© Kristina Papule, 2012
“Iztēlojieties pasauli, kurā vairs nebūs iespējams dzirdēt Windows 95 sistēmas datora simfonisko darba sākumu. Iztēlojieties daudzas bērnu paaudzes, kam būs sveša eņģeļu sačukstēšanās, kas nāk no televizora dziļumiem vēl labu brīdi, kad tas izslēgts. Un pasakiet: kurš spēlēs manu GameBoy, kad manis vairs nebūs?” (1)
Apdraudēto skaņu muzeja logo un Brendans Čilkuts
Tieši šāda traģiska doma pirms vairākiem gadiem ienāca prātā Brendanam Čilkutam, kurš tagad plašajā pasaulē pazīstams kā Apdraudēto skaņu muzeja (Museum of Endangered Sounds) dibinātājs. Uzreiz jāatzīmē, ka šis neparastais muzejs pastāv tikai virtuālajā pasaulē un ir atrodams tīmekļa vietnē Savethesounds.info. Kā jau droši vien nojaušat, tā ir veltīta skaņām, kuras kļuva pazīstamas pateicoties kādreiz populārai elektronikai un tehnoloģijām. Pats Brendans raksta, ka “par vienu no iedvesmas avotiem šādas vietnes izveidei esot kļuvusi skaņa, ar kādu 1983. gada modeļa [HR-7100] JVC videomagnetofoni pirms filmas sākuma ievelk savā mehānismā videokasetes lentu” (1).
Pašlaik Savethesounds.info kolekcijā ir 30 “izzūdošās” skaņas. Lai noklausītos jebkuru no tām, ir vienkārši jāuzklikšķina uz attiecīgās tehniskās ierīces attēla. Lūk, tikai dažu eksponātu piemēri, kurus var atrast Apdraudēto skaņu muzejā:
- analogais telefona aparāts;
- rakstāmmašīna;
- skaņu plašu atskaņotājs;
- vecā labā 3,5” diskete;
- Speak and Spell rotaļlieta;
- 90. gadu Mac un Windows sistēmas datori;
- nu jau leģendārais “Čaks Noriss mobilo telefonu vidū” – Nokia 3310;
- Olympus Trip 35 fotoaparāts;
- jau pieminētā GameBoy spēļu konsole;
- CD atskaņotājs;
- un pat tamagoči!
Daži eksponāti no muzeja kolekcijas
Jāsaka, ka muzejs tika dibināts pavisam nesen – šī gada janvārī. Brendans nedomā apstāties pie sasniegtā: turpmāko trīs gadu laikā viņš turpinās datu vākšanu. Savukārt pēc tam viņš plāno veltīt septiņus gadus atbilstošas iezīmēšanas valodas izstrādei, ar kuras palīdzību skaņas būs iespējams interpretēt binārajā kodēšanas sistēmā. Apdraudēto skaņu muzeja radītājs ir īsts entuziasts un viņu nemulsina citu cilvēku attieksme pret viņa projektu: “Ja jūs nesaprotat manu kaisli un mana darba svarīgumu, droši vien, jūs to nekad arī nesapratīsiet. Bet ja jūs saprotat – jūs esat īstajā vietā” (2).
Man liekas, ka esmu īstajā vietā.
Izmantotie informācijas avoti
- Bankovskis, Pauls. Pazaudētās skaņas [tiešsaiste]. Rīga : Rīgas Laiks, 2012 [skatīts 2012.gada 24.oktobrī]. Pieejams: šeit.
- Chilcutt, Brendan. Museum of Endangered Sounds [online]. Chattanooga : Museum of Endangered Sounds, 2012 [cited 24 October 2012]. Available: here.
Rakstā izmantotie attēli no http://savethesounds.info/
Ir arī tāds “Cornell Lab of Ornithology” (dabas skaņu arhīvs). Kolekcijā apkopotas ap 9000 sugu pārstāvju skaņas – uzsvars likts uz putnu skaņām, bet ir arī pieejamas vaļu, ziloņu, varžu un daudzu citu dzīvnieku skaņas. Tā satur gandrīz 150000 digitālus audio ierakstus (vairāk nekā 10 TB datu, ar kopēju atskaņošanas ilgumu vairāk nekā 7500 stundas).
Paldies par papildinājumu, Dace
.
Intersanti un noderīgi!
Esmu aizmirsis īsto vietni, bet savulaik pētīju British Library izveidoto skaņu bibliotēku: bija ierakstījuši un nodrošinājuši pieeju daudz dažādām ierastām skaņu pasaulēm: ostas skaņas, pilsētu troksnis, vilcienu piebraukšana konkrētā stacijā utml. Kaut kas līdzīgs Kristinas aprakstītajam.
Varbūt šeit: http://www.bl.uk/reshelp/bldept/soundarch/about/soundarchive.html ?
Ja es pareizi sapratu, visdrīzāk tā ir “British Library Sounds” kolekcijas sadaļa “Soundmaps” (http://sounds.bl.uk/Sound-Maps/Soundscapes)