Jaunais speciālists Eiropas Brīvprātīgajā darbā Polijā

© Ilze Rozentāle, 2012

Četrus mēnešus dzīvoju krāšņajā Polijas pilsētā Vroclavā (Wrocław), kur Eiropas Savienības programmas “Jaunatne darbībā” apakšprogrammas Eiropas brīvprātīgais darbs (EBD) ietvaros esmu apmetusies uz divpadsmit mēnešiem. Mans EBD projekts ir cieši saistīts ar bibliotēkām, precīzāk, ar Vroclavas pilsētas publisko bibliotēku tīkla filiāli Nr. 58 – Mediatēku, kas nav bibliotēka tās tradicionālajā izpratnē. Šī Mediatēka bija pirmā moderni iekārtotā un speciāli veidotā bibliotēka jauniešiem, piedāvājot plašu iespiestās literatūras klāstu (populārzinātnisko literatūru, enciklopēdijas, daiļliteratūru) un arī elektroniskā formātā pieejamos informācijas resursus – mūzikas CD, filmas, datorspēles, audio grāmatas u.c. Tā tika atklāta 2004. gada 25. jūnijā un šogad svinēja savu astoto gadadienu. Ilustrācijai piedāvāju iedomāties bibliotēkas un videonomas atvasi – tā ir mana darbavieta!

Mediatēkas informācijas punkts un informācijas resursu nodošanas punkts

Piedāvāto pakalpojumu klāstā iekļauta brīvpieeja pie datoriem un interneta, ko apmeklētāji izmanto bieži, informācijas punkts un iespēja, speciālā kastē ievietojot atgriežamo vienību, nodot grāmatas vai filmas arī ārpus Mediatēkas darba laika. Tās misija un mērķis – radīt atvērtu un draudzīgu (iecietīgu) vidi jauniem cilvēkiem domu un ideju apmaiņai, vietu, kur jaunieši var nodoties viņiem nozīmīgu projektu un mērķu sasniegšanai, pilnveidot savas intereses. Un, protams, strādāt tā, lai šie jaunieši vēlētos atgriezties Mediatēkā vēl un vēl!

Iz konferences apcirkņiem jeb bibliotēkas – tagad, kopā ar sabiedrību, par bērniem

© Ilze Rozentāle, 2011

16. novembrī man bija iespēja piedalīties Vidzemes novadu bērnu un skolu bibliotēku darbinieku 11. konferencē “Bibliotēkas – tagad, kopā ar sabiedrību, par bērniem”, ko organizēja Cēsu Centrālā bibliotēka un tās Bērnu literatūras nodaļa. Bija ārkārtīgi interesanti būt vienam no līdzdalībniekiem brīdī, kad bibliotekāri lepni par paveikto dalījās savā pieredzē – prezentēja realizētos lasīšanas veicināšanas pasākumus bērniem, pusaudžiem un jauniešiem. Lai arī šī sadaļa konferencē bija pēdējā un, manuprāt, iedvesmojošākā, kamēr “iedvesma” vēl dzīva, vēlos “padot” tālāk idejas, kuras mani uzrunāja un iespējams kādam tās būs noderīgas!

Konferences lektori, no kreisās Silvija Tretjakova, Alberts Rokpelnis, Visvaldis Valtenbergs, Daiga Rokpelne, Baiba Āboliņa

Pusaudži un jaunieši – bibliotēkas apmeklētāji

© Ilze Rozentāle, 2011

Ir rudens. Bērni, pusaudži un jaunieši pēc vasaras brīvlaika dodas uz skolām, koledžām, augstskolām. Rodas jautājums – vai viņu ceļš starp mācībām un pulciņiem, randiņiem, kino apmeklējumiem vedīs arī līdz vietējai pašvaldības publiskajai bibliotēkai kādas grāmatas vai interneta medībās? Kā liecina pašvaldību publisko bibliotēku statistika, pēdējos trīs gados, lai arī pašvaldību publisko bibliotēku skaits ir samazinājies no 840 līdz 817 bibliotēkām, lasītāju skaits lēnām pieaug no 415 490 2008. gadā līdz 444 586 2010. gadā, apmeklētāju skaits pieaug daudz straujāk – no 7 911 976 2008. gadā līdz 9 943 745 2010. gadā (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2010).

Šoreiz vēlos pievērst uzmanību nevis šādu rādītāju iemesliem un cēloņiem, bet gan apmeklētāju profilam, īpaši 16-25 gadus veciem lasītājiem, kas, kā liecina pašvaldību publisko bibliotēku gadu pārskati, pusaudžu un jauniešu skaits bibliotēkās nepalielinās, pat samazinās. Jautājums – kāpēc?

Visbiežāk minētie iemesli pusaudžu un jauniešu trūkumam bibliotēkā dažādās bibliotekāru tikšanās reizēs (semināros, konferencēs) ir telpas un finansējuma trūkums to remontam, lai radītu šim vecumposmam piemērotu un atraktīvu vidi. Tāpat nereti min jauno tehnoloģiju un piemērotas literatūras trūkumu. Paši pusaudži un jaunieši nereti min arī tādus aspektus kā:

• bibliotekāru negatīvā attieksme (smaidoši bibliotekāri sastopami reti);
• pārlieku stingrais aizliegums sarunāties;
• interesējošo grāmatu var palūgt izņemt arī kādam citam ģimenes loceklim;
• bibliotēkās rīkotie pasākumi (izstādes, tikšanās ar autoriem) neuzrunā jauniešus.

Labas prakses piemērs: brīvprātīgais darbs bibliotēkā

© Ilze Rozentāle, 2011

Brīvprātīgais darbs, īpaši jauniešu vidū, mūsdienās visā pasaulē ir atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē un pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti, darbojoties gan valstiskās, gan nevalstiskās un privātās organizācijās (Brīvprātīgais darbs, 2008). Gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pazīst kādu, kurš jau ir bijis, ir vai plāno doties uz kādu laiku bez atlīdzības strādāt vienā no Eiropas valstīm. Tomēr šoreiz vēlos dalīties savā personiskajā pieredzē par gūto pieredzi Latvijā, darbojoties kā brīvprātīgā bērnu bibliotēkā.

Harija Potera fanu klubs Cēsīs: kolāža veidota no I.Rozentāles personīgā arhīva fotogrāfijām

2001. gadā iznāca pirmā grāmata par Hariju Poteru un drīz pēc tam visā Latvijā (Bauskā, Cēsīs, Gulbenē, Ogrē u.c.) notika Harija Potera fanu klubu veidošanās izdevniecības “Jumava” paspārnē. Dodoties uz fanu kluba tikšanos Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā, nezināju, ko gaidīt un kas tur būs, bet pirmo reizi bibliotēkā notika kas neparasts – veidojās interešu klubiņš!