Tīmekļa vietņu izstrādes novērtēšanas kritēriji

© Margarita Dankova, 2011

Mūsdienās praktiski katrai organizācijai, iestādei un arī daudzām fiziskām personām ir savas tīmekļa vietnes. To izstrādei tiek piedāvātas plašas iespējas – gan projektējot tās patstāvīgi, izmantojot dažādas programmēšanas valodas, gan izmantojot palīgrīkus, tādus kā MS FrontPage, Google Sites, u.c. Šī dažādība nostāda tīmekļa vietņu izstrādātājus daudzu jautājumu priekšā. Pieturēties pie tradīcijām vai izmantot novatoriskās idejas? Joprojām par primārām uzskatīt dizaineru idejas vai pievērsties lietotāju vajadzībām? Tomēr ir daži pamatprincipi un kvalitātes novērtēšanas kritēriji, kurus būtu jāievēro, izstrādājot jebkuru tīmekļa vietni. Savas tīmekļa vietnes atbilstību šiem kritērijiem var pārbaudīt pavisam viegli.

Izstrādājot tīmekļa vietni

Informācijas sabiedrības politiskais aspekts

© Margarita Dankova, 2011

Informācijas sabiedrība

Pagājušā gadsimtā parādījās tāds jēdziens kā “informācijas sabiedrība”. Ar laiku tas iekaroja aizvien lielāku popularitāti un arī mūsdienās par to turpina runāt aizvien plašāk un vairāk. Taču neskatoties uz to, informācijas sabiedrības fenomenu joprojām nevar skaidri definēt, tas ir sarežģīts un grūti izskaidrojams. Sākotnēji bija pieņemts domāt, ka informācijas sabiedrība ir informācijas tehnoloģiju attīstības rezultāts, taču, vai tas ir vienīgais priekšnoteikums informācijas sabiedrības nostiprināšanai? Tā kā parasti tomēr informācijas sabiedrības attīstību vislielākā mērā saista tieši ar informācijas tehnoloģiju uzplaukumu, par vissvarīgākajiem tradicionāli nosauc ekonomiskos faktorus, kaut gan ne mazāk svarīgs ir politiskais aspekts.

Digitālā plaisa

© Margarita Dankova, 2011

Attīstoties informācijas tehnoloģijām (IT), strauji mainās mūsu pasaule – uzlabojas komunikācija, attīstās zinātne un tehnika, veidojas jaunas sociālās grupas, nostiprinās pilsoniskās sabiedrības pamati, paaugstinās cilvēku izglītības un zināšanu līmenis un notiek daudzi citi svarīgi procesi, kas palīdz cilvēcei spert vēl vienu soli savas evolūcijas attīstībā. Taču, vai visiem cilvēkiem, sociālām grupām, valstīm un reģioniem tas sanāk vienlīdz veiksmīgi? Diemžēl tas tā nav. Lai definētu šīs atšķirības, tika ieviests jēdziens “digitālā plaisa” (the digital divide), kas sākotnēji attiecās tikai uz tādu parādību kā piekļuve, taču vēlāk paplašinājās, definējot digitālo plaisu kā: “atšķirības, kas pamatojas uz rasi, dzimumu, ģeogrāfisko atrašanās vietu, ekonomisko statusu un fiziskām spējām:

1) lai piekļūtu informācijai, internetam un izmantotu citas informācijas tehnoloģijas un pakalpojumus;
2) lai iegūtu iemaņas, zināšanas un iespējas izmantot informāciju, internetu un citas tehnoloģijas” (1).

1. attēls: Digitālā plaisa. Atšķirības starp reģioniem

Tīmekļa vietņu rasmošana

© Margarita Dankova, 2011

Jau kopš pirmo civilizāciju laikiem pasaulei ir pazīstama tāda parādība kā arhīvi – “dokumentu kopums, ko neatkarīgi no dokumentu rašanās datuma, formas, vides un informācijas nesēja uzkrāj, glabā un izmanto to arhīviskās vērtības dēļ” (1). Parasti ar vārdu “arhīvs” saprot apjomīgu dokumentu kolekciju, kas bieži vien nav visiem pieejama. Taču gadsimtu gaitā arhīvu darbības mērķi, funkcijas un atklātības līmenis vairākkārt mainījās. Mūsdienās arhīvi un bibliotēkas sastapās ar agrāk nebijušu precedentu – arvien lielāka daļa jaunu dokumentu tiek veidoti elektroniskā formātā. Lai tos saglabātu un/vai publiskotu, izmanto dažādas metodes, piemēram, izveido digitālās bibliotēkas vai datu bāzes. Taču kā rīkoties ar tādu neparastu “dokumentu” kā tīmekļa vietne?

Tīmekļa vietņu rasmošana, attēls no 3idatascraping.com

Bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē salīdzinoši jauns termins ir tīmekļa vietņu rasmošana (angļu val. – Web harvesting) – “automatizēta internetā pieejamo tiešsaistes publikāciju vākšana un arhivēšana” (4). Iemesls, kādēļ ir jāsaglabā tīmekļa vietnes, kas jebkuram lietotājam ir pieejamas tiešsaistē, ir ļoti vienkāršs – tīmekļa vietņu saturs un noformējums mainās gandrīz katru dienu. Pie tam, var mainīties arī tīmekļa vietnes nosaukums, tātad arī tās adrese, vai arī tīmekļa vietne var vispār pārstāt pastāvēt.