Piktie putni un ļaunie sivēni tīklā

© Baiba Dinka un Inta Brantevica, 2013 | speciāli LBB JSS

Tikpat neizbēgami un neapstrīdami kā pēc garās ziemas izkūst sniegs, tā jau ceturto gadu Jelgavas 4. vidusskolas bibliotēka piedalās drossinternets.lv rīkotajās radošajās aktivitātēs. Protams, tas viss sākās ar galvas lauzīšanu, kā lai jaunajai “es paaudzei” jeb “īkšķu paaudzei”, kuri sociālo tīklu džungļos jūtas kā savās mājās, parāda, ka tomēr ir noteikumi, kas jāzina un jāievēro arī šajā @ un pasaulē. Mums radās ideja par jautro spēlīšu “karaļiem” – piktajiem putniem –, kas piesaistītu skolēnu uzmanību un spēlējoties parādītu pareizākos risinājumus, sastopoties ar interneta riskiem un negatīvajām pusēm. Un tapa spēle 3.-4. klasēm “Piktie putni un ļaunie sivēni tīklā”, kuras laikā skolēni tika sadalīti divās grupās “piktie putni” un “ļaunie sivēni”, kas savā starpā sacenšas par īpašo putnu un sivēnu žetonu vākšanu. Rezultātā uzvar tā komanda, kas ir savākusi visvairāk īpašo žetonu.

Mani novērojumi par bibliotekārēm

© Ilze Bukovska, 2013 | speciāli LBB JSS

Ja jautātu man, topošajai matemātikas skolotājai, ko es domāju par bibliotekārēm, es sākumā apstulbtu, jo es neesmu viena no tiem, kas bieži iet uz bibliotēku, jo neaizraujos ar grāmatu lasīšanu. Bet tā, protams, man ir savs viedoklis, kādas ir bibliotekāres.

Uz šo jautājumu varētu atbildēt īsi un kodolīgi, bet šoreiz izklāstīšu to plašāk. Tātad sākšu ar pirmo bibliotekāri, kuru es iepazinu. Viņa strādāja skolas bibliotēkā, bija jauka, nēsāja brilles, mācīja mums arī angļu valodu, pārzināja bibliotēku un reizēm ieteica interesantas grāmatas. Bet, kā jau visiem cilvēkiem, kas strādā skolā, bija arī sliktās dienas, kad viņa bija neatsaucīga un šad tad paasa (bet tas bija tad, kad skolēniem jānodod grāmatas). Katrā ziņā skolu bibliotekāres ir draudzīgas, pazīst lielu daļu skolēnu, patīk parunāt, bet mācību gadu beigās labāk viņas nekaitināt.

Kas notiek Latvijas Bibliotēku portāla aizkulisēs?

© Kristīne Deksne, 2013 | speciāli LBB JSS

Mani sauc Kristīne un jau sešus vai septiņus gadus (precīza laika izjūta pazūd, kad ir interesants darbs) strādāju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pēdējos trīs gadus esmu Latvijas Bibliotēku portāla galvenā (un vienīgā) redaktore. Kopumā mans ikdienas darbs ir saistīts ar Latvijas Bibliotēku portāla satura administrēšanu, veidošanu, popularizēšanu, kas ietver gan nozares un saskarnozaru informācijas pārlūkošanu, gan informācijas sagatavošanu un publicēšanu mūsu nozares profesionālajā portālā, gan citus darbus.

Mans ikdienas darbs nav iedomājams bez četriem resursiem – e-pasta, Latvijas Bibliotēku portāla, Twitter un Facebook. Tad nu sīkāk par katru no tiem, un kādiem nolūkiem es izmantoju šos resursus.

E-pasts… it kā jau visiem tāpat skaidrs, ko dara e-pastā, bet tomēr pāris vārdos pakomentēšu. Man e-pasts ir svarīgs, jo daļu informācijas, kas tiek publicēta Latvijas Bibliotēku portālā, saņemu tieši e-pasta vēstuļu veidā. Lai gan ikvienai Latvijā reģistrētai bibliotēkai ir savs profils Bibliotēku portālā, tomēr (man daļēji, bet ne līdz galam saprotamu iemeslu dēļ) daudzas bibliotēkas neveido savus profilus un sagatavoto informāciju publicēšanai portāla galvenajā lapā sūta e-pasta formātā (paldies visiem sadarbības partneriem!). Tāpat e-pastu izmantoju, lai caur bibliotēku vēstkopām (listēm) informētu nozares speciālistus par īpašām, svarīgām un interesantām ziņām Bibliotēku portālā, piemēram, par jaunākajām vakancēm bibliotēkās. Un trešā svarīgā lieta, ko daru, izmantojot e-pastu, atbildu uz Latvijas Bibliotēku portālā iesūtītajiem portāla lietotāju jautājumiem. Tās galvenokārt ir konsultācijas lokālajiem redaktoriem par savu bibliotēku profilu veidošanu un informācijas publicēšanas iespējām portālā.

Latvijas Bibliotēku portāls ir tīmekļa vietne, kurai veltu visu savu darba laiku, enerģiju un profesionālo mīlestību.

Latvijas Bibliotēku portāls

Uz Rīgu caur Jaunklidzi, uz labāku nākotni caur bibliotēku

Kaspara Rūkļa pārdomas par 3td un producentu grupas HansaMedia veidoto filmu “Dzīves centrs” par Jaunklidža bibliotēku-saieta namu.