mollīna tipogrāfijā. Šogad tika arī atzīmēta 20 gadu jubileja konkursam “Zelta ābele”. Taču pats svarīgākais – 2013. gada 20. decembrī tiks nodotas jaunās LNB ēkas atslēgas.

LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova, LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne un LU Bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska

Runas otrajā daļā tika uzsvērta bibliotēkas un bibliotekāra loma mūsdienu sabiedrībā. Tika minēts informācijas daudzuma pieaugums, paradigmu maiņa, kā arī bibliotekāra loma un kompetence informācijas pakalpojuma sniegšanā līdzās portāliem, sociālajiem medijiem, interneta meklētājiem un citām tiešsaistes iespējām.

Savas runas noslēgumā izpilddirektore uzrunāja ikkatru bibliotekāru, aicinot mūs vienoties vienā kopējā talkā – grāmatu ķēdē, kura notiks 2014. gada 18. janvārī. Šī grāmatu ķēde savienos LNB veco ēku Barona ielā 14 ar Gaismas pili Mūkusalas ielā 3. Pats interesantākais, ka attālums starp šīm abām ēkām ir tieši 2014 metri!

Kā nākamais uzrunu sniedza Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš uzsvēra, ka paveikto bibliotēku jomā varam nosaukt par patiesu veiksmes stāstu. Un milzīga pateicība pienākas tieši bibliotekāriem; jo var izremontēt telpas, iegādāties tehnoloģijas, bet bibliotēka bez laba bibliotekāra nenes labumu sabiedrībai. Ir izdarīts daudz, taču ne bibliotekāru atalgojuma ziņā. Tāpēc ir nepieciešams vienoties starp pašvaldībām un valdību, ka, valsts budžetam augot, ienākumu līmenis proporcionāli palielināsies gan valsts, gan pašvaldību pusē. Runu noslēdzot, Jaunsleiņa kungs novēlēja veiksmi tiem bibliotekāriem, kuri piedalās pašvaldību vēlēšanās, aicinot nekautrēties no savu ideju pieteikšanas, kā arī novēlēja mums visiem izdevušos konferenci un jauku biedrības 90 gadu jubilejas balli. Atmiņā iespiedies Jaunsleiņa kunga runas sākumā teiktais, ka Lielajā aulā ir gaišs ne dēļ lielā loga griestos, bet gan tāpēc, ka konferencē pulcējušies gaiši cilvēki.

Konferences atklāšanu noslēdza LBB priekšsēdētājas Silvijas Tretjakovas uzruna, kuru viņa sāka ar kādu līdzību starp LNB jauno ēku un baznīcu. Viņa atzīmēja, ka iebraucot Rīgā no Torņakalna puses ar vilcienu, dzelzceļa līnijas iluzorajā viduspunktā var redzēt paceļamies bibliotēku – it kā dzelzceļa līnija aizietu līdz jaunajai bibliotēkas ēkai. Un tieši tādā pašā veidā pagājušajā un aizpagājušajā gadsimtā tika celtas baznīcas – ielas galā. Jaunā bibliotēkas ēka ir kā zināšanu citadele, kas mums tik ļoti ir vajadzīga un kurai ir jāspēj sniegt adekvātu pakalpojumu.

LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova

Mūsdienu sabiedrībā ir vienlīdz nepieciešamas dažāda tipa bibliotēkas, piemēram, multibibliotēkas, multimediju bibliotēkas, krosbibliotēkas, krosmediju bibliotēkas, mobilās bibliotēkas un integrētās bibliotēkas. Šķiet, ka institucionāli vienveidīgām bibliotēkām nav nākotnes. Arī hibrīdbibliotēkām mums nav īsti laika. Bibliotēkas atrodas lielas izvēles priekšā, jo pastāvēs, kas mainīsies. Arī Nacionālā bibliotēka mainās – tā ir zinātniskā un publiskā bibliotēka kvadrātā, kurā būs vieta visai sabiedrībai, it īpaši jaunajai paaudzei.

Citējot literatūrzinātnieka Rūdolfa Egles un bijušā Somijas Nacionālās bibliotēkas direktora Esko Hekli teikto, Silvija Tretjakova vērsa mūsu uzmanību uz dažām būtiskām atziņām. Pirmkārt, bibliotēka ir vieta, kur mīt brīvība un patiesība, tā dod iespēju neatkarīgi domāt, un ir svarīgi, ka bibliotēkā strādā cilvēki, kuri ne tikai mīl savu darbu, bet arī to lieliski pieprot. Un, otrkārt, liels risks slēpjas domāšanas, kultūras un uzvedības modeļu vienveidošanā, neiedziļinoties šo procesu būtībā.

