Piktie putni un ļaunie sivēni tīklā

© Baiba Dinka un Inta Brantevica, 2013 | speciāli LBB JSS

Tikpat neizbēgami un neapstrīdami kā pēc garās ziemas izkūst sniegs, tā jau ceturto gadu Jelgavas 4. vidusskolas bibliotēka piedalās drossinternets.lv rīkotajās radošajās aktivitātēs. Protams, tas viss sākās ar galvas lauzīšanu, kā lai jaunajai “es paaudzei” jeb “īkšķu paaudzei”, kuri sociālo tīklu džungļos jūtas kā savās mājās, parāda, ka tomēr ir noteikumi, kas jāzina un jāievēro arī šajā @ un pasaulē. Mums radās ideja par jautro spēlīšu “karaļiem” – piktajiem putniem –, kas piesaistītu skolēnu uzmanību un spēlējoties parādītu pareizākos risinājumus, sastopoties ar interneta riskiem un negatīvajām pusēm. Un tapa spēle 3.-4. klasēm “Piktie putni un ļaunie sivēni tīklā”, kuras laikā skolēni tika sadalīti divās grupās “piktie putni” un “ļaunie sivēni”, kas savā starpā sacenšas par īpašo putnu un sivēnu žetonu vākšanu. Rezultātā uzvar tā komanda, kas ir savākusi visvairāk īpašo žetonu.

Pinterest pielietojuma iespējas bibliotēkās

© Rasa Sausiņa, 2013

Mūsdienās daudzi uzņēmumi un valsts iestādes izmanto dažādus sociālos tīklus. Bibliotēkas savas ikdienas dzīvē lieto sociālos tīklus, lai lietotājus informētu par jaunumiem, izmaiņām un citām lietām bibliotēkās. Daudzas bibliotēkas ārzemēs ir atradušas veidu kā pielietot Pinterest – rīks, kas ir veidots kā virtuāls ziņojumu dēlis. Katram tās lietotājam ir iespēja izveidot savu ziņojumu dēli, kuru var sadalīt mazākos ziņojuma dēļos pēc kategorijām. Pirms kāda laika mūsu emuārā tika publicēts Ellas raksts par to, kas ir Pinterest un kā to izmantot. Šajā rakstā es jūs iepazīstināšu ar dažām bibliotēkām, kuras izmanto Pinterest, lai komunicētu ar saviem lietotājiem.

Ievadot Pinterest meklētājā vārdu “Library”, pēc tam atlasot tikai “Pinners”, parādās plašs saraksts ar bibliotēkām, kuras izmanto Pinterest. No interesantākajām bibliotēkām, kurām es sekoju, piedāvāju iepazīties ar četrām:

1. Britu bibliotēka (British Library) – pavisam bibliotēkai ir 17 ziņojumu dēļi, kuros var atrast bibliotēkas suvenīrus, izstādes, pasākumus. Bibliotēka izmanto Pinterest kā informējošu veidu, lai parādītu dažādas bibliotēkas fotogrāfijas, un vēl tai ir dažādi vēsturiskas fotogrāfijas, zīmējumus saturoši dēļi.
   

   Britu bibliotēkas ziņojumu dēlis “Bibliotēkas mākslā”

Mani novērojumi par bibliotekārēm

© Ilze Bukovska, 2013 | speciāli LBB JSS

Ja jautātu man, topošajai matemātikas skolotājai, ko es domāju par bibliotekārēm, es sākumā apstulbtu, jo es neesmu viena no tiem, kas bieži iet uz bibliotēku, jo neaizraujos ar grāmatu lasīšanu. Bet tā, protams, man ir savs viedoklis, kādas ir bibliotekāres.

Uz šo jautājumu varētu atbildēt īsi un kodolīgi, bet šoreiz izklāstīšu to plašāk. Tātad sākšu ar pirmo bibliotekāri, kuru es iepazinu. Viņa strādāja skolas bibliotēkā, bija jauka, nēsāja brilles, mācīja mums arī angļu valodu, pārzināja bibliotēku un reizēm ieteica interesantas grāmatas. Bet, kā jau visiem cilvēkiem, kas strādā skolā, bija arī sliktās dienas, kad viņa bija neatsaucīga un šad tad paasa (bet tas bija tad, kad skolēniem jānodod grāmatas). Katrā ziņā skolu bibliotekāres ir draudzīgas, pazīst lielu daļu skolēnu, patīk parunāt, bet mācību gadu beigās labāk viņas nekaitināt.

Uz mēnesi esmu “Pūcīte”

© Elīna Sniedze, 2013

Beidzot arī es varu padalīties ar savu dienu bibliotēkas dzīvē, jo kopš janvāra beigām esmu praktikante Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēkā “Pūce”. Sākotnēji domāju – esmu praktikante, varēšu kārtot grāmatas un slaucīt putekļus, bet tā nebūt nav. Man ir jauka vadītāja un kolēģes, tādēļ varu iemēģināt roku visos posteņos. Tā kā tagad esmu “Pūcīte”, arī piecelties palicis grūtāk. Jāpiebilst, ka agrāk vidusskolas laikos biju izteikta pūce, tad vēlāk zvirbulis, bet nu esmu atpakaļ savā elementā.

Esmu pielāgojusies pūcēm
Foto: E. Sniedze

Dienu sāku ar 10 minūšu pastaigu pirms darba, jo bibliotēka atrodas netālu no manām mājām – veselīgi. Atnākot nekad nezinu, kas mani šodien sagaidīs – darbs lasītavā vai abonementā. Bibliotekārs vienmēr ir cilvēks orķestris, līdz ar to arī es iemanos darīt visu un vairākas lietas reizē. Lielākoties, vispirms, sakārtoju iepriekšējā dienā nodotās grāmatas (ak, mīļais alfabēts un UDK!). Darbs lasītavā ir mierīgs, šeit visbiežāk ierodas interneta lietotāji un pa kādam avīžu lasītājam. Katru rītu jāsāk ar žurnālu un avīžu apzīmogošanu, kā arī jāatzīmē to saņemšana. Tā kā pašlaik ir gripas laiks, bibliotēkā lielākoties valda klusums. Ik pa brīdim iezvanās telefons ar lūgumu pagarināt grāmatu nodošanas termiņus, tāpēc atrodas laiks dažādiem laikietilpīgiem darbiem, piemēram, sakārtot lietotāju reģistrācijas kartītes alfabēta secībā vai apstrādāt jaunās vai aizvietojamās grāmatas. Aplīmēt muguriņas, pārlūkot vai ir pareizs kods, vai visas grāmatas ir atsūtītas, kā arī nomainīt to statusu katalogā. Man vislielāko prieku rada zīmoga iespiešana grāmatas 17. lappusē. Šodien kolēģe teica, lai padalos ar skaidrojumu, kāpēc zīmogs spiežams tieši šajā lappusē un ne citā. Atceros, ka bērnībā nezināju, kāpēc tieši šī mistiskā 17. lappuse, bet, pateicoties Kristnas rakstam, varēju viegli atbildēt uz šo jautājumu.