Bibliotēku elektroniskie resursi bērniem: funkcionalitāte un saturs

© Margarita Dankova, 2013

Savā iepriekšējā rakstā “Digitālās bibliotēkas un elektroniskie katalogi bērniem: izaicinājums Latvijas bibliotēku un informācijas speciālistiem” es aprakstīju bērnu digitālo bibliotēku un elektronisko katalogu veidošanas pamatprincipus. Taču, ja tajā uzmanība galvenokārt tika vērsta uz sākumskolas vecuma bērnu zināšanām, iemaņām un prasmēm, no kurām ir atkarīga bērniem domāta elektroniskā resursa veidošana, tad šoreiz es vēlos pievērsties sākumskolas vecuma bērnu vēlmēm un vajadzībām, kuras ietekmē elektroniskā resursa funkcionalitāti un saturu. Vienkāršiem vārdiem sakot, šoreiz es mēģināšu atbildēt uz jautājumu, ko bērni vēlās redzēt elektroniskajā resursā un kas viņiem ir vajadzīgs.

Attēls “Alphabet Circles” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA

Sākumskolas vecumposma bērna attīstībā liela nozīme ir izziņas, izklaides un komunikācijas procesiem. Tādēļ ideālajā variantā arī bērnu elektroniskajam resursam būtu jāveicina mācību procesi, jānodrošina attīstošās spēles un saskarsmi. Taču kā to panākt?

Mendeley – palīgs informācijas organizēšanā

© Margarita Dankova, 2012

Mūsdienās, meklējot informāciju, lietotājs parasti sastopas ar ļoti lielu dokumentu plūsmu. Tas ne tikai bieži vien apgrūtina sadzīviskās informācijas meklēšanu, bet arī lielā mērā var palēnināt zinātnisko darbību, kuras veikšanai ir nepieciešams vienlaicīgi strādāt ar dažādiem, iepriekš atlasītiem avotiem un meklēt jaunus. Taču, attīstoties tehnoloģijām, rodas arī jauni risinājumi. Viens no šādiem risinājumiem ir informācijas organizēšanas rīks “Mendeley”, kura lietošana var padarīt pētniecisko procesu patīkamāku un vienkāršāku, jo tas ar dažādu funkciju klāsta palīdzību ļauj pārvaldīt informāciju ērtāk un ātrāk.

Avots: Mendeley.com Flickr attēlu kopa

“Mendeley” ir bezmaksas rīks, kas ir paredzēts darbam ar .pdf dokumentiem. Teorētiski tas atbalsta darbu arī ar citiem dokumentu formātiem, piemēram, .doc, taču iespējamās darbības, kas ir vērstas uz dokumenta apstrādi, ir ierobežotas. Bezmaksas aplikāciju var ielādēt no “Mendeley” tīmekļa vietnes, kur tā tiek piedāvāta tādām operētājsistēmām kā Windows, Linux un iOS. Darbs ar “Mendeley” paredz dažādu koplietošanas funkciju izmantošanu un ne tikai, tāpēc, lai šo rīku izmantotu, ir nepieciešams reģistrēties un autorizēties. Pēc šīs procedūras veikšanas lietotājam praktiski būs pieejamas divas darba virsmas – Mendeley Web un Mendeley Desktop. Mendeley Web ir darba virsma, kura ir pieejama lietotājam tīmeklī, savukārt Mendeley Desktop ir aplikācija, kura tiek ielādēta lietotāja datorā. Dažas no šo darba virsmu funkcijām pārklājas, bet dažas ir principiāli atšķirīgas, taču, lai arī kur lietotājs veiktu izmaiņas, šīs darba virsmas jebkurā brīdī var sinhronizēt. Papildus ir pieejama “Mendeley” versija iPhone un iPad ierīcēm, kuru arī var sinhronizēt ar pārējām darba virsmām.