Noslēgumā LBB priekšsēdētāja uzsvēra, ka tas ir gods būt bibliotekāru biedrības biedram. Un katrs no mums var sniegt savu ieguldījumu šīs organizācijas attīstībā un pilnveidē.

Rīt turpinājumā: 2. daļa – Vēsture un vīzija.

Pārskatu sagatavoja: Dace Ūdre
Fotogrāfijas: Ligita Ieviņa

2.daļa. Situācijas, kad mēs runājam
par grāmatām

Izanalizējot dažādus ne-lasīšanas veidus un pārliecinoties par to, ka nelasītas grāmatas mēdz būt dažādas, ir vērts uz īsu brīdi pievērsties dažām tipiskām situācijām, kad mēs runājam par grāmatām.

“Pēc sarunas par grāmatu” – attēls no Ņujorkas Publiskās bibliotēkas krājuma

Visbiežāk šādas situācijas mūs sagaida tad, kad atrodamies sabiedrībā un mums ir jāizsaka savs viedoklis kāda klausītāja vai klausītāju grupas priekšā. Lūk, tikai daži piemēri: saviesīga saruna, lekcija, saruna ar grāmatas autoru, draugiem vai mīļoto cilvēku. Apziņa, ka jārunā par grāmatu, kuru neesat lasījis, bet kuras saturu jāzina jebkuram vairāk vai mazāk izglītotam cilvēkam, var sagādāt daudz nepatīkamu brīžu. Taču, kā uzver Pjērs Baijārs, ir iespējams eleganti “iziet” no šādas situācijas, galvenais ir nezaudēt pašpārliecību un humora izjūtu.

Viens no šādiem šķietami šausmīgajiem piemēriem ir saruna ar pasniedzēju (un, kamēr pasaulē pastāv obligātā literatūra, noteikti radīsies arī šādas situācijas). Lūk, ko par šo tematu raksta pats Baijāra kungs:

“Esmu pasniedzējs un tāpēc man biežāk nekā citiem ir jārunā lielas auditorijas priekšā par grāmatām, kuras neesmu lasījis (vai nu, burtiskajā nozīmē, neesmu tās vēris vaļā, vai nu es ātri pāršķirstījis to lappuses, vai nu vienkārši pilnīgi esmu aizmirsis, par ko tajās bija runa). Taču man bieži palīdz apziņa, ka mani klausītāji zina par šīm grāmatām ne vairāk, ka es, un tātad, arī jūtas tikpat nepārliecināti. Esmu pamanījis, ka studentus šī situācija nemaz nemulsina: viņi bieži izsaka nesliktas un dažkārt pat trāpīgas domas par grāmatām, kuras nav lasījuši, pamatojoties tikai uz dažām detaļām, kuras esmu ar nolūku vai vienkārši nejauši pieminējis… Un nav pārsteigums, ka viņu viedokļi, pat ja tie ir ļoti tāli no oriģinālā teksta, piešķir apspriešanai svaigumu un oriģinalitāti, kuru, iespējams, nebūtu, ja viņi izlasītu šo grāmatu.” (1, 94.lpp.)

Taču pastāv arī daudz sarežģītākas situācijas, piemēram, komentēt grāmatu tāda cilvēka priekšā, kurš to noteikti ir lasījis un kuram noteikti ļoti interesē jūsu viedoklis. Runa, protams, ir par grāmatas autoru. Pirms krist panikā, jāatceras, ka arī šeit ir viena svarīga nianse: autora un lasītāja uztvere par grāmatu ļoti bieži pilnīgi atšķiras. Katram rakstniekam, kurš kaut vienu reizi ir sarunājies ar savu uzmanīgu lasītāju vai lasījis kritisku rakstu par sevi, ir pazīstama apmulsuma sajūta, kura rodas, autoram pamanot nesaskaņu starp to, ko ir uzrakstījis viņš, un to, ko ir sapratuši citi. Paradoksāli, bet šī problēma kļūst īpaši kritiska tajos gadījumos, ja lasītājam darbs ļoti patika un viņš labprāt izsaka savas domas par to. Jo vairāk lasītājs iedziļinās detaļās un paskaidro iemeslus, kāpēc viņš uzskata šo grāmatu par šedevru, jo lielāka ir iespēja, ka autors viņu nesapratīs vai pat sāks domāt, ka runa ir par kāda cita rakstnieka darbu. Šāda situācija rodas tāpēc, ka cilvēku iekšēja pasaule un uztveres īpatnības ir ļoti dažādas, un katrs var saskatīt vienā un tajā pašā darbā kaut ko pilnīgi unikālu.

