Aicinām jūs piedalīties mūsu kārtējā LBB JSS sapulcē, kuras ietvaros runāsim par marta mēnesī paveikto un gada ietvaros plānoto.
Laipni gaidīti ciemos! 
© Elīna Sniedze, 2013
Beidzot arī es varu padalīties ar savu dienu bibliotēkas dzīvē, jo kopš janvāra beigām esmu praktikante Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēkā “Pūce”. Sākotnēji domāju – esmu praktikante, varēšu kārtot grāmatas un slaucīt putekļus, bet tā nebūt nav. Man ir jauka vadītāja un kolēģes, tādēļ varu iemēģināt roku visos posteņos. Tā kā tagad esmu “Pūcīte”, arī piecelties palicis grūtāk. Jāpiebilst, ka agrāk vidusskolas laikos biju izteikta pūce, tad vēlāk zvirbulis, bet nu esmu atpakaļ savā elementā.
Esmu pielāgojusies pūcēm
Foto: E. Sniedze
Dienu sāku ar 10 minūšu pastaigu pirms darba, jo bibliotēka atrodas netālu no manām mājām – veselīgi. Atnākot nekad nezinu, kas mani šodien sagaidīs – darbs lasītavā vai abonementā. Bibliotekārs vienmēr ir cilvēks orķestris, līdz ar to arī es iemanos darīt visu un vairākas lietas reizē. Lielākoties, vispirms, sakārtoju iepriekšējā dienā nodotās grāmatas (ak, mīļais alfabēts un UDK!). Darbs lasītavā ir mierīgs, šeit visbiežāk ierodas interneta lietotāji un pa kādam avīžu lasītājam. Katru rītu jāsāk ar žurnālu un avīžu apzīmogošanu, kā arī jāatzīmē to saņemšana. Tā kā pašlaik ir gripas laiks, bibliotēkā lielākoties valda klusums. Ik pa brīdim iezvanās telefons ar lūgumu pagarināt grāmatu nodošanas termiņus, tāpēc atrodas laiks dažādiem laikietilpīgiem darbiem, piemēram, sakārtot lietotāju reģistrācijas kartītes alfabēta secībā vai apstrādāt jaunās vai aizvietojamās grāmatas. Aplīmēt muguriņas, pārlūkot vai ir pareizs kods, vai visas grāmatas ir atsūtītas, kā arī nomainīt to statusu katalogā. Man vislielāko prieku rada zīmoga iespiešana grāmatas 17. lappusē. Šodien kolēģe teica, lai padalos ar skaidrojumu, kāpēc zīmogs spiežams tieši šajā lappusē un ne citā. Atceros, ka bērnībā nezināju, kāpēc tieši šī mistiskā 17. lappuse, bet, pateicoties Kristnas rakstam, varēju viegli atbildēt uz šo jautājumu.
© Elīna Sniedze, 2012
Galvā viss sajucis, tik daudz darbu, kas jāpaveic, bet vēlmes – nekādas. Vai arī tev pazīstama šī situācija? Gada pēdējais mēnesis, bet darāmo darbu kalns aug un aug. Zudis ticības spēks un motivācija. Rodas sajūta, ka pasaule griežas pārāk ātri un tu nespēj sekot tai līdzi. Šķiet, ka dari visu iespējamo, bet joprojām par maz. Necenties darīt, ja nevēlies. Labāk vispirms mēģināsim atrast, kur paslēpusies motivācija.
Motivāciju rada emocijas
Attēla avots: Wikimedia Commons
Pirmkārt, kur tad palikusi motivācija, un, otrkārt, kādi ir iemesli tās zudumam? Erina Falkonere (Erin Falconer) izvirza trīs iemeslus motivācijas zudumam:
1. Pašpārliecinātības trūkums
– Kā gan darboties veiksmīgi, ja neticam sev?
2. Koncentrēšanās trūkums
– Ja nezini, ko vēlies, vai tiešām tu vispār vēlies ko darīt?
3. Virziena trūkums
– Ja tu nezini, ko darīt, kā tu vari būt motivēts? (1)
Lai atrastu atbildes uz šiem trim jautājumiem, nepieciešams apdomāt savu veikumu līdz brīdim, kad biji zaudējis motivāciju. Ticība sev un saviem spēkiem ir vissarežģītākais jautājums. Ieteicams izvērtēt savus iepriekšējos sasniegumus un atcerēties savas pozitīvās sajūtas, kuras tie radīja; padomāt par iespējām, kādas sniegs paveiktais uzdevums; kā sasniegtais noderēs nākotnē; kā tas ietekmēs tevi un citus. Svarīgi ir noticēt, ka tevis paveiktais var mainīt tavu pasauli uz labo pusi un radīt tālāku motivāciju.
© Elīna Sniedze, 2012
Muzejs daudziem asociējas ar lielu, nedaudz spocīgu ēku un garlaicīgām izstādēm, tāpēc pirms kāda laika veicu nelielu pētījumu un apskatīju, kādas ir iespējas aplūkot muzeja izstāžu piedāvājumu pirms tā apmeklēšanas. Iespējams, nesenā Muzeju nakts jau ir mainījusi uzskatus par muzeju, bet kāds tas ir ikdienā? Vispirms aplūkošu muzeja definīciju un funkcijas, pēc tam – muzeju nozares informācijas avotus, kā elektroniskos, tā drukātos, un noslēgumā aplūkošu Latvijas muzeju dalību starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour 2010”.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Foto: Carlo Ghio
Attēls no Flickr.com izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA.
Muzejs, muzeja definīcija
Muzeja definīcijai ir vairāki varianti. Starptautiskā muzeju asociācija (ICOM) 2001. gadā pieņēma jaunu muzeju definīciju: “Muzejs ir sabiedrībai pieejama un tās attīstību veicinoša pastāvīga bezpeļņas institūcija, kas vāc, saglabā, pēta, popularizē un eksponē sabiedrību un tās vidi raksturojošas materiālās liecības pētnieciskos, izglītojošos un izklaides nolūkos” (2).
Latvijā ir vairāk kā 200 iestādes, kas sevi dēvē par muzejiem. Muzeju akreditācija Latvijā tika uzsākta jau 1998. gadā un tiek veikta pēc 1997. gadā pieņemto Muzeju likumu un Ministru kabineta izdotajiem akreditācijas noteikumiem. “Akreditācija ir muzeju darbības izvērtēšanas process, kura rezultātā muzejam uz noteiktu laiku līdz 5 gadiem var tikt piešķirts valsts atzīta jeb akreditēta muzeja statuss.” (2) 2010. gadā Latvijā bija reģistrēti 127 valsts akreditēti muzeji:
Muzejs vāc kolekcijas un veido izstādes, bet tam ir arī citas noteiktas funkcijas, kas tam jāpilda: “materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana; muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecība; sabiedrības izglītošana, materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību popularizēšana, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbību saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus” (1).
Pēdējie komentāri