Austrālijas pieredzes analīze informācijpratības veidošanā

© Margarita Dankova, Elīna Sniedze un Rasa Sausiņa, 2012

Attīstoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, sabiedrībai pieejamās informācijas klāsts ar katru dienu strauji palielinās, un šajā situācijā par īpaši svarīgām kļūst katra indivīda informācijpratības prasmes – indivīdam ir jāprot atrast, novērtēt, apstrādāt, pielietot, sintezēt informāciju, orientējoties milzīgā informācijas resursu un informācijas apstrādes rīku daudzumā. Tā kā savas informacionālās vajadzības mums nākas apmierināt katru dienu un dažādiem nolūkiem, no informācijpratības prasmēm kļūst atkarīgi indivīda panākumi gan studijās, gan darbā, gan arī dažādos ikdienas sadzīves jautājumos. Turklāt no sabiedrības informācijpratības prasmēm kopumā vislielākā mērā ir atkarīga arī valsts un pasaules sabiedrības attīstības. Taču, tāpat kā ekonomiskā attīstība, arī informācijpratības līmenis pasaulē ir nevienmērīgs, un attīstība pasaules valstīs notiek ar dažādu ātrumu, atkarībā no katras valsts iekšējiem informācijpratību veicinošiem un kavējošiem faktoriem, it īpaši atkarībā no valsts ekonomiskās attīstības līmeņa. Var secināt, ka informācijpratības līmenis un attiecīgās valsts attīstības līmenis savstarpēji ietekmē viens otru. Šajā rakstā tiks aplūkoti Austrālijas informācijpratības un tās attīstības labas prakses piemēri.

Foto: Kim Tairi

Attēls no Flickr.com izmantots
saskaņā ar Creative Commons licenci BY-NC-SA

Labas prakses piemēri

Austrālija ir valsts ar pozitīvām ekonomiskām attīstības tendencēm. Turklāt, šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem Austrālijā ir arī iedzīvotāju informācijpratība. Lai gan informācijpratības definīcija, kuru 1989. gadā piedāvāja Amerikas Bibliotēku asociācija (American Library Assocation – ALA) un kura šobrīd ir visbiežāk citēta literatūrā, tika radīta Ziemeļamerikā, tā tiek plaši izmantota arī Austrālijā: “Par informācijpratīgu tiek uzskatīts cilvēks, kurš ir spējīgs saprast, kad viņam ir nepieciešama informācija un kurš prot atrast, novērtēt un efektīvi izmantot šo informāciju” (7). Precīzāk – Austrālijā informācijpratība tiek definēta kā zināšanu un kompetenču kopums, kuri palīdz studentiem apzināties informācijas nepieciešamību, atrast informāciju un novērtēt to, kā arī izmantot nepieciešamo informāciju visefektīvākā veidā (8). Austrālijā informācijpratības jēdziens ir tuvs mūžizglītībai – pat oficiālajos dokumentos mūžizglītībā centrālo lomu atvēl informācijpratībai (3). Austrālijā tiek organizētas daudzas tiešsaistes apmācības un piedāvāti dažādi rīki informācijpratības attīstībai, piemēram:

• PILOT: You Information Navigator;
• InfoSkills;
• SmartSearcher;
• u.c. (3)

Publiskā uzstašanās: MS PowerPoint prezentācija

© Margarita Dankova, 2012

Gandrīz ikvienam no mums ir nācies savā dzīvē uzstāties ar runu citu cilvēku priekšā. Savukārt tie, kas šādu pieredzi nav guvuši, var pāragri nepriecāties – šis brīdis agri vai vēlu pienāks. Pieredzējuši cilvēki noteikti zina, ka uzstāšanās vienmēr nostāda mūs vairāku jautājumu priekšā. Kā ienākt telpā? Kā sasveicināties? Vai ir nepieciešams veidot prezentāciju Microsoft (MS) Office PowerPoint lietojumprogrammā? Un, ja, jā, tad kā izvēlēties pareizu fonu, burtu stilu un izmēru? Šie ir tikai daži no simtiem jautājumu, kuri var rasties topošā oratora prātā. Lai jūsu prezentācija būtu veiksmīga, ir jāpiedomā gan par tās saturu, gan arī par tās struktūru, savu izskatu, žestikulāciju un artikulāciju, ilustratīviem materiāliem. Šajā rakstā esmu apkopojusi noderīgus padomus MS PowerPoint prezentācijas veidošanā.