© Elīna Sniedze, 2011
Pagājis gads kopš pirmo reiz spēru kāju Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) telpās, nezinot, kas īsti mani sagaida Informācijas pārvaldības studijās. Biju uztraukusies un nobijusies, cerēju, ka dienas beigās atradīšu, kā tikt uz mājām, jo tikko sāku dzīvot Rīgā. Pāris reižu sanāca apmaldīties, bet kaut kādā veidā, pat nemanot kā, šoreiz es iejuku pūlī, nodevos jaukajām Pirmsaristoteļa (topošo studentu kopā sanākšana pirms ikgadējā studentu pasākuma Aristotelis) aktivitātēm un sāku iepazīt, kādi būs turpmākie trīs gadi.
LU SZF karogs, foto no LU SZF foto galerijas "Pirmsaristotelis 2010"
Pasniedzēji uzreiz likās ļoti laipni, visi saprotoši, jo viņiem mēs nebijām pirmie. Uzdotos mājasdarbus sākotnēji nemācēju izpildīt, jo nezināju standartus, kādus vēlas attiecīgie pasniedzēji. Juka arī daudzie kabinetu numuri, dīvainie svešvārdi – metodiķe, dekanāts, pasniedzēji, lektori nevis skolotāji. Lekciju sarakstā lasīju kursu nosaukumus, tie bija daudz savādāki nekā skolā ierastie mācību stundu nosaukumi, un tad es sapratu – esmu uzsākusi studijas. Esmu īsta studente un esmu tikusi vienā no labākajām universitātēm Latvijā. Mani pārņēma lepnums, sapratu, ka es dzīvē spēšu sasniegt visu, ko vēlos – un šis ir solis augšup.
Pēdējie komentāri