Šajā gadījumā var ieteikt tikai vienu: atsaukties par autora grāmatu labi un neiedziļināties detaļās. Autors negaida no jums sava darba pārstāstu vai ļoti garu komentāru, un labāk pat nesākt stāstīt neko tamlīdzīgu. Pietiks ar to, ka jūs vienkārši pateiksiet autoram, ka jums patika tas, ko viņš ir uzrakstījis.

Taču pastāv vēl viens, iespējams, vissarežģītākais situāciju tips. Tā ir saruna ar mīļoto cilvēku. Atšķirībā no sarunas ar paziņām, pasniedzēju vai grāmatas autoru, risks ir pārāk liels: jūs varat “atgrūst” simpātisko cilvēku tikai tāpēc, ka neesat lasījis darbus, kuri viņam vai viņai ļoti patīk. Tieši šāda situācija ir lieliski aprakstīta filmā “Murkšķa diena” (The Groundhound Day, 1993). Ar tās galveno varoni, kašķīgo sinoptiķi Filu, notiek neticamais: viņš ir spiests izdzīvot vienu savas dzīves dienu atkal un atkal. Laiks ir apstājies – lai cik rītus Fils pamostos, viņš ir nolemts mūžīgam 2. februārim, pazīstama arī kā Murkšķa diena. Sākumā Filam šķiet, ka tā ir tīrā elle, bet vēlāk viņš secina, ka no šī dīvainā stāvokļa tomēr ir iespējams gūt sev kādu labumu.

Viena no galvenajām sižeta līnijām ir Fila attiecības ar TV raidījuma producenti Ritu. Lai iepatiktos viņai, Fils katru dienu mēģina uzzināt vairāk par viņas uzskatiem, sapņiem un vaļaspriekiem. Vienā no sarunām Rita ieminējās par to, ka koledžā viņa studēja nevis žurnālistiku, bet 19. gadsimta franču dzeju:

Fils gandrīz sāka smieties un atbildēja: “Ak Dievs, cik bezjēdzīga laika tērēšana!”, bet, pamanot Ritas ledaino skatienu, saprata, ka labāk būtu bijis noklusēt. Taču pateicoties tam, ka Fila jaunajā pasaulē viena un tā pati diena mūžīgi atkārtojas, viņam ir iespēja izlabot savu kļūdu. Jau nākamajā dienā, kad Rita atkal stāsta Filam par savām studijām koledžā, viņš var nocitēt fragmentu no Žaka Brela dzejoļa “La bourrée du célibataire”. Viņam pietiek tikai ar dažām replikām, lai patīkami pārsteigtu šo sievieti.

Šīs epizodes galvenā doma ir ļoti vienkārša: lai kļūtu interesants, dažkārt ir vienkārši jāizrāda interese un uzmanība pret citiem. Tāpēc nekad nedrīkst novērtēt par zemu citu cilvēku sapņus, vēlmes un mīļākās grāmatas, jo atšķirībā no “Murkšķa dienas” varoņa, jums ir tikai viena iespēja rast pirmo priekšstatu. Otrās var arī nebūt. ;-)

P.S. Par to, ko darīt, lai izdevīgi izmantotu šo vienīgo iespēju, pastāstīšu raksta 3. daļā.

Izmantotais informācijas avots

1. Байяр, Пьер. Искусство рассуждать о книгах, которых вы не читали. Москва : Текст, 2012. 185, [4] с. ISBN 9785751610654.

Rakstā izmantotie attēli

1. att. After a Book Talk: New York Public Library Visual Materials
2. att. Fils un Rita: TinyPic.

Savu dalību konferencē var pieteikt šeit. Par balli runājot, tās ietvaros notiks konkursa “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs!” uzvarētāju sveikšana. Neiztikt arī bez dejām, gardām uzkodām pie glāzes vīna un saviesīgām sarunām. Balles ieejas maksa ir 5 lati, kura jāpārskaita uz biedrības kontu līdz 16. aprīlim. Par balles ieejas “biļeti” kalpos līdzi paņemts maksājumu apliecinošs dokuments.

Īsumā tas arī viss.
Uz drīzu tikšanos konferencē!

Aicinām jūs piedalīties mūsu kārtējā LBB JSS sapulcē, kuras ietvaros runāsim par marta mēnesī paveikto un gada ietvaros plānoto.

• Tikšanās vieta: RCB Mākslas un mūzikas nodaļa (Brīvības iela 49/53, 2. st.)
• Tikšanās laiks: sākam pulcēties ap plkst. 10:00, lai uzvārītu tēju vai kafiju
• Sapulces sākums: 10:30

Laipni gaidīti ciemos!