Pinterest pielietojuma iespējas bibliotēkās

© Rasa Sausiņa, 2013

Mūsdienās daudzi uzņēmumi un valsts iestādes izmanto dažādus sociālos tīklus. Bibliotēkas savas ikdienas dzīvē lieto sociālos tīklus, lai lietotājus informētu par jaunumiem, izmaiņām un citām lietām bibliotēkās. Daudzas bibliotēkas ārzemēs ir atradušas veidu kā pielietot Pinterest – rīks, kas ir veidots kā virtuāls ziņojumu dēlis. Katram tās lietotājam ir iespēja izveidot savu ziņojumu dēli, kuru var sadalīt mazākos ziņojuma dēļos pēc kategorijām. Pirms kāda laika mūsu emuārā tika publicēts Ellas raksts par to, kas ir Pinterest un kā to izmantot. Šajā rakstā es jūs iepazīstināšu ar dažām bibliotēkām, kuras izmanto Pinterest, lai komunicētu ar saviem lietotājiem.

Ievadot Pinterest meklētājā vārdu “Library”, pēc tam atlasot tikai “Pinners”, parādās plašs saraksts ar bibliotēkām, kuras izmanto Pinterest. No interesantākajām bibliotēkām, kurām es sekoju, piedāvāju iepazīties ar četrām:

1. Britu bibliotēka (British Library) – pavisam bibliotēkai ir 17 ziņojumu dēļi, kuros var atrast bibliotēkas suvenīrus, izstādes, pasākumus. Bibliotēka izmanto Pinterest kā informējošu veidu, lai parādītu dažādas bibliotēkas fotogrāfijas, un vēl tai ir dažādi vēsturiskas fotogrāfijas, zīmējumus saturoši dēļi.
   

   Britu bibliotēkas ziņojumu dēlis “Bibliotēkas mākslā”

Uz Rīgu caur Jaunklidzi, uz labāku nākotni caur bibliotēku

Kaspara Rūkļa pārdomas par 3td un producentu grupas HansaMedia veidoto filmu “Dzīves centrs” par Jaunklidža bibliotēku-saieta namu.

Jaunais speciālists Eiropas Brīvprātīgajā darbā Polijā

© Ilze Rozentāle, 2012

Četrus mēnešus dzīvoju krāšņajā Polijas pilsētā Vroclavā (Wrocław), kur Eiropas Savienības programmas “Jaunatne darbībā” apakšprogrammas Eiropas brīvprātīgais darbs (EBD) ietvaros esmu apmetusies uz divpadsmit mēnešiem. Mans EBD projekts ir cieši saistīts ar bibliotēkām, precīzāk, ar Vroclavas pilsētas publisko bibliotēku tīkla filiāli Nr. 58 – Mediatēku, kas nav bibliotēka tās tradicionālajā izpratnē. Šī Mediatēka bija pirmā moderni iekārtotā un speciāli veidotā bibliotēka jauniešiem, piedāvājot plašu iespiestās literatūras klāstu (populārzinātnisko literatūru, enciklopēdijas, daiļliteratūru) un arī elektroniskā formātā pieejamos informācijas resursus – mūzikas CD, filmas, datorspēles, audio grāmatas u.c. Tā tika atklāta 2004. gada 25. jūnijā un šogad svinēja savu astoto gadadienu. Ilustrācijai piedāvāju iedomāties bibliotēkas un videonomas atvasi – tā ir mana darbavieta!

Mediatēkas informācijas punkts un informācijas resursu nodošanas punkts

Piedāvāto pakalpojumu klāstā iekļauta brīvpieeja pie datoriem un interneta, ko apmeklētāji izmanto bieži, informācijas punkts un iespēja, speciālā kastē ievietojot atgriežamo vienību, nodot grāmatas vai filmas arī ārpus Mediatēkas darba laika. Tās misija un mērķis – radīt atvērtu un draudzīgu (iecietīgu) vidi jauniem cilvēkiem domu un ideju apmaiņai, vietu, kur jaunieši var nodoties viņiem nozīmīgu projektu un mērķu sasniegšanai, pilnveidot savas intereses. Un, protams, strādāt tā, lai šie jaunieši vēlētos atgriezties Mediatēkā vēl un vēl!

Jaunā Štutgartes bibliotēka

© Rasa Sausiņa, 2012

Viesojoties aprīļa beigās Vācijā, kādu dienu aizgāju uz jauno Štutgartes pilsētas bibliotēku. Tās jaunā ēka tika atklātā 2011. gada 26. oktobrī un tās arhitekts ir korejietis Eun Young Yi. Pirmais pamatu akmens likts 2009. gada 5. jūlijā. Aptuvenās bibliotēkas celtniecības izmaksas ir 80 miljoni eiro, interjeram iztērēti 4 miljoni eiro. Platība 20 200 m² (2). Pašlaik bibliotēkas apkārtnē notiek jaunās pazemes stacijas “Stuttgart 21″ celtniecība (1). No ārpuses bibliotēka izskatās pēc vienkārša kuba, kas pēc tumsas iestāšanās paliek zils. Bibliotēkas iekšiene ir balta, gaiša un vienkārša. Pašā vidū ir atrodama bibliotēkas “sirds”. Tajā ir galerijas, lasītava, kafejnīca un ir arī iespēja nokļūt uz jumta, lai apskatītu pilsētu. Bibliotēkai ir 9 stāvi, katrā stāvā ir atrodami dažādu nozaru avoti. Bibliotēku ir iespējams izmantot 24h dienaktī, jo tajā ir ierīkota speciāla telpa ar skapīšiem, kuros vari atstāt savu grāmatu.

Štutgartes bibliotēka
foto no R. Sausiņas personīgā arhīva

Grāmatu, kuru velies paņemt, ir jāatrod kopkatalogā. Tai tiek norādīts sektors un stāvs, kurā tā atrodas. Virtuālajā kartē var redzēt grāmatas atrašanās vietu, nonākot attiecīgajā vietā, pēc Universālās decimālās klasifikācijas (UDK) šifra var atrast savu grāmatu.